Jūs atrodaties šeit

Vecticībnieku baznīcas

Vecticībnieku kopiena gadsimtiem bagātinājusi latviešu kultūru un veidojusi nesaraujamas saites divu tautu cilvēku vidū. Mazās, vecās koka baznīciņas, ko vecticībnieki cēluši pateicībā Dievam par doto iespēju dzīvot mierā un saticībā, ir neatņemama Austrumlatvijas novada Latgales kultūrainavas sastāvdaļa.

Ticības vajātie

Pēc šķelšanās Pareizticīgajā baznīcā Krievijā 17. gadsimtā daļa ticīgo, kuri iebilda pret reformām, izveidoja savu - vecticībnieku jeb staroveru - baznīcu un saliedējās noslēgtās kopienās. Kopš tā laika vecticībnieki arvien tikuši Krievijā nežēlīgi vajāti gan no Pareizticīgās baznīcas, gan Krievijas laicīgās varas pārstāvju puses. Tikai 2000.gadā Krievijas Pareizticīgo baznīcas patriarhs Aleksijs II atzina par kļūdu pagātnē notikušās vecticībnieku vajāšanas.

Vajāšana un terors vecticībniekus spieda meklēt patvērumu vai nu Sibīrijā, vai nu Baltijā.

Pirmās vecticībnieku kopienas Latgalē izveidojās 17. gadsimta beigās, kad šī teritorija piederēja pie Polijas-Lietuvas valsts. Pirmo vecticībnieki dievnamu Latvijā uzcēla Liģinišķu ciemā pie Daugavas (Daugavpils apkārtnē). Pirmie Latvijas staroveri bija fedosejevieši, diakona Feodosija sekotāji, pārsvarā bēgļi no Novgorodas un Pleskavas apgabaliem, kas sludināja mācību par tuvo pasaules galu un antikrista laiku atnākšanu. Mūsdienās vairākums Latvijas vecticībnieku sevi pieskaita pie pomoriešu virziena, kas atšķirībā no radikālajiem fedosejeviešiem, piemēram, atzīst laulību nepieciešamību.

Pirms Pirmā pasaules kara Latvijā darbojās 87 vecticībnieku draudzes un par vecticībniekiem sevi uzskatīja vairāk nekā 100 000 Latvijas iedzīvotāju. Pašlaik Latvijā ir reģistrētas 46 pomoriešu vecticībnieku draudzes, un palikusi arī viena fedosejeviešu draudze Viļānu apkārtnē Latgalē.

Pasaulē lielākā

Latvijā lielākais vecticībnieku dievnams atrodas Rīgā, Maskavas priekšpilsētā. Tā zeltītais sīpolveida kupols jūgendstila torņa galā labi saskatāms, braucot pa Salu tiltu no Pārdaugavas puses. Baltais, staltais Rīgas Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu nams un klosteris 18. gadsimta 60. gados uzcelti no koka. Pēc ugunsgrēka 1812. gadā baznīca uzbūvēta no ķieģeļiem un gadsimtu gaitā transformējusies, iemantojot bizantiskus vaibstus, bet tās slaidais zvanu tornis ar apzeltītu sīpolveida kupolu – jūgendstila iezīmes.

Padomju laikā klostera ēkā bija ierīkoti pilsētniekiem dzīvokļi, tagad namā ir liela lūgšanu zāle ar ikonostasu, vairākas ceremoniju zāles, dzīvokļi garīdzniekiem un baznīcas kalpotājiem, kā arī telpas vecticībnieku kultūras un vēstures studijām.

Kopš 1833. gadā dievnamu sauc baznīcas aizgādņa tirgotāja A. Grebeņščikova vārdā. Pie baznīcas darbojusies nespējnieku patversme, bērnu patversme, skola, bibliotēka, dziedāšanas un krievu senatnes pētnieku pulciņi. Mūsdienās Rīgas Grebeņščikova vecticībnieku draudze ir lielākā vecticībnieku draudze pasaulē, kurā apvienojušies 20 – 25 tūkstoši vecticībnieku.

Latgales vilinājums

Visvairāk vecticībnieku lūgšanu namu ir Latgalē. Vairākums ēku ir nelielas – ņemot vērā vajāšanas draudus, tās nedrīkstēja atšķirties no dzīvojamām ēkām. Nereti šā iemesla dēļ tiem nav arī zvanu torņa. Kaut gan ārēji vecticībnieku nami šķiet necili, viens otrs no tiem ir īstas sakrālās mākslas pērles.

Diemžēl mazos vecticībnieku dievnamus, kas nereti atrodas nomaļus no lielceļiem, ir iecienījuši arī garnadži. Lai pasargātu oriģinālās vērtības no zagļiem un postītājiem, daļa ikonu un citu sakrālo gleznojumu ir aizstātas ar kopijām vai fotogrāfijām. Jāņem vērā arī fakts, ka vecticībnieki tradicionāli ir noslēgta kopiena, tāpēc dievnams nav atvērts katru dienu un pieejams ikvienam interesentam. Taču, ja apmeklējums ir iepriekš pieteikts vai arī jūs iepatiksieties „tantītēm”, kā tautā mīlīgi sauc draudzes aktīvākās pārstāves, kas pašaizliedzīgi rūpējas par dievnamu un garīgā vadītāja ērtībām, durvis būs vaļā un redzētais jūs patiesi pārsteigs.

Iesakām apmeklēšanai dažus dievnamus. Netālu no Preiļiem atrodas Moskvinas (Maskjāņu) vecticībnieku draudzes lūgšanu nams, kas 19. gadsimta 70. gados celts par godu Dievmātes bezvainīgajai ieņemšanai un Sv. Nikolajam. Kādreiz tas bija viens no slavenākajiem visā Baltijā izcilo dziedājumu dēļ, un tos var dzirdēt arī tagad – dievkalpojumu laikā sestdienas vakaros un svētdienās. Lūgšanu namā ir 200 gadu vecas ikonas, lustras un zvani.

Vecticībnieku draudze Rēzeknes novada Štikānos dibināta 1700. gadā, kad lielākajai daļai ciema iedzīvotāju uzvārds bija Štikāni. Pirmais lūgšanu nams bija neliels koka meistardarbs, taču uz nakti baznīcā atstātu aizdegtu sveču dēļ izcēlās ugunsgrēks, un tas nodega. Jauno namu uzcēla brāļi Uljans un Epifans Rogozini. Tirkīzzilajā Štikānu dievnamā atrodas aizsargājams mākslas priekšmets – Evaņģēlijs.

Vesela sādža

Labu priekšstatu par vecticībnieku dzīvesveidu var gūt, dodoties uz "Slutišķu vecticībnieku māju" - Naujenes novadpētniecības muzeja etnogrāfisko brīvdabas nodaļu. Vēstures avotos Slutišķu sādža jeb ciems minēts jau 1785. gadā. Šajā ciemā spilgti izceļas kādreizējās zemnieku mājokļu celšanas tradīcijas - visu celtņu pamatā ir taisnstūra guļbūves ēkas, kas segtas ar divslīpju vai četrslīpju jumtu. Māju apdare un dekori radniecīgi slāvu tautu celtniecības tradīcijām, proti, namiem ir grezni rotāti logi, durvis un zelmiņi. Namdari strādājuši, domājot par katru ēku individuāli, un logu, karnīžu un citu fasādes elementu rotājumi neatkārtojas.

Vecticībnieki Kurzemē

Kaut gan vecticībnieki lielākoties koncentrējušies Rīgā un Latvijas austrumdaļā Latgalē, viņu draudzes izveidojušās arī daudzās Vidzemes un Kurzemes pilsētās un ciemos. Viena no tādām, piemēram, ir Liepājā, kuras dievnams – Vecticībnieku Svētās Trīsvienības baznīca iekļauta Valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Šī 20. gadsimta sākumā celtā ēka ir vienīgā Kurzemē, kura saglabājusi savu pirmatnējo sūtību – tā jau būvēta kā vecticībnieku lūgšanu nams. Turklāt tas ir vienīgais vecticībnieku dievnams Latvijā, kam ir septiņi kupoli.

Pēdējo reizi atjaunināts: 
06.10.2014