A+
Beta

Kurzeme

Datums: 
01.07 - 31.12.2014

Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā šobrīd apskatāmas desmit jaunas akmens un čuguna skulptūras, kā arī vairāki jauni vides objekti, kas tapuši simpozija „Čuguns. Akmens” un Jāņu nakts svinību „Čuguna vainags” laikā.

Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs
  • Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs

Ar čuguna liešanas performancēm un ugunsskulptūrām Jāņu naktī Pedvālē noslēdzās 7. Starptautiskā laikmetīgās čuguna mākslas konference „Savienošanās: dzelzs mākslā, rituālā un ainavā”. Konference bija plaša mākslinieku, mākslas studentu un dažādu kultūras jomu pārstāvju tikšanās, kuras laikā notika lekcijas un prezentācijas par čuguna mākslas tēlainību, estētiku un tehnoloģiju, kā arī vēsturi, kultūru un folkloru. Tāpat bija iespēja redzēt dažādus čuguna kausēšanas un liešanas paņēmienus mākslinieciskām vajadzībām.

Konferences ietvaros tika arī atzīmēta 15. gadadiena, kopš Pedvālē pirmo reizi brīvā dabā tika kausēts čuguns mākslas darbu radīšanai. Īpaši šai gadadienai par godu no 15. maija līdz 20. jūnijam Pedvālē notika starptautisks čuguna un akmens tēlniecības simpozijs. Tā laikā tika izveidotas desmit jaunas skulptūras, kuras tagad apskatāmas parka pastāvīgajā ekspozīcijā. 

Simpozijā piedalījās mākslinieki Ben K. Foley un Elizabeth Helfer (ASV) ar darbu „Mēness gravīra”, Paige Henry (ASV) – „Saulgriežu dūrainis”, Araan Schmidt (ASV) – „Meteorīts”, Viktar Kopach (Baltkrievija) – „Aprite dabā”, Daniel C. Postellon (ASV) – „Sekimori ishi”, Tamsie Ringler (ASV) – „Ainavas galds”, Carl Billingsley (ASV) – „Dzelzs zibens”, Kenneth Payne (ASV) – „Velna tornis”, Ojārs Feldbergs (Latvija) – „15 čuguna mākoņi”. Īpašu skulptūru „Čuguna vainags” Pedvāles parkā radīja arī Talsu novada iedzīvotāji.

Tāpat Pedvāles parkā ir apskatāmi arī vairāki objekti, kas Jāņu naktī tika radīti kā performanču elementi: Coral Penelope Lambert objekts „Vulkāns”, Jim Brenner (ASV) „Polārzvaigzne”, George Beasley (Skotija/ASV) un Matt Towl (ASV) “Īru saulgriežu nodošana Pedvālei”. Mākslinieki šos darbus veidojuši kā daļu no sava mākslinieciskā priekšnesuma, un šie objekti glabā Jāņu nakts radošo notikumu zīmes. Redzot izkusušā čuguna sastingušās formas, zemes, akmeņu un koka veidojumus, skatītājs var nojaust par procesiem, kas radījuši šos darbus.

Pedvāles muzejs aicina apmeklētājus iepazīties ar jaunajiem darbiem parka ekspozīcijā. Muzejs atvērts katru dienu no 10.00-18.00.

Norises vietas nosaukums: 
Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs
Adrese: 
Talsu novads, Abavas pagasts, Pedvāle
Mērķauditorijas: 
  • Visi
57"2'31 22"33'38
57.042042, 22.560503
Informācija mainīta: 15.08.2014
Datums: 
11.09.2014
Laiks: 
19:00

Muzikālajā uzvedumā "Vēstules. Klusās dziesmas", caurvijoties Gijas Kančeli, Arvo Perta, Valentīna Silvestrova un Pētera Vaska mūzikai un padomju laika intelektuālo disidentu Knuta Skujenieka, Ādama Zagajevska, Desankas Maksimovičas, Zvjada Ratiani un Jāna Kaplinska dzejai, klausītāji varēs ļauties saviem sapņiem un pārdomām.

Dzeju lasīs aktieris Kaspars Znotiņš, kurš muzikālā uzveduma noskaņu raksturo ar atslēgas vārdiem - klusums un mīlestība - un aicina klausītāju pievienot savus lielos vārdus. Skanēs arī Annas Ahmatovas un Josifa Brodska balss ieraksti.

Piedalās: Latvijas Radio kora grupa, Ieva Parša - mecosoprāns, Sergejs Osokins - klavieres, Kaspars Znotiņš - dzejas lasījumi, dirģents - Sigvards Kļava.

Norises vietas nosaukums: 
Jūras vārti, teātra nams
Datums: 
11.07 - 05.10.2014

​Izstāde stāsta par jūrskolas vēsturi un par Liepājas ostas darbību starpkaru periodā no 1918. līdz1940. gadam. Ieskatīties šī perioda jūrnieku ikdienā ļaus Liepājas muzeja krājuma un privātkolekcionāru savāktās vēstures liecības.

Starpkaru periodā (1918-1940) pasaules jūrās un okeānos uz dažādu valstu kuģiem strādāja tālbraucēja kapteiņa diplomus Liepājā ieguvušie jūrnieki, piemēram, Kārlis Kalns, Kārlis Doniņš, Tālivaldis Frickauss, Oskars Eduards Kiršfelds, Andrejs Hausmanis un Jānis Grants.

Izstādē būs aplūkojams arī kapteiņa Rūdolfa Heila no aizjūrām vestie eksotiskie suvenīri. R. Heils lielu savas profesionālās karjeras daļu pavadīja Ķīnā, strādādams par jūras flotes kapteini – izstādes apmeklētājiem būs iespēja aplūkot viņa uniformas sastāvdaļu – kapteiņa cepuri.

Tematiskā izstāde tapusi, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam, tā veidota kā cieņas un apbrīnas apliecinājums tiem jūrniekiem, kuru devums un personība atstājušas neizdzēšamas pēdas Liepājas un Latvijas jūrniecības vēsturē.

Īpašu pārsteigumu izstādes jaunākajiem apmeklētājiem būs sagatavojis uzņēmums „Gudrā bite” – rotaļu stūrīti jūrniecības tematikā. 

Izstāde skatāma līdz 5. oktobrim

Norises vietas nosaukums: 
Liepājas muzejs
Datums: 
02.07 - 30.09.2014

​Izstādi "Naudas dizains. PIN kods" var raksturot kā 2013. gada pavasarī Latvijas Bankā izrādītās multimediālās ekspozīcijas "Ls • 20. Nacionālās valūtas mākslas gadi" turpinājumu un atdzimšanu jaunā kvalitātē.

Izstāde "Ls • 20. Nacionālās valūtas mākslas gadi", kura ieguvusi zelta medaļu konkursā "A' Design Award" iekštelpu un izstāžu dizaina kategorijā, Latvijas Bankas telpās K. Valdemāra ielā bija plaši apmeklēta (kopumā to skatīja 10 000 interesentu). 

Lai nodrošinātu iespēju arī reģionu cilvēkiem iepazīt Latvijas naudas zīmju dizainu, Latvijas Banka nolēma saturiski un vizuāli pilnveidot ekspozīciju, papildināt to saistībā ar Latvijas pievienošanos eiro zonai un nodrošināt tās izstādīšanu pieejamību divās vietās Latvijā – Ventspils muzejā un no novembra – Rēzeknes kultūras centrā "GORS". 

Latvijas Bankas izstādi veidojis dizaina birojs "H2E", audiovizuālās tehnoloģijas nodrošinājis SIA "SOLAVI", multimedijus izstrādājusi Jura Podnieka filmu studija, mākslinieku fotoportretu autore Santa Savisko–Jēkabsone. 

Izstādes kuratore mākslas zinātniece un Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijas locekle R. Umblija: "Multimediālā izstāde "Naudas dizains. PIN kods" apliecina, ka vairāk nekā divus gadu desmitus koptās iemaņas lata naudas zīmju dizaina veidošanā ir auglīgs spēks darba turpinājumam Eiropas kultūras ainavas kontekstā, kurā Latvijas mākslinieki jau ienākuši ar izcilu radošumu un mākslinieciskām un tehnoloģiskām inovācijām." 

Kā stāsta R. Umblija, Latvijas Banka, jau trešo gadu desmitu īstenojot savu naudas dizaina programmu, naudas zīmēs ietvērusi Latvijas kultūras kanona vērtības. "Multimediālās ekspozīcijas izpēte var izvērsties par tādu kā orientēšanās turnīru, kur mūsu zināšanas sastopas ar Latvijas kultūras vērtībām." 

Izstādes atklāšanā tiks atvērts Latvijas Bankas izdevums "Lata naudas zīmes. Lats Coins and Notes. 1993–2013". Šajā bagātīgi ilustrētajā izdevumā ietvertas visas atjaunotā lata naudas zīmes (banknotes, apgrozības monētas, t.sk. īpašā dizaina 1 lata monētas ar ierobežotu tirāžu, un jubilejas un piemiņas monētas), latviešu un angļu valodā sniedzot informāciju par to raksturlielumiem un dizaina kultūrvēsturisko kontekstu un vēstījumu, kas ļāvis tām kļūt par Latvijas kultūras kanona sastāvdaļu. 

Norises vietas nosaukums: 
Ventspils muzejs - Livonijas ordeņa pils
Datums: 
23.08.2014

530.gadu jubilejas pasākumu ietvaros Šlokenbekas muiža piedāvā savdabīgu un interesantu svētku programmu, īpaši atzīmējot Baltijas ceļa 25.gadadienu.

Dienas pirmajā pusē ikviens – gan liels, gan mazs ir aicināts izmēģināt savus spēkus unikālā taku skrējienā „Āžu kalna stirnu buks”. Visas dienas garumā būs dažādas sportiskas un atraktīvas izdarības bērniem, meistardarbnīcas, rotaļas, muižas dārgumu meklēšana, bērnu dziesmu un deju koncerts. Būs iespēja iepazīties ar zemessargu ieroču klāstu. Dienas vidū viesus priecēs populārā latviešu rokgrupa „Dzelzs vilks”. Bet dienas otrajā pusē tiks iedegts piemiņas ugunskurs, kur dalīsimies atmiņu stāstos par Baltijas ceļa pirmsākumiem, dziedāsim kopā ar folkloras un ziņģu kopu „Avots”, klausīsimies Jelgavas zemessargu ansambli. Muižas zālē dokumentālais kino. Pasākuma noslēgumā Igo koncerts. Pasākumu vadīs Valters Frīdenbergs.

Rīta pusē taku skrējiena trasē dosies visizturīgākie - distances „Lūsis” dalībnieki, kas simboliskajos 25 km izbaudīs daudzos paugurus, ainaviski bagātos meža ceļus un taciņas, garām skrienot, „uzmetīs aci” arīkādam kultūrvēsturiskam objektam.

Tie, kam lielā trase nav pa spēkam, varēs izmēģināt spēkus trasē „Āžu kalna stirnu buks”(17,3km) vai „Milzkalnes zaķis”(6,3km). Pašiem mazākajiem trase – „Šlokenbekas susurs” – aplis 600 m.

Visām distancēm starts un finišs Šlokenbekas muižā. Pieaugušajiem skrējiens gar Šlokenbekas dzirnavu dīķi, pa gleznainiem Milzkalnes meža ceļiem. Garāko distanču dalībniekiem – īsts skrējēju „Saldais ēdiens” – trase apmet loku pa meža takām līdz Melnezeram, Melnezera avotiņiem, ļaujot izbaudīt augšup – lejup skrējienu „Downhill” trasē, Āžu kalnā, Poļu un Šnīderu kalnā. Garākā trase sniedzas līdz pat Jēkaba gravai.

Medaļa, putra un ugunsdzēsēju auto duša katram finišētājam garantēta! Vairāk info un reģistrēšanās skrējienam: www.stirnubuks.lv

Jaunākie pasākuma dalībnieki – bērni, varēs izbaudīt vasaras pēdējās brīvās dienas, baudot dažādas aktivitātes muižā visas dienas garumā. Būs dažādas sportiskas aktivitātes, jautras izdarības, meistardarbnīcas, rotaļas, dārgumu lādes meklēšana muižas slēptākajos kambaros, bērnu dziesmu un deju grupu koncerts. Lielākajiem bērniem un viņu tētiem būs iespēja iepazīt zemessargu bruņojuma arsenālu. Pasākuma laikā būs iespēja apmeklēt ceļa muzeju un doties ekskursijā pa muižu.

Savukārt, no pulksten 14:00 Šlokenbekas muižas pagalmu pieskandinās grupa „Dzelzs Vilks”,

Pēc koncerta tiks iedegts svētku ugunskurs, un kopā ar folkloras un ziņģu kopu „Avots” ikviens varēs padziedāt kādu latviešiem zināmu un populāru dziesmu, kavēties atmiņās par Baltijas ceļa pirmsākumiem, klausīties Jelgavas Zemessargu ansambli. Muižas zālē tiks demonstrēts dokumentālais kino- „Krusta ceļš”, „Atmodas antoloģija”.

Bet pasākuma noslēgumā uz skatuves pagalmā kāps neviens cits, kā Igo – mūsu Atmodas laika simbols!

Pasākumu visas dienas garumā vadīs mūsu jautrais, atraktīvais, sportiskais un dziedošais Valters Frīdenbergs.

Izsalkušajiem viesiem būs iespējas ieturēt maltīti bufetē. Ir iespēja rezervēt naktsmītnes renovētajā un labiekārtotajā muižas viesnīcā.Gan liels, gan mazs tiek aicināts iedzīvināt muižu ar savu klātbūtni un pievienot savus sirdspukstus mūsējiem.

Pasākumā visas dienas garumā ikviens varēs atrast sev tīkamāko nodarbi. Atnāc, lai pabūtu kopā ar mums šajos svētkos! 

Pasākuma programmā:

No 7:00 līdz 10:30 dalībnieku reģistrācija taku skrējieniem

Četras dažādas distances dažādiem meistarības līmeņiem un izturības sliekšņiem pa mūsu tuvējiem, ainaviski bagātajiem meža celiņiem un taciņām, garām kultūrvēsturiskiem objektiem un neskaitāmiem pauguriem :

„Šlokenbekas susurs” – 0,6 km distance ap muižu pašiem mazākiem dalībniekiem; 

„Milzkalnes zaķis” – 6,3 km distance;

„Āžu kalna stirnu buks”- 17,3 km distance;

„Izturības skrējiens „Lūsis” – 24,9 km distance  

 Sīkāka informācija interesentiem speciāli izveidotā mājas lapā www.stirnubuks.lv

10:30 Starts bērnu skrējienam

11:00 Taku skrējiena „Āžu kalna stirnu buks” oficiāla atklāšana

11:15 Starts skrējieniem

12:00 Mūsdienu deju grupas „Alegorija”, bērnu popgrupu „Vējā” un

 „Bimini” koncerts bērniem;

14:00 – 15:15 Grupas Dzelzs vilks uzstāšanās 

16:00 – 18:00 Baltijas ceļa 25.gadadienas atceres pasākums:

Atceres ugunskura iedegšana, sadziedāšanās ar folkloras kopu „Avots”, Jelgavas Zemessargu ansambļa koncerts, atmodas laika dokumentālās filmas „Krustaceļš” un „Atmodas antoloģija”.

18: 00 – 19:30 Igo skaistākās dziesmas 

Visas dienas garumā no plkst. 11:00 meistardarbnīcas  un dažādas aktivitātes bērniem, zemessargu ieroču un tehnikas demonstrācija. Būs iespēja doties ekskursijā pa muižu, kā arī apmeklēt Ceļu muzeju. Darbosies bufete. 

Būs arī citi pārsteigumi, kas programmā nav minēti.... 

Izmaiņām programmā sekot mājas lapā www.slokenbeka.lv

Biļetes var iegādāties Biļešu servisa kasēs  www.bilesuserviss.lv vai muižā pasākuma dienā.

Papildus informācija par pasākumu pieejama: www.slokenbeka.lv, info@slokenbeka.lv, kontakttālrunis +371 29904147

Par skrējienu: www.stirnubuks.lvrimants@platforma.lv, kontakttālrunis +371 29558557

Norises vietas nosaukums: 
Šlokenbekas muiža
Laiks: 
19:00

Sadarbībā ar Valsts akadēmisko kori LATVIJA

Piedalās:

Iveta Apkalna / ērģeles

Valsts akadēmiskais koris LATVIJA

Liepājas Simfoniskais orķestris

Diriģents:

Jalčins Adigezalovs / Azerbaidžāna

Programmā:

Tjerī Eskešs - Evocation I un Evocation II

Sezārs Franks - Piece heroique

Fransiss Pulenks - Ērģelkoncerts un Gloria

Kamils Sensāns - Marche heroique ( Aleksandra Gilmāna pārlikums ērģelēm)

Šarls Marija Vidors - Tokāta no Piektās ērģelsimfonijas

Norises vietas nosaukums: 
Liepājas Svētā Jāzepa katedrāle
Datums: 
23.06 - 29.09.2014

Līdz 28. septembrim Liepājas muzejā skatāma izcilā ebreju izcelsmes franču mākslinieka Marka Šagāla litogrāfiju izstāde “Marks Šagāls. Brīnuma nojausma”. Francijas privātkolekciju izstāde skatāma sadarbībā ar kompāniju SARL Amiencom.

Muzejā eksponētas trīs Marka Šagāla litogrāfiju sērijas, no kurām divas veltītas mākslinieka mīļotajām sievietēm, bet trešā ebreju tautas vēsturei. Visvecākā izstādē pārstāvētā litogrāfiju sērija ir “Četras no Tūkstoš un vienas nakts pasakām”, kas tapusi 1948. gadā kā veltījums mūžībā aizgājušajai mākslinieka pirmajai sievai Bellai Rozenfeldei-Šagālai.

Izcilais mākslas meistars ilustrējis tās arābu pasakas, kurās stāstīts par mīlestību, tās pazaudēšanas sāpēm un atkal atrašanas prieku. Savukārt 20. gadsimta piecdesmito gadu beigās tapusī litogrāfiju sērija “Dafnids un Hloja” veltīta mākslinieka pēdējai mūža mīlestībai, otrajai sievai Valentīnai Brodskai jeb Vavai un tapis iedvesmojoties no abu medusmēneša Grieķijā.

Izstādē apskatāmās litogrāfiju sērijas “12 Izraēla ciltis” pamatā ir 20. gadsimtā vidū mākslinieka radītās vitrāžas Ebreju Universitātes Medicīnas centra “Hadassah” sinagogai. Katra no litogrāfijām veltīta vienai no Izraēla ciltīm. Litogrāfijās mākslinieks atspoguļojo cilti tā, kā tā raksturota Bībelē un ietver sevī cilšu simboliku. Tāpat izstādē eksponētas vairākas citas Marka Šagāla litogrāfijas, kurās nolasāms viens no mākslinieka radošās dzīves moto: “Mākslā, tāpat kā dzīvē, iespējams ir viss, ja tās pamatā ir Mīlestība”.

Norises vietas nosaukums: 
Liepājas muzejs
Datums: 
06.08 - 07.09.2014

​Liepājas muzejā ikviens interesents aicināts uz Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Edvīna Kalnenieka izstādes „Rudens motīvi” atklāšanu.

Pasteļa gleznu izstādē mākslinieks rāda klusās dabas, ainavas un figurālās kompozīcijas.

Latvijas mākslā Edvīns Kalnenieks (1939) pamatoti tiek uzskatīts par līderi pasteļglezniecībā. Ar pasteli mākslinieks aizrāvies jau jaunībā, apbrīnojot franču glezniecību. Izstādēs mākslinieks piedalās kopš 1966. gada, viņa darbi tikuši izstādīti gan Latvijā, gan ārvalstīs – Krievijā, Ukrainā, Čehoslovākijā, Polijā, Japānā, ASV u.c.

 Gleznotājs un pedagogs prof. Edvīns Kalnenieks dzimis Liepāja. Mācījies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļā (1953-1958). Studijas viņš turpinājis Latvijas Māksla akadēmijas Glezniecības nodaļā (1958-1964), ko beidz ar diplomdarbu „Dārzā” (vadītājs Eduards Kalniņš). Stažējies Sanktpēterburgā Valsts I. Repina akadēmiskajā mākslas, skulptūras un arhitektūras institūtā un Viļņā.

 Profesors Edvīns Kalnenieks kopš 1978. gada ir Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs. No 2002. gada līdz 2012. gadam bijis LMA Zīmēšanas katedras vadītājs.

 Edvīna Kalnenieka pasteļu glezniecībā vienāda nozīme ir gan krāsai, gan gaismai, gan telpai, gan faktūrai, mākslinieks tās apvieno harmoniskā polifoniskā skanējumā. Mākslinieka darbos jūtama viņa personīgā attieksme pret gleznoto, vai tas ir ābolu grozs, brūnas sēņu cepurītes, vai skaists meitenes augums, viņas sejas izteiksme. E. Kalneniekam gleznās skatāma Latvijas lauku sēta dažādos gada laikos ar tur notiekošajiem rituāliem – kāzām, cūku bērēm, lauku mājas rītu un pavardu. Viņa darbos redzama ir cilvēka klātbūtne, gan padarītais darbs, gan viņa dzīves ritmi – bērnība jaunība, briedums.

 Pastelis ir savdabīga, klasiska glezniecības tehnika. Jau no 17. gadsimta Rietumeiropā pastelis tiek uzskatīts par līdzvērtīgu tehniku eļļas glezniecībai. Pasteļa glezniecības uzplauka baroka un rokoko laikā. Tā ir glezniecība ar savu tēmu loku un savu īpašo attieksmi pret skaistumu, ar savu estētiku un poēziju.

 Pasteļa pigmenti salīp kopā bez saistvielas, tāpēc pret šo „sauso glezniecību” ir jāizturas ar īpašu attieksmi. Nozīme ir arī gleznas pamatiem un fiksatīvu lietošanai. Ja krāsu pigments ir gaismas izturīgs un stikls aizsargā gleznas virsmu no bojājumiem un putekļiem, tad pasteļa glezna ir noturīga un saglabā sākotnējo izskatu. Atšķirībā no eļļas glezniecības, kurā krāsu pigmentus saistošām eļļām un lakām turpinās ķīmiskie procesi, kā rezultātā darbi nomelnē.

Norises vietas nosaukums: 
Liepājas muzejs
Datums: 
12.07 - 21.08.2014

12. jūlijā mākslas galerijā "Durvis" atklātas divas izstādes.

Mākslinieces Ilzes Pauliņas gleznas „Garāmiešana” un keramiķes Madaras Bartkevičas svēpētā keramika „Dzīvības spēks”.

Ilze Pauliņa dzimusi 1954. gadā Tukumā un šī ir mākslinieces jubilejas izstāde. Par savu veikumu māksliniece stāsta: "Izstāde galerijā „Durvis” noslēdz mana šī jubilejas gada personālizstāžu ciklu. Sākums bija Jūrmala „Ceļš mājup” kopā ar Albertu Pauliņu, tad maijs un jūnijs pagāja Saldus katoļu un Lēnu baznīcās. Tā kā manu gleznu tematika ir, ja tā varētu sacīt, Dieva klātesamības attēls manā dzīvē, tad tieši Saldū manu gleznu būtība arī atklājās visā pilnībā – un tie ir tādi īpaši brīži, savā ziņā atklāsmes, caur kurām Dievs dod īpašā veidā sajust Sevi. Kunga Garāmiešana, kā esmu nosaukusi šo izstādi – tie ir brīži, kad īpašā veidā ir dots Viņu sajust kā Atklāsmi par to, ka Viņš ir klātesošs vienmēr un viss pastāv Viņā. Tie ir neparastas mīlestības caurstrāvoti brīži, īpašs redzējums, kad uz brīdi it kā paveras priekškars, kas visu vērš ikdienišķu un kaut kādā brīdī tu sajūti Mūžības Pieskārienu un sajūties tai piederīgs."

Savā daiļradē māksliniece ir daudz mainījusi savu izteiksmes veidu. Aizsākot radošo darbību gleznojusi portretus, klusās dabas, interjera skatus, sadzīviskas ainas, bet no 1990. gada pievērsusies reliģiskas satura darbiem. Glezno eļļas tehnikā. Māksliniece savu talantu izpauž arī kā keramiķe, un viņas veidotie trauki un afrikāņu bungas bieži papildina izstādes.

Ilze Pauliņa ir Latvijas Mākslinieku savienības un Tukuma Mākslinieku grupas biedre. Izstādēs piedalās no 1978. gada. Latvijā sarīkojusi vairāk kā 10 personālizstādes. Piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Vācijā un citur. Darbi privātkolekcijās Latvijā, Dānijā, Itālijā. 

Keramiķe un dizaina speciāliste Madara Bartkeviča mācījusies Liepājas Mākslas koledžā un Latvijas Mākslas akadēmijā, apguvusi arī floristiku. Viņas darbnīcā „Saules Ceplis”, kura atrodas Engures novada Smārdes pagasta „Margrietās”, top tikai melnā jeb svēpētā keramika. Madara traukus nevis virpo, bet lipina kopā no māla strēmelītēm, katru slāni pēc tam slīpējot ar koka un sudraba karotēm. Tā darinājums kļūst izturīgāks un vienlaikus iegūst interesantu faktūru. Pēc apdedzināšanas traukus ieziež ar bišu vasku, kas tos padara izturīgus pret mitrumu. Katru trauku tapšanas procesā māksliniece simtām reižu apmīļo ar savām rokām. 

„Ja reiz esi sācis strādāt ar mālu, vairs nevari iztikt bez zemes enerģijas, ko gūsti saskarē ar šo materiālu. Es esmu piedzimusi, lai būtu māksliniece, radoši izpaustos” stāsta māksliniece. Madaras Bartkevičas darbi rotā mājas un dzīvokļus ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Kanādā, Amerikā un citviet. 

Smārdes pagasta „Margrietās” var izbaudīt arī pirts priekus, cepļa kurināšanu, gājienu caur mežu uz upi, ēdiena gatavošanu uz ugunskura, maltītes ieturēšanu brīvā dabā. Māksliniece ne vien pati sirsnīgi strādā darbnīcā, bet arī pamatiemaņas ierāda ikvienam interesentam. Iepriekš piesakoties ir gaidīts gan liels, gan mazs no Latvijas un arī ārvalstīm.

Norises vietas nosaukums: 
Mākslas galerija Durvis
Datums: 
30.08.2014
Laiks: 
13:00

30. augustā, plkst.13.00 Pasaku svētki. Džūkstes Pasaku muzejā (Lancenieku skola, Džūkstes pagasts). 

Pasaku svētki. Kopā ar pasaku tēliem ikkatrs varēs doties ceļojumā, piedalīties dažādās aktivitātēs aktieru un folkloras grupas vadībā, doties izjādē, kā arī nobaudīt  pasakainu zupu. Būs iespēja radoši darboties savas pūšamtaures  izgatavošanā, plastikas darbnīcā un citās interesantās nodarbēs.Varēs iegādāties dažādus labumus pasaku tirdziņā. Gaidīts ikviens,kurš vēlas pabūt pasakā

Norises vietas nosaukums: 
Džūkstes Pasaku muzejs