A+
Beta

Sakrālie objekti

Latvijā izsenis bijis gana vietas visdažādāko konfesiju dievnamiem - luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, ebreju, baptistu, septītās dienas adventistu, armēņu apustuliskās un vēl citu ticīgo svētnīcām.

Nereti pat mazā miestiņā draudzīgi cita citai blakus atrodas trīs vai četru konfesiju baznīcas un lūgšanu nami, kurus par uzmanības vērtiem apskates objektiem izveidojusi Latvijas sarežģītā vēsture un iedzīvotāju radošais gars.

Laikmetu griežos sava loma bijusi katrai no trijām lielākajām Latvijas reliģiskajām - katoļu, luterāņu un pareizticīgo – konfesijām. Līdzās nelielām baznīcām un vienkāršiem lūgšanu namiem Rīgā un citviet Latvijā slejas majestātiskas katedrāles. To velvēs un vitrāžās kultūrvēstures lietpratēji saskatīs teju visu Eiropā pazīstamo mākslas un arhitektūras stilu iezīmes.

Kaut gan reliģiju pētniekus un sakrālās mākslas cienītājus, protams, interesēs Rīga ar Rīgas Domu, Sv. Pētera baznīcu un, piemēram, Pareizticīgo Kristus piedzimšanas katedrāli, tomēr ne mazums pārsteidzošu atklāsmju spēj sagādāt arī citas – lielas un mazas - pilsētas un pat ciemi. Tas nemaz nav tik tālu no Rīgas, piemēram, Ļaudona Madonas novadā, kur 1863. gadā celtajā pareizticīgajā baznīcā tagad sadzīvo trīs draudzes – pareizticīgie, luterāņi un katoļi. Otrā pasaules kara laikā mūra celtne cieta ugunsgrēkā, bet padomju laikā to piemēroja bibliotēkas vajadzībām.

Katoļi, pareizticīgie un vecticībnieki Latgalē

Latvijā tas šķiet pašsaprotami, ka divu kristīgās ticības atzaru – Rietumu jeb katolicisma un protestantisma un Austrumu jeb vecticības un pareizticības - līdzāspastāvēšana gadsimtiem bijusi harmoniska un cieņas pilna.

Neaizmirstamus sakrālās mākslas objektus piedāvā Latgale - Latvijas katolicisma centrs, kura spilgta iezīme ir ārtelpas krucifiksi. Tieši šeit, Latvijas austrumdaļā, atrodas arī starptautiska mēroga svētvieta Aglona

Tāpat Latgalē ir daudz pareizticīgo dievnamu, kuri glabā izcilus sakrālās mākslas paraugus. Tāds, piemēram, ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Šķeltovas pareizticīgo baznīca Aglonas novadā, kas celta 19. gadsimta 30. gados, saglabājusi savu sākotnējo ampīra stilu. Miniatūrais koka dievnams ar baltajām kolonnām atrodas lielceļa malā, bērzu birzs ieskautā kapsētā.

Viens no lielākajiem Latgales pārsteigumiem ir mazie un noslēpumainie vecticībnieku dievnami – mūra vai ķieģeļu ēkas pilsētās un spilgti krāsoti koka nami ciemos jeb sādžās. Vecticībnieku kopiena gan ir noslēgta, tāpēc ne vienmēr viņu dievnamu durvis būs plaši atvērtas. Taču, ja apmeklējums ir iepriekš sarunāts, nebūs šķēršļu, kas liegtu tur ielūkoties.

Baznīcas Kurzemē

Kādreizējās Kurzemes hercogistes sirds Kurzeme lepojas ne tikai ar staltām katoļu un luterāņu baznīcām, kuru soli glabā viduslaiku galdnieku un dievlūdzēju pieskārienus. Kurzemē pamanīsiet arī mazas, klusas piejūras baznīciņas, kurām tradicionāli nav torņa (lai nemaldinātu kuģotājus) un iekštelpā pie griestu sijas piestiprināti burinieku modeļi.

Kurzeme pārsteidz ar apbrīnojami meistarīgiem baroka un rokoko stila kokgriezumiem un griestu gleznojumiem, ko darinājuši vietējie mākslinieki – cilvēki, kuru vārdi bieži vien nav zināmi. Viena no šādām koka meistardarbu pērlēm nes Apriķu luterāņu baznīcas vārdu Aizputes novadā. Šis nelielais dievnams, kas 17. gadsimta sākumā būvēts kā muižnieka privāta baznīca, ir viens no spilgtākajiem baroka un rokoko laikmeta stila paraugiem Baltijā.

Ērģeles baznīcās

Latvijas sakrālā māksla nebūtu pilnvērtīga bez... mūzikas. Latvijā ir aptuveni 300 tā dēvēto vēsturisko ērģeļu, proti, līdz 1945. gadam būvētu mūzikas instrumentu, no kuriem vairāki iekļauti pasaules vērtīgāko ērģeļu sarakstā. Piemēram, Liepājas Trīsvienības baznīcas ērģeles (sāktas veidot 18. gadsimta 50. gados) ir vienīgās tādas pasaulē – laika gaitā nepārbūvētas, taču joprojām izmantojamas muzicēšanai.

Rīgas Doma ērģeles un ērģeļu prospekta vidusdaļa saglabājusies no 1601. gada. Eksperti uzskata, ka Rīgu var droši uzskatīt ne tikai par jūgendstila, bet arī par romantisko ērģeļu metropoli.