A+
Beta

Liepāja

Datums: 
11.07 - 05.10.2014

​Izstāde stāsta par jūrskolas vēsturi un par Liepājas ostas darbību starpkaru periodā no 1918. līdz1940. gadam. Ieskatīties šī perioda jūrnieku ikdienā ļaus Liepājas muzeja krājuma un privātkolekcionāru savāktās vēstures liecības.

Liepājas muzejs
  • Liepājas muzejs

Starpkaru periodā (1918-1940) pasaules jūrās un okeānos uz dažādu valstu kuģiem strādāja tālbraucēja kapteiņa diplomus Liepājā ieguvušie jūrnieki, piemēram, Kārlis Kalns, Kārlis Doniņš, Tālivaldis Frickauss, Oskars Eduards Kiršfelds, Andrejs Hausmanis un Jānis Grants.

Izstādē būs aplūkojams arī kapteiņa Rūdolfa Heila no aizjūrām vestie eksotiskie suvenīri. R. Heils lielu savas profesionālās karjeras daļu pavadīja Ķīnā, strādādams par jūras flotes kapteini – izstādes apmeklētājiem būs iespēja aplūkot viņa uniformas sastāvdaļu – kapteiņa cepuri.

Tematiskā izstāde tapusi, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam, tā veidota kā cieņas un apbrīnas apliecinājums tiem jūrniekiem, kuru devums un personība atstājušas neizdzēšamas pēdas Liepājas un Latvijas jūrniecības vēsturē.

Īpašu pārsteigumu izstādes jaunākajiem apmeklētājiem būs sagatavojis uzņēmums „Gudrā bite” – rotaļu stūrīti jūrniecības tematikā. 

Izstāde skatāma līdz 5. oktobrim

Norises vietas nosaukums: 
Liepājas muzejs
Adrese: 
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja, LV-3401
Mērķauditorijas: 
  • Visi
56"30'39 21"0'8
56.510857, 21.002275
Informācija mainīta: 15.08.2014
Laiks: 
19:00

Sadarbībā ar Valsts akadēmisko kori LATVIJA

Piedalās:

Iveta Apkalna / ērģeles

Valsts akadēmiskais koris LATVIJA

Liepājas Simfoniskais orķestris

Diriģents:

Jalčins Adigezalovs / Azerbaidžāna

Programmā:

Tjerī Eskešs - Evocation I un Evocation II

Sezārs Franks - Piece heroique

Fransiss Pulenks - Ērģelkoncerts un Gloria

Kamils Sensāns - Marche heroique ( Aleksandra Gilmāna pārlikums ērģelēm)

Šarls Marija Vidors - Tokāta no Piektās ērģelsimfonijas

Norises vietas nosaukums: 
Liepājas Svētā Jāzepa katedrāle
Datums: 
23.06 - 29.09.2014

Līdz 28. septembrim Liepājas muzejā skatāma izcilā ebreju izcelsmes franču mākslinieka Marka Šagāla litogrāfiju izstāde “Marks Šagāls. Brīnuma nojausma”. Francijas privātkolekciju izstāde skatāma sadarbībā ar kompāniju SARL Amiencom.

Muzejā eksponētas trīs Marka Šagāla litogrāfiju sērijas, no kurām divas veltītas mākslinieka mīļotajām sievietēm, bet trešā ebreju tautas vēsturei. Visvecākā izstādē pārstāvētā litogrāfiju sērija ir “Četras no Tūkstoš un vienas nakts pasakām”, kas tapusi 1948. gadā kā veltījums mūžībā aizgājušajai mākslinieka pirmajai sievai Bellai Rozenfeldei-Šagālai.

Izcilais mākslas meistars ilustrējis tās arābu pasakas, kurās stāstīts par mīlestību, tās pazaudēšanas sāpēm un atkal atrašanas prieku. Savukārt 20. gadsimta piecdesmito gadu beigās tapusī litogrāfiju sērija “Dafnids un Hloja” veltīta mākslinieka pēdējai mūža mīlestībai, otrajai sievai Valentīnai Brodskai jeb Vavai un tapis iedvesmojoties no abu medusmēneša Grieķijā.

Izstādē apskatāmās litogrāfiju sērijas “12 Izraēla ciltis” pamatā ir 20. gadsimtā vidū mākslinieka radītās vitrāžas Ebreju Universitātes Medicīnas centra “Hadassah” sinagogai. Katra no litogrāfijām veltīta vienai no Izraēla ciltīm. Litogrāfijās mākslinieks atspoguļojo cilti tā, kā tā raksturota Bībelē un ietver sevī cilšu simboliku. Tāpat izstādē eksponētas vairākas citas Marka Šagāla litogrāfijas, kurās nolasāms viens no mākslinieka radošās dzīves moto: “Mākslā, tāpat kā dzīvē, iespējams ir viss, ja tās pamatā ir Mīlestība”.

Norises vietas nosaukums: 
Liepājas muzejs
Datums: 
06.08 - 07.09.2014

​Liepājas muzejā ikviens interesents aicināts uz Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Edvīna Kalnenieka izstādes „Rudens motīvi” atklāšanu.

Pasteļa gleznu izstādē mākslinieks rāda klusās dabas, ainavas un figurālās kompozīcijas.

Latvijas mākslā Edvīns Kalnenieks (1939) pamatoti tiek uzskatīts par līderi pasteļglezniecībā. Ar pasteli mākslinieks aizrāvies jau jaunībā, apbrīnojot franču glezniecību. Izstādēs mākslinieks piedalās kopš 1966. gada, viņa darbi tikuši izstādīti gan Latvijā, gan ārvalstīs – Krievijā, Ukrainā, Čehoslovākijā, Polijā, Japānā, ASV u.c.

 Gleznotājs un pedagogs prof. Edvīns Kalnenieks dzimis Liepāja. Mācījies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļā (1953-1958). Studijas viņš turpinājis Latvijas Māksla akadēmijas Glezniecības nodaļā (1958-1964), ko beidz ar diplomdarbu „Dārzā” (vadītājs Eduards Kalniņš). Stažējies Sanktpēterburgā Valsts I. Repina akadēmiskajā mākslas, skulptūras un arhitektūras institūtā un Viļņā.

 Profesors Edvīns Kalnenieks kopš 1978. gada ir Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs. No 2002. gada līdz 2012. gadam bijis LMA Zīmēšanas katedras vadītājs.

 Edvīna Kalnenieka pasteļu glezniecībā vienāda nozīme ir gan krāsai, gan gaismai, gan telpai, gan faktūrai, mākslinieks tās apvieno harmoniskā polifoniskā skanējumā. Mākslinieka darbos jūtama viņa personīgā attieksme pret gleznoto, vai tas ir ābolu grozs, brūnas sēņu cepurītes, vai skaists meitenes augums, viņas sejas izteiksme. E. Kalneniekam gleznās skatāma Latvijas lauku sēta dažādos gada laikos ar tur notiekošajiem rituāliem – kāzām, cūku bērēm, lauku mājas rītu un pavardu. Viņa darbos redzama ir cilvēka klātbūtne, gan padarītais darbs, gan viņa dzīves ritmi – bērnība jaunība, briedums.

 Pastelis ir savdabīga, klasiska glezniecības tehnika. Jau no 17. gadsimta Rietumeiropā pastelis tiek uzskatīts par līdzvērtīgu tehniku eļļas glezniecībai. Pasteļa glezniecības uzplauka baroka un rokoko laikā. Tā ir glezniecība ar savu tēmu loku un savu īpašo attieksmi pret skaistumu, ar savu estētiku un poēziju.

 Pasteļa pigmenti salīp kopā bez saistvielas, tāpēc pret šo „sauso glezniecību” ir jāizturas ar īpašu attieksmi. Nozīme ir arī gleznas pamatiem un fiksatīvu lietošanai. Ja krāsu pigments ir gaismas izturīgs un stikls aizsargā gleznas virsmu no bojājumiem un putekļiem, tad pasteļa glezna ir noturīga un saglabā sākotnējo izskatu. Atšķirībā no eļļas glezniecības, kurā krāsu pigmentus saistošām eļļām un lakām turpinās ķīmiskie procesi, kā rezultātā darbi nomelnē.

Norises vietas nosaukums: 
Liepājas muzejs
Datums: 
11.09.2014
Laiks: 
19:00

Dziesminieks Goran Gora pēc trīs gadu pārtraukuma atgriežas Latvijas mūzikas dzīvē ar savu pirmo albumu latviešu valodā, kam seko mūziķa pirmā Latvijas koncerttūre.

Albums“Mosties”, ko paredzēts izdot šī gada septembrī ir tapis sadarbībā ar mūziķa domubiedriem un leģendāro dzejnieku Knutu Skujenieku, kurš ir visu albuma dziesmu vārdu autors.

“Mosties” koncertatskaņojumi izskanēs skaistākajās Latvijas koncertvietās un Goran Gora uzstāsies sešu mūziķu sastāvā.

SVARĪGI!

Biļetes netiek numurētas!

Sēdvietas klausītāji varēs izvēlēties pirms koncerta, tā ļaujot katram apmeklētājam atrast sev ērtāko vietu zālē.

Norises vietas nosaukums: 
Liepājas Olimpiskais centrs
Laiks: 
19:00

Trio „ART-i-SHOCK” (Guna Āboltiņa /čells/, Elīna Endzele /sitaminstrumenti/, Agnese Egliņa /klavieres/)

Programma ir intriģējoša, daudzveidīga un neikdienišķa, jo skaņdarbu atskaņošanai nepieciešami ne tikai klasiskie – čells un klavieres un dažādi sitaminstrumenti –, bet arī netradicionāli instrumenti, tostarp bļodas un pannas, un citi saimnieciski piederumi. A. Vecumnieka, K. Pētersona, A. Pjacollas, S. Prokofjeva, L. Harisona darbi.

Norises vietas nosaukums: 
Promenāde
Datums: 
12.09.2014
Laiks: 
19:00

Piedalās:Liepājas Simfoniskais orķestris

Soliste:Ilze ZARIŅA / vijole

Diriģents: Atvars LAKSTĪGALA

Programmā: Fēlikss Mendelszons - Bartoldi - Koncerta uvertīra "Hebridu salas"("Fingala ala") Vilnis Šmīdbergs - Astotais Liepājas koncerts vijolei un orķestrim Ludvigs van Bēthovens - Trešā simfonija Mibemolmažorā op.55
Norises vietas nosaukums: 
Liepājas Latviešu biedrības nams
Datums: 
29.08.2014
Laiks: 
19:00

29. augustā Liepājā – koncertestrādē "Pūt, vējiņi" – notiks leģendārās rokgrupas "Līvi" labāko dziesmu koncerts NEZĀLES NEIZNĪKST.

Mārtiņa Freimaņa fonds, kopā ar Līvu skartajiem, veido vides objektu jeb satikšanās vietu Liepājā – SPOKU KOKS. Koncerts tiek rīkots par godu Spoku koka atklāšanai un vērsts uz trūkstošo līdzekļu vākšanu, jo visi ienākumi no biļešu tirdzniecības tiks novirzīti vides objekta izveides finansējumam!

Vides objekta ideja radusies ieklausoties “Līviskās ziņģes” vārdos – „Līvs – tas ir koks, Līvs – tas ir spoks, Līvs – tas ir spoku koks”. To veido metālmākslinieks Reinis Kuncītis. Spoku koka koncepcija ietver Līvu leģendas iemūžināšanu. Tas gan pagodinās esošos Līvus, gan pieminēs aizgājušos, jo Līvi ir mūžam dzīvi!

Spoku koka atklāšanas koncerta nosaukums „Nezāles neiznīkst” palicis nemainīgs – 2013. gada 21. augustā Dzintaru koncertzālē ar šādu nosaukumu izskanēja vērienīgais Līvu un Līvu skarto koncerts, kas bija veltījums Jānim Grodumam. Aivara Brīzes pāragrā aiziešana mainīja sākotnējo ideju par pieminekli Grodumam, transformējot to vides objektā – Spoku koks, kas veltīts Līvu leģendai.

Rokkoncertā piedalās:

Igo, Juris Pavītols un grupa, Vilnis Krieviņš, Tomass Kleins, Guntars Mucenieks, Virga Hard Orchestra, Liepājas brāļi, Uldis Marhilēvičs, grupa Sērkociņcehs, Liepājas ģitāristu ansamblis, Credo, Olga,  Fēlikss Ķiģelis, Elvis Grodums, Jānis Buķelis un citi Līvu skartie.

Norises vietas nosaukums: 
Pūt Vējiņi koncertestrāde
Datums: 
15.08 - 18.08.2014

No 15. līdz 17. augustam Liepājā norisināsies jau devītais „Fontaine Festival”, šogad par sadarbības partneri aicinot šausmu tematiku aptverošu konvenciju „European Horror Convention

No 15. līdz 17. augustam Liepājā norisināsies jau devītais „Fontaine Festival”, šogad par sadarbības partneri aicinot šausmu tematiku aptverošu konvenciju „European Horror Convention”.   Kā ierasts, festivāls notiks Liepājā, klubā „Fontaine Palace”, bāros „Prison Bar” un „Fire Bar” un viesnīcas „Fontaine Royal” pagalmā „Gypsy Camp”, kurā nesen pabeigta stacionāras brīvdabas skatuves izbūve. „Fontaine Festival” sāksies 15. augustā un noslēgsies svētdienas, 17. augusta naktī. Uz piecām festivāla skatuvēm uzstāsies vairāk, kā trīsdesmit mūzikas apvienību un dīdžeju.   Šogad „Fontaine Festival” uzsāk sadarbību ar „European Horror Convention”, kas papildinās festivāla programmu ar dažādu šausmu tematikai veltītu jaunu, kā arī par klasiku kļuvušu filmu izrādīšanu un pirmizrādēm, tikšanos ar šausmu romānu, stāstu autoriem un videospēļu izstrādātājiem no visas pasaules un citām tematiskām aktivitātēm
Norises vietas nosaukums: 
Liepāja, tirdzniecības kanāla promenāde
Laiks: 
22:00

​​Tumša nakts, zaļa zāle

Grupas IĻĢI 33. dzimšanas dienas nakts koncerti visā Latvijā.

Pēc koncertiem - aizrautīga dejošana kopā ar Rīgas Danču klubu.

 IĻĢOS iemīlas no pirmās sekundes. Uz mūžu.

Baznīcas un krodziņi. Lielas un mazas koncertzāles. Smaržīgas pļavas un demokrātiski klubi. Upes mala vai sala Daugavas vidū. Tāda ir viņu skatuve.

Skaļu reklāmu viņiem nevajag. Biļetes uz IĻĢU koncertiem tiek izpārdotas zibenīgi, un viņus dzirdēt kārotāju rindas pirms tiem stiepjas pārsimt metru garumā. Tomēr IĻĢU lielie koncerti nenotiek bieži. „Labāk spēlējam retāk, nekā apnīkam,” IĻĢU radītāja un vadītāja Ilga Reizniece ir strikta.

Pēc daudzajām koncerttūrēm ārvalstīs, pirmo reizi savas pastāvēšanas 33 gados šovasar IĻĢI gatavi savai plašākajai turnejai Latvijā. Gaidot, svinot un pavadot Saulgriežus, viņi spēlēs un dziedās, bet pēc koncertiem kopā ar Rīgas Danču klubu izdancinās gan lielus, gan mazus.  

Koncertuzvedumā, kam dots apakšvirsraksts „Tumša nakts, zaļa zāle” (nejaukt ar plaši zināmo „Tumša nakte, zaļa zāle”!) viņi muzicēs piecatā: Ilga Reizniece, Māris Muktupāvels, Gatis Gaujenieks, Egons Kronbergs un Mārtiņš Linde. Īpaši izvēlēto dziesmu virknē katrs varēs izdzirdēt visgaidītāko.

Latvijas postfolkloras kustības aizsācēji IĻĢI (1981) šobrīd ir vienīgie pasaules mūzikas jeb world music līderi Latvijā un vieni no vislabākajiem Eiropā. Turklāt vienmēr viņi bijuši viļņa galotnē, jo ar mīļumu audzina paši savu publiku, kurā mazi ķipari un sirmas kundzes lec tā, ka skaudība metas.

Kur slēpjas IĻĢU fenomens? „Pastāvēs, kas mainīsies,” noslēpumaini smaida Ilga.

Reiz sākuši ar apcerīgajām, no teicējām aizgūtajām tradicionālajām dziesmām, kuras izdziedātas un izspēlētas vis­da­žā­dā­kajos sastāvos, nu jau sen, izmantojot folkloru kā iedvesmas avotu, IĻĢI ne tikai nevairās no mūsdienīgu muzikālu tēmu un instrumentu izmantojuma, bet kuplina savu skanējumu ar citu tautu folkloras elementiem. Sulīgi latviskajā vēstījumā labi iederas gan ķeltu un īru, gan slāvu un pat āfrikāņu vēsmas.

Bet visa sākums vienmēr ir melodija, ko izvēlas Ilga Reizniece, no tūkstošiem atlasot un izveidojot jaunas. Atnes pārējiem, un viss top uz vietas. Katrs liek klāt savas idejas. Neko viņi nefiksē uz papīra, tāpēc ik koncerts ir brīnišķa improvizācija. Reizēm mēģinājumos tiek caurspēlēta visa nakts, bet tik un tā: katrreiz jau atkal skan citādi. Itin bieži melodijas rada pati Ilga. Un tās tik ļoti līdzinās oriģinālajai tautas mūzikai, ka zūd robeža - senais saplūst ar šodienu, roka enerģētika – ar maigām meditācijām, kurās arī klusumam ir jēga.

Jau labi sen IĻĢU spēlētā mūzika pati kļuvusi par tautasdziesmu. Pasaules tautasdziesmu. Vienlaikus smel­dzīgs un enerģētiski uzlādējošs ir viņu izkoptais stils. Noskaņu spektrs variē no suģestējoša miera, kas dod spēku likt bēdu zem akmeņa, līdz nevaldāmā dzīvespriekā dzirkstošai vitalitātei.

IĻĢI - tā ir ar prātu, ķermeni un sirdi tverama mūzika.

Latvija, gatavojies! IĻĢI nāk!

Norises vietas nosaukums: 
Pūt Vējiņi koncertestrāde