A+
Beta

Latvija un latvieši pasaulē

  • Latvijas Nacionālās operas izrāde
  • Gidons Krēmers, Kremerata Baltica

Sena latviešu paruna saka: „Neskati vīru no cepures!” Kaut gan teritorijas ziņā maza, Latvija ir liela ar saviem māksliniekiem, sportistiem, zinātniekiem un vairāku citu nozaru speciālistiem.

Plaši pasaulē, piemēram, pazīst tenoru  Aleksandru Antoņenko, kurš Latvijas Nacionālajā operā pirms nedaudz gadiem debitēja ar Iberto lomu Hendeļa "Alčīnā", bet nu dzied uz pasaules lielākajām skatuvēm Londonā, Ņujorkā, Oslo un citur. 

Pasaulslaveni mūziķi

Lai minētu visu spožo Latvijas operdziedoņu plejādi, būtu jāstāsta ilgi un daudz. Apbrīnojami garš ir to vokālo mākslinieku saraksts, kuri sākuši dziedāt Latvijā, bet īsā laikā kļuvuši pazīstami un cildināti visā pasaulē. Mecosoprāns Elīna  Garanča vēl ir tikai jaunības plaukumā, taču jau dziedājusi uz pašu prestižāko operteātru skatuvēm un viņas Karmena Ņujorkas Metropolitēna operā pasludināta par „vispārliecinošāko Karmenu ilgā laika posmā"!

Soprāni - Inese  Galante, Inga Kalna, Kristīne Opolais, Maija Kovaļevska, Marina Rebeka, bass baritons Egils Siliņš - tie ir dziedoņi, kuru vārdus izrāžu afišās un mūzikas ierakstu veikalos meklē visizsmalcinātākie skaņu mākslas mīļotāji un eksperti.  

Ne mazāk spožs ir mūziķu instrumentālistu saraksts. Lai minam izcilo vijolnieku un diriģentu Gidonu Krēmeru, kas dibinājis un vada populāro kamerorķestri „Kremerata Baltica”.  Starptautisko konkursu laureāte vijolniece Baiba   Skride un pianists Vestards  Šimkus, ērģelniece Iveta Apkalna, kontrbasists Gunārs Upatnieks, saksofonisti brāļi Raimonds un Oskars Petrauski – par šiem un vēl daudziem citiem spožiem mūziķu talantiem mazo Latviju nudien var apskaust. Pasaulslavenais diriģents Mariss  Jansons, vadīdams ievērojamākos simfoniskos orķestros ne tikai Eiropā, bet arī ASV, ir nesaraujamām saitēm siets ar dzimto Latviju. Simtprocentīgs mūsējais ir arī viena no gados jaunākajām diriģēšanas zvaigznēm - Andris Nelsons.

Ja jūs saista mūsdienu mūzika, jums noteikti nebūs svešs mūsu vidējās paaudzes ievērojamā komponista Pētera  Vaska vārds. Latvija ir bagāta arī ar mūzikas sacerētājiem. Gados jauni, bet jau starptautiski pazīstami ir tādi komponisti kā Ēriks Ešenvalds, Rihards Dubra, Andris Dzenītis, Kristaps Pētersons, Rihards Zaļupe un citi.

Unikāli talanti Latvijā ir komponisti Imants Kalniņš un Mārtiņš Brauns, kas vienlīdz izcili strādā dažādos žanros, arī populārajā mūzikā.  Komponista, par Maestro sauktā Raimonda  Paula dziesmas dungo ne tikai Latvijā un bijušajā Padomju Savienībā, bet arī Skandināvijā, Vācijā un pat Japānā un Ķīnā!

Sportisti

Daudz spožu ierakstu Latvijas vēsturē atstājuši sportisti jau kopš valsts dibināšanas, piemēram, leģendārais soļotājs Jānis Daliņš (1904 – 1978), kas 1932. gadā olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu. Vairākas desmitgades ar lieliskiem panākumiem startējuši  mūsu basketbolisti, kamaniņu braucēji, bobslejisti, riteņbraucēji, airētāji  u. c.

Kūrortpilsētā Jūrmalā dzīvojošā vieglatlēte Jeļena Prokopčuka ir viena no retajām sievietēm pasaulē, kas divus gadus pēc kārtas spējusi uzvarēt prestižajā Ņujorkas maratonā (2005. un 2006. gadā). Ernests Gulbis, 2010. gadā uzvarot Rodžeru Federeru, ielauzās pasaules tenisa elitē. Svarcēlājs Viktors Ščerbatihs ir Eiropas un pasaules čempions, olimpiskais medaļnieks, vienlaikus bijis arī Saeimas deputāts.

Nesenā pagātnē Latvijai olimpiskās medaļas sagādājuši šķēpmetēji Jānis Lūsis, Inese Jaunzeme, Dainis Kūla, Vadims Vasiļevskis un Ainars Kovals, basketbolisti Igors Miglinieks un Gundars Vētra, 2008. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs izcīnīja pirmo olimpisko zelta medaļu šā sporta veida vēsturē un šo izcilo panākumu atkārtoja arī četrus gadus vēlāk – Londonas olimpiskajās spēlēs 2012. gadā. (Valmieras pievārtē darbojas BMX trase, kurā trenējies Māris Štrombergs un viņa komandas biedri. Tur ir arī neliela slavas zāle, kur var iepazīties ar Latvijas panākumiem BMX riteņbraukšanā.), bet 2010. gada Vankūveras ziemas olimpiskajās spēlēs sudraba medaļu ieguva kamaniņbraucēji brāļi Juris un Andris Šici un skeletonists Martins Dukurs, kas tagad kļuvis jau par četrkārtējo Pasaules kausa ieguvēju un divkārtējo Pasaules čempionu.

Latvija īpaši jūsmo par hokeju. Tāpēc ar lielu prieku esam uzņēmuši ziņu, ka vārtsargs Arturs Irbe 2010. gadā uzņemts NHL Slavas zālē. Savukārt Sandis Ozoliņš izcīnījis Stenlija kausu, bet nu spēlē hokeju Rīgā, kur izveidojis arī golfa laukumu „Ozo Golf Club”. Aviokatastrofā traģiski bojā gājušais Kārlis Skrastiņš pasaules hokeja vēsturē iegājis ar iesauku „Dzelzs vīrs” kā NHL aizsargs, kas visilgāk spēlējis, neizlaižot nevienu maču.

Slaveni cilvēki no Latvijas

Ir cilvēki, kuru dzīve vistiešākajā veidā ir saistīta ar Latviju un kuru vārdi ar zelta burtiem ierakstīti ne tikai mūsu valsts, bet arī pasaules vēsturē. Lūk, daži no viņiem!

  • Par mūsdienu kino pionieri tiek uzskatīts režisors Sergejs Eizenšteins (1898-1948), kura filma "Bruņukuģis "Potjomkins"" (1925) būtiski ietekmējusi kinematogrāfijas attīstību. Viņš ir dzimis Rīgā arhitekta ģimenē, kas atstājis brīnišķīgu mantojumu mūsu galvaspilsētas jūgendstila arhitektūrā;  
  • Rīgā dzimis viens no pasaules ievērojamākajiem 20. gadsimta filozofiem, izcils politikas teorētiķis, ietekmīgs filozofiskā liberālisma aizstāvis un ideju vēsturnieks Jesaja Berlins (1909-1997). Viņa pazīstamā eseja „Divas Brīvības” („Two concepts of Liberty”) būtiski ietekmēja liberālās filozofijas virziena attīstību; 
  • Amerikas baleta zvaigzne Mihails Barišņikovs (1948), dzimis rīdzinieks, pirmos soļus mākslā spēris mūsu galvaspilsētā. 1974. gadā viesizrāžu laikā Kanādā Ļeņingradas Kirova Operas un baleta teātra solists Barišņikovs izlēma palikt Kanādā;
  • Pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko (1903-1970) saknes meklējamas Latvijas otrā lielākajā pilsētā Daugavpilī. Tur tagad darbojas Marka Rotko mākslas un informācijas centrs, kas kļuvis par artefaktu ne tikai Baltijā, bet arī plašāk Eiropā.
  • Izcilais vācu komponists Rihards Vāgners (1813-1883) Rīgā pavadījis nepilnus divus sava mūža gadus (no 1837. līdz 1839. gadam). Leģenda vēsta, ka, drūmā noskaņojumā kuģī šūpojoties Baltijas jūras viļņos prom no Rīgas, Vāgneram radusies iedvesma operai "Klīstošais holandietis";
  • Ar Rīgu cieši saistīts vācu filozofs apgaismotājs, literāts un folklorists Johans Gotfrīds Herders;
  • Latvijā dzimis un strādājis vācbaltiešu ķīmiķis Vilhelms Ostvalds, kas 1909. gadā saņēma Nobela prēmiju;
  • Rīgā dzimis pasaules čempions šahā Mihails Tāls (1936-1992), kas tiek uzskatīts par visu laiku visizcilāko šahistu.
  • Izcilas operas un baleta izrādes – Latvijas Nacionālā opera (LNO) tādas piedāvā nebeidzamā virknē.
  • Latvijas Nacionālais teātris dibināts gadu pēc Latvijas Republikas proklamēšanas - 1919. gada 30. novembrī.
  • Lielākais teātris Latvijā ar 3 skatītāju zālēm, vairākām netradicionālām spēles vietām un patstāvīgu aktieru trupu. Teātra foajē darbojas mākslas...
  • Vasaras koncertzāle ir ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā populāra koncertu un mākslas sarīkojumu norises vieta, kur ik vasaru uzstājas...
  • Siguldas kamaniņu un bobsleja trasē trenējas Latvijas olimpiskā komanda, katru sezonu šeit notiek starptautiska un valsts mēroga sacensības.
  • Ķeipenes dzelzceļa stacijā Ogres novadā izveidota vienīgā pasaulē publiski apskatāmā ekspozīcija, kura veltīta kinomākslas dižgaram režisoram...