A+
Beta

Vidzeme

Datums: 
26.07.2014
Laiks: 
12:00

Pirmie Vispasaules Malēniešu svētki norisināsies Jaunlaicenes estrādē, muzejā, muižas parka teritorijā un pamatskolā.

Jaunlaicenes muižas muzejs
  • Jaunlaicenes muižas muzejs

Pasākuma plāns.

Ēstrādē:
12.00 Galveno Malēniešu un svētku izrīcību priekšā stādīšana
12.30 Malēniešu balsu un kāju iekustināšana(piedalās Alūksnes novada amatierkolektīvi)
15.30 Dienas koncertuzdevums „Malēniešu dzīves ainiņas”( piedalās Alūksnes novada amatierkolektīvi)
19.30 „Mirage Jazz Orchestra”(vadītājs malēnietis Lauris Amantovs), kurzemnieka Andra Ērgļa un dziedošu Malēniešu LIELKONCERTS (ieeja:1.50 EUR)
21.30 Balles dančus spēlē skanīgie Malēnieši( Zigmārs un Edgars Krūmiņi, Kristīne Šomase, Uldis Mūrnieks, Lauris Armantovs, Normunds Veļķeris, grupa „Savējie”, „Putukvass”, „Rakari”, „Gunārs un Zane”, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas vokāli instrumentālais ansamblis).
Visas dienas garumā Radošo, Ačgārno, Jautro, Gudro, Viesmīlīgo, Ēdelīgo, Sportisko Malēniešu satikšanās un sadraudzēšanās tautas nama mazajā zālē
12.40 Ačgārnās spēles

Muzejā
12.30 Stāsti par malēnieti un viņa valodu, vārdu macīšanās, galvas mežģīs u.c.
14.30 Gunāra Ozoliņa un Viļņa Blūma mākslas filmas „Viena vasara” demonstrēšana, tikšanās ar radošo grupu

Muižas parka teritorijā
12.40Amatnieku un mājražotāju Zaļais tirdziņš, malēniskas atrakcijas, jautras stafetes, Malēniešu maisa būvēšana, Malēniešu goda grāmatas rakstīšana, naudas kalšana, maizes cepšana, lielā Malēniešu svēršana u.c.
14.30 Malēniešu sacensības muižas dīķī „Labdarības bumbu dzīšana”.
Sacensību kartes pieejamas Alūksnes un Apes novada fondā. Dārza ielā 8A, tālr, informācijai 28642250

Pamatskolā
12.40 Skološanās ne pa jokam, Grāmatu tirdziņš
13.30 Satikšanās ar malēnieti Māru Svīri un Liju Brīdaku
17.30 Grāmatas „Kultūrvēstures avoti. Alūksnes novads” atkārtotā izdevuma atvēršanas svētki, tikšanās ar Latvijas Zinātņu akadēmijas, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas gudrajiem prātiem.

Norises vietas nosaukums: 
Jaunlaicenes estrāde, muzejs, muižas parka teritorija un pamatskola.
Adrese: 
Alūksnes novads, Jaunlaicenes pagasts, Jaunlaicene, LV-4336
Mērķauditorijas: 
  • Visi
57"31'42 26"52'12
57.528358, 26.869970
  • Pasākuma organizētājs: 
    Alūksnes Tūrisma informācijas centrs
  • E-pasts: 
  • Tālrunis: 
    +371 29130280
Informācija mainīta: 16.07.2014
Datums: 
17.05 - 01.07.2014

Izstādes atklāšana 17. maijā plkst. 19.30.

Izstādē apskatāmi Skrīveru kultūras centra radošās pinēju darbnīcas dalībnieku darbi. Pinēju darbnīca dibināta 2002. gadā. Jau aizsaulē aizgājis darbnīcas veidotājs mākslinieks, klūdziņu un liepu lūku pinējs, radošs šī amata meistars Jāzeps Kazimirovs, bet viņa iesāktais darbs tiek turpināts tautas daiļamata meistares, klūgu pinējas Rasmas Kazimirovas vadībā.

Darbojoties radošajā darbnīcā, iemaņas apgūst piepalīdzot viens otram, kopīgi meklējot pinuma risinājumu, liekot klūdziņu pie klūdziņas. Darbos tiek izmantoti dažādi materiāli: mizotas un nemizotas klūgas, salmi, siens, meldri, doņi, purva zāles. Materiāli tiek gan vākti dabā, gan speciāli audzēti.

Šobrīd radošajā darbnīcā darbojas 14 dalībnieki, daudzi ar saviem darbiem jau ir piedalījušies izstādēs.

Izstāde būs apskatāma līdz 1. jūlijam.

Norises vietas nosaukums: 
Andreja Upīša memoriālais muzejs (Skrīveri)
Datums: 
01.04 - 11.10.2014

Izstāde atvērta Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunajā pilī, Bēniņu izstāžu zālē no š. g. 1. aprīļa.

Izstāde veidota, atzīmējot mūsu novadnieka, izcilā latviešu skolotāja un kora kultūras pamatlicēja Jāņa Cimzes 200 gadu atceri. Jānis Cimze latviešu skolu vēsturē ir leģendāra personība, kurš no pamatiem veidoja pirmo draudzes skolotāju sagatavošanu Vidzemē. Savā 42 gadus ilgā pedagoga darbā, vadot Vidzemes draudzes skolotāju semināru Valmierā, vēlāk Valkā izskolojis pāri par 500 tautskolotājus, tostarp vairāk kā 110 ar Cēsīm un novadu saistītus skolotājus, mācītājus, ērģelniekus un kordiriģentus. Vairāk kā 100 semināristu nāca no Vidzemes igauņu novadiem, kuru loma 19. gs. igauņu nacionālajā atmodā nav pārvērtējama.

Pedagoga un komponista Jāņa Cimzes jubileja iekļauta UNESCO 2014. gada starptautiski nozīmīgo piemiņas dienu kalendārā.

Vērtīgu ieskatu Jāņa Cimzes dzimtas vēsturē un izpratnē sniedz izstādē apskatāmie Raunas draudzes vairāk kā 200 gadus seni dokumenti ar ierakstiem par Jāņa Cimzes piedzimšanu un pirmo skološanos tepat blakus kaimiņu pagastā Raunā. Savukārt visai garu ceļu no Vācijas uz izstādes ekspozīciju šogad mērojusi 19. gadsimta porcelāna krūzīte un gravīra ar Veisenfelsas skatu Saksijas zemē, kur skolotāja un pedagoga izglītību pie Eiropā pazīstamiem pedagogiem apguva Jānis Cimze.

Īpašas relikvijas ir izstādē apskatāmie ar Jāņa Cimzes roku rakstītie semināra beidzēju atestāti un atzīmju lapas, tostarp arī Latvijas Valsts himnas autora, semināra V kursa audzēkņa Baumaņu Kārļa semināra beigšanas atestāts 1856. gadā.

Norises vietas nosaukums: 
Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Laiks: 
20:00

Cēsu Pils parka estrādē 12. jūlijā norisināsies tradicionālie Imanta Kalniņa mūzikas svētki „Imantdienas 2014”, piedāvājot plašu ieskatu komponista daiļradē trīs daļās ar neiztrūkstošo publikas sadziedāšanos kulminācijā.

Imantdienu koncerta pirmajā daļā šogad muzicēs grupa „Turaides Roze”, solisti Olga Rajecka, Līga Priede un Uģis Roze. Pēc vairāku gadu eksperimentiem, atskaņojot jaunas koncertprogrammas, šogad grupa sola izpildīt pašas populārākās dziesmas.

Pirmatskaņojumi sagaidāmi koncerta otrajā daļā, kad uzstāsies Imanta Kalniņa mūzikas projekts „Raxtu raxti”, kas izpilda komponista dziesmas tautas mūzikai pietuvinātos aranžējumos. Kolektīva pamatsastāvu veido vairāki grupas „Autobuss debesīs” mūziķi un pazīstami tautas mūzikas izpildītāji – Kristīne Kārkle – Puriņa un Edgars Kārklis.

„Raxtu raxti” atskaņos vairākas pilnīgi jaunas komponista Imanta Kalniņa dziesmas, kā arī jau labi zināmus skaņdarbus.

Koncerta noslēgumā tradicionāli uzstāsies grupa „Autobuss debesīs” Marta Kristiāna Kalniņa vadībā un dziedošie aktieri – Artūrs Skrastiņš, Karīna Tatārinova, Juris Jope un citi. Viņu izpildījumā skanēs pašas populārākās Imanta Kalniņa dziesmas, kā arī sagaidāmi vairāki pārsteigumi – labi zināmas, bet sen publiskos koncertos neskanējušas dziesmas.

Koncerta noslēgumā sagaidāma tradicionālā publikas sadziedāšanās, kas gadu gaitā kļuvusi par neatņemamu Imantdienu sastāvdaļu un vienu no šī pasākuma „vizītkartēm”.

Norises vietas nosaukums: 
Cēsu pils parks
Laiks: 
13:00

28. jūnija pēcpusdienā Dikļu pils parkā notiks 1. pils mūzikas mini festivāls, kurā piedalīsies Rīgas Improvizācijas teātris, Sus Dungo, El Mars, The Sound Poets un SHIPSI.

Sus Dungo ir neatkārtojams dārgums Latviešu neatkarīgajā mūzikā, sauktas par "indie popa fejām" un "dūdiņroka pārstāvēm". 7 jaunās dāmas ar plašu instrumentu klāstu, ieskaitot akordeonu, arfu, flautu, meitenīgi dzidrām balsīm atstāj neaizmirstamu iespaidu un sajūtīgu skatuves tēlu. Sus Dungo ir svaiga elpa mūzikā, jaunības, patiesas brīvības un improvizācijas pildīta. Nemainīgi siltā atmosfēra mijas ar patiesu uzstāšanos un oriģinālu mūziku 2012.gada 7.jūnijā Sus Dungo izdeva savu pirmo studijas ierakstu "Rasā pēdas", kas saņēmis atzinīgus vērtējumus no Latvijas mūzikas kritiķiem, sirsnīgu atbalstu no klausītājiem, un apbalvots kā Latvijas ierakstu "Gada debija 2012".

El Mars ir latviešu komponists, izpildītājs un producents. Lielāku klausītāju loku ieguva ar albuma „Viegli“ izdošanu, kur Raimonds Gusarevs (El Mars) ir autors dziesmai „Varenā Tumsa“ un līdzautors dziesmai „Nepārtraukti Nenorimti“ kā arī ir veicis šī albuma ierakstu un producēšanu. Pēdējo albumu ar nosaukumu „Mind Heroes” El Mars izdeva 2012. gadā.

The Sound Poets stāsts sākās 2011. gada vasarā, kad divi draugi, Jānis – melodijas un skanējuma radītājs kopā ar Normundu, kurš ir elektriskās ģitāras virtuozs, nolēma izveidot grupu „The Sound Poets”.Viņu pirmā kopdziesma „Emīlija” ievirzīja grupu starmešu gaismā, un nepagāja ilgs laiks, kad vietējie mūzikas eksperti (Radio101 – Toms Grēviņš, Tvnet.lv – Jānis Žilde) pasludināja šo dziesmu par iespējams labāko 2012. gada pop-roka dziesmu. Tomēr nākamais singls „Kalniem pāri” piesaistīja vēl lielāku klausītāju uzmanību – singls vairākas nedēļas pēc kārtas uzturējās radio topu virsotnēs, grupa tika ielūgta atklāt Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu pasniegšanas ceremoniju, tam drīz sekoja arī pirmie uzaicinājumi piedalīties 2012. gada vasaras festivālos. Lielisks veids, kā noslēgt 2011.gadu, bija uzrīkot koncertu, kas tika izpārdots līdz pēdējai biļetei. 

“Instrumenti”, kas ir viena no pēdējo gadu veiksmīgākajām grupām Baltijā, mūziķis Shipsi jeb Jānis Šipkēvics juniors iepazīstina ar jaunas mūzikas projektu, kas vienu no pirmajiem koncertiem šovasar piedzīvos tieši Dikļu pils festivāla laikā.

Daudzi mūzikas eksperti Shipsi balsi nodēvējuši par vienu no interesantākajām mūsdienu mūzikā. Shipsi jau izsenis bijis daļa no vairākiem starptautiskiem eksperimentālas mūzikas projektiem, to skaitā islandiešu “tonik”, kā arī “Sound Collective Farm”, kurā kopā apvienojušies mūziķi no Itālijas, Krievijas un Islandes.Shipsi, kura pirmās talanta izpausmes meklējamas baroka un mūsdienu akadēmiskajā mūzikā, ar savu skaņu pasauli klausītājus ieved savādā realitātē, kur dzirdamas gan arfas skaņas, gan trokšņi, gan arī balss un drone ģitāras vibrācijas.

Norises vietas nosaukums: 
Dikļu pils
Datums: 
28.06 - 20.07.2014

Svinot savu astoto jubileju, šogad Mākslas festivāls „Cēsis 2014” notiks no 11. jūlija līdz 9. augustam. 

Festivāla veidotāji – direktors Juris Žagars, mūzikas programmas vadītāja Indra Lūkina un vizuālās mākslas programmas vadītāja Daiga Rudzāte – apliecina,  ka tajā netrūks ne ierasto klasisko lietu, ne dažādu pārsteigumu. „Festivāls ir bijis garš ceļš uz nupat atklāto koncertzāli, kam būs svarīga vieta ne tikai Vidzemes reģionā, bet visā Latvijā,” raksturo Juris Žagars. Tas, ka Cēsu mākslas festivālam beidzot būs savas mājas – jaunā Vidzemes koncertzāle „Cēsis” –, ir liels notikums ne tikai reģionam, bet visai Latvijas kultūras dzīvei. Festivāla koncerti beidzot varēs norisināties jaunā un mūsdienīgā akustiskā koncertzālē. Festivālā iekļauta arī izcila kino programma, pārsteidzošas vizuālās mākslas izstādes un teātra notikumi.

Festivāls tiks atklāts 11. jūlijā koncertzālē „Cēsis” ar Jona Meka dokumentālo filmu „Endija Vorhola dzīves ainas” (1982) un koncertu „Kinomūzika okeāna viļņos”.

Vizuālās mākslas programmas ietvaros būs skatāma pasaulslavenā lietuviešu izcelsmes amerikāņa, par avangarda kino krusttēvu dēvētā mākslinieka, dzejnieka un režisora Jona Meka dzīvei un daiļradei veltīta retrospekcija. Tās ietvaros Cēsu alus brūzī būs skatāma ekspozīcija, kuras uzmanības centrā būs Jona Meka mūža 91 notikums un tajos iesaistītie cilvēki. Savukārt Vidzemes koncertzāles „Cēsis” kinozālē katru festivāla sestdienu notiks Jona Meka filmu skate. 12. jūlijā festivāls aicina uz Jona Meka un kino pazinēja Viktora Freiberga publisko sarunu par avangarda lomu pagātnes un šodienas kultūras ainā.

Visu festivāla laiku Cēsu Izstāžu namā skatītājiem tiks piedāvāta latviešu klasiķes, gleznotājas Maijas Tabakas darbu izstāde, kuras ietvaros būs skatāmas gleznas no privātkolekcijām. Šī būs unikāla iespēja redzēt mākslas darbus, no kuriem daļa līdz šim nekad nav tikusi izstādīta publiski. Cēsu pils klētī būs skatāma mākslinieka Kristapa Ģelža lielformāta plastikāta glezna „Mākslīgais miers IV”. Idejiski šo darbu var uzskatīt par turpinājumu ciklam, kas pirms trim gadiem bija eksponēts 54. Venēcijas mākslas biennālē Latvijas republikas paviljonā. Savukārt Cēsu alus brūzī tiks izstādīta Artūra Puntes multimediālā instalācija „Dzeja interjerā”, kā arī Kaspara Podnieka un Kriša Salmaņa North by Northeast („Ziemeļi – Ziemeļaustrumi”) – Latvijas paviljona ekspozīcija 55. starptautiskajā Venēcijas mākslas biennāles izstādē (sadarbībā ar laikmetīgās mākslas centru „Kim?”).

Koncertzāles kinozālē festivāls piedāvās unikālu iespēju noskatīties leģendārās kino zinātnieces Valentīnas Freimanes veidoto kino mūziklu zelta izlasi (atklāšanas seanss 13. jūlijā). Tiks demonstrētas filmas, kas tapušas laikā no 1932. līdz 1952. gadam un kļuvušas par kino mūziklu zelta klasiku. Seansi notiks otrdienas, ceturtdienas, piektdienas, sestdienas un svētdienas vakaros.

 Viens no festivāla centrālajiem mūzikas notikumiem koncertzālē „Cēsis” būs simfoniskās mūzikas koncerts „Ravela Šeherezade un Štrausa varonis”, kurā piedalīsies soprāns Kristīne Gailīte,  Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar Andri Pogu pie diriģenta pults (25. jūlijs). Koncerta programmā – Morisa Ravela „Jokdara rīta dziesma” un „Šeherezade”, kā arī Riharda Štrausa simfoniskā poēma „Varoņa dzīve”. Koncertzālē klausītāji tiek aicināti arī uz pianistes Artas Arnicānes un Īlingas simfoniskā orķestra (Londona) koncertu „Maskata tango un Elgara simfonija” (26. jūlijs). 

Kā ik katru gadu, izcili koncerti skanēs arī Sv. Jāņa baznīcā.  Ar „Gruzijas dvēseli gruzīnu balsīs” baznīcas velves piedziedās gruzīnu vīru koris Iberi (12. jūlijs).  Baznīcā gaidāms arī  Latvijas skatītāju iemīļotā soprāna Ineses Galantes solokoncerts, kurā piedalīsies ērģelnieks Aivars Kalējs (18. jūlijs). Kamerkoris Stella Montis (Francija) izdziedās „Parīzes klaigas un Vaska klusās dziesmas” (27. jūlijs). Savukārt Cēsu meža skolā paredzēts intīmākas mūzikas notikums – „Dziesmu un romanču vakars”, kas tiks veltīts dziedātajam Nikolajam Goršeņinam. Tajā piedalīsies mecosoprāns Ieva Parša, basbaritons Rihards Mačanovskis, baritons Igors Martaks, kā arī pianisti Herta Hansena un Mārtiņš Zilberts (19. jūlijs).

Festivāla teātra programmā iekļautas četras skatītāju un profesionāļu atzītas teātra izrādes.  Koncertzāles skatuvi apdzīvos Nacionālā teātra „Mollija saka jā!” (režisors Pēteris Krilovs, 1. augusts) un „Jūtu tektonika” (režisors Mihails Gruzdovs, 1. augusts), kā arī Dailes teātra „Vecpuiši un vecmeitas” (režisors Regnārs Vaivars, 8. augusts) un Liepājas teātra muzikālais dzīvesstāsts „Piafa”  (režisore Laura Groza-Ķibere, 2. augusts), kas saņēmis  raidījuma „100g kultūras” balvu „Kilograms kultūras 2013″. Izrādes galvenās lomas atveidotāja Agnese Jēkabsone par Piafas lomas atveidojumu saņēmusi Liepājas Kultūras balvu 2013 un laikraksta „Diena” Gada balvu kultūrā.

Un kas gan būtu Cēsu mākslas festivāls bez grandioza notikuma skatītāju tik iecienītajā Cēsu pils parka estrādē? Šogad skatītājiem tiek piedāvāts grupas „Instrumenti” koncertšovs (19. jūlijs).

Koncertu un izrāžu laikā vecākiem būs iespēja savus bērnus uzticēt Radošajai bērnistabai.

Datums: 
03.07 - 06.07.2014

No 3.jūlija līdz 6.jūlijam būs Valmieras pilsētas svētki - 2014.

Svētku programma:    Ceturtdiena, 3.jūlijs 14.00 Valmieras 5.vidusskolas stāvlaukumā „Annels” piepūšamās atrakcijas bērniem 17.00-21.00 VJC „Vinda” dārzā Valmieras Jaunatnes centra „Vinda” organizētās aktivitātes bērniem 18.30-19.00 Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā Mūzika Sv. Sīmaņa baznīcas tornī 18.00-20.00 Valmieras Tūrisma informācijas centrā Orientēšanās sacensības „Valmierai 731” un orientēšanās labirints. Starts – Valmieras Tūrisma informācijas centrā 19.00-20.00 Pie Valmieras Mūzikas skolas Pilskalna ielas džeza mūzikas koncerts Uzstājas Valmieras Mūzikas skolas audzēkņi un Montas Tupčijenko džeza grupa 19.00-24.00 Laukumā pie Hanzas sienas Valmieras pilsētas svētku Centrālā skatuve Gardēdības pasākumi un aktivitātes 21.00 – svētku atklāšana. Grupas „Dzelzs vilka Jauno Jāņu orķestris” koncerts 23.00 – brīvdabas kino vakars 19.00-21.30 Valmieras Kultūras centra laukumā Smilšu kino radošās darbnīcas bērniem 23.00 Valmieras Kultūras centra laukumā Smilšu kino priekšnesums un brīvdabas kino vakars 23.00 Pie kinoteātra „Gaisma” Brīvdabas kino vakars 23.00 Skeitparkā Brīvdabas kino vakars 23.00 Mākslas „Galerijā Laipa” Brīvdabas kino vakars   Piektdiena, 4.jūlijs 10.00 Valmieras 5.vidusskolas stāvlaukumā „Annels” piepūšamās atrakcijas bērniem  Jāņa Daliņa stadionā Latvijas čempionāts ugunsdzēsības sportā 15.00-18.00 Pie Valmieras Kultūras centra Operatīvo dienestu informatīvs pasākums 15.00 Valmieras muzeja Izstāžu namā Izstādes „Rīgas porcelāns” atklāšana 16.30-18.30 Pilsētā Muzikālās pieturvietas 17.00 Valmieras muzeja Izstāžu namā Izstādes „Lauku muzikanti un kapelas 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā Vidzemē” atklāšana. Piedalās Oskara Patjanko kapela, Valdis Andersons un draugi no Tūjas 17.00-20.00 Laukumā starp Valmieras Kultūras centru un t/c „Valleta” „Pilsētiņa Valmierā” Atrakcijas un piedzīvojumi bērniem, jauniešiem un ģimenēm sadarbībā ar aktīvā tūrisma centru „Eži” 18.00-19.00 Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā Tezē dziedājumi 18.00-20.00 Pilsētā Ģimeņu velo brauciens pa Valmieru 19.00-24.00 Laukumā pie Hanzas sienas Valmieras pilsētas svētku Centrālā skatuve Gardēdības pasākumi un aktivitātes 19.00 – Oskara Patjanko kapela (Rīga) 20.00 – Valmieras pilsētas koru koncerts un sadziedāšanās 21.00-23.00 Dzirnavu ezeriņa promenādē Mūzika uz ūdens 22.00-03.00 Valmieras estrādē Koncertprogramma „The Sounds of BONEY M” un diskotēka 80.gadu stilā.   Sestdiena, 5.jūlijs 9.00-11.00 Airēšanas bāzē „Krāces” Veselīga dzīvesveida popularizēšanas pasākums un aktivitātes 9.00-16.00 Rātslaukumā un vecpilsētā Gadatirgus 9.00-16.00 Pilsdrupās Vēsturiskas spēles „Dzīve senā pilsētā”. Valmieras muzejam 50! 9.00-16.00 Laukumā pie Valmieras Kultūras centra Latvijas novadu Siera diena 10.00 Valmieras 5.vidusskolas stāvlaukumā „Annels” piepūšamās atrakcijas bērniem 10.00 Daliņu pludmalē Pilsētas svētku pludmales volejbola turnīrs 10.00 Laukumā pie Hanzas sienas Valmieras pilsētas svētku Centrālā skatuve 10.00 – Gardēdības pasākumi un aktivitātes, Dikļu pils mākslinieki 12.00-13.00 – „Nepieradinātā Folka Orķestris” 20.00 – pilsētas svētku noslēguma koncerts 23.00-05.00 – pilsētas svētku balle 24.00 – svētku salūts 10.00-16.00 Laukumā starp Valmieras Kultūras centru un t/c „Valleta” „Pilsētiņa Valmierā” Atrakcijas un piedzīvojumi bērniem, jauniešiem un ģimenēm sadarbībā ar aktīvā tūrisma centru „Eži” 11.00-14.00 Valmieras 5.vidusskolas sporta laukumā Sacensības suņiem „Valmierai 731”. Paraugdemonstrējumi 11.00-16.00 Vecpuišu parkā Jauniešu parks 11.00-16.00 Vecpuišu parkā Pasākums „Zaļā Valmiera”. Interaktīvas vides aktivitātes visai ģimenei, izzinot pilsētvides dabas emocionālo un sociālo nozīmi 13.00 Valmieras Tūrisma informācijas centrā Publiskā bezmaksas ekskursija pa Valmieru 14.00 Jāņa Daliņa stadionā Amerikāņu futbols. Paraugspēle 14.00-17.00 Uz Rīgas ielas Latvijas spēkavīru čempionāts 16.00-17.00 Dīvaliņu stāvlaukumā Konkurss un pasākums „Gada jaunais autovadītājs” 18.00 Mākslas „Galerijā Laipa” Valmieras glezniecības plenēra izstādes atklāšanas svinības 19.00-20.00 Valmieras Tūrisma informācijas centrā Publiskā bezmaksas ekskursija pa Valmieru   Svētdiena, 6.jūlijs 10.00 Valmieras 5.vidusskolas stāvlaukumā „Annels” piepūšamās atrakcijas bērniem 11.00 Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā Svētku dievkalpojums
Datums: 
07.07 - 13.07.2014

Jau trešo gadu vasaras vidū - no 7. līdz 13.jūlijam - piecos Vecpiebalgas novada pagastos norisināsies kultūras nedēļa jeb saiešana slātaviešu garā "Vecpiebalga atver durvis 2014". 

Ieskats plānotajos pasākumos:

Pirmdien, 7.jūlijā . Viesmīlīgie Ineši. Kultūras nedēļas atklāšana.

Otrdien, 8.jūlijā. Jauneklīgi muzikālā Taurene. Koncertizrāde PUS ES.

Trešdien, 9.jūlijā . Noslēpumainā Kaive. Mākslinieciskas noskaņas Kaives muižas parkā.

Ceturtdien, 10.jūlijā. Romantiskā Vecpiebalga. Bērnu pēcpusdiena K.Skalbes "Incēnos". Muzikāla izrāde pēc K.Skalbes pasaku motīviem "Baltā Kaķīša brīnumvārdi" pie muzeja "Saulrieti". Librets Inguna Bauere, mūzika - Jānis Lūsēns, režisors - Varis Brasla.

Saulrietā "Saulrietos" - Vēstule draugam. Oj un Im. Lasījums ar skaņu partitūru. Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš, Jēkabs Nīmanis.

Piektdien, 11.jūlijā. Nostaļģiskā Dzērbene. Mariannas Okolokolakas padomju retro auto brauciens Vecpiebalga - Dzērbene. Zaļumballe ar bufeti Augstajā kalnā.

Sestdien, 12.jūlijā. Dižā diena novadā. Audēju diena Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcijā "Vēveri". Tirgus slātaviešu garā. Lieluzvedums Alauksta estrādē.

Svētdien, 13.jūlijā. Apcerīgā Vecpiebalga. Dievkalpojums Vecpiebalgas ev.lut.baznīcā. Pēc dievkalpojuma - koncerts. 

Norises vietas nosaukums: 
Vecpiebalgas novads
Datums: 
04.07 - 05.07.2014
Laiks: 
21:30
11:00

Šogad festivāls norisināsies 4. un 5. jūlijā. Šī gada tematika- zivis. Taču piedalīties aicināti arī iepriekšējo trīs gadu festivālos pārstāvēto produktu (piens, medus, zemenes) tirgotāji, gatavotāji, ražotāji un audzētāji.

4. jūlijā plkst.21:30 Klusās mūzikas koncerts Raunas pagastā, Tanīsa kalnā.

Piedalās:Laima Jansone, Artis Orubs, Andris Grunte - ,,Zarbugans”

Anta Eņģele, Nepieradinātā folka orķestris ar kādu noslēpumainu un ļoti šarmantu viesi.

5. jūlijā plkst.11:00 Drustu pagastā.

 

Īpašais zivju, zemeņu, medus, un piena tirdziņš.

13:00 Drustu vasaras estrādē pašdarbnieku koncerts.

14:00 Dažādas aktivitātes Drustu muzejā un bibliotēkā.

No 5:00 – 20:00 festivāla apmeklētājiem iespēja peldēties, apskatīt tūrisma objektus novadā, kā arī apmeklēt TT Teātra unikālu brīvdabas iestudējumu,,Raunas Ceplī”  “Latviešu kāzas”.

Skaļās mūzikas koncerts Drustu vasaras estrādē.

20:00 Koncertā piedalās: ,,Piķis un sirdsapziņa”, ,,Manta”, ,,Lādezers”

23:00 Nakts balle ar grupu ,,Mākoņstūmēji”

Norises vietas nosaukums: 
Tanīsu kalnā, Drustu pagastā

Vienā ēkā apvienotas sacensību un treniņu iespējas, relaksācijas komplekss, mūsdienīgas viesnīca, konferenču zāle.

Bezmaksas Wi-Fi pieeja internetam visā sporta nama teritorijā;
viesnīca ar ērtiem vienvietīgiem, divvietīgiem un četrvietīgiem numuriem;
florbola, basketbola, volejbola (iespējami arī 3 laukumi), rokasbumbas standartiem atbilstoša sacensību un treniņu arēna;
citas aktīvās atpūtas iespējas - tieši blakus sporta namam "Kocēni" atrodas slavenā Kocēnu zirgaudzētava, savukārt tuvumā esošie viesu nami piedāvā plašu iespēju spektru;

Gaujas nacionālais parks - daļu Kocēnu pagasta veido Gaujas senleja ar saviem unikālajiem dabas pieminekļiem;
regulāra pilsētas autobusu satiksme ar 2 km attālumā esošo Valmieru -Vidzemes reģiona lielāko pilsētu;
vēsturiska vide - sporta nams "Kocēni" integrēts Kokmuižas pils ansamblī, savukārt Kocēnu pagasta vēsture ir 800 gadus sena;

  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
  • Kopējais istabu skaits: 
    12
    Kopējais gultu skaits: 
    47
Pakalpojumi: 
  • Duša
  • Internets