Jūs atrodaties šeit

Rīgas vēsture

Rīgai, kura dibināta 1201. gadā, bijusi raiba vēsture. Lai minam kaut vai vien divus faktus - savulaik Rīga bijusi Zviedrijas lielākā pilsēta un savulaik - Krievijas impērijas rūpniecības centrs.

Rīga ir viena no vecākajām Eiropas galvaspilsētām un jau kopš dibināšanas brīža - arī Baltijas valstu lielākā pilsēta, kultūras un rūpniecības centrs, viena no ievērojamākajām ostām Baltijas jūras austrumdaļā.

Rīgas pilsēta sāka veidoties pirms vairāk nekā 800 gadiem Daugavas labajā krastā, pie Rīdziņas upes ietekas Daugavā, kur atradās sens kuršu ciems (tā vietā tagad ir Alberta laukums). 12. gadsimta otrajā pusē Rīgas apkārtnē ieradās vācu tirgotāji un misionāri jeb krustneši, bet 1201.

gadā bīskaps Alberts sāka pilsētas celtniecību. Rīga ātri attīstījās, un jau 1282. gadā tā iestājās Ziemeļvācijas tirdzniecības pilsētu jeb Hanzas savienībā. Rīgā uzplauka tirdzniecība, kļūstot par vienu no galvenajiem starpniekiem starp rietumiem un austrumiem. Rīgas labklājība strauji auga.

Pēc Livonijas kara (1558-1583) Rīga nonāca Polijas pakļautībā, bet, Polijai karojot ar Zviedriju (1600-1629), Rīgu ieņēma zviedri. Interesanti, ka drīzā laikā Rīga kļuva par Zviedrijas lielāko pilsētu. Savukārt pēc Ziemeļu kara (1700-1721), kurā Krievija un Zviedrija cīnījās par ietekmi Baltijas jūrā, pēc ilgstoša aplenkuma un mēra epidēmijas Rīga kļuva par Krievijas impērijas sastāvdaļu.

18. gs. otrajā pusē Rīgā strauji attīstījās rūpniecība. Mūsu galvaspilsēta bija viena no galvenajām Krievijas impērijas ostām, un jau 19. gs. beigās Rīga izauga par otro lielāko Krievijas rietumdaļas pilsētu pēc Sanktpēterburgas. Kad Krievijā 1905. gadā uzliesmoja revolūcija, Rīga bija viens no šīs sacelšanās centriem, bet Pirmā pasaules kara laikā (1914-1918) Rīga kļuva par piefrontes pilsētu.

Pirmā pasaules kara beigās Rīgā 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta neatkarīgā Latvijas Republika un sākās Latvijas atbrīvošanas karš, kurā pilsēta smagi cieta. Pēc kara Rīga, tāpat kā visa neatkarīgā Latvijas valsts, strauji attīstījās, taču izaugsmi pārtrauca Otrais pasaules karš un padomju okupācija. Pēc kara Rīga kļuva par vienu no lielākajiem PSRS rietumu daļas rūpniecības centriem.

1991. gada janvārī Rīgā, pulcējoties simtiem tūkstošu cilvēku no visām Latvijas malām, ceļot barikādes un esot gatavībā atdot dzīvību par valsts neatkarību, padomju okupācijai tiek pielikts punkts. Tagad Rīga atkal ir neatkarīgās Latvijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta Baltijā, moderna un sakopta Eiropas Savienības metropole, ar savu īpašo vēsturisko auru, ko izdevies saglabāt arī pēc daudzajiem kariem un varas maiņām.

+

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir lielākā latviešu tautas muzejisko vērtību krātuve. 
Latvijas Kara muzejs
+

Latvijas Kara muzejs

Latvijas Kara muzejs ir lielākais militārās vēstures muzejs Latvijā. Muzejs atrodas senajā Rīgas nocietinājumu tornī – Pulvertornī.
Latvijas Okupācijas muzejs
+

Latvijas Okupācijas muzejs

Latvijas Okupācijas muzejs iepazīstina ar Latvijas piecdesmit gadu okupācijas (1940–1991) vēsturi: Pirmo padomju okupāciju (1940–1941),...
Televīzijas tornis, Rīga.
+

Televīzijas tornis

Rīgas radio un televīzijas stacija Zaķusalā pirmos raidījumus sāka raidīt 1986. gadā. Pirmās dokumentālās liecības par jaunas Rīgas radio...

Lapas

Pēdējo reizi atjaunināts: 
23.09.2014