Jūs atrodaties šeit

Vīzas, muita un ieceļošana

Latvija ir Eiropas Savienības valsts, un tā pievienojusies Šengenas līgumam. Tāpēc, ieceļojot Latvijā no Eiropas Savienības, robežkontroles nav. Tā ir saglabāta uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju.

Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs izsniedz vienotās jeb Šengenas vīzas, kas ir derīgas visu Šengenas valstu teritorijā. Šengenas dalībvalstis ir Latvija, Austrija, Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Itālija, Grieķija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Zviedrija, Norvēģija, Islande, Čehija, Igaunija, Lietuva, Lihtenšteina, Malta, Polija, Slovēnija, Slovākija, Ungārija un Šveice. Lielbritānija nav Šengenas dalībvalsts, tāpēc šajā valstī var ieceļot ar Lielbritānijas vīzu.

Latvijā var ieceļot bez vīzas arī no šādām valstīm: Albānija, ASV, Andora, Antigva un Barbuda, Argentīna, Austrālija, Bahamu salu sadraudzība, Barbadosa, bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija, Bosnija un Hercegovina, Brazīlija, Bruneja, Bulgārija, Makao, Malaizija, Maurīcija, Meksika, Melnkalne, Monako, Nikaragva, Norvēģija, Panama, Čīle, Gvatemala, Hondurasa, Honkonga, Horvātija, Izraēla, Īrija, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Kipra, Koreja, Kostarika, Rumānija, Salvadora, Sanmarīno, Seišelu salas, Sentkitsa un Nevisa, Singapūra, Šveice, Taivāna, Urugvaja, Vatikāns, Venecuēla, Ziemeļu Marianas salas.

Uzturēšanās Latvijā

Uzturēšanās laiks bez vīzas Latvijā noteikts līdz 90 dienām pusgadā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas. Ja ir vēlme uzkavēties ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē jāsaņem uzturēšanās atļauja, sk. www.pmlp.gov.lv sadaļu „Uzturēšanās atļaujas”. Plašāku informāciju par ieceļošanu mūsu valstī var iegūt Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājaslapā, kā arī Latvijas Robežsardzes mājaslapā

Muita

No Eiropas Savienības valstīm savam patēriņam Latvijā drīkst brīvi ievest 110 litru alus, 90 litru vīna vai pārējo raudzēto dzērienu, 20 litru vidēji stipro dzērienu un 10 litru stipro dzērienu.

Iebraucot Latvijā no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, preces, ko ceļotājs ieved personīgajā bagāžā, neapliek ar muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli, ja to kopējā vērtība vienai personai nepārsniedz:

  • 210 latu – ja ceļojat pa sauszemi;

  • 300 latu – ja ceļojat ar gaisa transportu vai jūras transportu;

  • bērni līdz 15 gadiem, neatkarīgi no ieceļošanas veida, drīkst ievest preces personiskai lietošanai, ja to vērtība nepārsniedz 200 latu.

Sīkāk par muitas jautājumiem var uzzināt Valsts ieņēmumu dienestā – www.vid.gov.lv sadaļā „Muita”.

Ierobežojumi noteikti arī mākslas darbu izvešanai uz ārvalstīm. Ja svētbilde, grāmata, glezna vai cita kultūras vērtība ir vecāka par 50 gadiem un dārgāka par 300 latiem, nepieciešama izvešanas atļauja. Tā jālūdz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā Mazajā Pils ielā 19 (tālrunis +37167229272), Rīgā. Plašāku informāciju par muitas ierobežojumiem Latvijā var iegūt šeit.

Investoriem

Imigrācijas likums paredz, ka ārvalstu investori, kuri Latvijā ir iegādājušies īpašumu vai nodibinājuši uzņēmumu, varēs iegūt termiņuzturēšanās atļaujas. Ārvalstu pilsonis var pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš ir ieguldījis 25 000 latu uzņēmuma pamatsabiedrībā, kura nodarbina ne vairāk par 50 darbiniekiem, kuras gada bilance nepārsniedz 7 miljonus latu, bet nodokļos samaksāti ne mazāk kā 20 000 latu.

Termiņuzturēšanās atļauju līdz pieciem gadiem ārvalstnieki var prasīt arī, ja ieguldījums kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai jauna uzņēmuma dibināšanā ir 100 000 latu. Un šādas tiesības ir arī ārvalstniekiem, ja nekustamais īpašums iegādāts Rīgā un lielajās Latvijas pilsētās vismaz par 100 000 latu (un tā kadastrālā vērtība iegādes brīdī ir 30 000 latu), bet citur Latvijā - vismaz par 50 000 latu (un tā kadastrālā vērtība ir 10 000 latu).

Šī uzturēšanās atļauja ļauj uzturēties ne tikai Latvijā, bet arī Šengenas zonas valstīs.

Brīvības piemineklis
+

Īsumā par Latviju

Starptautiskais valsts apzīmējums: LV  Valsts simbolika: sarkanbaltsarkans karogs, mazais ģerbonis, lielais ģerbonis Latvijas valsts...
Pēdējo reizi atjaunināts: 
24.09.2014