A+
Beta

Sēņošana

Rudenī un vasaras nogalē Latvijas mežos var sastapt daudz cilvēku ar groziem. Lai gan latvieši sevi dēvē par arāju vai dziedātāju tautu, viņi godam būtu pelnījuši arī sēņotāju tautas titulu.

  • Baravika
  • Foto: Lauku ceļotājs
  • Bērzlapes
  • Foto: Eduards Jegorovs
  • Sēne sūnās
  • Pavasara sēnes

Katrs otrais latvietis rudens pusē paņem sēņu nazīti, grozu, uzvelk gumijas zābakus un dodas savās sēņu takās. Sēņošana – tā ir izraušanās pie dabas, lieliska atpūta un zaļais tūrisms. Ja paveicas ar sēņu atrašanu, sēņotāji var baudīt smaržīgu baraviku krēmzupu vai gardu gaileņu mērci. Ja sēņu bijis mazāk, tik un tā ir prieks par mierīgo pastaigu mežā.

Sēņošana ir ne tikai populārs atpūtas veids dabā, bet arī ģimeni saliedējošs pasākums un savā ziņā pat sports – humānas sēņu medības. Latvijā pat notiek sēņošanas čempionāti un nakts sēņošanas sacensības, kad ļaudis sabrauc no visiem novadiem un spēkiem mērojas sēņu meklēšanas meistarībā.

Dodoties sēņot, ņemiet līdzi labu sēņu pazinēju – no apmēram 1100 mūsu valstī sastopamajām sēņu sugām ēdamas ir 300 sugas, bet 30 - indīgas. Daļa sēņu ir ēdamas tikai pēc īpašas sagatavošanas – vispirms tās jānovāra un pirmais ūdens jāizlej. Ja par kādu sēni neesat pilnīgi drošs, labāk to neņemiet. Sēņotājiem iesācējiem ieteicams savu vākumu pirms pagatavošanas iedot izšķirot zinošākiem ļaudīm. Tomēr nepaļaujieties uz gadījuma paziņām, kas tikai uzdodas par labiem sēņu pazinējiem. Labākie sēņu eksperti sastopami Latvijas Dabas muzejā, kur katru gadu apskatāma sēņu izstāde. Dabas muzejs piedāvā izzinošas ekskursijas uz mežu, un tēma var būt arī tieši sēnes.  

Vācot sēnes, nogrieziet tās, atstājot zemē kātiņa apakšējo daļu – tas nodrošinās jaunas sēņu ražas veidošanos. Pie reizes jāapskatās, vai sēne nav tārpaina – ja ir, tad tā lai paliek mežā. Arī jau vecas, pāraugušas un bojāties sākušas sēnes labāk atstāt mežā – ēšanai tās nav derīgas. Ja arī sēne nav ēdama, to nevajag sabradāt vai iznīcināt – tā ir ļoti nepieciešama meža ekosistēmai. Piemēram, cilvēkiem indīgās mušmires aļņi ēd, lai ārstētos.

Dodoties sēņot, jāparūpējas par pienācīgu apģērbu un apaviem – tādu, kas pasargā gan no lietus, gan no kāju samirkšanas, gan kukaiņiem un jo sevišķi ērcēm. Pēc pastaigas pa mežu ieteicams izģērbties un kārtīgi sevi apskatīt, vai nav pieķērusies kāda ērce. Ja tā jau ir piesūkusies, bet jūs neesat potējies pret ērču encefalītu, dodieties pie ārsta. Tomēr no meža nevajag baidīties - ar labu pavadoni sēņošana var nest daudz prieka, dabas miera un spēcinošas pieredzes.