A+
Beta

Zaļie padomi

Latvijas daba ir skaista un daudzveidīga, taču prasa pret sevi saudzīgu attieksmi. Jau no senseniem laikiem latviešiem pret dabu ir bijusi cieņas pilna un bijīga attieksme, gluži kā sacīts tautasdziesmā – „Caur sidraba birzi gāju, Ne zariņa nenolauzu.”

  • Lielā Ellīte
  • Foto: A. Dakuls
  • Ērgļu klintis Cēsīs
  • Kaives dižozols
  • Foto: Lauku ceļotājs

Lūk, daži padomi, kā saudzīgi izturēties pret dabu. Latvijā daudzviet ir trausla zemsedze, jo sevišķi kāpās un sausos priežu mežos – silos. Centīsimies to neizbraukāt ar velosipēdu – tas atstās dziļas sliedes, kas neaizaugs daudzu gadu garumā. Brauksim pa takām, celiņiem un šim nolūkam paredzētām vietām. Ja kāpu joslā ar automašīnu iebraukt aizliegts – respektēsim to. Arī motocikli, kvadricikli un citi motorizēti pārvietošanās līdzekļi nodara lielu ļaunumu kāpām, smilšainajām pludmalēm un priežu mežiem. Izvēlēsimies videi draudzīgus pārvietošanās veidus – vilcienu, slēpes, divriteni, laivu, tā būsim tuvāk dabai un saudzēsim to. Ievērosim ugunsdrošības noteikumus – nesmēķēsim mežā, ugunskurus kurināsim tikai šim nolūkam paredzētās vietās un ar uguni būsim ļoti uzmanīgi.

Nakšņošanai teltīs izvēlēsimies tūristiem labiekārtotas apmetņu vietas. Centīsimies neizmantot vienreizējās lietošanas traukus. Ja tomēr bez tiem nevar iztikt, plastmasas ēdamrīku vietā izmantosim no koka izgatavotos, bet plastmasas glāzīšu vietā – papīra traukus. Atkritumus atstāsim tikai tiem paredzētās vietās vai ņemsim tos līdzi, lai izsviestu tuvākajā atkritumu kastē. Nekādā gadījumā mežā nepametīsim vaļējas iztukšotas alus vai saldo dzērienu pudeles – dzērienu smarža tajās ievilina daudz retu un vērtīgu kukaiņu, kuri šajās lamatās iet bojā.

Nevāksim augus un dzīvniekus kolekcijām, neplūksim katru skaisto ziedu – priecāsimies ar acīm vai iemūžināsim tos fotoattēlos. Daba ir savvaļas dzīvnieku mājas – netraucēsim dzīvniekus vairošanās, ligzdošanas vai ziemošanas periodā. Nepiesārņosim dabu ar liekiem trokšņiem – ja nevaram iztikt bez mūzikas, klausīsimies to ar austiņām. Pārmaiņas pēc izbaudīsim dabas skaņas – putnu dziesmas un vēja šalkas kokos.

Sēņojot nogriezīsim sēnes ar nazi, lai neizraustītu micēliju. Ievērosim ieteikumus, kā izturēties īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Ja nonākam vietā ar dabas rezervāta statusu, centīsimies pārvietoties tikai pa tūristiem paredzētām takām. Ja dabā iekārtotas laipas vai celiņi, tās izveidotas ne vien tūristu ērtībai, bet arī tādēļ, lai pēc iespējas mazāk tiktu skarta daba un arī nākamajiem apmeklētājiem būtu iespēja priecāties par dabas neskartību.

Izmantosim vides gidu pakalpojumus – gan ieraudzīsim vairāk interesanta dabā, gan saņemsim padomus, kā saudzēt dabu. Iegādāsimies pēc iespējas vairāk vietējo iedzīvotāju ražoto produkciju. Vietējie pārtikas produkti būs gardāki un veselīgāki. Jo sevišķi, ja tie audzēti bioloģiskajās saimniecībās.

Nebarosim savvaļas dzīvniekus, neaiztiksim putnu ligzdas un necentīsimies glābt mežā atrastus dzīvnieku vai putnu mazuļus – viņu vecāki visbiežāk gaida, lai cilvēki aizietu un paši varētu parūpēties par saviem bērniem. Nesitīsim čūskas – šie miermīlīgie radījumi labprāt paši aizies no mūsu ceļa. Staigājot pa dabas takām, mežu, pļavām, laukiem, iesim viens aiz otra, lai pēc iespējas mazāk izbradātu augus.

  • Rudenī un vasaras nogalē Latvijas mežos var sastapt daudz cilvēku ar groziem. Lai gan latvieši sevi dēvē par arāju vai dziedātāju tautu, viņi godam...
  • Labs atpūtas veids mežā ir ogošana. Pašu rokām lasītām meža veltēm ir cita vērtība, bet pati ogošana - patīkams laika pavadīšanas...
  • Jēdzienu „ekotūrisms” esam sākuši lietot samērā nesen. Bet tā sinonīms – „videi draudzīgs tūrisms” mums ir labi...
  • Ikvienā Latvijas novadā ir kas interesants un apskates cienīgs, taču dabas mīļotājiem īpaši vērtīga pieredze būs tā, kādu sniegs mūsu valsts...