A+
Beta

Liepāja

Datums: 
10.09 - 19.10.2014

10. septembrī 17:00. Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē ikviens interesents aicināts uz fotomākslinieku Ilonas Pulkstenes un Agra Klestrova kopizstādes atklāšanu. Starptautiski pazīstamā fotogrāfe Ilona Pulkstene skatītājiem piedāvā izstādi "Zovi menja Lavlada". Savukārt Agris Klestrovs rāda fotoprojektu "Ceļš gada garumā".

Agris Klestrovs
  • Agris Klestrovs
Ilona Pulkstene
  • Ilona Pulkstene
Agris - julijs
  • Agris - julijs
Agris- decembris
  • Agris- decembris

Fotogrāfe Ilona Pulkstene ir profesionāla studijas fotogrāfe. Māksliniece dzīvo Rīgā un strādā fotostudijā „Benini”. Fotogrāfes iecienītie žanri ir portreti un erotiskais foto, kuros ieguvusi Eiropas profesionālo fotogrāfu federācijas kvalifikāciju (QEP). 

Ilona Pulkstene sevi uzskata par fotomākslinieci, jo savā radošajā darbībā ir brīva un neierobežota. Ar fotogrāfēšanu viņa nodarbojas jau 10 gadus. Mīlestību un izpratni par Fotogrāfiju ar lielo burtu viņai devis fotogrāfs Artūrs Dubrovskis, Daudz mācījusies no slaveniem fotomeistariem Gunāra Bindes un Leonīda Tugaļeva.

Ilona Pulkstene piedalās dažādos foto projektos, ir Baltijas foto festivāla „ART CAMP” radošā direktore, meistarklašu kuratore un pasniedzēja. Fotogrāfe strādājusi starptautisku fotoizstāžu un konkursu žūrijās. Dalība dažādos starptautiskos fotoprojektos dod iespēju māksliniecei papildināt meistarību, tikties ar ārzemju kolēģiem, kas ļauj paplašināt profesionālo redzesloku.

Ilona Pulkstene ir piedalījusies izstādēs Latvijā un ārzemēs – Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Itālijā, Izraēlā, Vācijā, Francijā u.c. Viņa ir starptautiskā fotosalidojuma „The Amber breeze” daudzkārtēja apbalvojumu ieguvēja.

Fotogrāfs Agris Klestrovs dzīvo un darbojas Liepājā. Fotogrāfs ir Liepājas tautas fotostudijas "FOTAST" un fotogrāfu apvienības "Usmas darba grupa" biedrs. Galvenokārt fotografē portretus un mākslas kailfoto. 

Ar fotogrāfiju Agris Klestrovs aizraujas kopš bērnības kad kopā ar vecāko brāli fotografēja ar tēva Zenit aparātu. Bildes paši attīstīja vannas istabā. Jau nopietnāk viņš fotogrāfēšanai pievērsās apmēram pirms astoņiem gadiem. Šajā laikā mākslinieks ir piedalījies daudz un dažādās fotoizstādēs un ir bijušas trīs personālizstādes.

A. Klestrova izstāde "Ceļš gada garumā" ir fotoprojekts, kurā katru mēnesi gada garumā fotografēja vienu sievieti uz dažādiem ceļiem un celiņiem. 

Norises vietas nosaukums: 
Liepājas muzejs
Adrese: 
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja, LV - 3401
Mērķauditorijas: 
  • Visi
56"30'39 21"0'8
56.510910, 21.002127
Informācija mainīta: 18.09.2014
Datums: 
12.09 - 12.10.2014
Laiks: 
17:00

12. septembrī 17:00 Liepājas muzejā, Kūrmājas prospektā 16/18, lielajā izstāžu zālē atklās mākslinieces Sandras Krastiņas gleznu izstādi „No Austrumiem. No Rietumiem”. 

Izstādes vadmotīvs ir gleznotās vides un personāžu atrašanās katram savā laika dinamikas nogrieznī, tādā kā klātbūtnē un prombūtnē vienlaikus. Uzmanības centrā ir cilvēka un telpas, savas zemes mijiedarbība, kur telpveidi var pieņemt gan kā dzīves – tātad piederības – vietu, gan arī kā garām slīdošu nejaušu ainavu, kam ar personāža raksturojumu nav saistību. Tomēr tieši saturiski neatkarīgu attēlu pārklājumā veidojas gleznas veselums. Austrumi un Rietumi minēti kā dažādu pieredžu mantojums vai pretēji atskaites punkti, no kuriem izejot vai uz kuriem ejot attēla vēstījums var tikt tulkots vairākās nozīmēs. 

Ar izstādes vadmotīvu rezonējoši jautājumi ir par attēla-attēlotā nozīmju saspēli. To aktualizē izvēlētā gleznošanas tehnika, ar kuras palīdzību uzsvērti tiek atgādināts par tēla tapšanas materiālo pamatu – krāsām, audeklu, autora triepiena žestu; tādējādi gleznu tēli vēl ir tapšanas kustībā, nevis nemainīgi iekļauti stabilā kompozīcijas rāmī.

Glezna, gleznieciskais jau izsenis ir ticis saistīts vairāk ar harmonisko, vienoto, mūžīgo un līdz ar to – pabeigto. Fragmentāro un mirklīgo kompozīcijas likumsakarībās jau uzstājīgi ienes fotogrāfija, fotogrāfiskais princips. Tā ir nākamā izstādes uzbūves ass: kas ir gleznieciska un kas – fotogrāfiska kompozīcija, kā otrā ietekmē pirmo, kādas likumsakarības attēlošanā ienes šo dažādo principu apvienojums? Pavisam skaidrs, ka divu paņēmienu saspēle aktualizē laikizjūtu. Kaut kādā ziņā uz šīs pašas robežas – mirklīgi garāmejošs vai būtībā nemainīgs – atrodas arī cilvēks attiecībās ar izvēlēto dzīves vietu. 

Sandra Krastiņa pieder pie mākslinieku paaudzes, kas latviešu mākslas telpā ienāca 20. gadsimta 80. gadu sākumā. Kopā ar savas paaudzes jaunajiem gleznotājiem Aiju Zariņu, Ievu Iltneri, Jāni Mitrēvicu, Edgaru Vērpi u. c. viņa radikāli mainīja sabiedrībā pastāvošos priekšstatus par latviešu tradicionālo glezniecību. Radošo darbību sākot ar figurālo glezniecību, Sandra Krastiņa 90. gados pamazām pievērsās abstrakcijai. Par nozīmīgāko izteiksmes līdzekli mākslinieces glezniecībā kļuva krāsa

1988. gadā Sandra Krastiņa piedalījās latviešu jauno mākslinieku darbu izstādē „Post-Tradicionālisms” Centrālajā mākslinieku namā Maskavā. 1990.gadā kopā ar studiju laika domubiedru grupu Sandra Krastiņa bija leģendārās izstādes–akcijas „Maigās svārstības” dalībniece izstāžu zālē „Latvija”. Šī izstāde nostiprināja jaunās gleznotāju grupas radikālisma un sekmēja jaunas estētikas ienākšanu latviešu mākslā. 

2012. gadā, par savu personālizstādi Rīgā, māksliniece tika nominēta prestižajai Purvīša balvai. Sandra Krastiņa rīkojusi vairākas personālizstādes, kā arī aktīvi piedalījusies grupu izstādē gan Latvijā, gan ārzemēs, piemēram, Francijā, Krievijā, Vācijā, Lietuvā, Zviedrijā, Kanādā u.c.

Sandras Krastiņas darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Valsts Tretjakova mākslas galerijā Maskavā, Ludviga muzejā Āhenē, uzņēmuma UPB mākslas kolekcijā, kā arī citās privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

Norises vietas nosaukums: 
Liepājas muzejs
Datums: 
11.07 - 05.10.2014

​Izstāde stāsta par jūrskolas vēsturi un par Liepājas ostas darbību starpkaru periodā no 1918. līdz1940. gadam. Ieskatīties šī perioda jūrnieku ikdienā ļaus Liepājas muzeja krājuma un privātkolekcionāru savāktās vēstures liecības.

Starpkaru periodā (1918-1940) pasaules jūrās un okeānos uz dažādu valstu kuģiem strādāja tālbraucēja kapteiņa diplomus Liepājā ieguvušie jūrnieki, piemēram, Kārlis Kalns, Kārlis Doniņš, Tālivaldis Frickauss, Oskars Eduards Kiršfelds, Andrejs Hausmanis un Jānis Grants.

Izstādē būs aplūkojams arī kapteiņa Rūdolfa Heila no aizjūrām vestie eksotiskie suvenīri. R. Heils lielu savas profesionālās karjeras daļu pavadīja Ķīnā, strādādams par jūras flotes kapteini – izstādes apmeklētājiem būs iespēja aplūkot viņa uniformas sastāvdaļu – kapteiņa cepuri.

Tematiskā izstāde tapusi, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam, tā veidota kā cieņas un apbrīnas apliecinājums tiem jūrniekiem, kuru devums un personība atstājušas neizdzēšamas pēdas Liepājas un Latvijas jūrniecības vēsturē.

Īpašu pārsteigumu izstādes jaunākajiem apmeklētājiem būs sagatavojis uzņēmums „Gudrā bite” – rotaļu stūrīti jūrniecības tematikā. 

Izstāde skatāma līdz 5. oktobrim

Norises vietas nosaukums: 
Liepājas muzejs
Laiks: 
19:00

Sadarbībā ar Valsts akadēmisko kori LATVIJA

Piedalās:

Iveta Apkalna / ērģeles

Valsts akadēmiskais koris LATVIJA

Liepājas Simfoniskais orķestris

Diriģents:

Jalčins Adigezalovs / Azerbaidžāna

Programmā:

Tjerī Eskešs - Evocation I un Evocation II

Sezārs Franks - Piece heroique

Fransiss Pulenks - Ērģelkoncerts un Gloria

Kamils Sensāns - Marche heroique ( Aleksandra Gilmāna pārlikums ērģelēm)

Šarls Marija Vidors - Tokāta no Piektās ērģelsimfonijas

Norises vietas nosaukums: 
Liepājas Svētā Jāzepa katedrāle
Datums: 
23.06 - 29.09.2014

Līdz 28. septembrim Liepājas muzejā skatāma izcilā ebreju izcelsmes franču mākslinieka Marka Šagāla litogrāfiju izstāde “Marks Šagāls. Brīnuma nojausma”. Francijas privātkolekciju izstāde skatāma sadarbībā ar kompāniju SARL Amiencom.

Muzejā eksponētas trīs Marka Šagāla litogrāfiju sērijas, no kurām divas veltītas mākslinieka mīļotajām sievietēm, bet trešā ebreju tautas vēsturei. Visvecākā izstādē pārstāvētā litogrāfiju sērija ir “Četras no Tūkstoš un vienas nakts pasakām”, kas tapusi 1948. gadā kā veltījums mūžībā aizgājušajai mākslinieka pirmajai sievai Bellai Rozenfeldei-Šagālai.

Izcilais mākslas meistars ilustrējis tās arābu pasakas, kurās stāstīts par mīlestību, tās pazaudēšanas sāpēm un atkal atrašanas prieku. Savukārt 20. gadsimta piecdesmito gadu beigās tapusī litogrāfiju sērija “Dafnids un Hloja” veltīta mākslinieka pēdējai mūža mīlestībai, otrajai sievai Valentīnai Brodskai jeb Vavai un tapis iedvesmojoties no abu medusmēneša Grieķijā.

Izstādē apskatāmās litogrāfiju sērijas “12 Izraēla ciltis” pamatā ir 20. gadsimtā vidū mākslinieka radītās vitrāžas Ebreju Universitātes Medicīnas centra “Hadassah” sinagogai. Katra no litogrāfijām veltīta vienai no Izraēla ciltīm. Litogrāfijās mākslinieks atspoguļojo cilti tā, kā tā raksturota Bībelē un ietver sevī cilšu simboliku. Tāpat izstādē eksponētas vairākas citas Marka Šagāla litogrāfijas, kurās nolasāms viens no mākslinieka radošās dzīves moto: “Mākslā, tāpat kā dzīvē, iespējams ir viss, ja tās pamatā ir Mīlestība”.

Norises vietas nosaukums: 
Liepājas muzejs
Datums: 
06.08 - 07.09.2014

​Liepājas muzejā ikviens interesents aicināts uz Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Edvīna Kalnenieka izstādes „Rudens motīvi” atklāšanu.

Pasteļa gleznu izstādē mākslinieks rāda klusās dabas, ainavas un figurālās kompozīcijas.

Latvijas mākslā Edvīns Kalnenieks (1939) pamatoti tiek uzskatīts par līderi pasteļglezniecībā. Ar pasteli mākslinieks aizrāvies jau jaunībā, apbrīnojot franču glezniecību. Izstādēs mākslinieks piedalās kopš 1966. gada, viņa darbi tikuši izstādīti gan Latvijā, gan ārvalstīs – Krievijā, Ukrainā, Čehoslovākijā, Polijā, Japānā, ASV u.c.

 Gleznotājs un pedagogs prof. Edvīns Kalnenieks dzimis Liepāja. Mācījies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļā (1953-1958). Studijas viņš turpinājis Latvijas Māksla akadēmijas Glezniecības nodaļā (1958-1964), ko beidz ar diplomdarbu „Dārzā” (vadītājs Eduards Kalniņš). Stažējies Sanktpēterburgā Valsts I. Repina akadēmiskajā mākslas, skulptūras un arhitektūras institūtā un Viļņā.

 Profesors Edvīns Kalnenieks kopš 1978. gada ir Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs. No 2002. gada līdz 2012. gadam bijis LMA Zīmēšanas katedras vadītājs.

 Edvīna Kalnenieka pasteļu glezniecībā vienāda nozīme ir gan krāsai, gan gaismai, gan telpai, gan faktūrai, mākslinieks tās apvieno harmoniskā polifoniskā skanējumā. Mākslinieka darbos jūtama viņa personīgā attieksme pret gleznoto, vai tas ir ābolu grozs, brūnas sēņu cepurītes, vai skaists meitenes augums, viņas sejas izteiksme. E. Kalneniekam gleznās skatāma Latvijas lauku sēta dažādos gada laikos ar tur notiekošajiem rituāliem – kāzām, cūku bērēm, lauku mājas rītu un pavardu. Viņa darbos redzama ir cilvēka klātbūtne, gan padarītais darbs, gan viņa dzīves ritmi – bērnība jaunība, briedums.

 Pastelis ir savdabīga, klasiska glezniecības tehnika. Jau no 17. gadsimta Rietumeiropā pastelis tiek uzskatīts par līdzvērtīgu tehniku eļļas glezniecībai. Pasteļa glezniecības uzplauka baroka un rokoko laikā. Tā ir glezniecība ar savu tēmu loku un savu īpašo attieksmi pret skaistumu, ar savu estētiku un poēziju.

 Pasteļa pigmenti salīp kopā bez saistvielas, tāpēc pret šo „sauso glezniecību” ir jāizturas ar īpašu attieksmi. Nozīme ir arī gleznas pamatiem un fiksatīvu lietošanai. Ja krāsu pigments ir gaismas izturīgs un stikls aizsargā gleznas virsmu no bojājumiem un putekļiem, tad pasteļa glezna ir noturīga un saglabā sākotnējo izskatu. Atšķirībā no eļļas glezniecības, kurā krāsu pigmentus saistošām eļļām un lakām turpinās ķīmiskie procesi, kā rezultātā darbi nomelnē.

Norises vietas nosaukums: 
Liepājas muzejs
Laiks: 
19:00

Dziesminieks Goran Gora pēc trīs gadu pārtraukuma atgriežas Latvijas mūzikas dzīvē ar savu pirmo albumu latviešu valodā, kam seko mūziķa pirmā Latvijas koncerttūre.

Albums“Mosties”, ko paredzēts izdot šī gada septembrī ir tapis sadarbībā ar mūziķa domubiedriem un leģendāro dzejnieku Knutu Skujenieku, kurš ir visu albuma dziesmu vārdu autors.

“Mosties” koncertatskaņojumi izskanēs skaistākajās Latvijas koncertvietās un Goran Gora uzstāsies sešu mūziķu sastāvā.

SVARĪGI!

Biļetes netiek numurētas!

Sēdvietas klausītāji varēs izvēlēties pirms koncerta, tā ļaujot katram apmeklētājam atrast sev ērtāko vietu zālē.

Norises vietas nosaukums: 
Liepājas Olimpiskais centrs
Laiks: 
19:00

Trio „ART-i-SHOCK” (Guna Āboltiņa /čells/, Elīna Endzele /sitaminstrumenti/, Agnese Egliņa /klavieres/)

Programma ir intriģējoša, daudzveidīga un neikdienišķa, jo skaņdarbu atskaņošanai nepieciešami ne tikai klasiskie – čells un klavieres un dažādi sitaminstrumenti –, bet arī netradicionāli instrumenti, tostarp bļodas un pannas, un citi saimnieciski piederumi. A. Vecumnieka, K. Pētersona, A. Pjacollas, S. Prokofjeva, L. Harisona darbi.

Norises vietas nosaukums: 
Promenāde
Laiks: 
19:00

Piedalās:Liepājas Simfoniskais orķestris

Soliste:Ilze ZARIŅA / vijole

Diriģents: Atvars LAKSTĪGALA

Programmā: Fēlikss Mendelszons - Bartoldi - Koncerta uvertīra "Hebridu salas"("Fingala ala") Vilnis Šmīdbergs - Astotais Liepājas koncerts vijolei un orķestrim Ludvigs van Bēthovens - Trešā simfonija Mibemolmažorā op.55
Norises vietas nosaukums: 
Liepājas Latviešu biedrības nams
Laiks: 
19:00

29. augustā Liepājā – koncertestrādē "Pūt, vējiņi" – notiks leģendārās rokgrupas "Līvi" labāko dziesmu koncerts NEZĀLES NEIZNĪKST.

Mārtiņa Freimaņa fonds, kopā ar Līvu skartajiem, veido vides objektu jeb satikšanās vietu Liepājā – SPOKU KOKS. Koncerts tiek rīkots par godu Spoku koka atklāšanai un vērsts uz trūkstošo līdzekļu vākšanu, jo visi ienākumi no biļešu tirdzniecības tiks novirzīti vides objekta izveides finansējumam!

Vides objekta ideja radusies ieklausoties “Līviskās ziņģes” vārdos – „Līvs – tas ir koks, Līvs – tas ir spoks, Līvs – tas ir spoku koks”. To veido metālmākslinieks Reinis Kuncītis. Spoku koka koncepcija ietver Līvu leģendas iemūžināšanu. Tas gan pagodinās esošos Līvus, gan pieminēs aizgājušos, jo Līvi ir mūžam dzīvi!

Spoku koka atklāšanas koncerta nosaukums „Nezāles neiznīkst” palicis nemainīgs – 2013. gada 21. augustā Dzintaru koncertzālē ar šādu nosaukumu izskanēja vērienīgais Līvu un Līvu skarto koncerts, kas bija veltījums Jānim Grodumam. Aivara Brīzes pāragrā aiziešana mainīja sākotnējo ideju par pieminekli Grodumam, transformējot to vides objektā – Spoku koks, kas veltīts Līvu leģendai.

Rokkoncertā piedalās:

Igo, Juris Pavītols un grupa, Vilnis Krieviņš, Tomass Kleins, Guntars Mucenieks, Virga Hard Orchestra, Liepājas brāļi, Uldis Marhilēvičs, grupa Sērkociņcehs, Liepājas ģitāristu ansamblis, Credo, Olga,  Fēlikss Ķiģelis, Elvis Grodums, Jānis Buķelis un citi Līvu skartie.

Norises vietas nosaukums: 
Pūt Vējiņi koncertestrāde