Jūs atrodaties šeit

Ērģeles

Latvijas dievnami ir bagāti ar senām un izcilām ērģelēm, kuru skanējums aizkustina dvēseli un piepilda garu. Ērģeles Latvijā ir tradicionāls baznīcas mūzikas instruments kopš 15. gadsimta.

Latvijā ir aptuveni 300 tā dēvēto vēsturisko ērģeļu, proti, instrumentu, kuri ir izgatavoti līdz 1945. gadam. Turklāt izgatavoti konkrētai telpai, ņemot vērā tās akustiskās iespējas, kas nozīmē, ka nav divu vienādu ērģeļu un katrs instruments ir unikāls. Tāpēc vēl augstāk jānovērtē fakts, ka ilgās izolācijas dēļ Latvijas baznīcās ir saglabājušās autentiskas ērģeļbūves pērles, kas pārsteidz pat izsmalcinātākos Eiropas ērģeļu pazinējus.

Noteikti pieminēšanas vērtas ir Ugāles baznīcas ērģeles ar oriģinālajām, vairāk nekā 300 gadu vecajām stabulēm.

Tāpat - Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas instruments, kurš šobrīd ir vienīgais pasaulē, kas spēj atskaņot mūziku, izmantojot nepārbūvētas 19. gadsimta 70. gados darinātās stabules. Ar 131 reģistru, 4 manuāļiem un 7000 stabulēm šīs ērģeles līdz 1912. gadam bija lielākās pasaulē, tagad - lielākās nepārbūvētās vēsturiskās (mehāniskās) ērģeles pasaulē.

Izcilu meistaru darbi

Vairākums instrumentu ir būvēti 19. gadsimtā vietējo meistaru rokām. Daži no viņiem ir mācījušies pie slaveniem meistariem ārzemēs (Fr. Ladegasta, A.Hesses u. c.), bet pārējie lielākā vai mazākā mērā bijuši autodidakti. Tomēr šo amatnieku instrumentu kvalitāte un savdabīgais skanējums ir sajūsmas un atdarināšanas vērts.

Gadsimtu gaitā Latvijas ērģeles darinājuši arī Eiropas citu valstu izcilākie meistari. Liepājas Trīsvienības baznīcas ērģeļu meistaru vācieti Heinrihu Andreasu Konciusu augstu vērtējis slavenais komponists Johans Sebastians Bahs. Konciuss veidojis ērģeles arī Sv. Jēkaba baznīcai Rīgā.

Latvijā visslavenākās ir Rīgas Doma ērģeles, kas 19. gadsimta 80. gados izgatavotas uzņēmumā "E. F. Walcker & Co”. Šis vēlīnā romantikas perioda ērģeļbūves mākslas augstākais sasniegums atzīts par vienu no vērtīgākajiem vēsturiskajiem instrumentiem pasaulē. Ērģelēm ir 124 reģistri, 4 manuāļi un pedālis, 6718 dažādu lielumu un materiālu stabules, kas izvietotas uz 26 vēja lādēm. Stabuļu izmēri ir dažādi - lielākās ir 10 metru, bet mazākās tikai 13 milimetru garas. Rīgas Doma ērģeļu iesvētīšanai domāto kompozīciju sacerējis Ferencs Lists.

Ērģeļu skanējums ir tik brīnišķīgs, ka ikkatram mūsu valsts viesim var ieteikt apmeklēt koncertu Rīgas Domā.

Vecākās ērģeles Rīgā

Vairāki lieliski instrumenti savulaik skanējuši Sv. Pētera baznīcā, tomēr pašas vecākās Rīgas ērģeles atrodas Reformātu baznīcā - diemžēl šobrīd tās nevar dzirdēt. Vecās Sv. Ģertrūdes un Sv. Jēzus baznīcā joprojām skan vācu meistara V. Zauera būvēti instrumenti, „E. F. Walcker & Co” ērģeles dzirdamas Torņakalna, Sv. Pāvila un Sv. Mārtiņa baznīcā.

Ērģeļmūzikas koncerti

Koncerts baznīcā vienmēr skan citādi nekā koncertzālē. It īpaši, ja tas ir ērģeļmūzikas koncerts senajā Rīgas Domā. Doms ir Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa katedrāle un viena no izcilākajām koncertzālēm pasaulē, kurā ar prieku uzstājas pasaulslaveni ērģelnieki un citi mūziķi.

Ik gadu jūlija sākumā klausītājus pulcē starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls „Rīgas Doms”. Savukārt augusta beigās starptautisks ērģeļmūzikas festivāls notiek Latvijas ostas pilsētā Liepājā.

Ērģeļmūzikas festivālus un koncertu ciklus rīko arī citas Latvijas pilsētas, kuru instrumenti dievnamos ir atskaņošanas kārtībā. Jūrmalā, Dubultos, ik gadu var noklausīties ērģeļmūzikas festivāla "Vox angelica" priekšnesumus.

Pēdējo reizi atjaunināts: 
03.11.2014