Cēsu novads

Mūsdienās par pilsētas mūra vārtiem liecina pamatu un virszemes fragmentu rekonstrukcija, kas rada zināmu priekšstatu par viduslaiku mūri, vārtu lielumu un pamatīgumu. Staigājot tiem cauri ir iespēja iztēloties, kā pa izrakumos attīrīto bruģi cēsnieki staigājuši 17. - 18. gadsimtā. Bet paši vārti simboliski savieno divas pilsētas daļas - vecpilsētu ar Vienības laukumu, kas tiek uzskatīts par pilsētas centru.

Apmeklējot šo vietu, vēsture gan tālā, gan pavisam nesenā atklāsies pilnīgi neparastā veidā, kas vienlaicīgi līdzinās gan piedzīvojumam. gan arī ceļojumam laikā.

Atklātā krājuma ekspozīcija izvietota divās zālēs, kur tematiski sagrupēti priekšmeti sākot no mēbelēm, traukiem, gaismekļiem, gludekļiem, darbarīkiem, apaviem līdz pat saldumu kārbām, rotaļlietām un grezniem galda piederumiem. Interesants ir fakts, ka daudzi izstādītie priekšmeti vairs nav atrodami pielietojumā mūsdienās, turklāt citu mūsdienīgi populāru un nepieciešamu lietu „senči” ir bijuši jau senā pagātnē izgatavoti, tikai vienkāršākā veidā. Piemēram, pagājušā gadsimta 20. gados jaunās māmiņās kā palīgu bērnu pieskatīšanā jau tad izmantoja ļoti vienkāršu uz riteņiem uzmeistarotu koka „staiguli”, savukārt milti netika mērīti kilogramos, bet gan speciāli tam paredzētā miltu kastē - garņicā, kura datēta 1845. gadā, bet elektronisko svaru priekštecis - atsvars svariem jau bijis atzīmēts no 1766. gada.

Atklātais krājums šobrīd apskatāms  tikai ar iepriekšēju pieteikšanos pa tālruni 26551018 vai 64120618.

SIA "Valdars" keramikas darbnīcā strādā vieni no pieredzējušākajiem meistariem Vidzemē, kuru roku darbs rada neatkārtojamus keramikas izstrādājumus.

 SIA "Valdars" keramikas meistari aicina apskatīt kā top māla izstrādājumi - no māla sagatavošanas procesa līdz ceplim, kur tiek ielikts jau izžuvis izstrādājums. Varēsiet vērot meistaru darbu, uzdot jautājumus un Jūsu iekāroto izstrādājumu iegādāties mūsu veikaliņā par ražotāja cenām. Mūsu ekskursiju vadītājs Jūs laipni izvadās un izrādīs māla izstrādājumu tapšanas noslēpumus. Būsim ļoti priecīgi, ja būsim Jūs ieinteresējuši ar savu piedāvājumu. Keramikas darbnīca atrodas Cēsīs, Celtnieku ielā 5. 

 

19. gadsimta pirmajā pusē Cēsu Jaunā pils un muiža piederēja grāfam Kārlim Zīversam, kurš 1842. gadā lika nojaukt to, kas vēl saglabājies no Sv. Katrīnas baznīcas, un uz vecā dievnama pamatiem uzcēla tagadējo pareizticīgo Apskaidrošanas baznīcu, celtniecībā izmantojot nojauktās baznīcas akmeņus. Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca celta bizantiešu stilā. Sienas mūrētas no dolomītakmeņiem. No vecās Katrīnas baznīcas pilnīgi saglabājušās gotiskās baznīcas draudzes telpas. Dievnamā pie altāra atrodas glezna "Kristus augšāmcelšanās", bet sienas klāj J.Kēlera gleznojumi. Baznīcas dārzā atrodas Cēsu pilsmuižas īpašnieku Zīversu dzimtas kapi.

Līvu laukuma dienvidu malā viduslaikos atradušies vecie un jaunie Rīgas vārti - vecie Rīgas vārti ar torni Rīgas un Gaujas ielu krustojuma bijuši 10x10m lieli. Jaunie Rīgas vārti atradušies veco vārtu austrumu pusē. Līvu laukumam piekļāvies Komtešu jeb tautā sauktais Princešu nams.

Mūsdienās rekonstruēto laukumu rotā strūklaka, kuras vietā 13. gs. atradusies aka - Lejas Šķimbēgs (tulkojumā no senvācu valodas - dzidrs strauts). Vakaros tā  iemirdzas gaismas rotaļās. Pilsētas viesi strūklakā mēdz iemest monētas ar domu par atgriešanos.

Šo gadsimtu laikā mainījušās varas un politiskās sistēmas, bet alus nemainīgi palicis labākais slāpju veldzētājs gan tālajā pagātnē, gan šodien.

    Vecā alus darītava (apskatāma no ārpuses), kas tiek saukta arī par Alus brūzi, celta 1878. gadā. Tās īpašnieks bija grāfs Emanuels Zīverss. 1922. gadā vairāki Cēsu uzņēmēji atpērk darītavu no Zīversu dzimtas, un  šajā laikā darītavā tiek ražots arī vīns, sulas un minerālūdens. 
No 1976. līdz 2001. alu un atspirdzinošos dzērienus šeit ražoja "Cēsu alus". 

   Šobrīd Vecā alus darbnīca ir tapusi par mūsdienīgu izstāžu centru, kur katru gadu augustā Mākslas festivāla laikā ir apskatāmas dažādu veidu un stilu mākslas izstādes.

    Mūsdienās alus darīšanas tradīcijas Cēsīs turpinās. A/S „Cēsu alus” izveidojusi jaunu alus darītavu ārpus pilsētas centra, kas ir viena no modernākajām alus ražotnēm Baltijas valstīs. Šeit var arī pieteikt ekskursijas gida pavadībā. 
Pilsētas viesiem, apmeklējot Cēsu kafejnīcas un restorānus, noteikti ir jāpagaršo kāda no Cēsīs ražotajām alus vai kvasu šķirnēm.

Laukumā atradies arī soda stabs un dienvidrietumu stūrī aka. 20.gs. sākumā vecais tirgus laukums pilsētai kļuva par šauru, tādēļ to 20. gados pārcēla uz tagadējo vietu, bet atbrīvojušos laukumu 1927. gadā nolēma pārvērst par skvēru.

    Pēc 2008. - 2009. gadā veiktās laukuma rekonstrukcijas tas kļuvis par mūsdienīgu, aktīvi un daudzveidīgi izmantojumu pilsētvides telpu, saglabājot viduslaiku tirgus laukuma iezīmes. Laukums ir noklāts ar dažādu toņu laukakmens, granīta un betona bruģi, kas  raksturo laukuma seno, ūdens noteku veidoto lineāro dalījumu. Laukuma malā ir izvietota Augstskolas ēka un pretī tai strūklaka – laukuma segumā iebūvēta un līnijās izkārtotu sprauslu sistēma ar mainīgu ūdens šļākšanas ritmu, augstumu un apgaismojumu.

    Senais Tirgus laukums atkal kļuvis par Cēsu vecpilsētas nozīmīgāko un visaktīvāko teritoriju. Šeit notiek tirdziņi, vasaras vakaros koncerti, ziemā izvietota slidotava. Tieši šeit ik gadu Pirmajā Adventē tiek iedegta pilsētas eglīte. Vasarā strūklaka ir ģimeņu atpūtas vieta, kur siltā laikā bērni skraidelē starp ūdens strūklu rindām, bet vakaros pulcējas gan cēsnieki, gan pilsētas viesi.

Svētavots pie Cīrulīšiem atrodas privātā teritorijā, ir apsargāts, apkots un ievērotas visas sadzīves normas. Avots atrodas skaistā gleznainā dabas parka nogāzē. Pie avota un avota apkārtnē aug ilggadīgi koki - priedes, bērzi, kļavas, ozoli, dažādu sugu egles un citi koki. Parkā dzīvo vāverītes. Ir uzsākti parka sakopšanas un izdaiļošanas darbi. Sevišķi skaisti tek čalodams un burbuļodams avota ūdentiņš, kas kopumā rada brīnumainu auru un vienreizējas dvēseles izjūtas.

Uz neaizmirstamu relaksēšanos un spēku atjaunošanu Jūs aicina „Svētavota” atpūtas kompleksa septiņvietīgā āra džakuzi – vienīgā vieta Austrumeiropā, kur ir ekskluzīva iespēja izbaudīt masāžu vannā, kas pildīta ar īstu, kristāldzidru avota ūdeni bez jebkādiem piemaisījumiem. Šeit Jūs atpūtināsiet miesu un uzlādēsiet garu zem zvaigžņotām debesīm vasaras tveicē vai pašā sīvākajā ziemas spelgoņā.

Kā mūs atrast?

• Kārļamuiža atrodas: Cēsu rajonā, Kārļos, Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Tā ir 75 km attālumā no Rīgas, 8 km attālumā no Cēsīm (Žagarkalna), 7 km attālumā no Āraišiem un Zvārtes ieža, 13 km attālumā no Līgatnes.

Par Kārļmužu:

• Kārļumuižas vēsture iesniedzas 18.gs. Viesnīca ir iekārtota senās Kārļu muižas ērbeģī. Tas celts 19. gs. četrdesmitajos gados. Ārēji vecā ēka ir maz mainījusies, saglabājot oriģinālo eleganci un stilu.
• Mūsdienās tur ir iekārtota jauka viesību zāle un 7 plaši apartamenti ar atsevišķām virtuvēm un guļamistabām, tās piedāvā mūsdienu ērtības. Muižas namā atradīsiet augstu viesmīlību un servisu.
• Tuvējā apkārtnē ir dabas pastaigu takas, velomaršruti un slēpošanas trases, elpu aizraujošas ainavas un smilšakmens iežu atsegumi. Kārļamuiža atrodas Amatas senlejā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Tā ir tikai aptuveni 8 km attālumā no Cēsīm (Žagarkalna), 7 km attālumā no Āraišiem un Zvārtes ieža, 13 km attālumā no Līgatnes.

Naktsmītnes:

• Viesnīcas pirmajā stāvā izvietoti divi plaši apartamentu tipa viesu numuri; katrā no tiem ir divas guļamistabas, koridors, virtuve, duša un WC. Šie apartamenti īpaši piemēroti ģimenēm ar bērniem vai draugu kompānijām.

Vēl pirmajā stāvā, kreisajā mājas spārnā ir sekojošas telpas:

• Pasākumu telpa ar kamīnu (ietilpība līdz 50 cilvēku);
• Neliela semināru telpa (ietilpība līdz 15 cilvēkiem);
• Virtuves telpa;
• Palīgtelpas.
• Viesnīcas otrajā stāvā izvietoti 5 numuriņi, katrs ar 1 guļamistabu, virtuves nišu un sanitāro mezglu ar dušu un tualeti, no tiem 1 četrvietīgs, 2 trīsvietīgi un 2 divvietīgi numuriņi.

• Kārļamuižas mierīgā un klusā vide sniedz labvēlīgus apstākļus īpašu pasākumu rīkošanai, izmantojot visas nama telpas un teritoriju.
• Senatnīgās ēkas šarms un elegance, kā arī ainaviski bagātā 30 ha plašā apkārtnes teritorija  līdz pat Amatai sniedz iespēju rīkot intīmas un sirsnīgas laulību svinības vai citus ģimenes vai draugu svētkus.
• Mežaparks ar tās izteiksmīgo reljefu līdz pat Amatai , kā arī labiekārtotie sporta laukumi ir  viesu rīcībā komandas veidošanai, atpūtai vai sporta aktivitātēm dabā.
• Viesnīcā ir 7 īpaši iekārtoti apartamenti ar privātu atmosfēru ar vienu vai divām guļamistabām, var nakšņot 24 cilvēki. Ir iespējams izvietot 16 papildus gultas vietas, vienlaicīgi nodrošinot 40 gultas vietas. Katrā numurā ir virtuve vai virtuves niša, SAT televīzija, fēns matu žāvēšanai, kā arī duša.

Ainavu mežaparks:

Muižas ainavu parks. Atbilstoši sava laika modes prasībām 19. gs., Kārļumuižā tika izveidots brīva plānojuma ainavu parks, kas aptvēra vairākus labiekārtotus meža nogabalus no Kārļumuižas centra līdz pat Amatai. Parks iekļāva senlejas lielākos iežu atsegumus un kraujas: Ainavu krauju, Ērgļu klinti, Gulbju iezi u.c. Mūsdienās saglabājusies neliela daļa no dendroloģiskajiem stādījumiem un takām. Ir iepējams izstaigāt dažas no vecā parka takām, kā arī aplūkot iespaidīgas kraujas un iežu atsegumus gar Amatu. Teritorijas labiekārtošana un sakopšana turpinās.

Ainavu krauja atrodas Amatas krastā, apm. 1 km attālumā no"Kārļamuižas" , iepretī Kārļu zivjaudzētavai (bij., Kārļumuižas ūdensdzirnavām), starp Ainavu un Klintsleju mājām. Ainavu krauja ir 45 m augsta, vairāk nekā 500 m gara upes krasta krauja,kurā atrodas divi atsegumi. Tas ir viens no augstākajiem iežu atsegumiem Latvijā. No kraujas paveras iespaidīga ainava uz Amatas senleju.

1997.gadā tas pārcēlās uz Cēsu Vēstures un mākslas muzeja velvēm un paralēli tautas lietišķās mākslas salonam un suvenīru veikaliņam darbojās arī kā lietišķās mākslas meistaru konsultāciju centrs. Savu tagadējo nosaukumu aušanas darbnīca „Vēverīšas” ieguva 2003.gada pavasarī, kad muzeja vadība (tagad – Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs) piešķir atsevišķas telpas tās darbībai, kur „Vēverīšu” saimnieces čakli strādā turpmākos četrus gadus. 

Līdz ar muzeja rekonstrukcijas darbu uzsākšanu 2007.gada vasarā aušanas darbnīca „Vēverīšas” pārceļas uz jaunām telpām Rīgas ielā 20, kas atrodas blakus Rožu laukumam un Sv. Jāņa baznīcai. Darbību uzsāk arī viena no retajām privātajām izstāžu zālēm Latvijā – izstāžu zāle „Vecpilsēta”, kas ik mēnesi piedāvā jaunas izstādes un priecē ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet arī pilsētas viesus. 

2010.gada nogalē izstāžu zāle „Vecpilsēta” pārtrauc savu darbību, taču aušanas darbnīca „Vēverīšas” turpina darboties kā lietišķās mākslas un konsultāciju centrs, kā arī iemīļota ārzemju viesu apmeklējuma vieta. Jaunajās telpās, Rīgas ielā 19 (3.stāvs), joprojām visiem interesentiem ir pieejama apskatei latviešu tautas tērpu pastāvīgā ekspozīcija ar autentiski darinātiem priekšmetiem. 

Gan pašmāju, gan ārzemju tūristiem tiek demonstrētas aušanas prasmes, kā arī jebkuram interesentam ir iespēja pašam pamēģināt aust. Tiek sniegtas konsultācijas Latviešu Dziesmu un Deju svētku dalībniekiem kā pareizi ģērbties, piedaloties tautas tērpu skatēs, kā arī izstādēs. Suvenīru veikaliņā iespējams iegādāties visdažādākos latviešu tautas mākslas izstrādājumus – cimdi, zeķes, jostas, linu galdauti un dvieļi, dzintara un ādas izstrādājumi, keramika, rotaslietas... 

Aušanas darbnīcā „Vēverīšas” visi izgatavotie izstrādājumi ir roku darbs, ko īpaši spēj novērtēt ārzemju viesi. Šie suvenīri, kā arī tautas tērpu atsevišķi priekšmeti un to komplekti ir aizceļojuši uz dažādām vietām Eiropā, Āfrikā, Austrālijā, Dienvidamerikā un Amerikas Savienotajās Valstīs.