Tas taču ir interesenti – uztaisīt pašam savu suvenīru no Latvijas, pamēģināt kādu no seno amatnieku darbiem!
Iespēja apgūt senos arodus
Tas jums neprasīs lielus līdzekļus, taču sniegs interesantu pieredzi un jaunus iespaidus. Teju katrs muzejs aicina darboties līdzi, daudzi no Latvijas tradicionālo arodu meistariem labprāt māca savas prasmes un senos amatus arī citiem. Piemēram, Rīgā, Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā ikdienā sastopami amatnieki, kas strādā smēdē, pēc senām tradīcijām būvē vai restaurē ēkas. Tematiskajās dienās, kas parasti notiek nedēļas nogalēs, muzejs aicina savus amatus demonstrēt meistariem, kuri ikdienā strādā citur.
Taču lielākais ikgadējais pasākums ar Latvijas labāko daiļamata meistaru piedalīšanos ir Tautas lietišķās mākslas gadatirgus, kas ir kā krāšņs amatniecības festivāls un notiek jūnija pirmajā sestdienā un svētdienā. Tas Latvijas kultūras dzīvē ir viens no nozīmīgākajiem un vērienīgākajiem pasākumiem, kas katru gadu priecē desmitiem tūkstošu apmeklētāju no visas pasaules. Pašiem amatniekiem pasākums ir svētki, kam tie gatavojas visu gadu.
Brīvdabas muzeja gadatirgū piedalās tikai labākie Latvijas amatnieki. Savukārt 2010. gadā notiks 12. septembrī Brīvdabas muzejā notiks Seno amatu diena, kad iemēģināt senos arodus varēs pie audējām, vērpējām, tāšu pinēja, alvas lējēja, mucu stīpotāja, ādas apstrādes meistariem, rotkaļiem, zāļu sievām, dzintara apstrādātāja. Savukārt 8. augustā paredzēta rokdarbnieku diena, 15. augustā pinēju un kokamatnieku diena, 22. augustā Rīgas kalēju diena, 19. septembrī muzejā svinēs rudens saulgriežus, 10. oktobrī - tupeņu godus, bet 7. novembrī būs Mārtiņdienas ieskandināšana.
Uz darbnīcām!
Interesantus iespaidus var gūt arī svētkos, ko Latvijā vasarā rīko dažādās pilsētās un folkloras pasākumos. Taču jau nopietnākā līmenī izmēģināt un mācīties senos arodus var, dodoties pie meistariem uz darbnīcām. Kopš 2009. gada Latvijā darbojas Tradicionālo prasmju skola, kur Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra organizē amatu mācīšanos. Prasmīgu meistaru vadībā nedēļas nogalēs ir iespēja grebt karotes, liet sveces, darināt māla podus un pat izkalt kādu saktu. Šajos pasākumos iesaistās gan vietējie iedzīvotāji, gan valsts amatpersonas, gan tūristi. Kad un kur notiks kārtējā amatu skolas nodarbība, var uzzināt aģentūras interneta mājaslapā.
Pašam veidot māla podus, apgūt kalēja arodu vai mācīties izgatavot mūzikas instrumentus var, apceļojot Latgali. Latviešu, krievu un vācu valodā sīkāk uzzināt par meistariem, pie kuriem var apgūt arodu, iespējams šeit.
Graudu beršana un maizes cepšana
Senus 9. un 10. gadsimta amatus var izmēģināt, ja kādos pilsētas svētkos, folkloras vai viduslaiku festivālos piedalās „Senās vides darbnīca”. Šajā ļaužu kopā apvienojušies entuziasti, kuru vaļasprieks ir eksperimentālā arheoloģija. Daļu no senajiem amatiem – graudu beršanu uz akmens, senās maizes cepšanu, aušanu aužamajā stāvā vai bezripas keramikas veidošanu, seno tērpu un rotu veidošanu viņi ļauj izmēģināt arī interesentiem. Iemēģināt roku seno rotu un Livonijas monētu kalšanā iespējams pie rotkaļa Daumanta Kalniņa Cēsu muzejā eksperimentālās arheoloģijas laboratorijā. Ar dažādiem seno arodu meistariem var sazināties ar galerijas „Etnostils” starpniecību.
Bites un pirts
Laumu dabas parkā Talsu rajonā izveidota Baltijā vienīgā Bišu taka, kurā apmeklētājs var iejusties bites lomā. Zinātkārie var ieģērbties bitenieka tērpā un novērot bišu dzīvi stropā vai izmēģināt senās bitenieku paražas un tradīcijas kāpt kokā ar seno dravnieka ierīci – dzeini. Savukārt Līgatnē, Vienkoču parkā, ir ne vien iespēja izbaudīt dabas mieru, pērties senā pirtī, bet arī pašam iemēģināt roku kāda vienkoču izstrādājuma vai tēlniecības objekta tapšanā vai izgatavot nelielu vienkocīti līdzi ņemšanai. Bet apgūt šai pusei tradicionālo krēslu pinēju amatu iespējams, viesojoties krēslu muzejā Lejasbregžos Vaidavā, netālu no Valmieras.
Pastariņa muzejā netālu no Tukuma ik pavasari apmeklētāji var piedalīties zedeņu un citu tipu žogu veidošanā, cept maizi - taisīt kukulīšus un degustēt pašu cepumu. Ir iespēja pašiem malt miltus ar māli – senām rokas dzirnavām. Decembrī – sklandraušu cepšana. Te notiek vērpšanas demonstrējumi, sviesta kulšana un citu seno lauku darbu iemēģināšana.
Maizes cepšana
Maizes muzejā Aglonā var apskatīt senos sadzīves priekšmetus, arī darboties ar rokas dzirnavām, sētuvēm, piestiem. Savukārt Ziemeļkurzemes tradicionālo un seno ēdienu sklanduraušus iespējams cept bioloģiskajā saimniecībā "Ūši" (Kolkas ragā). "Lāču maizes" ceptuvē Babītē, netālu no Rīgas, iespējams izzināt īstas latviešu rudzu maizes tapšanas noslēpumus un arī katram pašam izveidot un izcept nelielu maizes kukulīti. Pēc senām tradīcijām šeit maizi raudzē koka abrās, šauj ar malku kurinātā maizes krāsnī ar koka lizi un neslēpj tās tapšanas noslēpumus. Maizes cepšanas noslēpumus uzzināt var arī Aknīstes Sēļu namā, kur mīklu iejauc svētavota ūdenī.
Keramika un grozu pīšana
Keramiķa arodu izmēģināt var daudzās podnieku darbnīcās - cepļos. Vienā no tām saimnieko Olga un Voldemārs Voguļi. Viņi ciemiņiem piedāvā var uz podnieka virpas izveidot krūzīti, iegravēt savu vārdu un atgriezties šeit pēc sava darba apdedzināšanas ceplī. Keramiķi stāsta par podniecības vēsturi, kā arī cienā ar garšīgām ārstniecības tējām. Savukārt katram izgatavot svilpavnieku un izmēģināt trauku virpošanu iespējams slavenajā Ušpeļu keramikas darbnīcā Rēzeknes novadā. Turpat lauku sētā „Mežmalas” var mācīties skalu grozu pīšanu.
Savukārt klūdziņu pīšanu demonstrē un katram interesentam ierāda Guntars Āboliņš - (K. Voldemāra iela 8-24, Rēzekne, tel. 646 37202, 26454969). Interesentiem metālkalšanas iemaņas sniedz kalējs Jānis Lupka Zemnieku saimniecība “Pauguri”, Nautrēnu pag., Rēzeknes novads, tel. 29111736.
Ja esat Latgales pusē, audējas māku var apgūt pie Izvaltas audējām, bet, ja Liepājas tuvumā, tad Nīcā pie Regīnas Kalniņas var izmēģināt aušanu stellēs un apskatīt krāšņo Nīcas tautastērpu.
