A+
Beta

Teātri Latvijā

Latviešiem patīk teātris, un ne tikai būt skatītājiem, bet arī pašiem to spēlēt. Ja ne tautas teātrī, kas nodibināts vai katrā lielākā apdzīvotā vietā, tad vismaz Ziemassvētku ludziņā savā darbavietā. Tomēr „īsta teātra” izrāde latviešiem joprojām ir svētki, bet populāri aktieri – zvaigznes, par ko interesēties.

Arī vārdam „režisors” latviešu apziņā ir īpašs svars. Teātra vadītāja domas tautas acīs nereti bijušas vairāk vērtas nekā valsts vadītāja spriedumi. Šī teātra tradīcija, kurā tik liela loma tiek atvēlēta režisora personībai, sakņojas tā sauktajā krievu teātra skolā, un daudzi teātri Latvijā joprojām ievēro šīs skolas skatuves mākslas principus. Savukārt no vāciešiem latviešu teātris ir aizņēmies patiku uz dziesmu spēlēm ar amizantiem pārpratumiem, mīlas mokām, āzēšanu un didaktiku, ziņģēšanu un labām izrādes beigām. 

Eiropas kultūras vēsturē latviešu teātris pirmām kārtām ir ierakstīts ar dzejnieces Aspazijas (1865-1943) vārdu. Aspazijas lugas „Zaudētās tiesības” un „Vaidelote” (abas 1894) ir vieni no pirmajiem sieviešu tiesību un brīvas gribas manifestiem ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas dramaturģijā. Tāpat visā Eiropā tas uzskatāms par ārkārtēju faktu, ka sieviete ir uzrakstījusi lugas, kuras gūst publikā lielus panākumus.

Mūsdienās īpašs Latvijas lepnums ir daudzu starptautisku teātra festivālu laureāts Jaunais Rīgas teātris un tās mākslinieciskais vadītājs režisors Alvis Hermanis. Viņa režijā tapušās izrādes kļūst par kultūras notikumu ar rezonansi ne tikai dzimtenē, bet arī tālu ārpus tās. Alvis Hermanis par Vasilija Šukšina stāstu iestudējumu Maskavas Nāciju teātrī saņēma Krievijas augstāko novērtējumu skatuves mākslā – „Zelta masku”. Hermanis ar lieliem panākumiem iestudē izrādes daudzās Eiropas valstīs – Vācijā, Šveicē, Itālijā un citur. Panākumu pamatā – neparasti humāna teātra valoda, kas aizkustina skatītājus līdz sirds dziļumiem.

Mihaila Čehova Krievu teātris” īpašu uzmanību pelna ar to, ka ir vecākais profesionālais krievu teātris (1883) ārpus Krievijas un nesen atgriezies savās vēsturiskajās telpās, kas pēc pamatīgas restaurācijas kļuvušas par vienu no tehniski modernākajiem teātriem Ziemeļeiropā. Par pašām izrādēm ārpus mūsu valsts saka - tām esot jūtams "Baltijas šarms".

Latvijā ir samērā daudz profesionālu teātra trupu, turklāt teātri ar pārdomātu repertuāru un talantīgu aktieru kolektīvu ir ne tikai galvaspilsētā, bet arī trīs lielākajās pilsētās – Daugavpilī (tur darbojas ne tikai latviešu, bet arī krievu trupa), Liepājā un Valmierā. Interesanti, ka uz augstāko latviešu nacionālās teātra mākslas novērtējumu – "Spēlmaņu nakts" balvu nereti pretendē tieši tie teātri, kas atrodas ārpus Rīgas.

Der zināt arī, ka rudens Latvijā iezīmējas ne tikai ar teātru jaunās sezonas atklāšanas izrādēm, bet arī ar Starptautisko Jaunā teātra festivālu „Homo Novus”, kas skatītājus un jomas profesionāļus pārsteidz ar spilgtiem teātra attīstības virzienu meklējumiem. 

  • Lielākais teātris Latvijā ar 3 skatītāju zālēm, vairākām netradicionālām spēles vietām un patstāvīgu aktieru trupu. Teātra foajē darbojas mākslas...
  • Daugavpils teātris
    Daugavpils teātris ir vecākais profesionālais Latvijas teātris.
  • Ģertrūdes ielas teātris ir atvērtā skatuve Ģertūdes ielā 101a, ko kopīgi veido teātris United Intimacy un radošā apvienība Nomadi sadarbībā ar...