Jūs atrodaties šeit

Zemgale

Lielāko daļu Zemgales aizņem līdzenums, atšķirībā no citiem  novadiem kuros ir arī augstienes un dziļas upju ielejas. Šeit atrodami vieni no auglīgākajiem kviešu labības tīrumiem Ziemeļeiropā, kas daudzus gadsimtus ir nodrošinājuši reģiona turību.

Zemgales pilīs un muižās joprojām aplūkojamas seno laiku greznības  un bagātības pēdas. Tieši Zemgalē atrodas Baltijā izcilākais baroka arhitektūras piemineklis  – Rundāles pils.

Daba

Zemgales dabas ainavai raksturīgi plaši lauki,  jo Zemgales zeme vienmēr ir bijusi īpaši auglīga. Te viļņojas labība, zied rapšu lauki, plašajos līdzenumos vējā griežas vējdzirnavu un mūsdienās – vēja ģeneratoru spārni.

Zemgales ziemeļos atrodas arī daļa Ķemeru nacionālā parka, kas slavens ar savām ārstnieciskajām dūņām, sērūdeņiem un minerālūdeņiem.

Cauri Zemgalei plūst vairākas Latvijas upes – Daugava, Lielupe, Mūsa un Mēmele. Mēmele ir viena no upēm, kas aktīvi tiek izmantotas izbraucieniem ar laivām, sniedzot iespēju apskatīt savdabīgās upes krastu kritenes Skaistkalnes apkaimē.

Pilis Zemgalē

Zemgales pilskalni, muižas, pilis, parki un dižkoki liecina par reģiona bagāto kultūrvēsturi, kā arī padara šo reģionu par pievilcīgu galamērķi arhitektūras un mākslas baudītājiem.

Krāšņākais 18.gadsimta baroka un rokoko arhitektūras piemineklis Latvijā ir B. Rastrelli projektētā Rundāles pils, kuru ieskauj parks ar franču un rožu dārziem.  Zemgalē apskatāms arī vēl viens Rastrelli meistardarbs -  Jelgavas pils, kādreizējā Kurzemes un Zemgales hercogu rezidence. Tā ir lielākā baroka stila pils Baltijā, kurā atrodas pils muzejs.

Nozīmīgas apskates vietas Zemgalē ir arī Bauskas un Mežotnes pilis, kas ir klasiski 15.-18. gs. arhitektūras pieminekļi, kā arī senā Krustpils pils. Zemgalē apskatāmas arī neogotiskās Augstkalnes un Vecauces pilis, hercogienes Dorotejas iemīļotā Vircavas muiža un Blankenfeldes muiža, kurā uzturējies pat Francijas Luijs XVIII.

Joprojām saglabājušās ir arī dažas 13. un 14. gs. liecības, piemēram, daļēji Daugavas ūdeņos iegrimušās Kokneses pilsdrupas un Livonijas ordeņa celtās Dobeles pils drupas.

Pilsētas

Jelgavas Vecpilsēta ir vecākā pilsētas apbūves daļa ar koka ēkām, kas netika
iznīcinātas II Pasaules kara laikā. Šī ir īstā vieta senās pilsētas gaisotnes baudīšanai un pastaigām. Viesošanās Jelgavā nebūtu pilnīga bez  Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa apmeklējuma.

Netālu no Lietuvas robežas, starp Mēmeli un Mūsu atrodas šarmantā mazpilsēta Bauska, kuras senākā saglabājusies celtne vecpilsētas daļā ir Bauskas Sv. Gara baznīca.

Tūrisma objekti

Apskates vērts ir Tērvetes dabas parks ar vairāk nekā simts koka skulptūrām, kas veidotas pēc ievērojamās latviešu rakstnieces Annas Brigaderes pasaku lugu motīviem, kas īpaši ies pie sirds bērniem.

Netālu no Dobeles atrodas Pokaiņu mežs ar tā nostāstiem par mežā esošo akmeņu pārdabiskajām spējām, kā arī Tīreļpurvs un Ložmetējkalns, kas ir viens no labāk saglabātajiem Pirmā pasaules kara kaujas laukiem Eiropā, kurā apskatāmas Ziemassvētku kauju piemiņas vietas.

Gastronomija

Izsenis Zemgalē dzīvojušas čaklas un viesmīlīgas saimnieces, kas allaž pratušas savu saimi sātīgi pabarot un viesus godam pacienāt. Par Zemgales vietējiem ēdieniem uzskatāma karaša, no miežu putraimiem un rūgušpiena gatavota skābputra un zivis.

Ceļojums Zemgalē bagātīgi ļaus šķirt dažādu gadsimtu vēstures lappuses un vērot, kā vēsture sadzīvo ar mūsdienām. 

Vīgantes kultūrvēstures izziņas un dabas taka "Mīta"
+

Vīgantes kultūrvēstures izziņas un dabas taka "Mīta"

Vīgantē ir ierīkota 6 km gara kultūrvēstures izziņas un dabas taka „Mīta”, kas piedāvā mums iespēju baudīt skaistus dabas skatus un tuvāk...
Džūkstes pasaku muzejs
+

Džūkstes pasaku muzejs

Džūkstes Pasaku muzejs dibināts 2001. gada decembrī un tas atrodas bijušajā Lancenieku skolas ēkā, kurā no 1883. gada janvāra līdz 1903....
Ziemassvētku kauju muzejs "Mangaļu mājas"
+

Latvijas Kara muzeja filiāle "Ziemassvētku kauju muzejs"

Ziemassvētku kauju muzejs "Mangaļu" mājās ir Latvijas Kara muzeja filiāle, kur apskatāma izstāde "Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujas...
Zaļenieku (Zaļā) muiža
+

Zaļenieku (Zaļā) muiža

Muiža celta pēc Kurzemes hercoga E. J. Bīrona rīkojuma no 1768. līdz 1775. gadam vēlā baroka stilā pēc arhitekta S. Jensena projekta....

Lapas

Pēdējo reizi atjaunināts: 
08.12.2014