A+
Beta

Latvijas pilis un muižas

Seni cietokšņi, pilis un muižas – mums netrūkst ne vienu, ne otru, ne trešo. Pārsteidzošā kārtā Latvijā saglabājušies simtiem šo pagātnes liecinieku – katrs ar savu vēsturi un leģendu, katrs ar savdabīgu arhitektūru un nozīmīgu kultūrvēsturisku mantojumu.

  • Cesvaines pils
  • Cēsu pilsdrupas
  • Rundāles pils
  • Jelgavas pils
  • Foto: Dainis Bruģis

Pirmās pilis Latvijā būvēja senās baltu tautas. Jau pirms vairāk nekā tūkstoš gadu stāvajos pilskalnos kurši, zemgaļi, latgaļi un lībieši jeb līvi cēla koka pilis, kas sargāja tos no ienaidniekiem. Diemžēl šīm pilīm nebija lemts ilgs mūžs, un lielākoties tās visas gāja bojā, kad laikā starp 11. un 14. gadsimtu Latvijas teritoriju iekaroja krustneši.

Vācu bruņinieki un bīskapi cēla mūra pilis, taču arī tās cieta karos un to lielākā daļa nu jau sen ir pārvērtusies par drupām. Tomēr dažas pilis, spītējot laika zobam, arī mūsdienās ir gana diženas un varenas, lai spētu piesaistīt pašmāju un svešzemju ceļotājus. Piemēram, Turaidas pils, kuras sarkanie mūri slejas pāri gleznainajai Gaujas senlejai, vai Bauskas pils, kura nu ir daļēji restaurēta, vai arī atjaunotā Ventspils ordeņa pils. Arī Rīgas pils saglabājusi savu 1515. gadā celtniecības gaitā radīto veidolu un tagad ir, kā arī pēc plānotās restaurācijas atkal būs, Latvijas Valsts prezidenta rezidence.

Katrai pilij ir savs stāsts, bieži vien - traģisma pilns. Lai minam, piemēram, Cēsu viduslaiku pili. Kad Livonijas kara laikā 1577. gadā pili bija ielencis Ivana Bargā karaspēks, cēsnieki, zinādami šā krievu cara nežēlību, nolēma nepadoties un pēc piecu dienu un nakšu apšaudes bija gatavi doties nāvē. Trīs simti dižciltīgu vīru, sievu un jaunavu sapulcējās pils zālē, zem tās novietojot četras pulvera mucas... Vēl šodien redzamas biezo Cēsu pils mūru un torņu drupas, kas palika pāri pēc dižciltīgo cēsnieku uzspridzināšanās.

Viduslaikiem beidzoties, Latvijā gluži kā sēnes pēc lietus parādījās muižas. Lai cits citu pārspētu bagātībā un varenībā, muižnieki sāka celt lepnas ēkas, kas vairāk līdzinājās pilīm. Savukārt īstas pilis būvēja Kurzemes hercogi. Tāda, piemēram, ir Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projektētā Rundāles pils - Eiropas mēroga baroka un rokoko pērli -, kas vēl šobaltdien apbur ar savu greznību. Tā bija Kurzemes hercoga Bīrona pils, kur 17. gadsimtā notika smalkas balles, bet mūsdienās restaurētajā Baltajā zālē savu kāzu valsi var izdejot jaunais pāris.

Saglabājušas un seno spožumu atguvušas arī daudzas Latvijas muižas. Bija laiks, kad muižās tika izveidoti pagastu centri vai noritēja saimnieciska darbība. Mūsdienās bijušās muižas nereti kļuvušas par viesnīcu, atpūtas vai izklaides centru, vietu, no kuras var sākt Latvijas novadu apceļošanu. Pilīs un muižās iespējams palutināt sevi ar masāžu vai spa. Muižas parkā var makšķerēt vecajos baronu dīķos, restorānā baudīt īsteni aristokrātisku maltīti, zem seno pagrabu velvēm pacelt vīna kausu un ziemā, sniegam putot, izbraukt ar zirga vilktām kamanām. Lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par Latvijas pilīm un muižām, to apskates iespējām, skatīt nākamās sadaļas.

  • Dažkārt pat mūsu tuvākie kaimiņi neslēpj izbrīnu, ka mums ir tik daudz muižu un piļu. Turklāt nereti tajās var arī nakšņot, ieturēt gardu maltīti,...
  •   Rīgas, Rundāles, Cēsu, Turaidas, Bauskas un vairākas citas pilis ir spēlējušas svarīgu lomu Latvijas, Baltijas un arī visas...