Cēsu novads

Savu sākotnējo funkciju stallis - ratnīca zaudēja 1920. gadu sākumā, kad tas nonāca Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka rīcībā. Turpmāko gadu desmitu laikā šeit bija izvietota noliktava un garāžas, līdz 1985. gadā ēkā pēc rekonstrukcijas iekārtots Izstāžu nams.

Cēsu Izstāžu nams ir neparasts ar savu telpu arhitektonisko risinājumu. Izteiksmīgās, koka konstrukcijām veidotās telpas divos stāvos, sniedz iespējas rīkot daudzveidīgas izstādes, bet telpu izcilā akustika regulārus nopietnās mūzikas koncertus. Ar daudzveidīgi izstāžu, koncertu un citu sarīkojumu darbību Izstāžu nams iekļaujas Cēsu, Latvijas un pasaules kultūras procesos.

Tagadējo apjomu Jaunā pils ieguva pēc 1777. gada, kad pilsmuižu savā īpašumā iegādājās grāfs Karls Eberhards fon Zīverss. Ievērojamas pārbūves notika laikā no 1820. gada līdz 1830. gadam - masīvais viduslaiku nocietinājuma tornis tika paaugstināts par diviem pēc diametra mazākiem stāviem un ēkas barokālo apjomu papildināja ar balkoniem un kolonnām galvenajās fasādēs.

Cēsu Jaunā pils ar neogotikas stilā celto Lademahera torni ir uzskatāma par vienu no pirmajiem eklektikas paraugiem Latvijas muižu arhitektūrā. Grāfu Zīversu dzimta Jaunajā pilī dzīvoja līdz Pirmajam pasaules karam. 1919. gadā ēku savā rīcībā pārņēma Latvijas armija un līdz 1940. gadam tur atradās Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka štābs un virsnieku klubs. Pēc Otrā pasaules kara ēkā tika izveidoti dzīvokļi, bet kopš 1949. gadā Jaunajā pilī iekārtots Cēsu vēstures un mākslas muzejs. 

Pēc rūpīgi veiktajiem restaurācijas darbiem Cēsu Jaunā pils tagad atguvusi savu 18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā iegūto arhitektonisko veidolu, kad tā bija pilsmuižas kungu māja. 

Lielajā salonā atjaunots gleznieciski augstvērtīgs rožu motīvu brīvrokas gleznojums. Vairākās pils telpās ir ierīkotas interjera ekspozīcijas, ļaujot iztēloties, kāda pils varēja izskatīties grāfu Zīversu dzīves laikā - iekārtota ar bīdermeijera stila mēbelēm un 19. gadsimta mākslas priekšmetiem.

Cēsu novada vēsturiskās ekspozīcijas autori ir veikuši grūtu uzdevumu, mēģinot ar muzeja krājuma priekšmetiem, seniem attēliem un interaktīvām programmām integrēt pils interjeros novada vēstures stāstus, lai atspoguļotu Cēsu vēsturi no senākajiem laikiem līdz pat Latvijas neatkarīgās valsts izveidei. Pils augšējos stāvos ierīkota konferenču telpa un izstāžu zāle.

Te tagad mājo arī Cēsu tūrisma informācijas centrs, kas piedāvā tūrisma informāciju, suvenīrus, ceļvežus, pastkartes, naktsmītņu rezervēšanu, internetu un gida pakalpojumus.

800m attālumā atrodas Cēsu pilsētassporta komplekss;
3km - slēpošanas un atpūtas komplekss „Žagarkalns”;
5km - peldbaseins „Rifs” Priekuļos.Viesnīca nodrošina iespēju uzturēties vienlaikus vairāk nekā 20 cilvēkiem.

Katrā numurā ir LCD televizors, bezmaksas WI FI internets, duša, WC un fēns.

Viesnīcā pieejams dators ar interneta pieslēgumu

Atpūtas zāle un sauna

Telpas slēpošanas un cita sporta inventāra glabāšanai

Pagalmā bezmaksas autostāvvieta 

Ērta, mājīga divstāvu guļbaļķu māja ar malku kurināmo pirti, kur var lietot slotiņas, atvēsinošais baseins. Pie mājas dīķis, kurā var pedēties.
Kamīnzāle, svinību rīkošanai lidz 30- 35 personām. 5 divvietīgas, 2 četrvietīgas guļamistabas, iespējamas papildvietas, kopā līdz 22 personām.
Aprīkota virtuve, muz. centrs, tv., sat., labiekārtots pagalms, autostāvvietas,volejbola laukums.
Pie mājas lielā zāle lielākām svinībām, lidz 60 - 80 personām, papildus guļamvietas.
Atsevišķa pirtiņa 2 personām ar guļamistabu, var izmantot arī kā jaunlaulāto apartamentus.

Cēsu Svētā Jāņa baznīca ir lielākā viduslaiku bazilika ārpus Rīgas. Baznīca ir 65 m gara un 32 m plata trīsjomu bazilika, ko rietumu galā ievada masīvais 65 m augstais zvanu tornis ar 15 m augstu gotisku smaili. Baznīca ir paredzēta 1000 sēdvietām. Baznīcā ir saglabājušies līdz mūsdienām virkne interesantu vēstures un mākslas pieminekļu, kuri lielākā daļa ir ietverti valsts nozīmes mākslas pieminekļu sarakstā. Baznīca jau kopš 19.gadsimta pirmās puses pievērsusi uzmanību kā vēstures un arhitektūras piemineklis. Mūsdienās te notiek pasaulē pazīstamu koru un ērģeļmūzikas koncerti. Baznīca kļuvusi par Starptautiskā jauno ērģelnieku festivāla mājvietu. Dievnamu ir iecienījuši arī gleznotāji, šeit notiek dažādas mākslas izstādes. No baznīcas torņa redzams pat 40km attālais Zilais kalns. Baznīcas slieksnis atrodas tieši 100 metrus virs jūras līmeņa.

Viesnīcā Kolonna Hotel Cēsis ir 40 numuri, vairākas semināru zāles ar maksimālo ietilpību līdz 60 personām, kafejnīca "Café Popular".
Viesnīcas ērtajos un gaumīgi iekārtotajos numuros vienlaicīgi var izvietoties 75 viesi.
Katrā numurā ir atsevišķs sanitārais mezgls (WC, duša un vanna). Visās istabās ir telefons ar vietējo un starptautisko pieslēgumu, televizors ar vairākām starptautiskām programmām. Viesnīcā ir iespējams izmantot bezvadu internetu.

Prāmi veido divas pēc katamarāna principa paralēli novietotas koka laivas, kuras savieno dēļu klājs. Pāri upei pārstieptā trose neļauj prāmi aiznest uz leju, bet no krasta uz krastu to pārvieto straumes spēks. 

Pārceltuve ir slēgta, ja Gaujā ir pārāk augsts vai zems ūdens līmenis, kā arī gadījumā, ja upe ziemā ir aizsalusi. Vairāk informācijas par pārceltuvi var iegūt Līgatnes tūrisma informācijas centrā vai GNP Līgatnes dabas taku apmeklētāju centrā.