Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju sevi uzskata par latviešiem - viņiem ir latviska izcelsme un viņi runā latviešu valodā. Latvieši ir sena tauta, kas jau vairākus tūkstošus gadu dzīvo Baltijas jūras krastā. Latvieši ir cēlušies no baltu tautām un runā latviešu valodā, kas kopā ar lietuviešu valodu ir vienīgās baltu valodas pasaulē, kas saglabājušās līdz mūsu dienām. Tā kā gadu simtos latvieši sajaukušies ar daudzām citām tautām, mentalitātes ziņā latviešiem ir ne mazums kopīga ar slāviem, vāciešiem, skandināviem un citām tautām. Un laikam tāpēc Latvijā, kā runā mūsu ciemiņi, dzīvo skaistākās meitenes un staltākie puiši.
Multikulturāla valsts
Latvijā ir aptuveni 2,3 miljoni iedzīvotāju (pēc 2007. gada datiem), no kuriem 60 % ir latvieši, 28 procenti ir krievi, 3,6 % -baltkrievu, 2,5 % - ukraiņu, 2,4 % - poļu, 1,3 % - lietuviešu, bet – 0,4 % ebreju un tikpat čigānu. Latvija ir multikonfesionāla zeme, un vadošā reliģija ir kristietība, kas dalās luteriskajā, Romas katoļu un pareizticīgo baznīcā, baptistu, anglikāņu, vecticībnieku un citās konfesijās. Latvijā ir pārstāvētas arī jūdu, musulmaņu, krišnaītu, mormoņu, budistu, kā arī citas pasaules reliģijas. Latvija ir unikāla ar to, ka mūsu valstī saglabājies samērā liels skaits vecticībnieku draudžu. Ar vecticībnieku dzīvi Latvijā var iepazīties, piemēram, Slutišķu sādžā Daugavpils novadā.
Protams, tie ir tikai sausi fakti, kas nepavisam neliecina, kādi īsti ir latvieši. Uzskata, ka klasisks latvietis ir ar zilām acīm, gaišiem matiem. Viņš ir strādīgs, nosvērts, godīgs, bet latvietis esot arī vienpatis, kam nepatīk izcelties. Pat latviešu vērtībām spilgti liecina tautas paruna: „Runāšana – sudrabs, klusēšana – zelts.”
Rakstura iezīmes
Latvieši, protams, ir dažādi, un Rīgā latvietis ir citāds nekā laukos. Taču mūs visus vieno piederība Latvijai. Latvieši mīl savu zemi, rūpējas par vidi, un viņi ir diezgan lieli individuālisti, tomēr, ja vajag, latvieši spēj būt vienoti un kopīgiem spēkiem paveic ko patiesi nozīmīgu. Tieši tā ar Dziesmoto revolūciju un Baltijas solidaritātes ceļu, kad 1989. gadā simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju neatkarīgi no tautības un reliģiskās pārliecības izgāja ielās, Latvija miermīlīgi bez vardarbības atbrīvojās no padomju okupācijas jūga un atguva valstiskumu.
Viena no latviešu raksturīgākajām īpašībām ir mierīgums, arī pacietība. Taču tas nenozīmē, ka latvietis tikai bēdātos un viņam trūktu humora izjūtas. Latvietis ir dzīvespriecīgs, jautrs un, protams, liels dziedātājs! Un, kaut gan dažkārt var šķist, ka latvietis nav īpaši viesmīlīgs, patiesībā tā nav. Viņš ir viesmīlīgs un draudzīgs un nešķiro ciemiņus pēc tautības vai reliģiskās piederības, galvenais, lai ciemiņi cienītu viņa zemi, tās kultūru un dabu.
