A+
Beta

Cēsu novads

Datums: 
01.04 - 11.10.2014

Izstāde atvērta Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunajā pilī, Bēniņu izstāžu zālē no š. g. 1. aprīļa.

Cēsu muzejs
  • Cēsu muzejs

Izstāde veidota, atzīmējot mūsu novadnieka, izcilā latviešu skolotāja un kora kultūras pamatlicēja Jāņa Cimzes 200 gadu atceri. Jānis Cimze latviešu skolu vēsturē ir leģendāra personība, kurš no pamatiem veidoja pirmo draudzes skolotāju sagatavošanu Vidzemē. Savā 42 gadus ilgā pedagoga darbā, vadot Vidzemes draudzes skolotāju semināru Valmierā, vēlāk Valkā izskolojis pāri par 500 tautskolotājus, tostarp vairāk kā 110 ar Cēsīm un novadu saistītus skolotājus, mācītājus, ērģelniekus un kordiriģentus. Vairāk kā 100 semināristu nāca no Vidzemes igauņu novadiem, kuru loma 19. gs. igauņu nacionālajā atmodā nav pārvērtējama.

Pedagoga un komponista Jāņa Cimzes jubileja iekļauta UNESCO 2014. gada starptautiski nozīmīgo piemiņas dienu kalendārā.

Vērtīgu ieskatu Jāņa Cimzes dzimtas vēsturē un izpratnē sniedz izstādē apskatāmie Raunas draudzes vairāk kā 200 gadus seni dokumenti ar ierakstiem par Jāņa Cimzes piedzimšanu un pirmo skološanos tepat blakus kaimiņu pagastā Raunā. Savukārt visai garu ceļu no Vācijas uz izstādes ekspozīciju šogad mērojusi 19. gadsimta porcelāna krūzīte un gravīra ar Veisenfelsas skatu Saksijas zemē, kur skolotāja un pedagoga izglītību pie Eiropā pazīstamiem pedagogiem apguva Jānis Cimze.

Īpašas relikvijas ir izstādē apskatāmie ar Jāņa Cimzes roku rakstītie semināra beidzēju atestāti un atzīmju lapas, tostarp arī Latvijas Valsts himnas autora, semināra V kursa audzēkņa Baumaņu Kārļa semināra beigšanas atestāts 1856. gadā.

Norises vietas nosaukums: 
Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Adrese: 
Pils laukums 9, Cēsu novads, Cēsis
Mērķauditorijas: 
  • Visi
57"18'48 25"16'17
57.313236, 25.271446
Informācija mainīta: 16.06.2014
Laiks: 
20:00

Cēsu Pils parka estrādē 12. jūlijā norisināsies tradicionālie Imanta Kalniņa mūzikas svētki „Imantdienas 2014”, piedāvājot plašu ieskatu komponista daiļradē trīs daļās ar neiztrūkstošo publikas sadziedāšanos kulminācijā.

Imantdienu koncerta pirmajā daļā šogad muzicēs grupa „Turaides Roze”, solisti Olga Rajecka, Līga Priede un Uģis Roze. Pēc vairāku gadu eksperimentiem, atskaņojot jaunas koncertprogrammas, šogad grupa sola izpildīt pašas populārākās dziesmas.

Pirmatskaņojumi sagaidāmi koncerta otrajā daļā, kad uzstāsies Imanta Kalniņa mūzikas projekts „Raxtu raxti”, kas izpilda komponista dziesmas tautas mūzikai pietuvinātos aranžējumos. Kolektīva pamatsastāvu veido vairāki grupas „Autobuss debesīs” mūziķi un pazīstami tautas mūzikas izpildītāji – Kristīne Kārkle – Puriņa un Edgars Kārklis.

„Raxtu raxti” atskaņos vairākas pilnīgi jaunas komponista Imanta Kalniņa dziesmas, kā arī jau labi zināmus skaņdarbus.

Koncerta noslēgumā tradicionāli uzstāsies grupa „Autobuss debesīs” Marta Kristiāna Kalniņa vadībā un dziedošie aktieri – Artūrs Skrastiņš, Karīna Tatārinova, Juris Jope un citi. Viņu izpildījumā skanēs pašas populārākās Imanta Kalniņa dziesmas, kā arī sagaidāmi vairāki pārsteigumi – labi zināmas, bet sen publiskos koncertos neskanējušas dziesmas.

Koncerta noslēgumā sagaidāma tradicionālā publikas sadziedāšanās, kas gadu gaitā kļuvusi par neatņemamu Imantdienu sastāvdaļu un vienu no šī pasākuma „vizītkartēm”.

Norises vietas nosaukums: 
Cēsu pils parks
Datums: 
28.06 - 20.07.2014

Svinot savu astoto jubileju, šogad Mākslas festivāls „Cēsis 2014” notiks no 11. jūlija līdz 9. augustam. 

Festivāla veidotāji – direktors Juris Žagars, mūzikas programmas vadītāja Indra Lūkina un vizuālās mākslas programmas vadītāja Daiga Rudzāte – apliecina,  ka tajā netrūks ne ierasto klasisko lietu, ne dažādu pārsteigumu. „Festivāls ir bijis garš ceļš uz nupat atklāto koncertzāli, kam būs svarīga vieta ne tikai Vidzemes reģionā, bet visā Latvijā,” raksturo Juris Žagars. Tas, ka Cēsu mākslas festivālam beidzot būs savas mājas – jaunā Vidzemes koncertzāle „Cēsis” –, ir liels notikums ne tikai reģionam, bet visai Latvijas kultūras dzīvei. Festivāla koncerti beidzot varēs norisināties jaunā un mūsdienīgā akustiskā koncertzālē. Festivālā iekļauta arī izcila kino programma, pārsteidzošas vizuālās mākslas izstādes un teātra notikumi.

Festivāls tiks atklāts 11. jūlijā koncertzālē „Cēsis” ar Jona Meka dokumentālo filmu „Endija Vorhola dzīves ainas” (1982) un koncertu „Kinomūzika okeāna viļņos”.

Vizuālās mākslas programmas ietvaros būs skatāma pasaulslavenā lietuviešu izcelsmes amerikāņa, par avangarda kino krusttēvu dēvētā mākslinieka, dzejnieka un režisora Jona Meka dzīvei un daiļradei veltīta retrospekcija. Tās ietvaros Cēsu alus brūzī būs skatāma ekspozīcija, kuras uzmanības centrā būs Jona Meka mūža 91 notikums un tajos iesaistītie cilvēki. Savukārt Vidzemes koncertzāles „Cēsis” kinozālē katru festivāla sestdienu notiks Jona Meka filmu skate. 12. jūlijā festivāls aicina uz Jona Meka un kino pazinēja Viktora Freiberga publisko sarunu par avangarda lomu pagātnes un šodienas kultūras ainā.

Visu festivāla laiku Cēsu Izstāžu namā skatītājiem tiks piedāvāta latviešu klasiķes, gleznotājas Maijas Tabakas darbu izstāde, kuras ietvaros būs skatāmas gleznas no privātkolekcijām. Šī būs unikāla iespēja redzēt mākslas darbus, no kuriem daļa līdz šim nekad nav tikusi izstādīta publiski. Cēsu pils klētī būs skatāma mākslinieka Kristapa Ģelža lielformāta plastikāta glezna „Mākslīgais miers IV”. Idejiski šo darbu var uzskatīt par turpinājumu ciklam, kas pirms trim gadiem bija eksponēts 54. Venēcijas mākslas biennālē Latvijas republikas paviljonā. Savukārt Cēsu alus brūzī tiks izstādīta Artūra Puntes multimediālā instalācija „Dzeja interjerā”, kā arī Kaspara Podnieka un Kriša Salmaņa North by Northeast („Ziemeļi – Ziemeļaustrumi”) – Latvijas paviljona ekspozīcija 55. starptautiskajā Venēcijas mākslas biennāles izstādē (sadarbībā ar laikmetīgās mākslas centru „Kim?”).

Koncertzāles kinozālē festivāls piedāvās unikālu iespēju noskatīties leģendārās kino zinātnieces Valentīnas Freimanes veidoto kino mūziklu zelta izlasi (atklāšanas seanss 13. jūlijā). Tiks demonstrētas filmas, kas tapušas laikā no 1932. līdz 1952. gadam un kļuvušas par kino mūziklu zelta klasiku. Seansi notiks otrdienas, ceturtdienas, piektdienas, sestdienas un svētdienas vakaros.

 Viens no festivāla centrālajiem mūzikas notikumiem koncertzālē „Cēsis” būs simfoniskās mūzikas koncerts „Ravela Šeherezade un Štrausa varonis”, kurā piedalīsies soprāns Kristīne Gailīte,  Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar Andri Pogu pie diriģenta pults (25. jūlijs). Koncerta programmā – Morisa Ravela „Jokdara rīta dziesma” un „Šeherezade”, kā arī Riharda Štrausa simfoniskā poēma „Varoņa dzīve”. Koncertzālē klausītāji tiek aicināti arī uz pianistes Artas Arnicānes un Īlingas simfoniskā orķestra (Londona) koncertu „Maskata tango un Elgara simfonija” (26. jūlijs). 

Kā ik katru gadu, izcili koncerti skanēs arī Sv. Jāņa baznīcā.  Ar „Gruzijas dvēseli gruzīnu balsīs” baznīcas velves piedziedās gruzīnu vīru koris Iberi (12. jūlijs).  Baznīcā gaidāms arī  Latvijas skatītāju iemīļotā soprāna Ineses Galantes solokoncerts, kurā piedalīsies ērģelnieks Aivars Kalējs (18. jūlijs). Kamerkoris Stella Montis (Francija) izdziedās „Parīzes klaigas un Vaska klusās dziesmas” (27. jūlijs). Savukārt Cēsu meža skolā paredzēts intīmākas mūzikas notikums – „Dziesmu un romanču vakars”, kas tiks veltīts dziedātajam Nikolajam Goršeņinam. Tajā piedalīsies mecosoprāns Ieva Parša, basbaritons Rihards Mačanovskis, baritons Igors Martaks, kā arī pianisti Herta Hansena un Mārtiņš Zilberts (19. jūlijs).

Festivāla teātra programmā iekļautas četras skatītāju un profesionāļu atzītas teātra izrādes.  Koncertzāles skatuvi apdzīvos Nacionālā teātra „Mollija saka jā!” (režisors Pēteris Krilovs, 1. augusts) un „Jūtu tektonika” (režisors Mihails Gruzdovs, 1. augusts), kā arī Dailes teātra „Vecpuiši un vecmeitas” (režisors Regnārs Vaivars, 8. augusts) un Liepājas teātra muzikālais dzīvesstāsts „Piafa”  (režisore Laura Groza-Ķibere, 2. augusts), kas saņēmis  raidījuma „100g kultūras” balvu „Kilograms kultūras 2013″. Izrādes galvenās lomas atveidotāja Agnese Jēkabsone par Piafas lomas atveidojumu saņēmusi Liepājas Kultūras balvu 2013 un laikraksta „Diena” Gada balvu kultūrā.

Un kas gan būtu Cēsu mākslas festivāls bez grandioza notikuma skatītāju tik iecienītajā Cēsu pils parka estrādē? Šogad skatītājiem tiek piedāvāts grupas „Instrumenti” koncertšovs (19. jūlijs).

Koncertu un izrāžu laikā vecākiem būs iespēja savus bērnus uzticēt Radošajai bērnistabai.

Paugurainā, mazapdzīvotā lauku apvidū, kuram līdz pat šim brīdim raksturīgi ir zemes ceļi, 100 km uz ziemeļaustrumiem no Rīgas atrodas māja, kurā 1872.gadā ir dzimis Vilhelms Purvītis.

Purvītis ir tas, kurš latviešu ainavas glezniecības tradīcijai izcīnīja Eiropas atzinību un kā dzimtās zemes ainavists tiek uzskatīts par modernās latviešu tēlotājas mākslas pamatlicēju. Orientēšanās Eiropas gleznošanas tradīcijās - impresionismā, luminismā, puantilismā un šo tradīciju izmantošana radošajā darbībā darīja viņu par starptautiska līmeņa mākslinieku, eiropiešu ‘avant la lettre’.

Ne tikai pateicoties izcilībai kā māksliniekam, bet arī pateicoties entuziasmam un viņa simboliskajai figūrai, Purvītis kļuva par Rīgas pilsētas Mākslas skolas direktoru (tagadējā Latvijas Mākslas akadēmija) 1913.gadā un par Valsts Mākslas muzeja (tagadējais Latvijas Nacionālais mākslas muzejs) direktoru 1919.gadā.

Tas bija neilgi pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas 1995.gadā, kad es rīkoju menedžmenta kursus Latvijas muzeju vadītājiem un tiku kādas kursantes uzrunāta. Esot muzeja direktorei, viņa vienlaicīgi pildīja arī kultūras pieminekļu inspektora pienākumus un viņas pārraudzītajā teritorijā atradās slavenā latviešu mākslinieka dzimtās mājas. Saimniecība bija nožēlojamā stāvoklī un viņa gribēja to glābt.

Šī kundze izstrādāja saimniecības konservācijas plānu, taču tajā laikā atrast nepieciešamos sponsorus izrādījās neiespējami. Un tomēr māju sliktais stāvoklis situāciju darīja steidzamu. Tādējādi neiedziļinoties stāsta detaļās notika tā, ka 1998.gada 7.maijā es parakstīju līgumu, kurš mani pilnvaroja par saimniecības mantinieci un es pārņēmu ļoti sliktā stāvoklī esošo māju ar saimniecības ēkām, komplektā ar 80 hektāriem zemes skaistā un mežonīgā apvidū Taurupes pašvaldības teritorijā, netālu no Zaubes ciema.

1999.gadā, tikko atguvusies no atskārsmes par mana lēmuma uzlikto nastu, es sāku saimniecības galvenās ēkas restaurācijas darbus. Starptautiska palīgu grupa, kurā bija latvieši, poļi, ukraiņi, krievi un es, dāniete, strādāja plecu pie pleca četrus mēnešus ilgi. Un šajā garajā vasarā notika brīnums. Māja ieguva jaunu lubu jumtu, tika ierīkota kanalizācija, elektroapgāde, moderna tualete un vannas istaba. Māja tika nokrāsota un restaurēta, atbilstoši tās tradicionālajam izskatam.

  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Latviski
Pakalpojumi: 
  • Gida pakalpojumi
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta

Cēsu Tūrisma attīstības un informācijas centrs piedāvā: tūrisma informāciju, suvenīrus, kartes, pastkartes, naktsmītņu rezervēšanu, internetu un gida pakalpojumus (pa Cēsu Viduslaiku pili, Vecpilsētu, pilsētu).

Papildus iespējamas arī teatralizētas programmas. Viduslaiku spēles - piedāvājam iejusties viduslaikos ar dažādu spēka un veiklības spēļu palīdzību. Šādas spēles tika spēlētas jau no agras bērnības, tā nodrošinot vajadzīgās iemaņas, kas nepieciešamas, lai kļūtu par pilntiesīgu bruņinieku. Ar pils kalpotāja palīdzību varēsiet pārliecināties par savām spējām, cīnoties uz līdzsvara baļķa, staigājot uz koka kājām, metot akmentiņus mērķī, velkot nūju un citos pārbaudījumos.

Vairāk informācijas par programmām: Ieva Kalniņa, telefona numurs: +371 26339342, e-pasts: ieva.cesis@inbox.lv


Biļetes uz Cēsu Pils kompleksu (Cēsu viduslaiku pils, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, kā arī Izstāžu nams) beidzam pārdot 45 min. pirms darba laika beigām.

Datums: 
10.08 - 11.08.2013

Cēsu pilsnovadā norisināsies Livonijas svētki, kuru ietvaros laika pārbaudi izturējusī māksla, mūzika, prasmes, modes un sacensību gars atdzīvina Cēsis, Cēsu pili un Āraišus. Īpašs uzsvars tiek likts uz bruņniecības un kara lietām - sacensībām, lauka kaujām, cīņu paraugdemonstrējumiem. Pasākuma laikā uzstājas viduslaiku un renesanses mūzikas ansambļi no dažādām valstīm, kā arī no Latvijas, būs tirdziņš, mielastu vietas un citas aktivitātes.

Norises vietas nosaukums: 
Cēsis
Laiks: 
no plkst. 14.00

Padari vienu rudenīgu sestdienu garāku, piepildot to ar siltumu un gaismu...

Ņem dārza sveci un dodies uz Līgatni izbaudīt UGUNS NAKTS burvību! Viss Vienkoču parka Gaismas mežs tiks izlikts ar svecēm, varēs vērot savdabīgu āra apgaismojumu, pašā meža viducī būs sakurts lielais ugunskurs, pie kā sildīties, kā arī tradicionālais lāpu gājiens,  kas radīs pilnīgi citādu parka redzējumu: kādam būs baisi, kādam – neparasti, bet vēl kādam citam – romantiski :) Neizpaliks arī uz ugunskura gatavota maltīte un īpašais Uguns Nakts vīns.

Dienas gaitā no plkst. 14.00 dažādas radošās aktivitātes, no plkst. 16.00 patiesi spocīgas padarīšanas,  plkst. 21.00 lielais lāpu gājiens,  bet izskaņā – jaukas sajūtas pie ugunskura kopā ar Kārli Kazāku. 

Norises vietas nosaukums: 
Vienkoču parks
  • Kategorija: 
    Kafejnīcas un tējnīcas

„Vendene” ir smeķīgi gardas pusdienas un vakariņas.

Tiklīdz ir apēsts pēdējais kumoss, gribas, lai tomēr būtu kaut vēl viens kumoss, jo ir tik gardi, gardi... Arī Vendene tiek klāti banketi līdz 50 personām. Tāpat tiek piedāvāta bēru galdu klāšana (cena Ls 5,80 personai), tūristu grupu ēdināšana. Ir iespējams jebkuru kāroto ēdienu paņemt līdzi.
Pakalpojumi: 
  • Pieejams smēķētājiem
  • Piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem
  • Tualete
  • TV
  • Banketu apkalpošana
  • Izbraukuma ēdināšana
  • Vasaras terase
  • Telpas svinībām
  • Darba laiks: 
    Pirmdiena10:30 - 20:00
    Otrdiena - Ceturdiena10:30 - 22:00
    Piektdiena06:00
    Sestdiena06:00
    Svētdiena11:00 - 22:00

Mājīgs krodziņš ar kamīnu Latviskā stilā! Krodziņš "Glendeloka" ir jauna, mīlīga un mājīga atpūtas vieta, kur var baudīt gan gardu ēdienu izvēli, gan relaksēties brīvajā dabā.

Šī ir gan romantiskavieta mīlniekiem, gan biznesīga vide darba kolēģiem, gan draudzīga vieta ģimenēm ar bērniem!   Krodziņa personāls parūpēsies par jūsu romantisko vakara noskaņu un gardo ēdienu, un šī vieta kļūs par jūsu liktenīgo, kur vēlēsieties atgriezties. Un tepat jau tuvojas arī pavasaris, karstāko jūtu laiks.   Plānojat pusdienas vai vakariņas ar darba kolēģiem? Krodziņš sarūpēs jums piemērotāko galdiņu un iekļausies jūsu noteiktajā laikā. Vēlaties pavadīt lielisku pēcpusdienu ar saviem lielākajiem un mazākajiem ģimenes locekļiem? Krodziņš piedāvā bērnu mantu stūrīti iekštelpās, bet vasarā – bērnu spēļu laukumu līdzās vasaras terasei.   Katrs ēdiens tiek gatavots no svaigiem produktiem (lauku dārzeņiem, augļiem u.c.) un ar patiesu mīlestību.   Varam vienlaicīgi apkalpot līdz 75 gardēžiem ziemā un līdz 130 gardēžiem vasarā. Pie krodziņa ir pieejama ērta bezmaksas autostāvvieta.

Mūsu pavāru veikumu un piedāvājumu cēsnieki vērtē kā labu un gardu. Provinces kafejnīca ir iecienīta maltītes baudīšanas vieta kā pusdienu tā vakariņu laikā.

Ziemas sezonā, vienlaicīgi varam uzņemt līdz 40 apmeklētāju. Vasaras sezonā līdz 100, kad izmantojam arī āra terasi. Provinces ēdienkarte tiek variēta katru dienu . Produktus iepērkam no vietējiem ražotājiem vai izaudzējam paši, līdz ar to ēdiena kvalitāte ir lieliska. Brīdinām laicīgi – porcijas nav mazas !