Jūs atrodaties šeit

Latvijas vēsture

 „Es esmu bagāts, man pieder viss, kas ar mani noticis” – tādi ir populārā latviešu dzejnieka Māra Čaklā vārdi, kurus attiecināt uz skaudro Latvijas vēsturi gribētos visai nosacīti.

Tik daudz traģisku vēstures lappušu, no kurām dažas joprojām smeldz un nav zaudējušas aktualitāti. Var gluži vai apbrīnot, kā latviešu tautai ir izdevies izdzīvot un tagad Latvija ir brīva un neatkarīga valsts, pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts un Ziemeļatlantijas militārās alianses NATO locekle.

Latvija atrodas brīnišķīgā vietā – pie Baltijas jūras, starp austrumu zemēm un rietumu civilizāciju. Un var teikt arī – Latvija atrodas ģeogrāfiski tik izdevīgā vietā, ka daudzi aizvien gribējuši to pakļaut un padarīt par savu īpašumu.

Vācieši, poļi, zviedri un krievi – vairāk nekā 700 gadu garajā vēsturē katra vara nākusi ar savu kārtību un tikumiem, atstājot ietekmi uz latviešiem un Latvijas valsti visdažādākajās izpausmēs.

Senatne un baltu ciltis

Latvijas un latviešu tautas pirmsākumi meklējami laikā, kad deviņus tūkstošus gadus pirms mūsu ēras izkusa Latvijas teritoriju sedzošie ledāji, ieradās pirmie iedzīvotāji, bet uz palikšanu apmetās baltu ciltis - latviešu, lietuviešu un prūšu senči. Latvija jau izsenis bijusi tirdzniecības krustceles, pa tās dižāko upi Daugavu gāja nozīmīgs tirdzniecības ceļš, kas savienoja daudzas valstis. Priekšstatu par to, kā dzīvoja senās tautas, var gūt Āraišu ezerpils muzejā – uz nelielas ezera saliņas izveidota 9. gadsimta seno latgaļu dzīvesvietas rekonstrukcija.

Senās baltu ciltis (kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi) gan nebija nekādi miermīlīgie zemkopji, bet gan diezgan labi karotāji un jūras braucēji. Piemēram, kurši, kas apdzīvoja Kurzemes piekrasti, tika uzskatīti pat par bīstamākiem sirotājiem nekā vikingi, un ne velti kādā Dānijas baznīcā lasāms no tālā 9. – 13. gadsimta saglabājies uzraksts: „Dievs, sargi mūs no mēra, uguns un kuršiem!”

Kristianizācija un Livonijas posms

12. un 13. gadsimtā Latvijas teritoriju pakāpeniski iekaroja vācu krustneši, kas pakļautajām baltu ciltīm centās uztiept kristietību. Visilgāk bruņiniekiem pretojās kurši un zemgaļi, tomēr 13. gadsimta beigās vara jau piederēja vāciešiem, kas uzcēla mūra pilis (spilgts paraugs ir iespaidīgā Turaidas pils), pie kurām izauga pilsētas. Iekarotajās zemēs izveidojās jauna valstu savienība – Livonija, kas pastāvēja līdz 16. gs. vidum, kad Livonijā iebruka Krievijas cara Ivana Bargā karaspēks, zviedru un dāņu armijas un Latvijas zeme pārgāja Polijas un Lietuvas kopvalsts īpašumā.

16. gadsimtā, laikposmā starp 1558. un 1582. gadu, daļā Latvijas teritorijas Kurzemes muižnieki izveidoja Kurzemes un Zemgales hercogisti, kas visai īsā laikā kļuva par modernu Eiropas valsti. Tā nodarbojās ar rūpniecisko ražošanu, izgatavoja ieročus, būvēja kuģus un tirgojās ar visu pasauli. Hercogs Jēkabs Ketlers Kurzemes hercogisti pat padarīja par koloniālu lielvalsti, kurai pieder trīs kolonijas – Gambija Āfrikā, Tobago Centrālamerikā un Eidsvollas dzelzs raktuves Norvēģijā. Kurzemes hercogistes rezidence atradās Jelgavā, kur pēc izcilā itāļu arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta tika uzcelta pils. Interesanti, ka Jelgavas pilī pēc revolūcijas ar savu galmu uzturējies Francijas karalis Luijs XVIII un joprojām pils pagrabā aplūkojamas Kurzemes hercogu dzimtas kapenes. Itālieša Rastrelli vadībā tika uzcelta arī Kurzemes hercoga vasaras rezidence - Rundāles pils, kas uzskatāma par īstu baroka un rokoko arhitektūras pērli.

No zviedriem līdz krieviem

1600. gads Latvijas teritorijā atnesa karu, badu un mēri. Zviedru – poļu karā pēc 21 gada ilga un postoša kara Rīga un Vidzeme nonāca zviedru varā. Pēc piedzīvotajām karu šausmām iedzīvotāji šo laiku dēvēja par labajiem zviedru laikiem, bet Rīga kļuva par Zviedrijas lielāko pilsētu, aizēnojot pat Stokholmu.

Taču miers nebija ilgs, un nepagāja ne 100 gadu, kad bagāto Rīgu un Latviju iekāroja gan poļi, gan krievi. Sākas Ziemeļu karš, un 1701. gadā kaujā Rīgā pie Spilves pļavām cīņā dodas pats Zviedrijas karalis Kārlis XII, kas cīņas karstumā pazaudējis zābaku... Zviedri uzvarēja, taču nenojauta, ka pēc deviņiem gadiem viņi būs spiesti padoties jaunajam un enerģiskajam Krievijas caram Pēterim I. Viņš ne tikai caur Latviju un Rīgu „izcirta Krievijai logu uz Eiropu”, gandrīz pilnīgi nopostīja Vidzemi, bet arī apņēma par sievu Vidzemes mācītāja Glika audžumeitu un bērnu aukli Martu Skvaronsku, nākamo Katrīnu I. Starp citu, Rīgā (Palasta ielā 9) un Liepājā (Kungu ielā 24) joprojām saglabājušās ēkas, kur uzturējies Pēteris I.

Krievijas impērija un Pirmais pasaules karš

18. gadsimtā visa Latvijas teritorija pakāpeniski tika iekļauta Krievijas impērijā, bet 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā Rīga kļuva par vienu no lielākajiem Krievijas rūpniecības centriem - trešā lielākā industriālā pilsēta pēc strādnieku skaita (aiz Maskavas un Sanktpēterburgas) un ceturtā lielākā pēc saražotās produkcijas apjoma. Tieši Rīgā, piemēram, tiek uzbūvēts pirmais automobilis cariskajā Krievijā - fabrikā „Russo-Balt”, par kuru daudz interesantu liecību glabājas Rīgas motormuzejā.

Rūpniecisko attīstību pārtrauca Pirmais pasaules karš. 1915. gadā Vācijas armija ieņem Kurzemi, un frontes līnija divus gadus nostiprinās gar Daugavu. Latviešu brīvprātīgie, patriotisma jūtu vadīti, pieteicās jaunizveidoto Latviešu strēlnieku bataljonu sastāvā un piedalījās ļoti smagās kaujās, lai atbrīvotu dzimto zemi no vācu iebrucējiem. Par viņu varonību Ziemassvētku kaujās (cīņu vietas var apskatīt Ložmetējkalnā, Tīreļpurvā) rakstījuši lielie pasaules laikraksti. Tikai 1917. gadā vācu armijai izdevās iekarot Rīgu, bet ilgais karš bija nogurdinājis abas karojošās puses.1918. gada 11. novembrī tiek pasludinātas Pirmā pasaules kara beigas, kas gan nenozīmē, ka karš ir beidzies arī Latvijā.

Latvijas valsts pasludināšana

Kad 1918. gada 18. novembrī Rīgā tika proklamēta neatkarīga Latvijas valsts, Latvijas teritorijā vēl atrodas vācu okupācijas karaspēks un no austrumiem draud padomju Krievijas karaspēks. Tomēr vēsturiskais fakts nav nejaušība. Latviešu nacionālā pašapziņa ir sen jau modusies.

Līdz pat 19. gadsimta 60. gadiem latviešiem bija visai vāja nacionālās identitātes izpratne, jo dzimtbūšana ierobežoja zemnieku intelektuālās un sociālās ģeogrāfijas robežas. Taču, sākot ar 60. gadiem, palielinās izglītotu latviešu skaits, no kuriem izaug virkne progresīvu sabiedrisko darbinieku – tā sauktās jaunlatviešu kustības dalībnieku. Nākamais grūdiens latviešu nacionālās pašapziņas attīstībā ir 19. gadsimta 80. un 90. gadi, kad jaunlatviešu kustības vietā progresa virzītāja lomu uzņemas kustība „Jaunā strāva”. Jaunlatviešu un jaunstrāvnieku idejas un darbība nepaliek bez rezultāta. 19. gadsimta 90. gados strauji sāk veidoties Latvijas sabiedrības politiskā struktūra. Latvieši kā tauta no agrāras, patriarhālas sabiedrības pārtop par modernu nāciju ar nacionālu kultūru un pašapziņu, tās jēgu un statusu sākot formulēt filozofiskos, ideoloģiskos un politiskos jēdzienos un kritērijos. Šajā laikā dzimst arī idejas un tiek formulēti politiskie mērķi, kas 1918. gadā noved pie neatkarīgas, nacionālas Latvijas valsts dibināšanas.

Reālā vara Latvijā pieder vācu okupācijas iestādēm, kas uzskata, ka pēc Pirmā pasaules kara parakstītais miera līgums Brestļitovskā nozīmē Krievijas atteikšanos no Baltijas. Pretējās domās ir padomju Krievija, kas 1918. gada decembrī sāk ekspansiju Latvijā un izvērš sarkano teroru, pāris mēnešos nogalinot 5000 cilvēku.

Sākas brīvības cīņas, kurā latviešiem jāstājas pretim gan Krievijas boļševikiem jeb lieliniekiem, gan vācu iekarošanas centieniem. Vācu ģenerāļa Rīdigera fon der Golca sapnis ir izveidot vācu muižniecības hercogisti, un, lai to īstenotu, Latvijai ir jāpārdzīvo ne tikai iepriekš – sarkanais, bet nu arī baltais terors. Kad Golca spēki cieš sakāvi, vācu ģenerālis nekavējas vienoties ar krievu pulkvedi Bermontu-Avalovu, kas ir nodibinājis armiju ar mērķi cīnīties pret boļševismu.

1919. gada 8. oktobrī sākas uzbrukums Rīgai, bermontieši tiek atsisti, taču brīvības cīņas turpinās. Pirmais pasaules karš, kas citviet jau ir beidzies 1918. gadā, Latvijā beidzas tikai 1920. gadā. Kinostudijā "Cinevilla" Tukuma novadā, kur uzņemta filma „Rīgas sargi” par brīvības cīņām Latvijā, uzbūvētās dekorācijas rada pārliecinošu priekšstatu par šo vēsturisko posmu un cilvēku dzīvi brīvības cīņu laikā.

Arī Kara muzejs dod iespēju tuvāk iepazīties ar Pirmā pasaules kara notikumiem un pat iejusties latviešu cīnītāju jeb strēlnieku lomā. Jūs varēsiet uzvilkt tā laika formas tērpu un nogaršot īstu latviešu karavīra azaidu – rudzu rupjmaizi!

Brīvvalsts uzplaukums

Latvijas brīvvalsts piedzīvo strauju ekonomisko uzplaukumu, tiek īstenota zemes reforma, atjaunoti karā cietušie un izvestie uzņēmumi un celti jauni. Valda nacionālā gara pacēlums, un īsā laikā tiek gūti panākumi dažādās jomās – izglītībā, kultūrā, lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā, rūpniecībā, zinātnē, sportā u. c. Teritoriāli mazā valsts ne tikai sevi apgādā ar lauksaimniecības produkciju un rūpniecības precēm, bet arī kļūst par attīstītu eksportētājvalsti. Latvija eksportē kokmateriālus un finieri, linus, ādas, cūkas, gaļu u. c. Piemēram, sviesta eksportā Latvija ir ceturtā piektā lielākā valsts Eiropā aiz Dānijas, Holandes un Zviedrijas. Rīgā tiek ražots, piemēram, fotoaparāts „Minox”, kas 20. gadsimta 30. gados bija mazākais fotoaparāts pasaulē un arī mūsdienās tiek uzskatīts par izcilu inženierzinātņu sasniegumu.

Neatkarības zaudēšana un Otrais pasaules karš

Nepilni 20 miera gadi... un jau 1939. gada 23. augustā Vācija un PSRS paraksta Ribentropa - Molotova paktu ar slepenu papildprotokolu, kurā Latvija, Lietuva, Igaunija un Somija tiek iekļauta PSRS interešu zonā. Rietumos agresiju sāk Hitlers, Latvijai austrumos – Staļins. 1940. gada 17. jūnijā Sarkanā armija okupē Latvijas Republiku. Latvijas iedzīvotāji „lūdz” uzņemt to PSRS, un viņu „lūgums” tiek apmierināts. Pavisam drīz sākas pirmās masveida deportācijas, no kurām pirmskara Latvijā lielākā tiek veikta 1941. gada 14. jūnijā - uz Krievijas attālākajiem reģioniem izsūta vairāk nekā 15 000 cilvēku, viņu vidū – sirmgalvjus, sievietes un bērnus.

1941. gada 22. jūnijā Vācijas karaspēks iebruka PSRS un Latvijā sākas vācu okupācija. Tās laikā iznīcina lielu daļu Latvijas ebreju un čigānu. Tiek izveidots latviešu leģions, kurā piespiedu kārtā fašistiskās Vācijas armijā tiek iesaukti Latvijas iedzīvotāji, kam liek karot vācu pusē. Arī padomju armijas pusē cīnās tūkstošiem latviešu, kurus mobilizēja Staļina režīms. Absurda situācija – tā vietā, lai piepildītu sapni par neatkarīgu Latviju un nosargātu savu valsti, latviešiem jācīnās svešās armijās vienam pret otru - brālim pret brāli, tēvam pret dēlu.

1944. gada oktobrī padomju karaspēks ieņem Rīgu. Tomēr līdz pat pašām kara beigām un vēl ilgāk padomju spēkiem neizdevās ieņemt Latvijas rietumu novadu Kurzemi. Karam beidzoties, Latvijā atgriežas PSRS režīms.

Latvija PSRS sastāvā

Piecdesmit gadu aiz dzelzs priekškara. Piecdesmit gadu intensīvas rusifikācijas. Sociālistiskās plānošanas ekonomika, kura nespēj nodrošināt ne ar pārtiku, ne ar citām pirmās nepieciešamības precēm. Laukos cilvēki tiek sadzīti kolhozos un viensētas - nolīdzinātas. 1949. gada 25. martā – otrā lielākā masveida deportācija uz Krievijas plašumiem, kuras laikā tiek izvesti aptuveni 43 000 cilvēku... Režīms, kurā tiek apkarota ikviena pat visniecīgākā brīvdomības izpausme.

Militārā tūrisma cienītājiem Latvijā būs daudz vietu, kurp doties un ko apskatīt. Viņi varēs iepazīties gan ar Pirmā un Otrā pasaules kara mantojumu, gan ar PSRS atstātajām militārajām būvēm, piemēram, Irbenes lokatoru, kas ir viena no lielākajām šāda veida celtnēm Ziemeļeiropā, vai pazemes bunkuru netālu no Līgatnes, kur atomkara gadījumā būtu slēpušies komunistu līderi.

Dziesmotā revolūcija

20. gadsimta 80. gados PSRS vadītājs Mihails Gorbačovs sāka „perestroikas” jeb „pārbūves” un „atklātības” politiku. Tas bija viens no faktoriem, kas veicināja arī nacionālas atmodas kustību Latvijā. 1988. gadā tika nodibināta Latvijas Tautas fronte, kas 1990. gada parlamentārajās vēlēšanās ieguva uzvaru un 4. maijā pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Tomēr padomju režīms nebija tik viegli salaužams - 1991. gada janvāris vēsturē ieies kā barikāžu laiks. Cilvēki no Latvijas malu malām ar lauksaimniecības un citu smago tehniku ierodas Rīgā un dienu un nakti stāv sardzē par valsts galvaspilsētu. Tas ir neticami stipras vienotības laiks, ko mēdz dēvēt par Dziesmoto revolūciju tāpēc, ka varas maiņa tiek veikta bez asins izliešanas. Ar tādām nevardarbīgām pretošanās metodēm kā, piemēram, Baltijas ceļš, kad trīs Baltijas valstu iedzīvotāji sadodas rokās, izveidojot cilvēku vienotības ķēdi no Tallinas cauri Rīgai līdz Viļņai. Neveiksmīgs ir arī vecā režīma atbalstītāju mēģinājums 1991. gada augustā, sarīkojot Maskavā puču, atgriezties pie vecās kārtības. Krievijā varu pārņem demokrātiskie spēki, un Latvijas Republikas parlaments pasludina Latvijas Republiku par neatkarīgu valsti.

2004. gadā Latvija iestājas Eiropas Savienībā un kļūst par NATO dalībvalsti. 2014. gadā plānots no nacionālās valūtas (lata) pāriet uz ES valūtu (eiro). 

Jūrmalas muzejs
+

Jūrniecības vēsture

Latvijā ar apmēram 500 kilometru garo jūras piekrasti izsenis koptas jūrniecības tradīcijas. Latvieši bijuši gan lieliski kuģotāji, gan...

Lapas

Pēdējo reizi atjaunināts: 
11.11.2014