Jūs atrodaties šeit

Rīgas jūras līča Kurzemes piekraste

Nenoliedzami - Rīgas jūras līča rietumu piekrastei Kurzemē piemīt savs īpašs šarms. Zvejniekciemi, kas virknē seko cits citam, mazās ostas, kūpinātas zivis, turklāt tas viss – tikai stundas braucienā no Rīgas.

Rīgas jūras līča dienvidrietumu piekraste no Jaunķemeriem līdz Ragaciemam ir kā viens ciems, kur kopā saplūduši senie zvejniekciemi - Bigauņciems, Lapmežciems, Ragaciems. Tie vilina ar balto, smilšaino pludmali, viesu mājām un vasarnīcām kāpās,  krodziņiem un svaigi kūpinātām zivīm. Siekalas pašas saskrien mutē, kad apstājies pie letes Lapmežciema zivju tirdziņā, kur gaisā virmo svaigi kūpinātu bušu, lucīšu, lašu, vēdzeļu, reņģu, karpu, līņu un citu zivju smarža. Ja vien vējš ļauj, zvejnieki ik dienu no jūras krastā pārved bagātu lomu.

Putnu vērošana

Starp Lapmežciemu un Ragaciemu gandrīz pašā jūras krastā atrodas kāds ezers, ko īpaši iecienījuši putnu vērotāji. Tas ir Kaņieris – stipri aizaudzis lagūnas tipa ezers, kas putnu ziņā ir viens no bagātākajiem Latvijā. Kaņierī, kas pieder pie Ķemeru nacionālā parka , izveidots ornitoloģiskais liegums. Ezers iekļauts gan Eiropas nozīmīgo putnu vietu, gan Ramsāres konvencijas vietu sarakstā. Pie Kaņiera atrodas putnu vērošanas tornis, netālu no tāla aizvijas Kaņiera pilskalna dabas taka. Kaņiera ezerā netrūkst arī zivju, tāpēc to dēvē par makšķernieku paradīzi.
Par makšķerēšanas iespējām interesējieties vietējā tūrisma informācijas centrā.

Kāpa

Jūras krastā starp Klapkalnciemu un Apšuciemu atrodas Lāčupītes dendrārijs, kur aug dažādas eksotiskas koku sugas, kuras lieliski pielāgojušās  piejūras klimatam.

Plieņciems jau kopš sendienām bijis izslavēts kūrorts, kur 1810. gadā sešas nedēļas atpūtās Krievijas cara Aleksandra I sieva Elizabete. Pie Plieņciema atrodas arī kāds unikāls ģeoloģisks objekts – Plieņciema kāpa, kas ir teju vai vienīgā ar veģetāciju neapaugusī lielā kāpa Latvijas piekrastē. Tas ir apmēram 250 m plats un 3,5 km garš kāpu valnis, kas aizsargā Plieņciemu no jūras vējiem. Kāpā izveidots dabas liegums, bet interesanti, ka 1810. gadā kāpa tika pārrakta, lai cariene Elizabete pa savas vasarnīcas logu varētu redzēt jūru.

Trešais lielākais ezers Latvijā

Samērā liels miests Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē ir Engure ar ostu, no kuras iespējams aizburāt uz Roņu salu. Engurē ieteicams apskatīt arī  luterāņu baznīcu – koka dievnamu, kas celts 1804. gadā.

Dažus kilometrus no jūras starp Enguri un Mērsragu stiepjas Engures ezers, kas ir trešais lielākais ezers Latvijā. Tā ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, tāpēc daļā ezera noteiktas dabas rezervāta zonas un dabas draugiem uzcelti vairāki putnu vērošanas torņi.  Ezera apkārtnē ierīkotas dabas takas, piemēram, pie Ornitoloģiskās pētniecības centra sākas Orhideju taka. Piekrastes pļavās ganās savvaļas zirgi un govis. Ezera laivu bāzē var iegādāties makšķerēšanas atļauju, lai dotos izvilkt ezerā kādu brangu lomu. 

Mērsrags un Roja

Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastes pašā vidū izslējies otrs lielākais zemesrags - Mērsrags. Pārpurvotās piekrastes pļavas ir nozīmīga putnu koncentrēšanās vieta, zvejniekciemā Mērsragā atrodas zvejas un jahtu osta.

Kaltenē, kas atrodas uz ziemeļiem no Mērsraga, piekraste kļūst akmeņaina – šaurā pludmale vairāku kilometru garumā ir laukakmeņiem un oļiem klāta. Jūra izskalo krastus un uzbrūk tuvējām mājām. Īpaši šokējošas jūras uzbrukuma sekas redzamas Valgalciemā, kur dažas ēkas atrodas gandrīz jau jūrā.

Lielākais ciems šajā piekrastes daļā ir Roja - sena osta, kuru savulaik izmantojuši pat vikingi. Kurzemes hercogistes laikā Rojā būvēti kuģi, arī tagad Rojas ostā notiek aktīva darbība – zvejniecība, kravu pārvadāšana, no Rojas var sarunāt arī kuģīti uz aizraujošo Roņu salu Rīgas jūras līci. Rojā atrodas arī Jūras zvejniecības muzejs, savukārt Celtnieku ielā 5 aplūkojama burinieku modeļu privātkolekcija. Bet plašāk par atpūtas iespējām Rojā var uzzināt Rojas Tūrisma informācijas centrā.

Bet Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastes tālākais punkts ir Kolkas rags ar seno lībiešu ciematu Kolku. Kolkas rags ir viens no iecienītākajiem tūrisma un atpūtas objektiem Latvijā.

Bērzciema jūras piekraste
+

Dabas parks "Engures ezers" un Latvijas zilās govis

Parka teritorijā iespējams ieraudzīt gandrīz visas Latvijā konstatētās migrējošo putnu sugas. Mērsraga pļavās ganās Latvijas zilās govis...
Jaunķemeri
+

Jaunķemeri

Latvijā vienīgais klimata un balneoterapijas rehabilitācijas centrs „Jaunķemeri” piedāvā modernas diagnostikas un ārstēšanas metodikas...
Engure
+

Zvejniekciemi

Neparasti ar savu arhitektonisko izbūvi un aizraujošo kultūrvidi, daži gandrīz jau pamesti, bet daži vēl aktīvi funkcionējoši - tie ir...
+

Mērsraga bāka

4 treileru mājiņas, pilnībā aprīkotas komfortablai dzīvošanai: elektrības pieslēgums, tualete, duša ar silto ūdeni, pilnībā aprīkota...

Lapas

Pēdējo reizi atjaunināts: 
02.10.2014