1898. gadā Bastejkalnā ierīkoja apstādījumu krāvumu, strautiņu ar kaskādēm un ūdenskritumiem. 1881. gadā apstādījumus ierīkoja pie Operas un baleta teātra.
Apstādījumi pie pilsētas kanāla gadu gaitā daudzkārt mainījušies, uzbūvēti vairāki gājēju tiltiņi, uzstādīta gulbju mājiņa, uzstādīti pieminekļi- 1930. gadā pēc T.Zaļkalna projekta uzstādīja pieminekli R.Blaumanim. 1935.gadā pēc tēlnieks K.Zāles un arhitekta E.Štālberga uzcēla Brīvības pieminekli.
Kanālmalas apstādījumu platība 12,26 ha un pilsētas kanāla garums ir 3,5 km. Tur aug daudz vērtīgu koku , krūmu un skuju koku sugu šķirņu un dekoratīvo formu. Īpaši vērtīgi ir Amerikas ragukoks, Ginks, Dzeltenā papele.
Kanālmalas apstādījumu centrālā un būtiskākā dominante, protams, ir pats Rīgas kanāls, bez kura šādiem stādījumiem būtu pilnīgi cits raksturs un seja. Būtiskāki par visiem stājmākslas paraugiem ir paši stādījumi. Te aug īsti retumi, piemēram, divdaivu ginks, kas ir vecākais koku pārstāvis uz Zemes.
Šobrīd Bastejkalns ir viena no iemīļotākajām satikšanās vietām Rīgā gan ziemu, gan vasaru. Kanalmalas teritorija ir vairākas strūklakas, lieliskas pastaigu ta taciņas un vasaras kafejnīcas. Vasarā darbojas laivu un udensvelosipēdu noma.
