A+
Beta

Zvejniekciemi

Neparasti ar savu arhitektonisko izbūvi un aizraujošo kultūrvidi, daži gandrīz jau pamesti, bet daži vēl aktīvi funkcionējoši - tie ir Latvijas zvejniekciemi, kuros lieliski var izbaudīt piejūras dzīves šarmu, pagaršot svaigi žāvētas jūras zivis vai pat pašiem doties jūrā zvejot.

  • Zvejnieku laivas Engurē
  • Foto: U. Grantiņš
  • Zvejas tīklu žāvēšana Pitragā
  • Foto: Linda Ziediņa
  • Kaltētas voblas
  • Kūpinātas zivis Bērzciemā
  • Foto: U. Grantiņš
  • Košraga zvejnieku sēta
  • Foto: Linda Ziediņa

Latvijas dzīve jau gadsimtiem bijusi saistīta ar jūru, tāpēc nav brīnums, ka gar visu piekrasti izkaisīti zvejniekciemi. Laika gaitā daži no tiem izauguši par mazām ostu pilsētiņām, bet citi – kļuvuši teju vai par brīvdabas muzejiem.

Baltijas jūras piekrastes ciemi

Pašos Latvijas piekrastes dienvidos ir saglabājies Kurzemes zvejnieku miests Pape. Smilšainās kāpās ieaugušas nelielas zvejnieku sētas, kurās vēl tagad var atrast senos zvejas piederumus – laivas un tīklus. Īpaši interesanta vieta Papē ir Ķoņu ciems ar Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāli „Vītolnieki”, kur var apskatīt senas zvejnieku mājas un iepazīt zvejnieku dzīvi.

Starp Papi un Liepāju atrodas arī Jūrmalciems ar augstākajām kāpām Latvijā un Bernāti, kur jūra arvien vairāk uzbrūk piekrastes ēkām un viena otra māja jau kļuvusi par pussalu jūrā.

Tipisks Kurzemes jūrmalas zvejniekciems ir Pāvilosta, kas izaugusi par nelielu pilsētiņu. Viduslaikos Sakas upes grīvā bija aktīva osta, taču pēc poļu - zviedru kara 17. gadsimtā tā tika aizbērta un osta atdzima vien 19. gadsimta beigās, kad atkal tika padziļināta Sakas gultne. Pāvilostas vēsturiskā daļa ir Āķgals - 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma apbūves paraugs ar īpatnēju plānojumu – visas ielas iet uz jūru.

Pāvilostu tās stipro vēju dēļ īpaši iecienījuši aktīvās atpūtas piekritēji – vējdēļa sērfotāji un kaitbordisti. Tā ir brīnišķīga vieta arī citiem atpūtniekiem, kas meklē klusumu un sakoptu vidi. Pāvilostā var baudīt zivis un arī pašiem ir iespēja doties zvejā. Par senās Pāvilostas un tās apvidus vēsturi var uzzināt Pāvilostas muzejā, kas iekārtots pilsētas pirmajā mūra ēkā – Loču mājā pie jūras.

Līvu krasts

Citādi zvejniekciemi ir Kurzemes jūrmalas ziemeļos, senajā Līvu krastā jeb "Līvōd rānda", ko vēsturiski apdzīvojusi somugru tauta lībieši jeb līvi. Tie ir 12 ciemi – katrs ar savu pievilcību.

Piemēram, Ovišos savulaik bija pat šaursliežu dzelzceļa galapietura, bet nu šajā ciemā ir apdzīvotas tikai dažas viensētas, kas šķiet interesantas ar senlaicīgām būvēm un īpatnēju žogu sistēmu. Lūžņa reiz stiepās vairāku kilometru garumā un tajā pat būvēja kuģus. Miķeļtornī atrodas vienīgais mūsdienās saglabājies lībiešu ciema krogs un augstākā bāka Baltijā - Miķeļbāka. Lielirbe savulaik bijusi aktīvs saimniecības centrs, kur būvēti burinieki, bet tagad tā ir klusa jūrmala Irbes upes krastā.

Viena no vecākajām lībiešu apmetnēm ir Sīkrags, kas mūsdienās atzīta par valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli. Mazirbe senāk bija lielākā lībiešu apdzīvotā vieta Kurzemē, bet tagad tur atrodas līvu kultūras centrs.

Pilsētbūvniecības piemineklis ir arī Košrags, bet Pitrags ievērojams ar to, ka tā sēkļos ir daudz nogrimušu kuģu, kuru atliekas bieži vien vētras laikā tiek izskalotas krastā. Saunags ir populāra vasarnieku atpūtas vieta, šajā ciemā saglabājusies arī viduslaiku kapsēta, bet Vaides ciema „Purvziedu” mājās iespējams aplūkot vietējā mežsarga Edgara Hausmaņa unikālo meža dzīvnieku ragu kolekciju.

Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts ir Kolka – sens lībiešu zvejniekciems, kas padomju laikos kļuva par vienu no nozīmīgākajiem zivju pārstrādes centriem Latvijā. Arī tagad tur kūpina zivis, ko nesmādē vasarās Kolkā sabraukušie tūristi un atpūtnieki. Kolkā „Zītaru” mājās izveidots „Līvu centrs”, kur apskatāma lībiešu saimniecisko priekšmetu kolekcija. Pēdējais lībiešu ciems Ziemeļkurzemē ir Melnsils. Tajā ir vairākas senvietas, bet no augstajām kāpām Baķupītes krastos paveras skaists skats uz Kolkas ragu.

Kurzemes jūrmalas ciemi

Ar zvejniekciemiem īpaši bagāta ir Rīgas jūras līča Kurzemes piekraste. Sena osta ir Roja, un to izmantojuši pat vikingi, par ko liecina senie apbedījumi Rojas upes krastos – tā sauktās velna laivas. Kurzemes hercogistes laikā Rojā būvēti kuģi, arī tagad tur kūsā dzīvība – zvejnieki dodas jūrā, tiek pārvadātas kravas, ostā var sarunāt kuģīti, ar ko aizbraukt uz interesanto Roņu salu Rīgas jūras līcī. Rojā atrodas arī Jūras zvejniecības muzejs, savukārt namā Celtnieku ielā 5 aplūkojama burinieku modeļu privātkolekcija (tālr. +371 29234345). Plašāk par atpūtas iespējām Rojā var uzzināt tūrisma informācijas centrā.

Ceļā no Rojas uz Mērsragu atrodas Kaltene – mazs ciems, kas ievērojams ar Kurzemei netipiski akmeņainu pludmali vairāku kilometru garumā. Pie otra lielākā zemesraga Latvijas piekrastē – Mērsraga – izaudzis tāda paša nosaukuma ciems ar zvejas un jahtu ostu. Mērsragā nodarbojas ar zivju pārstrādi, bet pārpurvotās piejūras pļavas ir nozīmīga putnu koncentrēšanās vieta.

Zvejniekciema Engures nosaukumu no lībiešu valodas var tulkot kā „zušu vieta”. Engure ieguvusi popularitāti atpūtnieku vidū ar vairākiem kempingiem jūras krastā un jahtu ostu, no kuras var aizburāt uz Roņu salu. Starp Enguri un Mērsragu, pāris kilometru attālumā no jūras atrodas Engures ezers – zivīm bagāta lagūna, kas ir trešais lielākais ezers Latvijā un nozīmīga putnu ligzdošanas vieta. Tāpēc daļā ezera noteiktas dabas rezervāta zonas, uzcelti vairāki putnu vērošanas torņi un ierīkotas dabas takas. Engures dabas parka administratīvais centrs atrodas Bērzciemā.

Tikai 50 kilometru attālumā no Rīgas, Rīgas jūras līča dienvidrietumu piekrastē cits pie cita izauguši zvejniekciemi, kas ieguvuši plašu popularitāti vasarnieku un tūristu vidū. Rīgas tuvums, laba infrastruktūra, klusums, smilšainais liedags un zaļie priežu sili – to ikviens prot novērtēt. Ķesterciems, Plieņciems, Apšuciems, Klapkalnciems, Ragaciems, Lapmežciems ar ezeru vārdā Kaņieris, kas gaida makšķerniekus, Bigauņciems - tā ir lieliska atpūta, sēņošana un ogošana, zvejošana un makšķerēšana, zivju kūpināšana un to baudīšana. Šajos ciemos ir viesu mājas, kempingi un pat iespējams izīrēt vasarnīcu.

Vidzemes jūrmalas ciemi

Arī Rīgas jūras līča austrumos – Vidzemes jūrmalā – netrūkst zvejniekciemu, ko ir vērts apmeklēt. Nieka 40 kilometru attālumā no Rīgas atrodas Saulkrasti – iecienīta atpūtas vieta, kas izveidojusies vairāku zvejniekciemu vietā. Saulkrastu centrā izveidota labiekārtota peldvieta, blakus Inčupei ir viens no skaistākajiem dabas objektiem – Baltā kāpa, no kuras līdz pat Saulkrastu centram iet ainaviskā „Saulrieta taka”. Saulkrastos atrodas unikāls velosipēdu muzejs ar vienīgo seno velosipēdu kolekciju Latvijā, vairāki restorāni un kafejnīcas.

Mākslinieki un fotogrāfi iecienījuši Zvejniekciemu un tās akmeņaino jūrmalu. Savulaik Skulte bija pirmā osta Vidzemē,   šobrīd tā ir lielākā no mazajām ostām Latvijā.

Vidzemes jūrmalas ziemeļdaļā atrodas Salacgrīva un AinažiSalacgrīvas ostā pārkrauj kokmateriālu kravas, tur ir gan zvejas, gan arī jahtu osta. Salacgrīva lepojas ar lielisku pludmali, viesnīcām un krodziņiem, kur galdā tiek celts vietējo zvejnieku loms.

Ainaži atrodas pie pašas Igaunijas robežas, un tā ir vēsturiska vieta, kur 1864. gadā tika nodibināta pirmā jūrskola Latvijā. Tagad par aizgājušajiem laikiem stāsta Ainažu jūrskolas muzejs. 

  • Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja zvejnieku sēta "Vītolnieki"
    Brīvdabas muzeja "Vītolnieki" apbūves kompleksu veido tradicionālā piejūras ciematiņa zvejnieku - zemnieku sēta, kas raksturo 19.gs beigu...
  • Papes bāka
    Papes ezera krastos iespējams vērot savvaļas zirgus, sumbrus un taurus, bet no īpaši būvēta torņa – gājputnus. Parks apskatāms gida pavadībā...
  • Pāvilostas mols
    Pāvilostas Dienvidu un Ziemeļu moli.
  • Miķeļbāka
    Miķeļbāka, kuras augstums ir 62 metri ir augtākā bāka Baltijā atrodas Ventspils novadā.
  • Kolkas bāka
    Bāka mūsdienās atrodas 6 km (celšanas brīdī – 5 km) attālumā no Kolkasraga, tā zemūdens smilšainā sēkļa galā. 
  • Rojas Jūras zvejniecības muzejs
    Rojas muzejs ir izveidots 1968. gadā kā ietekmīgā zvejnieku kolhoza "Banga" muzejs.
  • Salacgrīvas muzejs
    Uz  Svētciema un Vecsalacas muižu zemes izauga miests, kas 1928.gadā ieguva  pilsētas tiesības. Īpaša uzmanība Salacgrīvas muzeja darbībā...
  • Ainažu Ziemeļu mols
    Mūsdienās no Ziemeļu mola Ainažos saglabājies vairāk nekā puskilometru garš mola posms, kas sastāv no lieliem laukakmeņiem. Mola atliekas redzamas...