A+
Beta

Kurzemes piekraste

Tā ir viena no skaistākajām teritorijām Latvijā, kur civilizācijas neskarta vide mijas ar atpūtnieku iecienītām pludmalēm un modernām ostas pilsētām. Interesanti dabas objekti un savdabīga kultūrvēsturiskā vide – tā ir Kurzeme piekraste.

  • Dižjūra un Mazjūra satiekas Kolkas ragā
  • Foto: Dundagas TIC arhīvs
  • Kolkas bāka uz salas
  • Foto: Dundagas TIC arhīvs
  • Jūrkalnes stāvkrasts
  • Foto: Lauku ceļotājs
  • Kolkas rags ziemā
  • Foto: Dundagas TIC arhīvs

Kurzemes jūrmala ir Baltijas jūras jeb Dižjūras piekraste Latvijas rietumos. Padomju režīma laikā šī bija pilnībā slēgta teritorija, jo Kurzemes piekraste bija PSRS rietumu robeža un to stingri apsargāja. Mūsdienās Kurzemes jūrmala ir pieejama visiem, bet tās daba lielā mērā joprojām saglabājusi savu civilizācijas neskarto burvību. Pastaigas gar jūras krastu, laiska gozēšanās saules pielietajās pludmalēs, dzintara lasīšana, kūpinātas zivis, vindsērfings un kaitbords... To visu un vēl vairāk piedāvā Kurzemes jūrmala.

Dabas parks un neskartas pludmales

Kurzemes jūrmala sākas galējā piekrastes punktā Latvijas dienvidos pie Nidas, Rucavas novadā. Nidas ciemā atrodas ne tikai neparasta zvejnieku sēta "Gaigalas", kuras saimnieki no jūras izskalotām lietām izveidojuši interesantu ekspozīciju, bet tur ir arī Latvijai neraksturīgi oļaina pludmale – 25 metrus plats, 0,5 metrus augsts, dabisks, oļains krasta valnis.

No Nidas uz ziemeļiem atrodas Pape – sens zvejniekciems ar 19. gadsimta beigu apbūvi, kā arī Papes dabas parks. Tas izveidots Papes ezeram piegulošajās teritorijās, kas ir nozīmīga putnu migrācijas vieta. Papes dabas parkā iekārtotas vairākas izziņas takas un putnu vērošanas torņi, Papes ezera pļavās ir savvaļas zirgu ganības – tur savā nodabā dzīvo tarpāni un pat tauri.

No Papes līdz pat Liepājai neskartā Kurzemes jūrmala izceļas ar augstām Jūrmalciema kāpu grēdām, pa kurām – kāda sena leģenda stāsta – varēts nokļūt stāvus debesīs.

Bernāti ir Latvijas sauszemes teritorijas galējais rietumu punkts. Bernātu smilšainā pludmale ir vasarnieku iecienīta atpūtas vieta ar daudziem kempingiem un viesu namiem.

Vēju pilsēta Liepāja

Par Kurzemes jūrmalas pērli tiek uzskatīta Liepāja. Tā ir trešā lielākā Latvijas pilsēta, kas izveidojusies uz divu kilometru platas zemes strēles starp jūru un Liepājas ezeru. Liepāju dēvē par vēju pilsētu un Latvijas rokmūzikas galvaspilsētu - katru vasaru tajā notiek vērienīgs mūzikas festivāls „Summer Sound Liepāja” un rokfestivāls "Fontaine Festival". Liepāju iecienījuši atpūtnieki un radošas personības.

Liepājā ir ne tikai plašas, smilšainas pludmales, bet arī interesanti kultūrvēsturiski apskates objekti un sevišķi bagāts militārais mantojums. Visapkārt Liepājai saglabājusies 19. gadsimtā celtā nocietinājumu sistēma, bet Liepājas ziemeļos ir pat atsevišķa pilsētiņa – bijusī Karosta. Tas ir cariskās Krievijas laikā būvēts militāro un fortifikācijas ēku komplekss Baltijas jūras krastā, kur tūristiem neaizmirstamu iespaidu rada Karostas cietuma apmeklējums un tā īpašais piedāvājums – nakts cietumā.

Jūras stāvkrasts

Dodoties no Liepājas tālāk uz ziemeļiem, Liepājas – Ventspils šosejas malā, pie Medzes, labi redzams Baltijas ledus ezera senkrasts – 30 metru augsta kāple, no kuras paveras ainavisks skats uz Piejūras zemieni.

Netālu no Pāvilostas atrodas Grīņu rezervāts – aizsargājama dabas teritorija, kur sastopams, piemēram, tāds rets augs kā Sarkanajā grāmatā ierakstītā grīņu sārtene.

Aktīvās atpūtas cienītāju paradīze ir nelielā pilsētiņa Pāvilosta. Ik vasaru tajā sarodas sērfotāji no visas Latvijas, kā arī citi atpūtnieki, kurus savaldzinājušas Pāvilostas neskartās pludmales un mazā osta ar svaigi kūpinātām zivīm un iespēju pašiem doties zvejā. Pāvilostas pludmalē 100 metru attālumā no krasta redzams arī lielākais jūrakmens Dižjūrā.

Jūrkalne vilina tūristus ar savu neparasto dabas veidojumu – Baltijas jūras stāvkrastu. Tā ir līdz 20 metriem augsta krauja vairāku desmitu kilometru garumā. Netālu no Jūrkalnes aplūkojams arī neparasts koka tilts pār Rīvas upi ar senām dzirnavām.

Aktīvā atpūta un interesanti galamērķi Ventspilī

Kurzemes jūrmalas ziemeļrietumos izaugusi vēl viena nozīmīga Latvijas ostas pilsēta – Ventspils. Tā ir pievilcīga, sakopta pilsēta ar bagātām laika pavadīšanas iespējām un pludmali, kuru jau ilgus gadus rotā atbilstību starptautiskiem standartiem apliecinošais Zilais karogs.

Ventspilī ir daudz interesantu apskates objektu, piemēram, šaursliežu dzelzceļš un Ventspils pils. Uz nesteidzīgu pastaigu aicina ostas promenāde. Lielisku izklaidi aktīvās atpūtas cienītājiem vasarā piedāvā Ventspils piedzīvojumu parks un Ventspils akvaparks, savukārt ziemas priekus var baudīt uz kalna "Lemberga hūte". Ģimenes ar bērniem pilsētā jutīsies īpaši gaidītas.

Līvu krasts

Tālākā Kurzemes jūrmalas piekraste līdz pat Kolkas ragam ir vietām civilizācijas neskarta, vietām tai īpašu kolorītu rada zvejniekciemi. Ovišragā ar oļaino pludmali atrodas vecākā joprojām funkcionējošā bāka Latvijā. Atpūtniekiem pievilcīga vieta ir  Miķeļtornis ar augstāko bāku Baltijā, bet militārā mantojuma cienītājiem aizraujoši būs apmeklēt Irbenes radioteleskopu, kas PSRS laikos tika izmantots militārai pretizlūkošanai un bija astotā lielākā šāda veida būve pasaulē

Teritoriju starp Ovišiem līdz Kolkai dēvē par Lībiešu krastu jeb lībiešu valodā - Līvōd rānda. Tā ir kultūrvēsturiska teritorija, kur dzīvojuši lībieši jeb līvi – somugru tauta, kuras pārstāvju mūsdienās nav vairāk par diviem simtiem. Lībiešu krasts ir interesants ar saviem senajiem zvejniekciemiem (Lielirbi, Košragu, Pitragu, Saunagu), ar senajām tradīcijām, gardajām kūpinātajām zivīm un nesteidzīgu atpūtu klusā liedagā.

Kolkas rags

Kurzemes jūrmalas ziemeļu gals iekļaujas Slīteres nacionālā parka teritorijā, bet viens no savdabīgākajiem dabas objektiem ir Kolkas rags. Tas ir lielākais zemesrags Latvijā, kur Baltijas jūra sastopas ar Rīgas jūras līča viļņiem, veidojot iespaidīgus virpuļus, kas var būt bīstami peldētājiem. Kolkas rags ir vieta, kur var redzēt gan saullēktu, gan saulrietu. Tā ir paradīze buru sporta cienītājiem, taču bīstama vieta kuģotājiem.

Sarežģīto kuģošanas apstākļu dēļ pie Kolkas nogrimis ne viens vien kuģis, un vēl tagad klīst leģendas par pirātiem, kas speciāli vilinājuši kuģus uzskriet uz sēkli, lai tos aplaupītu. Laupītāji bijuši skarbi un bojāgājušajiem jūrniekiem zābakus griezuši nost ar visām kājām. Arī tagad Kolkas raga akvatorijā atrodas nogrimuši burinieki, kas ir aizraujoši apskates objekti nirējiem.

  • Mazjūras un Dižjūras satikšanās vieta. Kolkas bāka ir vienīgā Latvijas jūras sala. Kolkasrags ir dabas dota satikšanās vieta. Kolkasragā...
  • Ziemeļu mola kopgarums ir 1800 metri, platums - 7,35 metri. Ziemeļu mols būvēts 19.gadsimta beigās.Ziemeļu mols nodrošina Liepājas ostas...
  • Tirdzniecības kanāls Liepājā
    Liepāja ir sena pilsēta Baltijas jūras austrumu krastā starp jūru un Liepājas ezeru, kur ļaudis dzīvo jau vairāk nekā 750 gadu. Liepāja ir...
  • Ventspils ir Latvijā populārs tūrisma centrs, kas piedāvā atpūtu pie Baltijas jūras lieliski labiekārtotā "Zilā karoga" pludmalē un...
  • Jūrklanes stāvkrasts ir viena no gleznainākajām Baltijas jūras piekrastēm Latvijā ar 20 m augstu stāvkrastu.
  • Pūrciema Baltā kāpa ir 20 metrus augsta un atrodas Rojas novadā - Pūrciemā. Te izveidotas takas, laipas un atpūtas vietas. Kāpas apkārtne saista...
  • Slīteres nacionālais parks ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas iekļauta Eiropas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Šī...
  • Ēvažu dabas taka (0,3 km) atrodas Rīgas-Kolkas šosejas malā pie Slīteres nacionālā parka robežas.
  • Pusēna kalns ir visaugstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā.
  • Kempings "Melnsils" ir veidots aktīvai atpūtai un sporta organizēšanai līdz 300 personām.