Jūs atrodaties šeit

Vēsturiski nozīmīgas pilis

 

Rīgas, RundālesCēsuTuraidas, Bauskas un vairākas citas pilis ir spēlējušas svarīgu lomu Latvijas, Baltijas un arī visas Eiropas vēsturē. Senajos laikos daudzas pilis bijušas vācu krustnešu placdarms, jaunākos laikos to būvē pielikuši roku pasaulslaveni arhitekti un meistari, atstājot nākamajām paaudzēm izcilu veikumu.

Pirmās pilis Latvijas teritorijā būvēja mūsu senči jau pirms vairāk nekā 1000 gadu, tikai šīs koka būves, tradicionāli celtas pilskalnos, nav saglabājušās. Āraišos pēc izrakumos gūtajām liecībām ir uzbūvēta no jauna seno latgaļu ezerpils, kāda tā bija 9.-10. gadsimtā. Lielvārdē pats savām rokām virsaiša Uldevena pili uzbūvējis mākslinieks Agris Liepiņš, ļaujot mūsdienās iepazīt senlatviešu piļu stilu.

Reizē ar vācu krustnešu ierašanos Latvijā 12.-13. gadsimtā sākās nākamais piļu celtniecības „bums”. Tas bija laiks, kad vācu jeb tā sauktie melnie bruņinieki būvēja pirmās mūra pilis kā cietokšņus savu iekarojumu sargāšanai. Daudzas no tām sen pārvērtušās drupās — Tērvetē, Ludzā, Lielvārdē, Bauskā un citur, bet Rīgas pils, lai arī krietni paplašināta un pārbūvēta, joprojām majestātiski slejas Daugavas krastā.

Tiesa, arī 14. gadsimtā celtā Rīgas ordeņa pils ir nokalpojusi ļoti garu mūžu. Savulaik tur uzturējies Livonijas ordeņa mestrs, Kurzemes un Zemgales hercogs, poļu ģenerālgubernators, bet tagad, tāpat kā pirmās brīvvalsts laikā, Rīgas pils ir Latvijas Valsts prezidenta rezidence. Ilgi gaidītās pils restaurācijas laikā par valsts pirmās amatpersonas pagaidu mītni izraudzīts Melngalvju nams Rātslaukumā.

Cēsīs apskatāmas iespaidīgas Livonijas ordeņa pils drupas, bet atjaunotajā ordeņa pilī Turaidā iekārtots muzejs un 38 metrus augstajā pils tornī reizi gadā pat notiek skriešanas sacensības. Ventspilī kādreizējā bruņinieku pils ir stipri pārbūvēta, un tagad tajā mājvietu radis laikmetīgs vēstures muzejs un īsts viduslaiku pils krogs.

No Tērvetes bruņinieku pils palikušas vien drupas, arī zemgaļu virsaiša Nameja pils Tērvetes pilskalnā vairs nav. Tomēr Nameja vārds Latvijā ir plaši pazīstams un viņa vārdā nosaukto gredzenu ar zalkša vijumu mūsdienās nēsā daudzi latvieši, dažkārt pat tradicionālā laulību gredzena vietā izvēloties to. Karā ar krustnešiem zemgaļi palika neuzvarēti, lai arī zaudēja dzimteni — viņi ar Nameju priekšgalā 1281. gadā devās trimdā uz Lietuvu, nevis izvēlējās dzīvot iebrucēju pakļautībā.

Latvijas pilis ir arī izcilas arhitektūras pērles, un par spožāko no tām uzskatāma Rundāles pils, kuras projektu baroka un rokoko stilā pēc Kurzemes hercoga pasūtījuma 1736. gadā izstrādāja itāļu izcelsmes Krievijas galma arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli. Pils ir rūpīgi atjaunota, tajā apskatāmi fantastiski griestu gleznojumi, porcelāna kolekcija un antīkas mēbeles. Pils priekšā izveidots krāšņs franču stila dārzs ar gandrīz 3000 šķirņu rozēm. Rundāles pilī tiek rīkotas sevišķi svinīgas Latvijas prezidentu pieņemšanas un par skaistu tradīciju gadskārtējie kļuvuši Senās mūzikas festivāli.

Otrs izcilā arhitekta Rastrelli veikums Latvijā ir Jelgavas pils Lielupes krastā, kurā šobrīd saimnieko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, bet pagrabtelpās aplūkojamas kapenes ar Kurzemes hercogu dzimtas sarkofāgiem. Jelgavas pils ir ievērojama ar vēl kādu nozīmīgu vēsturisku personu — 18. un 19. gadsimta mijā tur pēc Lielās franču revolūcijas bēgļu gaitās patvērumu atrada Francijas karalis Ludviķis XVIII.

Stāstot par Latvijas pilīm, nedrīkst aizmirst arī slaveno meli jeb fantazētāju baronu Minhauzenu, kas šāva pīles caur skursteni, lidoja, sēdēdams uz lielgabala lodes, un, iestidzis purvā, pats sevi aiz matiem izvilka sausumā. Lai nu kā, Minhauzena dzīve Duntes pilī jeb muižā ir vēsturisks fakts. Dzimis Vāczemē, dienējis Krievijas armijā, kādu laiku nodzīvojis Rīgā, 1744. gadā leitnants Hieronīms Kārlis Frīdrihs fon Minhauzens salaulājās ar tiesneša un barona fon Duntena meitu Jakobīni. Par to liecina ieraksts Liepupes pagasta Pernigeles baznīcas grāmatā, un 46 gadus ilgās laulības skaistākie dzīves mirkļi esot pieredzēti tieši Duntē.

Gandrīz visās Latvijas pilīs ir ierīkoti muzeji ar bagātām senatnes liecību kolekcijām, un daudzās no tām tiek rīkoti viduslaiku festivāli, kad arī apmeklētāji var izmēģināt prasmi, piemēram, šaušanā ar loku un arbaletu vai cirvja mešanā. Tā ir arī īstā reize, kad var izzināt kalēju, podnieku, maizes cepēju un citu seno laiku meistaru amata noslēpumus.

Uldevena koka pils Lielvārdē
+

Uldevena koka pils

Uldevena pils ir 12.gs. senlatviešu koka pils, veidota balstoties uz arheoloģisko izrakumu materiāliem.
Pils parks
+

Rundāles pils un muzejs

Rundāles pils atrodas Latvijas dienvidos, auglīgā Zemgales līdzenumā.
Ēdoles pils
+

Ēdoles pils

Ēdoles viduslaiku pils celtniecība sākta 1264. gadā. Laika gaitā pils vairākkārt pārbūvēta, taču arī mūsdienās tā saglabājusi savu īpašo...
Skatus uz Jelgavas pili un Jelgavas pilsētu
+

Jelgavas pils

Jelgavā uz salas starp Driksu un Lielupi atrodas lielākā baroka stila pils Baltijas valstīs, kas ir trešā pils ēka šajā vietā. Sākotnēji...

Lapas

Pēdējo reizi atjaunināts: 
18.12.2014