A+
Beta

Latgale

Netālu no Rāznas ezera atrodas Mākoņkalns ( 249m v.j.l.), saukts arī par Padebešu kalnu. 1252. gadā Livonijas ordenis šī kalna virsotnē uzcēla vienu no pirmajiem nocietinājumiem Latgalē – Volkenbergas pili. 

Volkenbergas pilsdrupas
  • Volkenbergas pilsdrupas
Volkenbergas pilsdrupas
  • Volkenbergas pilsdrupas
Volkenbergas pilsdrupas
  • Volkenbergas pilsdrupas
Volkenbergas pilsdrupas
  • Volkenbergas pilsdrupas

Nostāsti vēsta, kā pēc pils pārvaldnieka nāves visi Volkenbergas pils plašie īpašumi sadalīti starp viņa meitām – Roze mantojusi Rēzekni, Lūcija – Ludzu un Marija – Viļaku. Kādreiz tik varenā pils laika gaitā panīkusi un sabrukusi.

Līdz mūsdienām saglabājušies tikai lielās mūra sienas fragmenti un sakritusī apakšzemes eja. No kalna paveras brīnišķīgs skats uz Rāznas ezeru, bet pašā piekājē redzams dzidrais Ubagovas ezeriņš, kas tautā iesaukts par Latgales dzidro aci. Mākoņkalnā ved diezgan stāva taka ar koka margām.

56"17'15 27"24'34
56.287582, 27.409515
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Krieviski
    • Latviski
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
  • Tualete
Darba laiks: 

Pirmdiena brīvs

Papildus informācija: 
Informācija mainīta: 01.09.2014
Datums: 
29.05 - 30.09.2014

Atzīmējot Raiņa dzejoļu krājumu „Lellīte Lolīte”, „Puķu lodziņš” un „Vasaras princīši un princītes” 90. gadadienu, muzejs rīkoja vizuālo darbu konkursu ar šādu nosaukumu. Konkursa uzdevums bija izveidot ilustrāciju brīvi izvēlētam Raiņa dzejolim no dzejoļu krājumiem – šī gada jubilāriem. Konkursā varēja piedalīties pirmsskolas izglītības iestāžu, vispārizglītojošo skolu skolēni un mākslas skolu audzēkņi vecumā no 5 līdz 11 gadiem.

Atsaucība bija liela – konkursam tika iesūtīti 588 darbi no visas Latvijas. Darbus divās vecuma grupās (5–7 gadi un 8–11 gadi) izvērtēja žūrijas komisija: māksliniece Vēsma Stupāne, vizuālās mākslas skolotāja Marianna Abricka, Preiļu novada Sociālā dienesta dienas centra vadītāja Liene Gžibovska, Raiņa un Aspazijas muzeja vadītāja vietniece Solvita Brūvere.

23. maijā Raiņa muzejā „Jasmuiža” notika konkursa laureātu apbalvošana un izstādes PUĶU LODZIŅŠ atklāšana. Izstādē skatāmi labākie konkursa darbi – gan tie, kas ieguva godalgotas vietas, gan tie, kuru autori saņēma atzinības rakstus.

Izstāde būs atvērta līdz 30. septembrim.

Norises vietas nosaukums: 
J.Raiņa memoriālais muzejs Jasmuiža
Mērķauditorijas: 
  • Visi
Datums: 
15.07 - 15.09.2014

Larss Strands ir zviedru izcelsmes norvēģu mākslinieks. Studējis Oslo Nacionālajā mākslas akadēmijā. Jau daudzus gadus Larss  pēta krāsas to ierobežotajā diapazonā. Kā saka pats mākslinieks, viņa darbiem raksturīga „polihromā monohromija”: no attāluma izskatīdamies vienkrāsaini, tuvplānā tie piedāvā milzumu toņkārtu, kā arī daudzveidīgi niansētu tekstūru un faktūru.

Strādājot pie gleznas, mākslinieka radītā vienkāršība kļūst sarežģīta, un rezultāts – meditatīvs. Viņa darbos ir nemitīga atsauce uz horizontu uztveres asociatīvajā līmenī. Mākslinieka lielformāta darbos iemiesojas Ziemeļeiropas tautām raksturīgā pacietība, precizitāte un atturība, taču atturība šeit ir izaicinoša – tā rada spriedzi, rezonansi un apziņas vibrācijas ilūziju.

Var domāt, ka Larsa Stranda darbi nav nekas vairāk par vienmuļi strīpotiem audekliem, taču to būtība ir suģestējoša. Ar naratīva trūkumu tie neuzbāzīgi uzrunā skatītāju: par nozīmīgāko kļūst tas, kas notiek vērotājā, nevis tas, kas tiek attēlots. L. Stranda darbi ir sava veida veltījums lēnai un mierīgai refleksijai par eksistenciālo plūdumu, kas aicina redzēt, pārdzīvot, piedzīvot un domāt.

Mākslinieka transcendentālās estētikas gleznieciskā iemiesošanās spēj radīt darbus, kas ir kā atslābuma brīži postmodernās kultūras mutāciju un nepārtraukti sarūkošās laiktelpas apstākļos. L. Strands piedāvā individualizētu laiktelpas konfigurāciju, kur svarīgas ir redzamā un neredzamā attiecības. Ik reizi tā ir atsevišķa saruna, kurā mākslinieks uzdod jautājumu, lai defragmentētu skatītāja apziņu un savtīgi universalizētu personīgo pasauli, mēģinot aizvien no jauna to „līdz galam” izteikt tā, lai nekas nepaliek pāri citiem.

Horizonts ir tas, kas raksturo Larsa Stranda darbus. Mākslinieks aicina gandrīz ikvienu skatītāju ielūkoties tur, kur viņam līdz šim nebija iespējas ieskatīties. Horizonts kā nepiepildītu un nepiepildāmu sapņu un vēlmju simbols ar narkotisku spēku vilina izmisušās dvēseles bezcerīgi gremdēties sirreālās ilūzijās par nākotnes pārmaiņām. Pasaule aiz L. Stranda horizonta nav līdz galam izdibināma nedz pašam māksliniekam, nedz arī skatītājam: reizēm tā ļauj rast mierinājumu, citreiz noved līdz nāvējoši eksistenciālām pārdomām.

Norises vietas nosaukums: 
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Datums: 
13.09.2014
Laiks: 
18:00

Par godu Rēzeknes Baroka mūzikas dienu 10. jubilejai pirmuzvedumu piedzīvos Johana Gotfrīda Mītela personībai veltīta opera „Māja Mītelam”, kas top, sadarbojoties Latvijas un Šveicas mūziķiem. Opera tiek veidota kā multimediāls uzvedums, kurā Mītela mūzika kontrapunktiski savīsies ar viņa skolotāja J.S. Baha mūziku, mūsdienu oriģinālmūziku un latviešu tautas mūziku.

„Komponists un taustiņinstrumentu spēles supervirtuozs Johans Gotfrīds Mītels (1728-1788) ir viens no spilgtākajiem pārstāvjiem vāciskajā mūzikas kultūrā, kas dominēja Latvijas teritorijā pirms nacionālās profesionālās mūzikas vides veidošanās 19. gadsimta otrajā pusē. Mītels ir 18. gadsimta vidū dzimušā tā sauktā jūtīgā jeb sentimentālā stila (empfindsamer Stil) pārstāvis.

Johans Gotfrīds Mītels piedzima nelielā Vācijas ziemeļu pilsētiņā Melnē, mūziķa ģimenē, studēja Lībekā un Leipcigā, kur kļuva par vienu no Johana Sebastiāna Baha pēdējiem skolniekiem. Rīgā Mītels apmetās uz dzīvi 1753. gadā, kad pieņēma piedāvājumu kļūt par slavenā baltvācu mecenāta, ievērojamā Krievijas impērijas politiskā darbinieka Oto Hermaņa fon Fītinghofa mājas kapelas vadītāju. No 1767. gada līdz mūža galam Mītels bija Sv. Pētera baznīcas ērģelnieks. Dzīvoja pārticis un samērā vientuļš; koncertus sniedza gandrīz tikai ziemā, kad dziļais sniegs slāpēja ratu rīboņu; valkāja sarkanus mēteļus, kolekcionēja zelta diegiem izšūtas vestes, naktscepures un zīda zeķes; studiju nolūkos pārrakstīja Johana Sebastiāna un viņa radinieku partitūras, kā arī žilbināja publiku ar savu satriecošo virtuozitāti.

Mītels nebija daudzrakstītājs, taču katram skaņdarbam ir spēcīgs unikālas personības zīmogs. Saglabājušies vairāki instrumentālie koncerti (klavesīnam vai āmuriņklavierēm, fagotam), sonātes, dueti, polonēzes un dziesmas. Jau Mītela dzīves laikā viņa darbi izdoti un spēlēti Eiropas lielākajos mūzikas centros - Vīnē, Parīzē, Londonā, Vācijas pilsētās un, protams, Rīgā.

Norises vietas nosaukums: 
Latgales vēstniecība GORS
Laiks: 
14:00
18:00

Ar koncertprogrammu „Pusnakts Parīzē” šovasar Latvijā uzstāsies Marija Naumova.

2014.gada augustā vairākās Latvijas pilsētās būs skatāma vienas no nostalģiskākajām un elegantākajām dziedātājām - Marijas Naumovas koncertprogramma "Pusnakts Parīzē", kas klausītāju sirdis iekarojusi jau pirms diviem gadiem. Koncertprogrammā "Pusnakts Parīzē" Marija Naumova uzaicinājusi piedalīties savus draugus, ar kuriem muzicē jau vairāk nekā 15 gadus, kā arī izcilo akordeonistu Fransuā Parizi (FrancoisParizi, Francija).

Šī būs vēl viena īpaša un šoreiz atšķirīga muzikāla pastaiga pa romantisko Parīzi - koncerta gaitā dziedātāja vēlas klausītājiem uzburt Franciju, ļaut viņiem kaut mazliet sajust un izbaudīt Parīzes šarmu un eleganci. Koncerta "Pusnakts Parīzē" apmeklētājiem būs iespēja klausīties skaistākās Parīzes melodijas - gan ikvienam labi zināmas, gan ne tik bieži dzirdētas.

Koncertprogramma "Pusnakts Parīzē" veidota kā muzikāla izrāde, jo dziedātāja Marija Naumova ne tikai dzied, bet arī stāsta par Parīzi, par dziesmām, ko izpilda, to rašanos. Kopā ar Mariju Latvijas koncerta apmeklētājiem būs iespēja baudīt izcilā akardeonista Fransuā Parizi, kas ir viens no labākajiem šī žanra izpildītājiem pasaulē, sniegumu. F.Parizi ir uzrakstījis mūziku Vudija Alena filmai "Pusnakts Parīzē". Koncertā gaitā tiks atskaņoti jauni skaņdarbi, ko Fransuā Parizi un Brigita Reno (BrigitteRenaud) uzrakstījuši speciāli mūsu dziedātājai Marijai Naumovai.

Kā piebilst dziedātāja Marija Naumova: "Šis viennozīmīgi būs skaists muzikāls ceļojums pa romantiskāko pilsētu pasaulē - Parīzi, ko jau vairākus gadus dēvēju par savām mājām. Ceru, ka mums izdosies klausītājiem uzburt to skaisto šarmu un eleganci, ko var sajust Parīzē."

Marijas Naumovas vasaras koncertiem pievienosies virtuozais ģitārists no Francijas Sebastjens Žinjo

Biļetes uz koncertprogrammu "Pusnakts Parīzē" iespējams iegādāties "Biļešu paradīzes" kasēs visā Latvijā, kā arī interneta vietnē www.bilesuparadize.lv. Biļešu cenas, sākot no 7 līdz 30 EUR.

Koncerti notiks: 21.08. - Ādažu Kultūras centrā; 22.08. - Limbažu kultūras namā; 23.08. - Vidzemes koncertzālē "Cēsis"; 24.08. - Mārupes kultūras namā; 28.08. – Aizkraukles kultūras namā; 29.08. - Krustpils kultūras namā Jēkabpilī; 30.08. - Austrumlatvijas koncertzālē "Gors" Rēzeknē; 31.08. - Krāslavas kultūras namā.Koncertprogrammu "Pusnakts Parīzē" organizē SIA "Sinkopa".

Norises vietas nosaukums: 
Latgales vēstniecība GORS
Laiks: 
19:00

Ar koncertprogrammu „Pusnakts Parīzē” šovasar Latvijā uzstāsies Marija Naumova.

2014.gada augustā vairākās Latvijas pilsētās būs skatāma vienas no nostalģiskākajām un elegantākajām dziedātājām - Marijas Naumovas koncertprogramma "Pusnakts Parīzē", kas klausītāju sirdis iekarojusi jau pirms diviem gadiem. Koncertprogrammā "Pusnakts Parīzē" Marija Naumova uzaicinājusi piedalīties savus draugus, ar kuriem muzicē jau vairāk nekā 15 gadus, kā arī izcilo akordeonistu Fransuā Parizi (FrancoisParizi, Francija).

Šī būs vēl viena īpaša un šoreiz atšķirīga muzikāla pastaiga pa romantisko Parīzi - koncerta gaitā dziedātāja vēlas klausītājiem uzburt Franciju, ļaut viņiem kaut mazliet sajust un izbaudīt Parīzes šarmu un eleganci. Koncerta "Pusnakts Parīzē" apmeklētājiem būs iespēja klausīties skaistākās Parīzes melodijas - gan ikvienam labi zināmas, gan ne tik bieži dzirdētas.

Koncertprogramma "Pusnakts Parīzē" veidota kā muzikāla izrāde, jo dziedātāja Marija Naumova ne tikai dzied, bet arī stāsta par Parīzi, par dziesmām, ko izpilda, to rašanos. Kopā ar Mariju Latvijas koncerta apmeklētājiem būs iespēja baudīt izcilā akardeonista Fransuā Parizi, kas ir viens no labākajiem šī žanra izpildītājiem pasaulē, sniegumu. F.Parizi ir uzrakstījis mūziku Vudija Alena filmai "Pusnakts Parīzē". Koncertā gaitā tiks atskaņoti jauni skaņdarbi, ko Fransuā Parizi un Brigita Reno (BrigitteRenaud) uzrakstījuši speciāli mūsu dziedātājai Marijai Naumovai.

Kā piebilst dziedātāja Marija Naumova: "Šis viennozīmīgi būs skaists muzikāls ceļojums pa romantiskāko pilsētu pasaulē - Parīzi, ko jau vairākus gadus dēvēju par savām mājām. Ceru, ka mums izdosies klausītājiem uzburt to skaisto šarmu un eleganci, ko var sajust Parīzē."

Marijas Naumovas vasaras koncertiem pievienosies virtuozais ģitārists no Francijas Sebastjens Žinjo

Biļetes uz koncertprogrammu "Pusnakts Parīzē" iespējams iegādāties "Biļešu paradīzes" kasēs visā Latvijā, kā arī interneta vietnē www.bilesuparadize.lv. Biļešu cenas, sākot no 7 līdz 30 EUR.

Koncerti notiks: 21.08. - Ādažu Kultūras centrā; 22.08. - Limbažu kultūras namā; 23.08. - Vidzemes koncertzālē "Cēsis"; 24.08. - Mārupes kultūras namā; 28.08. – Aizkraukles kultūras namā; 29.08. - Krustpils kultūras namā Jēkabpilī; 30.08. - Austrumlatvijas koncertzālē "Gors" Rēzeknē; 31.08. - Krāslavas kultūras namā.Koncertprogrammu "Pusnakts Parīzē" organizē SIA "Sinkopa".

Norises vietas nosaukums: 
Krustpils kultūras nams
Laiks: 
17:00

Ar koncertprogrammu „Pusnakts Parīzē” šovasar Latvijā uzstāsies Marija Naumova.

2014.gada augustā vairākās Latvijas pilsētās būs skatāma vienas no nostalģiskākajām un elegantākajām dziedātājām - Marijas Naumovas koncertprogramma "Pusnakts Parīzē", kas klausītāju sirdis iekarojusi jau pirms diviem gadiem. Koncertprogrammā "Pusnakts Parīzē" Marija Naumova uzaicinājusi piedalīties savus draugus, ar kuriem muzicē jau vairāk nekā 15 gadus, kā arī izcilo akordeonistu Fransuā Parizi (FrancoisParizi, Francija).

Šī būs vēl viena īpaša un šoreiz atšķirīga muzikāla pastaiga pa romantisko Parīzi - koncerta gaitā dziedātāja vēlas klausītājiem uzburt Franciju, ļaut viņiem kaut mazliet sajust un izbaudīt Parīzes šarmu un eleganci. Koncerta "Pusnakts Parīzē" apmeklētājiem būs iespēja klausīties skaistākās Parīzes melodijas - gan ikvienam labi zināmas, gan ne tik bieži dzirdētas.

Koncertprogramma "Pusnakts Parīzē" veidota kā muzikāla izrāde, jo dziedātāja Marija Naumova ne tikai dzied, bet arī stāsta par Parīzi, par dziesmām, ko izpilda, to rašanos. Kopā ar Mariju Latvijas koncerta apmeklētājiem būs iespēja baudīt izcilā akardeonista Fransuā Parizi, kas ir viens no labākajiem šī žanra izpildītājiem pasaulē, sniegumu. F.Parizi ir uzrakstījis mūziku Vudija Alena filmai "Pusnakts Parīzē". Koncertā gaitā tiks atskaņoti jauni skaņdarbi, ko Fransuā Parizi un Brigita Reno (BrigitteRenaud) uzrakstījuši speciāli mūsu dziedātājai Marijai Naumovai.

Kā piebilst dziedātāja Marija Naumova: "Šis viennozīmīgi būs skaists muzikāls ceļojums pa romantiskāko pilsētu pasaulē - Parīzi, ko jau vairākus gadus dēvēju par savām mājām. Ceru, ka mums izdosies klausītājiem uzburt to skaisto šarmu un eleganci, ko var sajust Parīzē."

Marijas Naumovas vasaras koncertiem pievienosies virtuozais ģitārists no Francijas Sebastjens Žinjo

Biļetes uz koncertprogrammu "Pusnakts Parīzē" iespējams iegādāties "Biļešu paradīzes" kasēs visā Latvijā, kā arī interneta vietnē www.bilesuparadize.lv. Biļešu cenas, sākot no 7 līdz 30 EUR.

Koncerti notiks: 21.08. - Ādažu Kultūras centrā; 22.08. - Limbažu kultūras namā; 23.08. - Vidzemes koncertzālē "Cēsis"; 24.08. - Mārupes kultūras namā; 28.08. – Aizkraukles kultūras namā; 29.08. - Krustpils kultūras namā Jēkabpilī; 30.08. - Austrumlatvijas koncertzālē "Gors" Rēzeknē; 31.08. - Krāslavas kultūras namā.Koncertprogrammu "Pusnakts Parīzē" organizē SIA "Sinkopa".

Norises vietas nosaukums: 
Krāslavas kultūras nams
Datums: 
22.08 - 06.09.2014

Izstādē ar saviem darbiem piedalās Aivars, Vēsma un Jumis Ušpeļi. 

Antons Ušpelis šobrīd ir pieredzes bagātākais un vecākais slavenās Ušpeļu dzimtas un Silajāņu keramikas tradīcijas pārstāvis. Darbi atklāj mākslinieka personību, pasaules izjūtu, attieksmi pret tautas mākslas mantojumu. A.Ušpelis pazīstams kā vāžu un svečturu meistars, kas apliecina autora meistarību. Pēdējo desmitgadi autors veltījis Latgales keramikas vecmeistaru piemiņas iemūžināšanai māla ciļņu portretos. Izstādēs piedalās kopš 1964.g., un to skaits ir pāri simtam. 1968.g. – piešķirta TDM kvalifikācija, 1972.g. – uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā.

Antona Ušpeļa dēla Aivara ģimene, strādājot ar mālu, turpina seno dzimtas tradīciju. Aivars un Vēsma Ušpeļi ar zīmolu MALNY VYLKI darina reducētās keramikas traukus un citus sadzīvē noderīgus un skaistus priekšmetus. Arī viņu dēls Jumis ir iemēģinājis roku māla darbos un ar savu veikumu kuplina vectēva jubilejas izstādi.

Norises vietas nosaukums: 
Latgales Kultūrvēstures muzejs
Laiks: 
19:00

No 16. līdz 20. augustam rēzekniešus un pilsētas viesus atkal priecēs Starptautiskais īsfilmu kinofestivāls „Open Place”. Koncerti, īsfilmu skates, kino seansi, tikšanās ar māksliniekiem, vīna vakari uz jumta terases un citas norises piepildīs piecas dienas ilgo kinofestivāla programmu.

Kinofestivāla OPEN PLACE noslēguma koncerts, kurā piedalīsies pazīstamie aktieri Aristarhs Ļivanovs (Аристарх Ливанов), Sergejs Koļesņikovs (Сергей Колесников), Valentīna Talizina (Валентина Талызина), dziedātāja Irina Švedova (Ирина Шведова) u.c. Pasākuma gaitā tiks apbalvoti labāko filmu autori, skatītājus priecēs Rēzeknes bigbenda uzstāšanās. Koncerta pirmajā daļā vēl reizi būs iespēja noskatīties deju kopas „Dziga” laikmetīgās dejas uzvedumu „Būt kopā”, kura autore ir horeogrāfe Lilija Lipora. Noslēguma koncerta vadītāji: aktieris, TV raidījumu vadītājs Vjačeslavs Manučarovs (Вячеслав Манучаров) un Latgales vēstniecības GORS vadītāja Diāna Zirniņa.

Norises vietas nosaukums: 
Latgales vēstniecība GORS
Laiks: 
22:00
Tumša nakts, zaļa zāle

Grupas IĻĢI 33. dzimšanas dienas nakts koncerti visā Latvijā.

Pēc koncertiem - aizrautīga dejošana kopā ar Rīgas Danču klubu.

IĻĢOS iemīlas no pirmās sekundes. Uz mūžu.

Baznīcas un krodziņi. Lielas un mazas koncertzāles. Smaržīgas pļavas un demokrātiski klubi. Upes mala vai sala Daugavas vidū. Tāda ir viņu skatuve.

Skaļu reklāmu viņiem nevajag. Biļetes uz IĻĢU koncertiem tiek izpārdotas zibenīgi, un viņus dzirdēt kārotāju rindas pirms tiem stiepjas pārsimt metru garumā. Tomēr IĻĢU lielie koncerti nenotiek bieži. „Labāk spēlējam retāk, nekā apnīkam,” IĻĢU radītāja un vadītāja Ilga Reizniece ir strikta.

Pēc daudzajām koncerttūrēm ārvalstīs, pirmo reizi savas pastāvēšanas 33 gados šovasar IĻĢI gatavi savai plašākajai turnejai Latvijā. Gaidot, svinot un pavadot Saulgriežus, viņi spēlēs un dziedās, bet pēc koncertiem kopā ar Rīgas Danču klubu izdancinās gan lielus, gan mazus.  

Koncertuzvedumā, kam dots apakšvirsraksts „Tumša nakts, zaļa zāle” (nejaukt ar plaši zināmo „Tumša nakte, zaļa zāle”!) viņi muzicēs piecatā: Ilga Reizniece, Māris Muktupvels, Gatis Gaujenieks, Egons Kronbergs un Mārtiņš Linde. Īpaši izvēlēto dziesmu virknē katrs varēs izdzirdēt visgaidītāko.

Latvijas postfolkloras kustības aizsācēji IĻĢI (1981) šobrīd ir vienīgie pasaules mūzikas jeb world music līderi Latvijā un vieni no vislabākajiem Eiropā. Turklāt vienmēr viņi bijuši viļņa galotnē, jo ar mīļumu audzina paši savu publiku, kurā mazi ķipari un sirmas kundzes lec tā, ka skaudība metas.

Kur slēpjas IĻĢU fenomens? „Pastāvēs, kas mainīsies,” noslēpumaini smaida Ilga.

Reiz sākuši ar apcerīgajām, no teicējām aizgūtajām tradicionālajām dziesmām, kuras izdziedātas un izspēlētas vis­da­žā­dā­kajos sastāvos, nu jau sen, izmantojot folkloru kā iedvesmas avotu, IĻĢI ne tikai nevairās no mūsdienīgu muzikālu tēmu un instrumentu izmantojuma, bet kuplina savu skanējumu ar citu tautu folkloras elementiem. Sulīgi latviskajā vēstījumā labi iederas gan ķeltu un īru, gan slāvu un pat āfrikāņu vēsmas.

Bet visa sākums vienmēr ir melodija, ko izvēlas Ilga Reizniece, no tūkstošiem atlasot un izveidojot jaunas. Atnes pārējiem, un viss top uz vietas. Katrs liek klāt savas idejas. Neko viņi nefiksē uz papīra, tāpēc ik koncerts ir brīnišķa improvizācija. Reizēm mēģinājumos tiek caurspēlēta visa nakts, bet tik un tā: katrreiz jau atkal skan citādi. Itin bieži melodijas rada pati Ilga. Un tās tik ļoti līdzinās oriģinālajai tautas mūzikai, ka zūd robeža - senais saplūst ar šodienu, roka enerģētika – ar maigām meditācijām, kurās arī klusumam ir jēga.

Jau labi sen IĻĢU spēlētā mūzika pati kļuvusi par tautasdziesmu. Pasaules tautasdziesmu. Vienlaikus smel­dzīgs un enerģētiski uzlādējošs ir viņu izkoptais stils. Noskaņu spektrs variē no suģestējoša miera, kas dod spēku likt bēdu zem akmeņa, līdz nevaldāmā dzīvespriekā dzirkstošai vitalitātei.

IĻĢI - tā ir ar prātu, ķermeni un sirdi tverama mūzika.

Latvija, gatavojies! IĻĢI nāk!

Norises vietas nosaukums: 
Rēzeknes pilsētas kultūras un atpūtas parks