A+
Beta

Pirmā un Otrā pasaules kara mantojums

20. gadsimtā Latvijai pāri gājuši divi pasaules kari, atstājot  traģiskas vēstures liecības. Vēstures interesenti mūsu valstī var doties uz atjaunotajiem kādreizējo kaujas lauku ierakumiem un iepazīties ar kara tehniku, pat īstiem tankiem, apmeklēt karavīru kapus un karā nomocīto piemiņas vietas.

Kara muzejs

Spilgtu priekšstatu par kariem 20. gadsimtā Latvijā var gūt Rīgas centrā – Kara muzejā vecpilsētā Pulvertornī. Plaša ekspozīcija veltīta Pirmajam pasaules karam. Pēc Vācijas uzbrukuma Krievijai cars atļāva veidot latviešu strēlnieku bataljonus, kas vēlāk kļuva par jaunās Latvijas Republikas armijas pamatu. Latviešu strēlnieku bataljoni Pirmā pasaules kara frontēs izcēlās ar sevišķu vīrišķību un drosmi.

„Par to, kura bija pareizā puse, ekspozīcijas autori nerunā, gluži pretēji – skatītājs tiek mudināts izdarīt secinājumu, ka neviena no divām okupācijas varām nebija pareizā,” par Otrajam pasaules karam veltīto ekspozīciju saka muzejnieki. Uzmanības centrā šajā ekspozīcijā ir Cilvēks. Ieroči, dokumenti, manekeni ir tikai papildinājums. Šokējošas ir fotogrāfijas ar ieslodzītajiem gūstekņu nometnēs, nošaušanai nolemtajiem ebrejiem, jauniesauktajiem Sarkanajā armijā un arī frontes otrā pusē - latviešu leģionā. 

Pirmā pasaules kara liecības

Iespaidīgas Pirmā pasaules kara vēstures liecības skatāmas Tīreļpurvā. Šajā vietā 1917. gada 5. janvārī sākās Ziemassvētku kaujas, kas ilga sešas dienas (pēc vecā stila kalendāra no 1916. gada 23. līdz 29. decembrim). Tā bija lielākā Krievijas militārā operācija Pirmajā pasaules karā un ļoti traģiska vēstures lappuse latviešu strēlniekiem — krita pieci tūkstoši vīru. Latviešu strēlnieki pārvarēja vāciešu nocietinājumus un izsita ienaidnieku no pozīcijām. Pie Ziemassvētku kauju muzeja Ložmetējkalnā Tīreļpurvā ir atjaunota daļa no vācu nocietinājuma vaļņa. Pašā muzejā apskatāmi ieroči, karavīru sadzīves priekšmeti, bet īpaši saistošs ir Tīreļpurva makets, kas parāda, kā izskatījās kaujas lauks.

Otrā pasaules kara liecības

Vienas no niknākajām Otrā pasaules kara kaujām risinājās Kurzemē 1944. un 1945. gadā, kur latviešu leģionāri vācu armijas rindās cīnījās ne tikai pret Sarkano armiju, bet bieži vien arī pret saviem tautiešiem, kuri karoja PSRS pusē. Daļa cīnītāju bija nonākuši latviešu leģionāru rindās tāpēc, ka Vācija izsludināja piespiedu mobilizāciju Latvijā, pārkāpjot starptautisko tiesību aktus, kas aizliedz veikt mobilizāciju okupētās teritorijās. Daļa vīru latviešu leģionāros pieteicās brīvprātīgi, jo nevēlējās atkārtoti piedzīvot Baigo gadu, kad padomju represijās no Latvijas deportēja desmitiem tūkstošu cilvēku.

Vienas no pēdējām Otrā pasaules kara zalvēm nodārdēja šajā vietā starp Saldu un Kandavu.1945. gada 8. maijā Plāņu muižā netālu no Zantes tika parakstīts kapitulācijas akts un kaujas tā sauktajā Kurzemes katlā beidzās. Latviešu leģionāri nolika ieročus vai aizgāja mežā un vēl gadiem ilgi tur slēpās, nepārstājot cerēt, ka Rietumvalstis palīdzēs Latvijai atgūt valstisko neatkarību.

Tagad Zantes pagastā uz bijušās frontes līnijas iekārtots Kurzemes cietokšņa muzejs, kurš 2008. gadā iekļauts Eiropas kultūras mantojuma sarakstā. Muzeju izveidojis uzņēmējs  Ilgvars Brucis, kas kara un citas vēstures liecības ir vācis kopš bērnības. Zantē atjaunota kara laika tranšeja un virsnieku bunkurs, kur vasarās tūristi var pat pārnakšņot. Muzeja stendos izlikti abu pasaules karu durkļi, šautenes, pistoles, virsnieku trauki. Katrai armijai iekārtota sava istaba - vāciešiem, padomju karavīriem, latviešu leģionāriem un arī mūsdienu Latvijas kareivjiem. Viss ir īsts, nekādu butaforiju.

Muzeja lauka ekspozīcijā ir gan tanks „IS – Josifs Staļins”, gan lielgabals. Vērtīgs atradums ir Kurzemē notriektās Sarkanās armijas lidmašīnas „IL-2” atliekas.

Otrā pasaules kara vēsturi var iepazīt arī Mores kauju muzejā Siguldas pusē. Šajā vietā stiepās tā sauktā Siguldas līnija, pēdējā, no kuras vācu karaspēks un arī latviešu leģionāri niknās kaujās aizsargāja Rīgu pret padomju uzbrukumu, līdz naktī uz 1944. gada 6. oktobrī atkāpās. Muzejā apskatāms Mores kauju muzejā, kara laika priekšmetu kolekcija, ieroči, bet īpašs ekspozīcijas lepnums ir īsts padomju tanks – slavenais „T–34”. 

Salaspils nometne

Drūma Otrā pasaules kara liecība ir netālu no Rīgas nacistu izveidotā Salaspils nometne. 1941. un 1942. gadā Salaspilī bija sadzīts  apmēram 1000 ebreju, lai viņi celtu piespiedu darba vai, kā citos avotos minēts, koncentrācijas nometni. Lielākā daļa šo cilvēku zaudēja dzīvību neciešamo apstākļu dēļ. Vēlāk Salaspils nometnē ieslodzīja tos, kas bija sadarbojušies ar padomju režīmu, vācu armijas dezertierus, arī kriminālnoziedzniekus. Par partizānu atbalstīšanu Salaspilī  nonāca no Baltkrievijas deportētās ģimenes. Pēc vēsturnieku aplēsēm, Salaspilī miruši apmēram 2000 cilvēku, viņu vidū bija vairāk nekā 600 bērnu. Nomocīto cilvēku piemiņai bijušajā nometnē uzcelts iespaidīgs memoriālais ansamblis - viens no lielākajiem šāda veida pieminekļu kompleksiem Eiropā.

Karavīru kapi

Latvijā ir daudz karavīru kapu, arī tādi, kuros dus abās frontes pusēs kritušie. Tukuma novadā Lestenē izveidoti latviešu leģionāru Brāļu kapi, kur vienkopus pārapbedīts ap 1000 karavīru no visas Latvijas. Šeit ir arī siena, kur iegravēti 11 000 kritušo cīnītāju vārdi. Kapu centrālais tēls ir „Dzimtene – Māte – Latvija”.
Daudzviet Latvijā atrodas arī Pirmā pasaules kara vācu karavīru kapi, padomju armijas brāļu kapi un citas karavīru atdusas vietas.
No karavīru kapsētām visiespaidīgākie ir 1936. gadā iesvētītie Brāļu kapi Rīgā, ar Māti Latviju kā centrālo tēlu. Kapos  liesmo Mūžīgā uguns un tajos atdusas Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās 1918. – 1920. gadā kritušie. Pirmos kareivjus zemes klēpī šajā vietā guldīja 1914. gadā.
Skulpturālā ansambļa autors ir tēlnieks Kārlis Zāle, kas radījis arī Brīvības pieminekli Rīgas centrā. Ik gadu 8. maijā Brāļu kapos Latvijas valdības pārstāvji noliek ziedus, godinot uzvaru pār nacismu Eiropā un pieminot Otrā pasaules kara upurus.