A+
Beta

Suitu novads

Alsunga, Gudenieki un Jūrkalne jeb Suitu novads Kurzemes rietumu daļā ar savu etnogrāfisko vienreizīgumu ir ļoti savdabīga vieta ne tikai Latvijā, bet daudz plašākā mērogā.

  • Suitu novads
  • Suiti
  • Suitu novads
  • Suiti
  • Gudenieku suiti
  • Suitu novads
  • Suitu meitenīte
  • Suitu govis

Jau četrus gadsimtus Suitu novads ir kā katoļticīgo Latvijas iedzīvotāju sala, kurai visapkārt dzīvo luterāņi. Spēcīgā katoļu baznīcas ietekme un latviešu, līvu, poļu un vācu kultūru mijiedarbība, kas raksturīga šim novadam, ir pamats, uz kura izveidojusies neparasta kultūrvide un identitāte. 2009. gadā suitu kultūrtelpa tika iekļauta UNESCO Pasaules nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.

Līdz pat 17. gadsimta sākumam Kurzemes hercogistē katoļticība bija aizliegta, taču 1632. gadā Alsungas novada īpašnieks Johans Ulrihs fon Šverins pārgāja katoļticībā un apkārtnes iedzīvotāji no luterāņiem bija spiesti kļūt par katoļticīgiem. Ticības kari bija tik lieli, ka pats Johans Ulrihs fon Šverins tika noindēts, bet novads tomēr palicis pie jaunās ticības. Tā kā visapkārt dzīvoja luterāņi un vēl pat 20. gadsimta sākumā suiti nav drīkstējuši laulāties ar citas ticības pārstāvjiem, Alsungas pusē izveidojušās tradīcijas, kādu nav nekur citur Latvijā.

Ikvienam latvietim, dzirdot vārdu "suiti", uzreiz prātā nāk "Suitu sievas" - dziedātājas krāšņos tautastērpos, kas ar savu aso mēli un īpatnējo gari stiepto ēēēēēēēēēē-ōōōōō daudzbalsīgo burdona dziedājumu gatavas apdziedāt jebkuru, pat valsts prezidentu. Ar šo seno dziedāšanas manieri "Suitu sievas" kļuvušas slavenas visā pasaulē. Kopš 2004. gada Alsungā notikuši jau vairāki starptautiski burdona festivāli, kuros pulcējušies šajā dziedāšanas stilā muzicējošie izpildītāji no Francijas, Gruzijas, Ungārijas, Igaunijas un citām valstīm.

Suitu novadam raksturīgas arī savas tradīcijas, savdabīga mentalitāte, suitu izloksne un īpaši ēdieni. Suitu novads ir kā magnēts, kas pievelk ceļotājus. Jūrkalnes stāvkrasts, kur jūrā krīt priedes, baltās, smilšainās pludmales, rāmie ezeri, ogām un sēnēm bagātie meži, līkumainie grantētie ceļi, senās baznīcas – kā lai neļaujas šā novada valdzinājumam!

Suitu novadā dzīvā apritē ir daudz kā tāda, kas citur sen jau aizmirsts, piemēram, kāzu un bēru tradīcijas.

Suitu novadā ir ne tikai Jūrkalne ar iespaidīgo Baltijas jūras stāvkrastu un tūristu iecienītām atpūtas vietām pie jūras. Tā ir arī gleznainajā Alsungā  ar Livonijas ordeņa pili, katoļu baznīcu un seno kuršu pilskalnu.

Suitu novads ir izslavēts arī ar Gudenieku kadiķu audzi, kas ir viena no lielākajām kadiķu tīraudzēm Baltijā. Gudeniekos izveidots dabas liegums, labiekārtotas dabas takas un ierīkoti informācijas stendi. Liegums bagāts ar daudzveidīgu biotopu, kuru iemīļojuši putni.

Sīkāku informāciju par novadu var saņemt tūrisma informācijas centrā Alsungas pilī un Jūrkalnes pagasta padomē.

Mūsdienās vēsturiskajā suitu teritorijā dzīvo apmēram 2000 suitu izcelsmes iedzīvotāju.