A+
Beta

Cēsu novads

Ikgadēji pilsētas svētki ikvienam apmeklētājam piedāvā izklaidēties un ļauj gūt neaizmirstamus iespaidus. Tie norit Cēsu vecpilsētā, kur dažādas aktivitātes aizpilda visus laukumus un gandrīz katru vecpilsētas ieliņu un pagalmus divu dienu garumā

Cēsis
  • Cēsis
TURNĪRI:  12:00 - 18.00 Vienības laukums Ielu florbols Ghetto Florball  Reģistrēšanās: plkst. 11:00 – 12:00  13:00 Skeitparks, Lenču ielā 4c Skeitborda sacensības Sabraukāšanās ar G-Tiim Cēsīs  Reģistrēšanās: plkst. 12:00 – 12:50  10:00 Lapsu iela 19 Cēsu atklātais novusa turnīrs atsevišķas sacensības starp licencētajiem sportistiem un tautas  klasē 12:00 Pūces iela 2, pludmales volejbola laukumā Cēsu pilsētas svētku kauss brīvajās cīņās (pludmales cīņās) Pieteikšanās 26.07. no plkst.18:00-19:00 vai 27.07. no plkst.  9:30-10:30    INDIVIDUĀLĀS DISCIPLĪNAS:  12:00 – 15:00 Laukumā pie Izstāžu nama Orientēšanās labirints OK Meridiāns  12:00 – 15:00 Vienības laukums Basketbola soda metieni  12:00 – 15:00 Vienības laukums Šautriņu mešana. Sporta klubs 50  15:15 Maija parks Vasaras slēpju skrējiens  Sacensības 2 nominācijās:  Ātrākais „vasaras slēpotājs”  Interesantākais noformējums Reģistrācija no pl. 15.00;  ierašanās ar savām „slēpēm”   PARAUGDEMONSTRĒJUMI, u.c.:  11:00 Valmieras iela 14 Atklātās Cēsu draudzības sacensības suņu daudzcīņā  Pieteikšanās uz vietas  16:00 pie Izstāžu nama Cēsu karatē kluba paraugdemonstrējumi    APBALVOŠANA:  16:15 Laukumā pie Izstāžu nama  Apbalvošana katras disciplīnas 1.-3. vietu ieguvēji atsevišķās dalībnieku grupās saņems medaļas, skeitborda un GhettoFlorball apbalvošana notiek sacensību norises vietās    UN VĒL CĒSU SVĒTKOS:  IZSTĀDES:  Cēsu pils klēts Kristaps Ģelzis. Mākslīgais miers IV  Cēsu mākslas festivāla ietvaros  Cēsu izstāžu nams Maija Tabaka. Gleznas  Cēsu mākslas festivāla ietvaros  Cēsu alus brūzis Kaspars Podnieks & Krišs Salmanis North by Northeast  Cēsu mākslas festivāla ietvaros  Izstāžu telpa Mala Akvareļmākslas izstāde;Izstāde veltīta vidzemes ermoņikām ieviņām (Etno-eko festivāla SVIESTS ietvaros)  Cēsu Jaunās pils bēniņu zāle Izstāde Jānim Cimzem 200  Rīgas iela 15 Cēsu fotokluba izstāde Senā Cēsu pils  Nelabvēlīgu laikapstākļu gadījumā izstāde var tikt pārcelta. Informācija: www.cesis.lv  Pasaules latviešu mākslas centra pagalmā Kultūras biedrības Harmonija mākslinieku izstāde    KINO:  Vidzemes koncertzāles „Cēsis” kinozāle* Jona Meka filmu retrospekcija III  Pasākums Cēsu mākslas festivāla ietvaros.   KONCERTS (27.07.):  Cēsu Sv. Jāņa baznīca* Koncerts Parīzes klaigas un Vaska klusās dziesmas Pasākums Cēsu mākslas festivāla ietvaros.
Mērķauditorijas: 
  • Visi
57"18'48 25"16'18
57.313450, 25.271744
Informācija mainīta: 29.07.2014
Laiks: 
20:00

Pūtēju kvintets ,,Kvintesence”

Vita Rozēna (flauta), Anastasija Hotuļova (oboja), Agnese Skrastiņa (klarnete),                                         

Mārcis Miķelsons (mežrags), Nauris Priedītis(fagots)

Programmā:                                                                                                                                   

Semjuels Bārbers  Vasaras mūzika
Karls Nīlsens   Pūšaminstrumentu kvintets
Pēteris Plakidis  Prelūdija un pulsācija pūšaminstrumentu kvintetam
Žaks Ibērs  Trīs īsi skaņdarbi pūšaminstrumentu kvintetam

Norises vietas nosaukums: 
Vidzemes koncertzāle Cēsis

​Noras Bumbieres fonda rīkotais seno melodiju atmiņu koncerts.  

Leģendārās latviešu estrādes zvaigznes Noras Bumbieres vārds nedalāmi saistīts ar latviešu estrādes mūziku un komponistu Raimodu Paulu.

Sešdesmito gadu beigās Nora Bumbiere kļuva par visu laiku populārāko latviešu dziedātāju.  Tagad, kad Noras vairs nav mūsu vidū, viņas izpildītās dziesmas joprojām skan radio, TV un uz skatuves.    Arī šogad    piedāvājam - koncertu   ’’Senās dziesmas jauno zvaigžņu mirdzumā’’, kas izskanēs   mūziķu grupas”F.O.D.C.” pavadījumā.  Mihaila Rika Ļitvinova vadībā      Noras Bumbieres Fonda konkursa  “Latvijas jauno vokālisti” laureāti   Sabīne Berezina, Samanta Tīna, Rūta Dūduma, Emīls Balcers, Katrīna Bindere  dziedātāji:  ViktorsLapčenoks  Žoržs Siksna, Māra Bumbiere,  IraKrauja-Dūduma, N.Matvejevs    Koncertā skanēs populārās 70-80 gadu Latviešu estrādes dziesmas.   Jaunā interpretācijā, kā arī jaunākie hīti, no jauno   izpildītāju repertuāra.  Laternu stunda,Dedzini vēl nav par vēlu,Atvadas vasarai,  Ķiršu lietus,O’Lamara un daudzas citas skaistas melodijas
Norises vietas nosaukums: 
Vidzemes Koncertzāle
Datums: 
01.04 - 11.10.2014

Izstāde atvērta Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunajā pilī, Bēniņu izstāžu zālē no š. g. 1. aprīļa.

Izstāde veidota, atzīmējot mūsu novadnieka, izcilā latviešu skolotāja un kora kultūras pamatlicēja Jāņa Cimzes 200 gadu atceri. Jānis Cimze latviešu skolu vēsturē ir leģendāra personība, kurš no pamatiem veidoja pirmo draudzes skolotāju sagatavošanu Vidzemē. Savā 42 gadus ilgā pedagoga darbā, vadot Vidzemes draudzes skolotāju semināru Valmierā, vēlāk Valkā izskolojis pāri par 500 tautskolotājus, tostarp vairāk kā 110 ar Cēsīm un novadu saistītus skolotājus, mācītājus, ērģelniekus un kordiriģentus. Vairāk kā 100 semināristu nāca no Vidzemes igauņu novadiem, kuru loma 19. gs. igauņu nacionālajā atmodā nav pārvērtējama.

Pedagoga un komponista Jāņa Cimzes jubileja iekļauta UNESCO 2014. gada starptautiski nozīmīgo piemiņas dienu kalendārā.

Vērtīgu ieskatu Jāņa Cimzes dzimtas vēsturē un izpratnē sniedz izstādē apskatāmie Raunas draudzes vairāk kā 200 gadus seni dokumenti ar ierakstiem par Jāņa Cimzes piedzimšanu un pirmo skološanos tepat blakus kaimiņu pagastā Raunā. Savukārt visai garu ceļu no Vācijas uz izstādes ekspozīciju šogad mērojusi 19. gadsimta porcelāna krūzīte un gravīra ar Veisenfelsas skatu Saksijas zemē, kur skolotāja un pedagoga izglītību pie Eiropā pazīstamiem pedagogiem apguva Jānis Cimze.

Īpašas relikvijas ir izstādē apskatāmie ar Jāņa Cimzes roku rakstītie semināra beidzēju atestāti un atzīmju lapas, tostarp arī Latvijas Valsts himnas autora, semināra V kursa audzēkņa Baumaņu Kārļa semināra beigšanas atestāts 1856. gadā.

Norises vietas nosaukums: 
Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Laiks: 
20:00

Cēsu Pils parka estrādē 12. jūlijā norisināsies tradicionālie Imanta Kalniņa mūzikas svētki „Imantdienas 2014”, piedāvājot plašu ieskatu komponista daiļradē trīs daļās ar neiztrūkstošo publikas sadziedāšanos kulminācijā.

Imantdienu koncerta pirmajā daļā šogad muzicēs grupa „Turaides Roze”, solisti Olga Rajecka, Līga Priede un Uģis Roze. Pēc vairāku gadu eksperimentiem, atskaņojot jaunas koncertprogrammas, šogad grupa sola izpildīt pašas populārākās dziesmas.

Pirmatskaņojumi sagaidāmi koncerta otrajā daļā, kad uzstāsies Imanta Kalniņa mūzikas projekts „Raxtu raxti”, kas izpilda komponista dziesmas tautas mūzikai pietuvinātos aranžējumos. Kolektīva pamatsastāvu veido vairāki grupas „Autobuss debesīs” mūziķi un pazīstami tautas mūzikas izpildītāji – Kristīne Kārkle – Puriņa un Edgars Kārklis.

„Raxtu raxti” atskaņos vairākas pilnīgi jaunas komponista Imanta Kalniņa dziesmas, kā arī jau labi zināmus skaņdarbus.

Koncerta noslēgumā tradicionāli uzstāsies grupa „Autobuss debesīs” Marta Kristiāna Kalniņa vadībā un dziedošie aktieri – Artūrs Skrastiņš, Karīna Tatārinova, Juris Jope un citi. Viņu izpildījumā skanēs pašas populārākās Imanta Kalniņa dziesmas, kā arī sagaidāmi vairāki pārsteigumi – labi zināmas, bet sen publiskos koncertos neskanējušas dziesmas.

Koncerta noslēgumā sagaidāma tradicionālā publikas sadziedāšanās, kas gadu gaitā kļuvusi par neatņemamu Imantdienu sastāvdaļu un vienu no šī pasākuma „vizītkartēm”.

Norises vietas nosaukums: 
Cēsu pils parks
Datums: 
28.06 - 20.07.2014

Svinot savu astoto jubileju, šogad Mākslas festivāls „Cēsis 2014” notiks no 11. jūlija līdz 9. augustam. 

Festivāla veidotāji – direktors Juris Žagars, mūzikas programmas vadītāja Indra Lūkina un vizuālās mākslas programmas vadītāja Daiga Rudzāte – apliecina,  ka tajā netrūks ne ierasto klasisko lietu, ne dažādu pārsteigumu. „Festivāls ir bijis garš ceļš uz nupat atklāto koncertzāli, kam būs svarīga vieta ne tikai Vidzemes reģionā, bet visā Latvijā,” raksturo Juris Žagars. Tas, ka Cēsu mākslas festivālam beidzot būs savas mājas – jaunā Vidzemes koncertzāle „Cēsis” –, ir liels notikums ne tikai reģionam, bet visai Latvijas kultūras dzīvei. Festivāla koncerti beidzot varēs norisināties jaunā un mūsdienīgā akustiskā koncertzālē. Festivālā iekļauta arī izcila kino programma, pārsteidzošas vizuālās mākslas izstādes un teātra notikumi.

Festivāls tiks atklāts 11. jūlijā koncertzālē „Cēsis” ar Jona Meka dokumentālo filmu „Endija Vorhola dzīves ainas” (1982) un koncertu „Kinomūzika okeāna viļņos”.

Vizuālās mākslas programmas ietvaros būs skatāma pasaulslavenā lietuviešu izcelsmes amerikāņa, par avangarda kino krusttēvu dēvētā mākslinieka, dzejnieka un režisora Jona Meka dzīvei un daiļradei veltīta retrospekcija. Tās ietvaros Cēsu alus brūzī būs skatāma ekspozīcija, kuras uzmanības centrā būs Jona Meka mūža 91 notikums un tajos iesaistītie cilvēki. Savukārt Vidzemes koncertzāles „Cēsis” kinozālē katru festivāla sestdienu notiks Jona Meka filmu skate. 12. jūlijā festivāls aicina uz Jona Meka un kino pazinēja Viktora Freiberga publisko sarunu par avangarda lomu pagātnes un šodienas kultūras ainā.

Visu festivāla laiku Cēsu Izstāžu namā skatītājiem tiks piedāvāta latviešu klasiķes, gleznotājas Maijas Tabakas darbu izstāde, kuras ietvaros būs skatāmas gleznas no privātkolekcijām. Šī būs unikāla iespēja redzēt mākslas darbus, no kuriem daļa līdz šim nekad nav tikusi izstādīta publiski. Cēsu pils klētī būs skatāma mākslinieka Kristapa Ģelža lielformāta plastikāta glezna „Mākslīgais miers IV”. Idejiski šo darbu var uzskatīt par turpinājumu ciklam, kas pirms trim gadiem bija eksponēts 54. Venēcijas mākslas biennālē Latvijas republikas paviljonā. Savukārt Cēsu alus brūzī tiks izstādīta Artūra Puntes multimediālā instalācija „Dzeja interjerā”, kā arī Kaspara Podnieka un Kriša Salmaņa North by Northeast („Ziemeļi – Ziemeļaustrumi”) – Latvijas paviljona ekspozīcija 55. starptautiskajā Venēcijas mākslas biennāles izstādē (sadarbībā ar laikmetīgās mākslas centru „Kim?”).

Koncertzāles kinozālē festivāls piedāvās unikālu iespēju noskatīties leģendārās kino zinātnieces Valentīnas Freimanes veidoto kino mūziklu zelta izlasi (atklāšanas seanss 13. jūlijā). Tiks demonstrētas filmas, kas tapušas laikā no 1932. līdz 1952. gadam un kļuvušas par kino mūziklu zelta klasiku. Seansi notiks otrdienas, ceturtdienas, piektdienas, sestdienas un svētdienas vakaros.

 Viens no festivāla centrālajiem mūzikas notikumiem koncertzālē „Cēsis” būs simfoniskās mūzikas koncerts „Ravela Šeherezade un Štrausa varonis”, kurā piedalīsies soprāns Kristīne Gailīte,  Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar Andri Pogu pie diriģenta pults (25. jūlijs). Koncerta programmā – Morisa Ravela „Jokdara rīta dziesma” un „Šeherezade”, kā arī Riharda Štrausa simfoniskā poēma „Varoņa dzīve”. Koncertzālē klausītāji tiek aicināti arī uz pianistes Artas Arnicānes un Īlingas simfoniskā orķestra (Londona) koncertu „Maskata tango un Elgara simfonija” (26. jūlijs). 

Kā ik katru gadu, izcili koncerti skanēs arī Sv. Jāņa baznīcā.  Ar „Gruzijas dvēseli gruzīnu balsīs” baznīcas velves piedziedās gruzīnu vīru koris Iberi (12. jūlijs).  Baznīcā gaidāms arī  Latvijas skatītāju iemīļotā soprāna Ineses Galantes solokoncerts, kurā piedalīsies ērģelnieks Aivars Kalējs (18. jūlijs). Kamerkoris Stella Montis (Francija) izdziedās „Parīzes klaigas un Vaska klusās dziesmas” (27. jūlijs). Savukārt Cēsu meža skolā paredzēts intīmākas mūzikas notikums – „Dziesmu un romanču vakars”, kas tiks veltīts dziedātajam Nikolajam Goršeņinam. Tajā piedalīsies mecosoprāns Ieva Parša, basbaritons Rihards Mačanovskis, baritons Igors Martaks, kā arī pianisti Herta Hansena un Mārtiņš Zilberts (19. jūlijs).

Festivāla teātra programmā iekļautas četras skatītāju un profesionāļu atzītas teātra izrādes.  Koncertzāles skatuvi apdzīvos Nacionālā teātra „Mollija saka jā!” (režisors Pēteris Krilovs, 1. augusts) un „Jūtu tektonika” (režisors Mihails Gruzdovs, 1. augusts), kā arī Dailes teātra „Vecpuiši un vecmeitas” (režisors Regnārs Vaivars, 8. augusts) un Liepājas teātra muzikālais dzīvesstāsts „Piafa”  (režisore Laura Groza-Ķibere, 2. augusts), kas saņēmis  raidījuma „100g kultūras” balvu „Kilograms kultūras 2013″. Izrādes galvenās lomas atveidotāja Agnese Jēkabsone par Piafas lomas atveidojumu saņēmusi Liepājas Kultūras balvu 2013 un laikraksta „Diena” Gada balvu kultūrā.

Un kas gan būtu Cēsu mākslas festivāls bez grandioza notikuma skatītāju tik iecienītajā Cēsu pils parka estrādē? Šogad skatītājiem tiek piedāvāts grupas „Instrumenti” koncertšovs (19. jūlijs).

Koncertu un izrāžu laikā vecākiem būs iespēja savus bērnus uzticēt Radošajai bērnistabai.

Paugurainā, mazapdzīvotā lauku apvidū, kuram līdz pat šim brīdim raksturīgi ir zemes ceļi, 100 km uz ziemeļaustrumiem no Rīgas atrodas māja, kurā 1872.gadā ir dzimis Vilhelms Purvītis.

Purvītis ir tas, kurš latviešu ainavas glezniecības tradīcijai izcīnīja Eiropas atzinību un kā dzimtās zemes ainavists tiek uzskatīts par modernās latviešu tēlotājas mākslas pamatlicēju. Orientēšanās Eiropas gleznošanas tradīcijās - impresionismā, luminismā, puantilismā un šo tradīciju izmantošana radošajā darbībā darīja viņu par starptautiska līmeņa mākslinieku, eiropiešu ‘avant la lettre’.

Ne tikai pateicoties izcilībai kā māksliniekam, bet arī pateicoties entuziasmam un viņa simboliskajai figūrai, Purvītis kļuva par Rīgas pilsētas Mākslas skolas direktoru (tagadējā Latvijas Mākslas akadēmija) 1913.gadā un par Valsts Mākslas muzeja (tagadējais Latvijas Nacionālais mākslas muzejs) direktoru 1919.gadā.

Tas bija neilgi pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas 1995.gadā, kad es rīkoju menedžmenta kursus Latvijas muzeju vadītājiem un tiku kādas kursantes uzrunāta. Esot muzeja direktorei, viņa vienlaicīgi pildīja arī kultūras pieminekļu inspektora pienākumus un viņas pārraudzītajā teritorijā atradās slavenā latviešu mākslinieka dzimtās mājas. Saimniecība bija nožēlojamā stāvoklī un viņa gribēja to glābt.

Šī kundze izstrādāja saimniecības konservācijas plānu, taču tajā laikā atrast nepieciešamos sponsorus izrādījās neiespējami. Un tomēr māju sliktais stāvoklis situāciju darīja steidzamu. Tādējādi neiedziļinoties stāsta detaļās notika tā, ka 1998.gada 7.maijā es parakstīju līgumu, kurš mani pilnvaroja par saimniecības mantinieci un es pārņēmu ļoti sliktā stāvoklī esošo māju ar saimniecības ēkām, komplektā ar 80 hektāriem zemes skaistā un mežonīgā apvidū Taurupes pašvaldības teritorijā, netālu no Zaubes ciema.

1999.gadā, tikko atguvusies no atskārsmes par mana lēmuma uzlikto nastu, es sāku saimniecības galvenās ēkas restaurācijas darbus. Starptautiska palīgu grupa, kurā bija latvieši, poļi, ukraiņi, krievi un es, dāniete, strādāja plecu pie pleca četrus mēnešus ilgi. Un šajā garajā vasarā notika brīnums. Māja ieguva jaunu lubu jumtu, tika ierīkota kanalizācija, elektroapgāde, moderna tualete un vannas istaba. Māja tika nokrāsota un restaurēta, atbilstoši tās tradicionālajam izskatam.

  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Latviski
Pakalpojumi: 
  • Gida pakalpojumi
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta

Cēsu Tūrisma attīstības un informācijas centrs piedāvā: tūrisma informāciju, suvenīrus, kartes, pastkartes, naktsmītņu rezervēšanu, internetu un gida pakalpojumus (pa Cēsu Viduslaiku pili, Vecpilsētu, pilsētu).

Papildus iespējamas arī teatralizētas programmas. Viduslaiku spēles - piedāvājam iejusties viduslaikos ar dažādu spēka un veiklības spēļu palīdzību. Šādas spēles tika spēlētas jau no agras bērnības, tā nodrošinot vajadzīgās iemaņas, kas nepieciešamas, lai kļūtu par pilntiesīgu bruņinieku. Ar pils kalpotāja palīdzību varēsiet pārliecināties par savām spējām, cīnoties uz līdzsvara baļķa, staigājot uz koka kājām, metot akmentiņus mērķī, velkot nūju un citos pārbaudījumos.

Vairāk informācijas par programmām: Ieva Kalniņa, telefona numurs: +371 26339342, e-pasts: ieva.cesis@inbox.lv


Biļetes uz Cēsu Pils kompleksu (Cēsu viduslaiku pils, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, kā arī Izstāžu nams) beidzam pārdot 45 min. pirms darba laika beigām.

Datums: 
10.08 - 11.08.2013

Cēsu pilsnovadā norisināsies Livonijas svētki, kuru ietvaros laika pārbaudi izturējusī māksla, mūzika, prasmes, modes un sacensību gars atdzīvina Cēsis, Cēsu pili un Āraišus. Īpašs uzsvars tiek likts uz bruņniecības un kara lietām - sacensībām, lauka kaujām, cīņu paraugdemonstrējumiem. Pasākuma laikā uzstājas viduslaiku un renesanses mūzikas ansambļi no dažādām valstīm, kā arī no Latvijas, būs tirdziņš, mielastu vietas un citas aktivitātes.

Norises vietas nosaukums: 
Cēsis
Laiks: 
no plkst. 14.00

Padari vienu rudenīgu sestdienu garāku, piepildot to ar siltumu un gaismu...

Ņem dārza sveci un dodies uz Līgatni izbaudīt UGUNS NAKTS burvību! Viss Vienkoču parka Gaismas mežs tiks izlikts ar svecēm, varēs vērot savdabīgu āra apgaismojumu, pašā meža viducī būs sakurts lielais ugunskurs, pie kā sildīties, kā arī tradicionālais lāpu gājiens,  kas radīs pilnīgi citādu parka redzējumu: kādam būs baisi, kādam – neparasti, bet vēl kādam citam – romantiski :) Neizpaliks arī uz ugunskura gatavota maltīte un īpašais Uguns Nakts vīns.

Dienas gaitā no plkst. 14.00 dažādas radošās aktivitātes, no plkst. 16.00 patiesi spocīgas padarīšanas,  plkst. 21.00 lielais lāpu gājiens,  bet izskaņā – jaukas sajūtas pie ugunskura kopā ar Kārli Kazāku. 

Norises vietas nosaukums: 
Vienkoču parks