A+
Beta

Cēsu novads

Līdz 40m augsta ar mežu apaugusi Gaujas labā pamatkrasta nogāze ar vairākiem smilšakmens atsegumiem. Viens no tiem atrodas nogāzes lejasdaļā un veido 7m platu 5m dziļu nišu. Otrā krastā – vairākus metrus augstais Leimaņu iezis. Abi atsegumi atrodas aiz Amatas ietekas.

57"16'36 25"6'35
57.276630, 25.109596
  • Adrese: 
    Cēsu novads, Raiskuma pagasts
Informācija mainīta: 05.11.2012

Kazu iezis atrodas nepilnu kilometru lejpus Raunas ietekas Gaujā, kreisajā pamatkrastā. Šajā pagrieziena vietā no dziļa atvara izslejas sarkanīga smilšakmeņu siena, to pazīst kā Paeglīšu iezi, Sarkanās klintis, Kazu iezi un arī Kāzu iezi. Nelīdzenās, sarkanīgās ieža sienas garums ir 300m. Tajā kā cietokšņa bastioni, raugoties no upes, iezīmējas divi prāvi izciļņi, kurus šķir sengrava un Gaujas līcītis. Vislielāko augstumu (16m) Kazu iezis sasniedz abu izciļņu virsotnēs. Citur ieža sienas augstums mainās no 3 līdz 10m.Kazu iezi veido sarkanīgi, sarkanīgi dzelteni vai dzeltenīgi balti, pārsvarā smalkgraudaini Gaujas svūtas smilšakmeņi. tajos vietām labi saskatāmas slīpslāņojuma tekstūras - senais, ne mazāk kā 340 miljonu gadu vecais straumju zīmējums.
Gar Kazu ieža austrumu daļas pakāji izkaisīiti vairāki lieli laukakmeņi, kas ērti iekārtojušies uz smilšakmeņos izskalotas pamatnes. Tā slīpi turpinās arī upes gultnē un tad ar vertikālu kāpi apraujas tumsajā dziļumā.

Mēs esam Bērnu Zinātnes centrs Z(in)oo. Mūsu mērķis ir atraisīt cilvēkā dabisko zinātkāri par sevi, apkārtējo pasauli un tehnoloģijām. Mēs ticam, ka kartam cilvēkam piemīt unikāls potenciāls. Aizraujošs izzināšanas process ir sākums attīstībai ilgtermiņā.

Z(in)oo piedāvā interaktīvas ekspozīcijas, lai apmeklētāji paši varētu izmēģināt dažādas tehnoloģijas un pārbaudīt dabas likumus: mācīties matemātiku lēkājot, izbaudīt gravitāciju šūpolēs, izprast berzi braucot ar īpašiem kartingiem, redzēt skaņu, optiskās ilūzijas, veidot zobratu pārnesumus, saprast katapultas darbības principus, būvēt un vadīt robotus, redzēt zibeni, kustināt priekšmetus ar domu spēku, sēdēt uz naglām un vēl un vēl. Kopā vairāk nekā 30 interaktīvi eksponāti. Mazākiem apmeklētājiem ir iespēja spēlēties ar VARIS un LEGO konstruktoriem. Bet pavisam mazākie kopā ar vecākiem var spēlēties ar attīstošām rotaļlietām.

Tagadējās Rīgas ielas pašā sākumā ir atradušies Raunas vārti (14. - 15.gs) No šejienes viduslaikos sācies Raunas - Alūksnes - Pleskavas un Trikātas - Pleskavas ceļš.

Mūsdienās par pilsētas mūra vārtiem liecina pamatu un virszemes fragmentu rekonstrukcija, kas rada zināmu priekšstatu par viduslaiku mūri, vārtu lielumu un pamatīgumu. Staigājot tiem cauri ir iespēja iztēloties, kā pa izrakumos attīrīto bruģi cēsnieki staigājuši 17. - 18. gadsimtā. Bet paši vārti simboliski savieno divas pilsētas daļas - vecpilsētu ar Vienības laukumu, kas tiek uzskatīts par pilsētas centru.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs sniedz unikālu iespēju - klātienē apskatīt un iepazīties ar gadsimtiem seniem priekšmetiem, no kuriem daudzi līdz šim nav bijuši izstādīti muzeja ekspozīcijās.

Apmeklējot šo vietu, vēsture gan tālā, gan pavisam nesenā atklāsies pilnīgi neparastā veidā, kas vienlaicīgi līdzinās gan piedzīvojumam. gan arī ceļojumam laikā.

Atklātā krājuma ekspozīcija izvietota divās zālēs, kur tematiski sagrupēti priekšmeti sākot no mēbelēm, traukiem, gaismekļiem, gludekļiem, darbarīkiem, apaviem līdz pat saldumu kārbām, rotaļlietām un grezniem galda piederumiem. Interesants ir fakts, ka daudzi izstādītie priekšmeti vairs nav atrodami pielietojumā mūsdienās, turklāt citu mūsdienīgi populāru un nepieciešamu lietu „senči” ir bijuši jau senā pagātnē izgatavoti, tikai vienkāršākā veidā. Piemēram, pagājušā gadsimta 20. gados jaunās māmiņās kā palīgu bērnu pieskatīšanā jau tad izmantoja ļoti vienkāršu uz riteņiem uzmeistarotu koka „staiguli”, savukārt milti netika mērīti kilogramos, bet gan speciāli tam paredzētā miltu kastē - garņicā, kura datēta 1845. gadā, bet elektronisko svaru priekštecis - atsvars svariem jau bijis atzīmēts no 1766. gada.

Atklātais krājums šobrīd apskatāms  tikai ar iepriekšēju pieteikšanos pa tālruni 26551018 vai 64120618.

SIA "Valdars" dibināta 1992. gadā. Keramikas darbnīca nodarbojas ar dārza un dekoratīvās keramikas ražošanu. Keramikas ražotne atrodas vienā no gleznainākajām Latvijas pilsētām - Cēsīs.

SIA "Valdars" keramikas darbnīcā strādā vieni no pieredzējušākajiem meistariem Vidzemē, kuru roku darbs rada neatkārtojamus keramikas izstrādājumus.

 SIA "Valdars" keramikas meistari aicina apskatīt kā top māla izstrādājumi - no māla sagatavošanas procesa līdz ceplim, kur tiek ielikts jau izžuvis izstrādājums. Varēsiet vērot meistaru darbu, uzdot jautājumus un Jūsu iekāroto izstrādājumu iegādāties mūsu veikaliņā par ražotāja cenām. Mūsu ekskursiju vadītājs Jūs laipni izvadās un izrādīs māla izstrādājumu tapšanas noslēpumus. Būsim ļoti priecīgi, ja būsim Jūs ieinteresējuši ar savu piedāvājumu. Keramikas darbnīca atrodas Cēsīs, Celtnieku ielā 5. 

 

Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca atrodas Pils parka ziemeļaustrumu kraujā. Doma celt baznīcu latviešu draudzei radusies jau 14. gadsimtā, kad vācu bruņinieku uzceltās Cēsu mūra pils pievārtē sāka veidoties latviešu apmetne, un Cēsu Doms - Sv. Jāņa baznīca - vairs nespēja uzņemt visus dievlūdzējus.

19. gadsimta pirmajā pusē Cēsu Jaunā pils un muiža piederēja grāfam Kārlim Zīversam, kurš 1842. gadā lika nojaukt to, kas vēl saglabājies no Sv. Katrīnas baznīcas, un uz vecā dievnama pamatiem uzcēla tagadējo pareizticīgo Apskaidrošanas baznīcu, celtniecībā izmantojot nojauktās baznīcas akmeņus. Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca celta bizantiešu stilā. Sienas mūrētas no dolomītakmeņiem. No vecās Katrīnas baznīcas pilnīgi saglabājušās gotiskās baznīcas draudzes telpas. Dievnamā pie altāra atrodas glezna "Kristus augšāmcelšanās", bet sienas klāj J.Kēlera gleznojumi. Baznīcas dārzā atrodas Cēsu pilsmuižas īpašnieku Zīversu dzimtas kapi.

Līvu laukums 13. gs. pirmajā pusē bija pirmais Cēsu pilsētas tirgus laukums. Šeit atradās baznīca, arī kapsēta un Rīgas vārti pilsētas mūrī. 13. gs. beigās, veidojoties jaunajai pilsētai, te iesākās nākamās pilsētas galvenā iela - Rīgas iela.

Līvu laukuma dienvidu malā viduslaikos atradušies vecie un jaunie Rīgas vārti - vecie Rīgas vārti ar torni Rīgas un Gaujas ielu krustojuma bijuši 10x10m lieli. Jaunie Rīgas vārti atradušies veco vārtu austrumu pusē. Līvu laukumam piekļāvies Komtešu jeb tautā sauktais Princešu nams.

Mūsdienās rekonstruēto laukumu rotā strūklaka, kuras vietā 13. gs. atradusies aka - Lejas Šķimbēgs (tulkojumā no senvācu valodas - dzidrs strauts). Vakaros tā  iemirdzas gaismas rotaļās. Pilsētas viesi strūklakā mēdz iemest monētas ar domu par atgriešanos.

Kopš 1590. gada Cēsīs ir darīts latviešu nacionālais dzēriens alus. Šis gads tiek arī uzskatīts par "Cēsu alus" dibināšanas gadu. Vairāk nekā četrus gadu simtus Cēsīs, lielā noslēpumā glabājot seno alus recepti un nododot alus gatavošanas tradīciju no paaudzes paaudzē, darbojušies daudzi alus darītāji.

Šo gadsimtu laikā mainījušās varas un politiskās sistēmas, bet alus nemainīgi palicis labākais slāpju veldzētājs gan tālajā pagātnē, gan šodien.

    Vecā alus darītava (apskatāma no ārpuses), kas tiek saukta arī par Alus brūzi, celta 1878. gadā. Tās īpašnieks bija grāfs Emanuels Zīverss. 1922. gadā vairāki Cēsu uzņēmēji atpērk darītavu no Zīversu dzimtas, un  šajā laikā darītavā tiek ražots arī vīns, sulas un minerālūdens. 
No 1976. līdz 2001. alu un atspirdzinošos dzērienus šeit ražoja "Cēsu alus". 

   Šobrīd Vecā alus darbnīca ir tapusi par mūsdienīgu izstāžu centru, kur katru gadu augustā Mākslas festivāla laikā ir apskatāmas dažādu veidu un stilu mākslas izstādes.

    Mūsdienās alus darīšanas tradīcijas Cēsīs turpinās. A/S „Cēsu alus” izveidojusi jaunu alus darītavu ārpus pilsētas centra, kas ir viena no modernākajām alus ražotnēm Baltijas valstīs. Šeit var arī pieteikt ekskursijas gida pavadībā. 
Pilsētas viesiem, apmeklējot Cēsu kafejnīcas un restorānus, noteikti ir jāpagaršo kāda no Cēsīs ražotajām alus vai kvasu šķirnēm.

Rožu laukums, bijušais Tirgus laukums, kas atrodas Sv. Jāņa baznīcas priekšpusē, kopš 13.gs. vidus zināms kā dzīvas tirgošanās vieta.

Laukumā atradies arī soda stabs un dienvidrietumu stūrī aka. 20.gs. sākumā vecais tirgus laukums pilsētai kļuva par šauru, tādēļ to 20. gados pārcēla uz tagadējo vietu, bet atbrīvojušos laukumu 1927. gadā nolēma pārvērst par skvēru.

Pēc 2008. - 2009. gadā veiktās laukuma rekonstrukcijas tas kļuvis par mūsdienīgu, aktīvi un daudzveidīgi izmantojumu pilsētvides telpu, saglabājot viduslaiku tirgus laukuma iezīmes. Laukums ir noklāts ar dažādu toņu laukakmens, granīta un betona bruģi, kas  raksturo laukuma seno, ūdens noteku veidoto lineāro dalījumu. Laukuma malā ir izvietota Augstskolas ēka un pretī tai strūklaka – laukuma segumā iebūvēta un līnijās izkārtotu sprauslu sistēma ar mainīgu ūdens šļākšanas ritmu, augstumu un apgaismojumu.

Senais Tirgus laukums atkal kļuvis par Cēsu vecpilsētas nozīmīgāko un visaktīvāko teritoriju. Šeit notiek tirdziņi, vasaras vakaros koncerti, ziemā izvietota slidotava. Tieši šeit ik gadu Pirmajā Adventē tiek iedegta pilsētas eglīte. Vasarā strūklaka ir ģimeņu atpūtas vieta, kur siltā laikā bērni skraidelē starp ūdens strūklu rindām, bet vakaros pulcējas gan cēsnieki, gan pilsētas viesi.