A+
Beta

Cēsu novads

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs sniedz unikālu iespēju - klātienē apskatīt un iepazīties ar gadsimtiem seniem priekšmetiem, no kuriem daudzi līdz šim nav bijuši izstādīti muzeja ekspozīcijās.

Muzejs
  • Muzejs
Muzejs
  • Muzejs
Muzejs
  • Muzejs

Apmeklējot šo vietu, vēsture gan tālā, gan pavisam nesenā atklāsies pilnīgi neparastā veidā, kas vienlaicīgi līdzinās gan piedzīvojumam. gan arī ceļojumam laikā.

Atklātā krājuma ekspozīcija izvietota divās zālēs, kur tematiski sagrupēti priekšmeti sākot no mēbelēm, traukiem, gaismekļiem, gludekļiem, darbarīkiem, apaviem līdz pat saldumu kārbām, rotaļlietām un grezniem galda piederumiem. Interesants ir fakts, ka daudzi izstādītie priekšmeti vairs nav atrodami pielietojumā mūsdienās, turklāt citu mūsdienīgi populāru un nepieciešamu lietu „senči” ir bijuši jau senā pagātnē izgatavoti, tikai vienkāršākā veidā. Piemēram, pagājušā gadsimta 20. gados jaunās māmiņās kā palīgu bērnu pieskatīšanā jau tad izmantoja ļoti vienkāršu uz riteņiem uzmeistarotu koka „staiguli”, savukārt milti netika mērīti kilogramos, bet gan speciāli tam paredzētā miltu kastē - garņicā, kura datēta 1845. gadā, bet elektronisko svaru priekštecis - atsvars svariem jau bijis atzīmēts no 1766. gada.

Atklātais krājums šobrīd apskatāms  tikai ar iepriekšēju pieteikšanos pa tālruni 26551018 vai 64120618.

57"18'41 25"16'16
57.311478, 25.271032
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
    • Vāciski
  • Ieejas maksa: 
    Maksas
  • Apmaksas veidi: 
    • Skaidra nauda
Pakalpojumi: 
  • Gida pakalpojumi
  • Izstādes
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
  • Pieejams smēķētājiem
  • Piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem
  • Tualete
Darba laiks: 

Atklātais krājums šobrīd apskatāms  tikai ar iepriekšēju pieteikšanos pa tālruni +371 26551018 vai +371 64120618.

Informācija mainīta: 18.06.2014

SIA "Valdars" dibināta 1992. gadā. Keramikas darbnīca nodarbojas ar dārza un dekoratīvās keramikas ražošanu. Keramikas ražotne atrodas vienā no gleznainākajām Latvijas pilsētām - Cēsīs.

SIA "Valdars" keramikas darbnīcā strādā vieni no pieredzējušākajiem meistariem Vidzemē, kuru roku darbs rada neatkārtojamus keramikas izstrādājumus.

 SIA "Valdars" keramikas meistari aicina apskatīt kā top māla izstrādājumi - no māla sagatavošanas procesa līdz ceplim, kur tiek ielikts jau izžuvis izstrādājums. Varēsiet vērot meistaru darbu, uzdot jautājumus un Jūsu iekāroto izstrādājumu iegādāties mūsu veikaliņā par ražotāja cenām. Mūsu ekskursiju vadītājs Jūs laipni izvadās un izrādīs māla izstrādājumu tapšanas noslēpumus. Būsim ļoti priecīgi, ja būsim Jūs ieinteresējuši ar savu piedāvājumu. Keramikas darbnīca atrodas Cēsīs, Celtnieku ielā 5. 

 

Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca atrodas Pils parka ziemeļaustrumu kraujā. Doma celt baznīcu latviešu draudzei radusies jau 14. gadsimtā, kad vācu bruņinieku uzceltās Cēsu mūra pils pievārtē sāka veidoties latviešu apmetne, un Cēsu Doms - Sv. Jāņa baznīca - vairs nespēja uzņemt visus dievlūdzējus.

19. gadsimta pirmajā pusē Cēsu Jaunā pils un muiža piederēja grāfam Kārlim Zīversam, kurš 1842. gadā lika nojaukt to, kas vēl saglabājies no Sv. Katrīnas baznīcas, un uz vecā dievnama pamatiem uzcēla tagadējo pareizticīgo Apskaidrošanas baznīcu, celtniecībā izmantojot nojauktās baznīcas akmeņus. Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca celta bizantiešu stilā. Sienas mūrētas no dolomītakmeņiem. No vecās Katrīnas baznīcas pilnīgi saglabājušās gotiskās baznīcas draudzes telpas. Dievnamā pie altāra atrodas glezna "Kristus augšāmcelšanās", bet sienas klāj J.Kēlera gleznojumi. Baznīcas dārzā atrodas Cēsu pilsmuižas īpašnieku Zīversu dzimtas kapi.

Līvu laukums 13. gs. pirmajā pusē bija pirmais Cēsu pilsētas tirgus laukums. Šeit atradās baznīca, arī kapsēta un Rīgas vārti pilsētas mūrī. 13. gs. beigās, veidojoties jaunajai pilsētai, te iesākās nākamās pilsētas galvenā iela - Rīgas iela.

Līvu laukuma dienvidu malā viduslaikos atradušies vecie un jaunie Rīgas vārti - vecie Rīgas vārti ar torni Rīgas un Gaujas ielu krustojuma bijuši 10x10m lieli. Jaunie Rīgas vārti atradušies veco vārtu austrumu pusē. Līvu laukumam piekļāvies Komtešu jeb tautā sauktais Princešu nams.

Mūsdienās rekonstruēto laukumu rotā strūklaka, kuras vietā 13. gs. atradusies aka - Lejas Šķimbēgs (tulkojumā no senvācu valodas - dzidrs strauts). Vakaros tā  iemirdzas gaismas rotaļās. Pilsētas viesi strūklakā mēdz iemest monētas ar domu par atgriešanos.

Kopš 1590. gada Cēsīs ir darīts latviešu nacionālais dzēriens alus. Šis gads tiek arī uzskatīts par "Cēsu alus" dibināšanas gadu. Vairāk nekā četrus gadu simtus Cēsīs, lielā noslēpumā glabājot seno alus recepti un nododot alus gatavošanas tradīciju no paaudzes paaudzē, darbojušies daudzi alus darītāji.

Šo gadsimtu laikā mainījušās varas un politiskās sistēmas, bet alus nemainīgi palicis labākais slāpju veldzētājs gan tālajā pagātnē, gan šodien.

    Vecā alus darītava (apskatāma no ārpuses), kas tiek saukta arī par Alus brūzi, celta 1878. gadā. Tās īpašnieks bija grāfs Emanuels Zīverss. 1922. gadā vairāki Cēsu uzņēmēji atpērk darītavu no Zīversu dzimtas, un  šajā laikā darītavā tiek ražots arī vīns, sulas un minerālūdens. 
No 1976. līdz 2001. alu un atspirdzinošos dzērienus šeit ražoja "Cēsu alus". 

   Šobrīd Vecā alus darbnīca ir tapusi par mūsdienīgu izstāžu centru, kur katru gadu augustā Mākslas festivāla laikā ir apskatāmas dažādu veidu un stilu mākslas izstādes.

    Mūsdienās alus darīšanas tradīcijas Cēsīs turpinās. A/S „Cēsu alus” izveidojusi jaunu alus darītavu ārpus pilsētas centra, kas ir viena no modernākajām alus ražotnēm Baltijas valstīs. Šeit var arī pieteikt ekskursijas gida pavadībā. 
Pilsētas viesiem, apmeklējot Cēsu kafejnīcas un restorānus, noteikti ir jāpagaršo kāda no Cēsīs ražotajām alus vai kvasu šķirnēm.

Rožu laukums, bijušais Tirgus laukums, kas atrodas Sv. Jāņa baznīcas priekšpusē, kopš 13.gs. vidus zināms kā dzīvas tirgošanās vieta.

Laukumā atradies arī soda stabs un dienvidrietumu stūrī aka. 20.gs. sākumā vecais tirgus laukums pilsētai kļuva par šauru, tādēļ to 20. gados pārcēla uz tagadējo vietu, bet atbrīvojušos laukumu 1927. gadā nolēma pārvērst par skvēru.

Pēc 2008. - 2009. gadā veiktās laukuma rekonstrukcijas tas kļuvis par mūsdienīgu, aktīvi un daudzveidīgi izmantojumu pilsētvides telpu, saglabājot viduslaiku tirgus laukuma iezīmes. Laukums ir noklāts ar dažādu toņu laukakmens, granīta un betona bruģi, kas  raksturo laukuma seno, ūdens noteku veidoto lineāro dalījumu. Laukuma malā ir izvietota Augstskolas ēka un pretī tai strūklaka – laukuma segumā iebūvēta un līnijās izkārtotu sprauslu sistēma ar mainīgu ūdens šļākšanas ritmu, augstumu un apgaismojumu.

Senais Tirgus laukums atkal kļuvis par Cēsu vecpilsētas nozīmīgāko un visaktīvāko teritoriju. Šeit notiek tirdziņi, vasaras vakaros koncerti, ziemā izvietota slidotava. Tieši šeit ik gadu Pirmajā Adventē tiek iedegta pilsētas eglīte. Vasarā strūklaka ir ģimeņu atpūtas vieta, kur siltā laikā bērni skraidelē starp ūdens strūklu rindām, bet vakaros pulcējas gan cēsnieki, gan pilsētas viesi.

Svētavots izplūst no pazemes dzīlēm sanitāri tīrā lielā dabiskā baltas smilts iezī. Avots izplūst no 88 metru zemes dziļuma un avota ražība ir 3 litri ūdens vienā sekundē.

Svētavots pie Cīrulīšiem atrodas privātā teritorijā, ir apsargāts, apkots un ievērotas visas sadzīves normas. Avots atrodas skaistā gleznainā dabas parka nogāzē. Pie avota un avota apkārtnē aug ilggadīgi koki - priedes, bērzi, kļavas, ozoli, dažādu sugu egles un citi koki. Parkā dzīvo vāverītes. Ir uzsākti parka sakopšanas un izdaiļošanas darbi. Sevišķi skaisti tek čalodams un burbuļodams avota ūdentiņš, kas kopumā rada brīnumainu auru un vienreizējas dvēseles izjūtas.

Uz neaizmirstamu relaksēšanos un spēku atjaunošanu Jūs aicina „Svētavota” atpūtas kompleksa septiņvietīgā āra džakuzi – vienīgā vieta Austrumeiropā, kur ir ekskluzīva iespēja izbaudīt masāžu vannā, kas pildīta ar īstu, kristāldzidru avota ūdeni bez jebkādiem piemaisījumiem. Šeit Jūs atpūtināsiet miesu un uzlādēsiet garu zem zvaigžņotām debesīm vasaras tveicē vai pašā sīvākajā ziemas spelgoņā.

Par tagadējās aušanas darbnīcas „Vēverīšas” veidošanās pirmsākumiem var minēt 1993.gadu, kad Cēsīs, Rīgas ielā 40, savas durvis vēra lietišķās mākslas salons „Fābera salons”, ko vadīja Dagnija Kupče.

1997.gadā tas pārcēlās uz Cēsu Vēstures un mākslas muzeja velvēm un paralēli tautas lietišķās mākslas salonam un suvenīru veikaliņam darbojās arī kā lietišķās mākslas meistaru konsultāciju centrs. Savu tagadējo nosaukumu aušanas darbnīca „Vēverīšas” ieguva 2003.gada pavasarī, kad muzeja vadība (tagad – Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs) piešķir atsevišķas telpas tās darbībai, kur „Vēverīšu” saimnieces čakli strādā turpmākos četrus gadus. 

Līdz ar muzeja rekonstrukcijas darbu uzsākšanu 2007.gada vasarā aušanas darbnīca „Vēverīšas” pārceļas uz jaunām telpām Rīgas ielā 20, kas atrodas blakus Rožu laukumam un Sv. Jāņa baznīcai. Darbību uzsāk arī viena no retajām privātajām izstāžu zālēm Latvijā – izstāžu zāle „Vecpilsēta”, kas ik mēnesi piedāvā jaunas izstādes un priecē ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet arī pilsētas viesus. 

2010.gada nogalē izstāžu zāle „Vecpilsēta” pārtrauc savu darbību, taču aušanas darbnīca „Vēverīšas” turpina darboties kā lietišķās mākslas un konsultāciju centrs, kā arī iemīļota ārzemju viesu apmeklējuma vieta. Jaunajās telpās, Rīgas ielā 19 (3.stāvs), joprojām visiem interesentiem ir pieejama apskatei latviešu tautas tērpu pastāvīgā ekspozīcija ar autentiski darinātiem priekšmetiem. 

Gan pašmāju, gan ārzemju tūristiem tiek demonstrētas aušanas prasmes, kā arī jebkuram interesentam ir iespēja pašam pamēģināt aust. Tiek sniegtas konsultācijas Latviešu Dziesmu un Deju svētku dalībniekiem kā pareizi ģērbties, piedaloties tautas tērpu skatēs, kā arī izstādēs. Suvenīru veikaliņā iespējams iegādāties visdažādākos latviešu tautas mākslas izstrādājumus – cimdi, zeķes, jostas, linu galdauti un dvieļi, dzintara un ādas izstrādājumi, keramika, rotaslietas... 

Aušanas darbnīcā „Vēverīšas” visi izgatavotie izstrādājumi ir roku darbs, ko īpaši spēj novērtēt ārzemju viesi. Šie suvenīri, kā arī tautas tērpu atsevišķi priekšmeti un to komplekti ir aizceļojuši uz dažādām vietām Eiropā, Āfrikā, Austrālijā, Dienvidamerikā un Amerikas Savienotajās Valstīs.

Laiks: 
14:00

7.septembrī plkst. 14.00 Gaujas Nacionālā parka teritorijā pie Cēsīm, līdzās Sarkanajām klintīm pie Gaujas, tiks atklāta mākslinieka Jāņa Dukāta personālizstāde „Mežs”.

Izstādē aplūkojamas mākslinieka Jāņa Dukāta desmit lielformāta gleznas ar vienojošu nosaukumu „Mežs”. Mākslinieks, izejot ārpus darbnīcas un tradicionālās izstāžu galerijas robežām, darbus radījis izstādīšanas vietā - mežā. Mākslinieks pirms ierašanās mežā prognozēja, ar ko būs jārēķinās: „Mans galvenais uzdevums, gleznojot mežā, būs transformēt vēsmas, ko rada tā mistiskā vide, kas saistās ar tumsu, ar pirmatnējām bailēm no nezināmā, slēpšanu, dīgšanu, pasīvo, atpūtu, mieru, sapņiem un atjaunotni.” Tomēr izrādās, ka gleznošana meža vidē un tajā gūtie iespaidi veikuši savas korekcijas. J.Dukāts, saglabājot to tēlu valodu, kas viņa darbos skatāma iepriekš, „Meža” gleznas papildinājis ar jauniem tēliem.

Izstādes savdabība ir līdz šim glezniecībā plaši neeksponēts fakts - gleznas dabiskajā meža vidē varēs aplūkot  līdz 2012. gada rudenim, tādejādi izbaudot visu gadalaiku, laika apstākļu un noskaņu izstādītajos mākslas darbos. Katrā gadalaikā glezna stāstīs savu stāstu.

Jānis Dukāts ir Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūras students, un viņa pētījuma lauks saistīts ar mūzikas ietekmi stājglezniecībā. Māksliniekam līdz šim bijušas četras personālizstādes. J. Dukāta darbi izstādīti grupu izstādēs Latvijā, Igaunijā, Vācijā, Francijā, Japānā, Slovākijā un citur. Mākslinieka darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

Izstādi rīko „ Art Cēsis” ,atbalsta A/S „ Latvijas Finieris” , „ Gaujas Nacionālais parks” , Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Sīkāka informācija: Inese Ciekure,tel.29225402

Mērķauditorijas: 
  • Visi
Datums: 
10.08 - 12.08.2012

Vēsturisku filmu programmu dzīvā, vēsturiskā vidē, kino profesionāļu un vēsturnieku debates par kino un vēstures kopsakarībām. Pasākumā “Viduslaiku varoņi” dažādu valstu mākslas un dokumentālas filmas oriģinālvalodās. Programmā arī multiplikācijas filmas bērniem.

Norises vietas nosaukums: 
Cēsu pils