A+
Beta

Vēžošana

Smalkos restorānos gardēžiem pasniedz omārus — mums tādu "zvēru" nav, toties Latvijas ūdeņos mīt vēži, kas garšas ziņā neatpaliek no omāriem. Vēžošana nakts tumsā, pēc tam vēžu vārīšana kopā ar dillēm ezera krastā un loma baudīšana kopā ar gardu latviešu alu — tā ir neaizmirstama atpūta.

  • Vēzis rokā
  • Foto: Lauku ceļotājs
  • Vēži

Vēžošanas sezona sākas 1. jūlijā. Svarīgi zināt, ka vēžošana ir atļauta tikai ar licenci. Vēžus drīkst ķert ne vairāk kā ar pieciem krītiņiem vai ar rokām. Krītiņš ir līdzīgs mazam murdiņam, ko var nopirkt makšķernieku veikalos. To kopā ar ēsmu iegremdē ūdenī - vēžus pievilina pūdēta gaļa, kas tiem ir īsts gardums. Atliek gaidīt lomu, baudīt dabas klusumu un tad izcelt krītiņu ar vēžiem no ūdens.

Īsti vēžotāji tomēr uzskata, ka tas ir garlaicīgs paņēmiens, aizraujošāk ir ķert ar rokām. Brienot pa ezeru, luktura gaismā vērīgi jāraugās ūdenī un ar veiklu kustību vēzis jāsatver aiz muguras, izvairoties no spīlēm — kniebiens būs ļoti sāpīgs.

Vēžošana atļauta tikai nedaudzās vietās, kuras ik gadu nosaka Zemkopības ministrija. Šobrīd atļauts vēžot Dziļezerā, Kukšu ezerā, Lādes ezerā, Lielauces ezerā, Puduļu ezerā, Salacas upē Salacgrīvas teritorijā, Tērvetes (Gulbju) ūdenskrātuvē, Vaidavas ezerā, Lielajā Kurma ezerā, Mazajā Kurma ezerā un Radžu ūdenskrātuvē.  Ezeru atrašanās vieta kartē izpētāma šeit. Licences nopērkamas pie ūdenskrātuves apsaimniekotāja. Cenas dažādās vietās atšķiras — no 5 līdz 15 latiem par vienu reizi.

Arī atļautais loma apjoms dažādās vietās atšķiras. Lādes ezerā drīkst noķert līdz 50 vēžiem diennaktī, kamēr Kukšos — tikai 20. Iecienītajā Tērvetes ūdenskrātuvē — 40 vēžu. Salacā drīkst ķert tikai Latvijā ievazātos, mūsu faunai svešos signālvēžus — toties, cik vien var maisā un katlā salikt. Ezeros var arī iznomāt laivas un vēžošanas krītiņus.

Vēžojot jāievēro makšķerēšanas noteikumi. Minimālais lomā paturamā vēža garums, mērot no „degungala” līdz astes plāksnīšu galam, ir 10 centimetru. No 1. oktobra līdz 30. jūnijam vēžošana ir aizliegta, bet mātītes ar redzamiem ikriem ir saudzējamas visu gadu. Vēžus nedrīkst izmantot par ēsmu makšķerēšanai.

Pieredzējuši vēžotāji aicina ķert prāvos tēviņus, bet mātītes atstāt brīvībā. Lai spīļainie radījumi veiksmīgi vairotos, pietiek ar vienu tēvaini uz trim dāmām. Ja lielo tēviņu ir par daudz, tie ieņem labākās vietas un pat traucē pārējiem dzīvot.

Vārot zupu, vēžus liek verdošā ūdenī. Pievieno dilles, ķiplokus, sāli, piparus, var piešaut arī citronu sulu. Gardākās ir astes, kuras rūpīgi jāizsūc.