X
Latvia.travel mobile app. Your official guide for travelling in Latvia.
Lejuplādēt

Jūs atrodaties šeit

Etniskās kultūrtelpas

Kā unikālas saliņas Latvijas kartē pastāv atsevišķas kultūrtelpas – lingvistiski atšķirīgais Līvu krasts, kas ved gar Baltijas jūras piekrasti, un tādi reģiona reliģiskās kopainas "baltie zvirbuļi" kā suiti Kurzemē un vecticībnieki Latgalē.

Suiti

Suiti ir katoļu apdzīvota teritorija luterticīgajā Kurzemes reģionā ar vairāk nekā 400 gadus senu vēsturi, kur savijušās katoļu un pirmskristietības tradīcijas. Kopš 2009.gada unikālā suitu kultūrtelpa, kas apvieno 2000 ļaužu, ir iekļauta UNESCO Pasaules nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.

Suiti ne vien lepojas ar savām tradīcijām, bet arī aicina tās iepazīt, aktīvi līdzdarbojoties:

  • Nelaid garām iespēju un nogaršo suitos ceptu sklandrausi - Kurzemes nacionālo ēdienu, kura ražošana tiek aizsargāta Eiropas Savienības līmenī!
  • Alsungā, "Spēlmaņu krogā", izbaudi kādu no suitu tradicionālā mielasta variācijām vai pat piedalies tā gatavošanā!

    Paralēli vēderpriekiem iepazīsti nemateriālo kultūru – suitu dziesmas, tautastērpus un tradīcijas.

  • Ja gadās nokļūt kādā vietējiem no folkloras sarīkojumiem, ieklausies īpatnajā suitu sievu dziedāšanas veidā – burdona daudzbalsībā, kas ir sastopams tikai retās Latvijas vietās, un pamēģini kādu apdziedāt!

Līvu krasts

Kaut arī Latvijas teritoriju pamatā apdzīvo baltu tautas, Vidzemē un Kurzemē atsevišķās piejūras teritorijās ir sastopama viena no somugru tautām – līvi jeb lībieši.

Ziemeļkurzemē, pie Irbes jūras šauruma, apmēram 50 kilometru garā joslā stiepjas Līvu krasts jeb "Līvōd rānda", kurā ietilpst 12 ciemi.

Līvu krastā sagalabājama gan senā kultūrvide, gan īpašās dabas ainavas. Teritorija vienlaikus ir arī Slīteres nacionālā parka sastāvdaļa.

Izzini un piedzīvo:

  • Apmeklē pasaulē vienīgo Lībiešu tautas namu Mazirbē un līvu centru "Kūolka" Kolkā!
  • Aizbrauc līdz Kolkas ragam un palūkojies, kā atklātās jūras viļņi satiekas ar Rīgas jūras līča ūdeņiem!
  • Nobaudi tradicionālos lībiešu ēdienus Mazirbes "Stūrīšos" un Kolkas "Ūšos", apvieno kūpinātu zivju degustāciju ar senlaiku žogu kolekcijas apskati "Pie Andra" Pitragā! 
  • Iepazīsti līvu tradīcijas, apmeklējot augusta pirmajā nedēļas nogalē Mazirbē notiekošos Līvu svētkus!
  • Jūlija otrajā sestdienā piejūras ciemos tiek svinēti zvejnieksvētki, kuros tiek godināts un popularizēts zvejnieku darbs – nelaid garām iespēju iegādāties svaigi kūpinātas zivis un nodoties dažādām lustēm visas dienas garumā!

Vecticībnieki

Krievu vecticībnieki jeb Austrumu pareizticīgās baznīcas atzars, kas 17.gadsimta vidū pēc patriarha Nikona sāktās reformas atšķēlās no krievu pareizticīgo baznīcas, tagadējās Latvijas teritorijā ieradās, bēgot no vajāšanām dzimtenē.

Vecticībnieki pamatā dzīvo Latgales lauku novados, taču liela vecticībnieku kopiena ir arī Latvijas galvaspilsētā Rīgā.

  • Iepazīsti vecticībnieku ikdienu, viesojoties Slutišķu etnogrāfiskajā vecticībnieku sādžā!
  • Ļauj, lai Tevi pārsteidz Latgales vecticībnieku dievnamu košums un koka arhitektūra!
  • Apmeklē Rīgā esošo Svētās Dievmātes Aizmigšanas dievnamu, ir vislielākais vecticībnieku dievnams Latvijā.
Dūraiņi
Learn more

Folklora un tradīcijas

Latvija lepojas ar bagātīgu un neatkārtojamu folkloras un tradīciju mantojumu, kas mūsdienās joprojām ir svarīga latviskās kultūras un...
Šlīteres bāka
Learn more

Slīteres Nacionālais parks

Baltijas jūras apskalotajā Ziemeļkurzemes pussalā atrodas Slīteres Nacionālais parks, kur jūra, platlapju meži, purvi un mitraines mijas ar...
Līvu (Lībiešu) krasts
Learn more

Līvu krasts

Kaut arī Latvijas teritoriju pamatā apdzīvo baltu tautas, Vidzemē un Kurzemē atsevišķās piejūras teritorijās ir sastopama viena no somugru...
Miķeļbāka
Learn more

Miķeļbāka

Miķeļtornis jeb Miķeļbāka ir augstākā bāka Baltijā. Tās augstums ir 62 metri.
Slutišķu etnogrāfiskā vecticībnieku sādža
Learn more

Slutišķu etnogrāfiskā vecticībnieku sādža

Slutišķu lauku sēta ir vienīgais vecticībnieku kultūrvēsturiskā mantojuma muzejs Latvijā, kas atrodas autentiskā apdzīvotā sādžā.
Pēdējo reizi atjaunināts: 
21.10.2016