Ēdieni klasiskajā latviešu virtuvē ir kalorijām diezgan bagāti, jo latvieši vēsturiski bijusi zemnieku tauta, kam pēc fiziski smaga darba vajadzēja atjaunot enerģiju. Ikdienā Latvijas iedzīvotāji sevi lutina ar kotletēm, cūkgaļas ribiņām, sautētiem kāpostiem un zivīm, arī sātīgām zupām. Senajos gadskārtu svētkos – Lieldienās, vasaras saulgriežos Jāņos, rudens saulgriežos Mārtiņos un Ziemassvētkos latvieši atgriežas pie tēvutēvu paražām un tradicionālajiem ēdieniem. Tad goda vietā tiek celti pelēkie zirņi, cepta vai sutināta cūkgaļa, dažādi pagatavoti dārzeņi, pašu siets svaigs siers, zivis, pīrāgi, plātsmaize un saldēdieni no vietējiem augļiem un ogām. Neatņemama svētku sastāvdaļa ir arī alus un pēdējos gados - mājas vīni.
Ja īsi jāatbild uz jautājumu „Bez kā nav iedomājama latviešu virtuve?”, pareizi, šķiet, būtu teikt, ka tā ir melnā rudzu maize, arī saldskābmaize un medus.
Taču katras mūsdienu saimnieces gods ir mājiniekus un viesus pārsteigt ar kādu neparastāku ēdienu, kas noskatīts restorānā, ceļojumā, žurnālā vai pavārgrāmatā. Gandrīz katra namamāte prot pagatavot, piemēram, ukraiņu boršču, Vidusāzijas tautu plovu vai karpu poļu gaumē.
Ekoloģiski tīra pārtika
To cilvēku skaits Latvijas laukos, kas audzē pārtiku, neizmantojot ķīmiju, bet gan vienīgi bioloģiskas metodes, strauji aug un ekoloģiski tīra pārtika valstī kļūst arvien pieejamāka. Pilsētniekiem ekoloģiski tīru pārtiku piedāvā gan specializēti veikali, gan tā sauktie zaļie tirdziņi.
Arī nacionālā aviokompānija "airBaltic" savā ēdienkartē pievērš uzmanību ekoloģiski tīrai pārtikai un biznesa klases klientiem maltīti piedāvā no šādiem produktiem.
Dažādu tautu virtuves
Mūsdienu latviešu virtuvē jūtama dažādu tautu ietekme. Tur ir gan vācu un slāvu, gan dienvideiropiešu un pat Āzijas tautu tradīcijas.
Gadsimtiem ilgi Latvijas teritorijā ir saimniekojuši vācieši, ienesot tajā rietumu kultūras standartus. Tāpēc ir gluži dabiski, ka Latvijā tāpat kā Vācijā garšo sautēti kāposti ar cūkgaļas cepeti un desiņām, ēd kartupeļus, cep plātsmaizi un gatavo saldēdienu ar putukrējumu.
Savukārt mūsdienās tik populārā soļanka, pelmeņi un vinegrets nāk no austrumu kaimiņiem slāviem. Ņemot vērā Latvijas daudznacionālo iedzīvotāju sastāvu, galdā tiek celtas ne tikai, piemēram, pankūkas, bet arī krievu bliņas ar skābo krējumu un lašu kaviāru, ne tikai speķa pīrāgi, bet arī kaimiņu lietuviešu cepelīni.
Latvijā labprāt dzer gan alu, gan kvasu un zina, kas ir izcila vodka un kas ne.
Latviešu virtuvē savu artavu ielikuši arī kaukāzieši, kuru klasiskais gaļas ēdiens šašliks mūsdienās kļuvis par neatņemamu sastāvdaļu ikkatros svētkos brīvā dabā.
Vidusāzijas saulē kaltēti augļi un sulīgi arbūzi, itāļu picas un franču sīpolu zupa, japāņu suši... Spēj tik baudīt!
Mūsdienu virtuve
Lai raksturotu mūsdienu latviešu virtuvi, droši var lietot moderno jēdzienu „fusion” un piebilst, ka liela uzmanība tajā tiek pievērsta sezonalitātei un cieņai pret pašu mājās audzētiem un ražotiem pārtikas produktiem.
Latvijas izcilākie pavāri ir izveidojuši līdzīgu kustību tai, kāda ir Ziemeļvalstīs, un parakstījuši „Mūsdienu Latvijas virtuves manifestu”, kas iestājas par labu garšu, augstu ēdiena kvalitāti un to, lai ikviens no mums uzturā lietotu veselīgu pārtiku.
Un tie nav tikai vārdi. Latvijas restorāni var pārsteigt ar savu plašo un kvalitatīvo piedāvājumu. Ēdienkarte tajos pārsvarā balstīta uz Eiropas klasiskajām gastronomijas vērtībām, kurām īpašu akcentu piešķir šefpavāra radošums.
Savu piekritēju pulku, tāpat kā citur pasaulē, arī Latvijā ir ieguvuši ātrās sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi jeb tā sauktie "fast food" restorāni. It īpaši populāras pēdējā laikā kļuvušas turku kebabu ēstuves, un gandrīz katru nedēļu tiek atvērta kāda smalkmaizīšu kafejnīca, kurā par draudzīgām cenām iespējams baudīt kafiju, tēju un tikko ceptu maizīti, salātus un kādu desertu.
Arī tie, kuri priekšroku dod veģetārai maltītei, izsalkuši nepaliks. Latvijas restorāni ciena ikviena apmeklētāja vēlmes un vienmēr ēdienkartē iekļauj arī ko tādu, kas iepriecinās veģetāriešus un vegānus. Tikai veģetārus ēdienus gatavo, piemēram, „Rāma” un „Kamāla”.
