Suitu novads ir unikāls Latvijas kultūras fenomens, tas jau četrus gadsimtus ir kā katoļticīgo sala visapkārt esošajiem luterāņu novadiem. Šajā teritorijā, pateicoties katoļu baznīcas spēcīgai ietekmei un mijiedarbojoties latviešu, lībiešu, poļu un vācu kultūrām, izveidojusies un pat saglabājusies neparasta kultūrvide un identitāte. Tāpēc ne velti 2009. gadā suitu kultūrtelpa tika iekļauta UNESCO Pasaules nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.
Līdz pat 17. gadsimta sākumam Kurzemes hercogistē katoļticība bija aizliegta, taču 1632. gadā Alsungas novada īpašnieks Johans Ulrihs fon Šverins pārgāja katoļticībā un apkārtnes iedzīvotāji no luterāņiem bija spiesti kļūt par katoļticīgiem. Ticības kari bija tik lieli, ka pats Johans Ulrihs fon Šverins 1637. gadā tika noindēts, bet novads tomēr palicis pie jaunās ticības. Tā kā visapkārt bija luterāņi un vēl pat pagājušajā gadsimtā suiti nav drīkstējuši laulāties ar citādi ticīgajiem, Alsungas novadā izveidojušās tradīcijas, kādu nav nekur citur Latvijā.
Ikvienam latvietim, dzirdot vārdu "suiti", nāk prātā krāšņos etnogrāfiskajos tērpos ģērbtas dziedātājas – "Suitu sievas", kuras ar savu aso mēli un īpatnējo gari stiepto senatnīgo ēēēēēēēēēē-ōōōōō daudzbalsīgo burdona dziedājumu asprātīgi gatavas apdziedāt jebkuru, pat valsts prezidentu. Un ar šo dziedāšanas manieri "Suitu sievas" kļuvušas slavenas jau visā pasaulē. Mūsdienās vēsturiskajā suitu teritorijā vairs ir saglabājušies tikai ap 2000 suitu izcelsmes iedzīvotāju.
Taču suitu novads ir ne tikai suitu sieviešu daudzbalsīgā dziedāšana un krāšņie tautastērpi, bet arī tradīcijas, savdabīgā mentalitāte, suitu izloksne, bagātais dziesmu pūrs un ēdieni, kā arī spēja godam nest Latvijas vārdu starptautiskā līmenī. Suitu novads ir kā magnēts, kas pievelk ceļotājus. Nevar nejūsmot par Jūrkalnes stāvkrasta kraujām ar jūrā krītošajām priedēm, nebeidzamajām smilšainajām pludmalēm, rāmajiem ezeriem, ogām un sēnēm bagātiem mežiem, līkumainiem grantētajiem ceļiem, lauku un mežu ainavām, senajām baznīcām, pilīm un muižām, Jūrkalnes un Alsungas krogiem, "Suitu sievu" dziedājumu, raibajiem tautastērpiem, savādajām tradīcijām un savdabīgo suitu izrunu.
Suitu novads ir ļoti daudzveidīgs. Katrs atradīs kaut ko interesantu sev. Suitu novadā ir ne vien skaista daba, bet arī ļoti bagāta vēsture un dziļš tradicionālās kultūras slānis. Te vēl dzīvā apritē ir daudz kas tāds, kas citur jau ir sen aizmirsts, piemēram, kāzu un bēru tradīcijas. Kopš 2004. gada Alsungā notikuši jau trīs starptautiski burdona festivāli, kuros pulcējas šajā senajā, nošu rakstā grūti pierakstāmajā dziedāšanas stilā muzicējošie izpildītāji no Francijas, Gruzijas, Ungārijas, Igaunijas.
Suitu novada nozīmīgākās apdzīvotās vietas ir gleznainā Alsunga ar seno Livonijas ordeņa pili, katoļu baznīcu un seno kuršu pilskalnu; Jūrkalne ar iespaidīgo Baltijas jūras stāvkrastu un tūristu iecienītām atpūtas vietām pie jūras; Gudeniekiem, kur dabas mīļotājiem un bērniem patiks Gudenieku kadiķu audze. Tā ir viena no lielākajām kadiķu tīraudzēm Baltijā, izveidots dabas liegums, labiekārtotas dabas takas un informācijas stendi. Liegumā arī bebra mītne, ļoti daudzveidīgi biotopi, kurus iemīļojuši putni. Iespējams, laimēsies ieraudzīt arī dzērves.
Jaukus piedzīvojumus sola arī murkšķu ferma Alsungā "Reģos". Suitu novadā darbojas divi tūristu informācijas punkti: Alsungas bibliotēkā (tālr. +371 63351343) un Jūrkalnes pagasta padomē (tālr. +371 63697131).
