A+
Beta

Cēsu novads

  • Kategorija: 
    Kafejnīcas un tējnīcas

Kafejnīca piedāvā arī lielisku iespēju remdēt izsalkumu un atspirdzināties!

Patīkamo atpūtu mūsu viesnīcā papildinās interesanta interjera kafejnīca, kurā Jūs varat nobaudīt gardus ēdienus un mūsu laipnās bārmenes pagatavos izsmalcinātus kokteiļus. Svinību galdu saklāsim visiem Jūsu 50 viesiem. Šī ir lieliska vieta svinībām, lietišķām pusdienām, patīkamām vakariņām ar draugiem vai vienkārši atpūtai.

Kad saule sāk lutināt, aicinām aukstu alu baudīt mūsu alus dārzā.

Gaumīgus un interesantus galdus klājam ne tikai mūsu jaukajās un mājīgajās telpās, bet arī jebkurā citā jums izdevīgā vietā!

57"17'53 25"18'23
57.297974, 25.306271
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
  • Apmaksas veidi: 
    • Kredītkarte
    • Skaidra nauda
Pakalpojumi: 
  • Tualete
  • Banketu apkalpošana
  • Telpas svinībām

Lieliska vieta privātām pusdienām, vakariņām, banketu un kāzu mielastiem. Viesnīcas draudzīgais kollektīvs palīdzēs jums veiksmīgi noorganizēt banketus, pieņemšanas vai arī ģimenes svētkus.

Cēsīs izveidotās Cīrulīšu dabas takas aicina apciemot Gauju un iepazīt tās vēsturi. Izveidotie un ar izsmeļošu informāciju marķētie pastaigu maršruti iepazīstina ar ielejas attīstību no ledus laikmeta līdz mūsdienām. Izstaigājot tos, iespējams soli pa solim iepazīties ar upes senlejas attīstību.

Takas ir saistošas ar savu interesanto reljefu un dabas daudzveidību. Šeit apskatāmi tādi objekti kā Cīrulīšu ala, Līgavas ala (Sarkanā ala), Spoguļu klintis (Cīrulīšu klintis), Gaujas vecupe un senleja, Dzidravots, strautu ūdenskritumi, slēpošanas komplekss Žagarkalns, fragmenti no senās kamaniņu trases, kā arī iespējams vērot koku suga dažādos mežu tipos. Acīgākie pamanīs arī divu meža celtnieku darbus - bebru aizsprostus un lielo skudru pūzni.

Taku sākums atrodas pie Žagarkalna kempinga, kas ir lieliska vieta pastaigas noslēguma piknikam. Velotūristiem īpaši piemērots būs posms no kempinga līdz aktīvās atpūtas kompleksam "Rakši".

Pakalpojumi: 
  • Gida pakalpojumi
  • Tematiskie pasākumi
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
  • Pieejams smēķētājiem
Informācija mainīta: 06.06.2014

Cēsu pilsmuižas īpašnieka grāfa Karla Gustava fon Zīversa laikā izveidoto Pils parku pelnīti uzskata par vienu no visizcilākajiem un savdabīgākajiem 19. gs. 1. puses ainavu parkiem Latvijā. 

Pils parks veidots ap 1832. gadu, tā ainavā iekļautas ordeņa pilsdrupas un iespaidīgā senā vendu pilskalna – Riekstu kalna siluets. Meistarīgi izmantoti strauti un avoti, paugurainais reljefs ar smilšakmens atsegumiem, to visu papildinot ar romantismam raksturīgajiem tiltiņiem un paviljoniem.

Pils parka veidotāji savulaik devuši īpašus vietvārdus pils parka objektiem. Īpašā vārdā, par godu pils parka veidotājam grāfam Karlam Gustavam fon Zīversam, nodēvēts Kārļa kalns pils parkā pie dīķa, uz kura 1908. gadā grāfa dēls Emanuels fon Zīverss uzstādīja postamentu ar grāfa Karla Gustava fon Zīversa bronzas krūšutēlu (šobrīd notiek tā rekonstrukcija). Pils parkā atrodas arī Minadoras kalns, Šarlotes sala, Emanuela terase. Tie visi ir grāfa Karla Gustava fon Zīversa tuvāko ģimenes locekļu vārdi.

Līdz mūsdienām pamatā Pils parks saglabājies sākotnējā risinājumā. 1936. gadā pēc mākslinieka J. Rozenberga meta uzbūvētas kāpnes noeejai pie dīķa. Tās papildinātas ar tēlnieka R. Āboltiņa šūnakmenī veidotām skulptūrām – bērnu figūriņām kāpņu malās, vēzīti – strūklaku ar strauta kaskādi, zvejnieku tēliem pie ūdens. 1960. gados uzbūvēja estrādi un skatītāju laukumu, bet no pils laukuma uz parka zemāko daļu iekārtoja šūnakmenī apdarinātas kāpnes. Dīķī līdzšinējo akmeņu krāvuma piramīdas formā veidoto strūklaku 1960. gadā nomainīja ar tēlnieka Andreja Jansona veidotu skulptūru „Vīrs ar samu”.

Pils parks ir iecienītākā atpūtas vieta cēsniekiem un pilsētas viesiem, kurš pilsētas kultūrvidē ir atpazīstams gan ar savu neatkārtojamo romantisko ainavu, gan operas izrāžu, mākslas un daudzveidīgo kultūras pasākumu norisēm.

Cēsu pilsmuižas stallis un ratnīca savu tagadējo veidolu vēlā klasicisma – ampīra brīvformās ieguva pēc pārbūves 19. gs. 1. pusē. Ēkā bija izvietots stallis kungu zirgiem un pils traktiera viesu zirgiem, kā arī ratnīca, kurā glabāti rati un karietes.

Savu sākotnējo funkciju stallis - ratnīca zaudēja 1920. gadu sākumā, kad tas nonāca Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka rīcībā. Turpmāko gadu desmitu laikā šeit bija izvietota noliktava un garāžas, līdz 1985. gadā ēkā pēc rekonstrukcijas iekārtots Izstāžu nams.

Cēsu Izstāžu nams ir neparasts ar savu telpu arhitektonisko risinājumu. Izteiksmīgās, koka konstrukcijām veidotās telpas divos stāvos, sniedz iespējas rīkot daudzveidīgas izstādes, bet telpu izcilā akustika regulārus nopietnās mūzikas koncertus. Ar daudzveidīgi izstāžu, koncertu un citu sarīkojumu darbību Izstāžu nams iekļaujas Cēsu, Latvijas un pasaules kultūras procesos.

Cēsu pilsmuižas kungu dzīvojamā māja jeb Jaunā pils, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celta 18. gs. vidū. Pēc nesenās restaurācijas pils ir atguvusi savu sākotnējo pievilcību, bet Cēsu vēstures un mākslas muzejam ir daudz jauna ko parādīt apmeklētājiem.

Tagadējo apjomu Jaunā pils ieguva pēc 1777. gada, kad pilsmuižu savā īpašumā iegādājās grāfs Karls Eberhards fon Zīverss. Ievērojamas pārbūves notika laikā no 1820. gada līdz 1830. gadam - masīvais viduslaiku nocietinājuma tornis tika paaugstināts par diviem pēc diametra mazākiem stāviem un ēkas barokālo apjomu papildināja ar balkoniem un kolonnām galvenajās fasādēs.

Cēsu Jaunā pils ar neogotikas stilā celto Lademahera torni ir uzskatāma par vienu no pirmajiem eklektikas paraugiem Latvijas muižu arhitektūrā. Grāfu Zīversu dzimta Jaunajā pilī dzīvoja līdz Pirmajam pasaules karam. 1919. gadā ēku savā rīcībā pārņēma Latvijas armija un līdz 1940. gadam tur atradās Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka štābs un virsnieku klubs. Pēc Otrā pasaules kara ēkā tika izveidoti dzīvokļi, bet kopš 1949. gadā Jaunajā pilī iekārtots Cēsu vēstures un mākslas muzejs. 

Pēc rūpīgi veiktajiem restaurācijas darbiem Cēsu Jaunā pils tagad atguvusi savu 18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā iegūto arhitektonisko veidolu, kad tā bija pilsmuižas kungu māja. 

Lielajā salonā atjaunots gleznieciski augstvērtīgs rožu motīvu brīvrokas gleznojums. Vairākās pils telpās ir ierīkotas interjera ekspozīcijas, ļaujot iztēloties, kāda pils varēja izskatīties grāfu Zīversu dzīves laikā - iekārtota ar bīdermeijera stila mēbelēm un 19. gadsimta mākslas priekšmetiem.

Cēsu novada vēsturiskās ekspozīcijas autori ir veikuši grūtu uzdevumu, mēģinot ar muzeja krājuma priekšmetiem, seniem attēliem un interaktīvām programmām integrēt pils interjeros novada vēstures stāstus, lai atspoguļotu Cēsu vēsturi no senākajiem laikiem līdz pat Latvijas neatkarīgās valsts izveidei. Pils augšējos stāvos ierīkota konferenču telpa un izstāžu zāle.

Te tagad mājo arī Cēsu tūrisma informācijas centrs, kas piedāvā tūrisma informāciju, suvenīrus, ceļvežus, pastkartes, naktsmītņu rezervēšanu, internetu un gida pakalpojumus.

"Katrīna" ir mājīga un klusa viesnīca pašā Cēsu vecpilsētas sirdī ar 10 (vienvietīgiem – četrvietīgiem) labiekārtotiem numuriem ar skatu uz vecpilsētas apbūvi. 

Viesnīcas ēka celta 20.gs sākumā un 2009.gadā pilnībā atjaunota. Tā ir vieta mierīgai un klusai atpūtai dažu minūšu gājiena attālumā no ievērojamākajiem pilsētas apskates objektiem – Viduslaiku pils un pils parka, Vēstures un mākslas muzeja, Sv. Jāņa baznīcas un Rožu laukuma, kafejnīcām un bāriem.

Katrā viesnīcas numurā ir TV, bezmaksas WI FI internets, duša, WC, fēns. Viesnīcas pagalmā bezmaksas autostāvvieta. Brokastis iekļautas cenā. Viesnīca piedāvā saunu un atpūtas zāli līdz 20 cilvēkiem, kā arī velo nomu.

Pakalpojumi: 
  • Atļauti dzīvnieki
  • Autostāvvieta
  • Internets
  • Sauna/pirts
Novērtējumi:
Viesnīcu novērtējums: 
3
Novērtējumu informācijas atjaunošanas datums: 
Otr, 2011-03-29

Viesību mājā tieši pie Cēsīm (pie Birzes ielas), 1,5 km. no pilsētas centra var izbaudīt mieru un klusumu, vai jautri nosvinēt kāzas, jubilejas, svētkus, jauki pasēdēt draugu lokā.

Ērta, mājīga divstāvu guļbaļķu māja ar malku kurināmo pirti, kur var lietot slotiņas, atvēsinošais baseins. Pie mājas dīķis, kurā var pedēties.
Kamīnzāle, svinību rīkošanai lidz 30- 35 personām. 5 divvietīgas, 2 četrvietīgas guļamistabas, iespējamas papildvietas, kopā līdz 22 personām.
Aprīkota virtuve, muz. centrs, tv., sat., labiekārtots pagalms, autostāvvietas,volejbola laukums.
Pie mājas lielā zāle lielākām svinībām, lidz 60 - 80 personām, papildus guļamvietas.
Atsevišķa pirtiņa 2 personām ar guļamistabu, var izmantot arī kā jaunlaulāto apartamentus.

Svētā Jāņa baznīca ir viens no vecākajiem viduslaiku arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Baznīca tika celta 13.gs. sākumā Baltijas kristianizācijas laikā, Livonijas ordeņa vajadzībām, jo Cēsīs atradās ordeņa rezidence, līdz ar to Cēsis izveidojās par vienu no vissvarīgākajiem vācu varas centriem Baltijā no 1237. līdz 1561. gadam.

Cēsu Svētā Jāņa baznīca ir lielākā viduslaiku bazilika ārpus Rīgas. Baznīca ir 65 m gara un 32 m plata trīsjomu bazilika, ko rietumu galā ievada masīvais 65 m augstais zvanu tornis ar 15 m augstu gotisku smaili. Baznīca ir paredzēta 1000 sēdvietām. Baznīcā ir saglabājušies līdz mūsdienām virkne interesantu vēstures un mākslas pieminekļu, kuri lielākā daļa ir ietverti valsts nozīmes mākslas pieminekļu sarakstā. Baznīca jau kopš 19.gadsimta pirmās puses pievērsusi uzmanību kā vēstures un arhitektūras piemineklis. Mūsdienās te notiek pasaulē pazīstamu koru un ērģeļmūzikas koncerti. Baznīca kļuvusi par Starptautiskā jauno ērģelnieku festivāla mājvietu. Dievnamu ir iecienījuši arī gleznotāji, šeit notiek dažādas mākslas izstādes. No baznīcas torņa redzams pat 40km attālais Zilais kalns. Baznīcas slieksnis atrodas tieši 100 metrus virs jūras līmeņa.

Vairāk kā 200 gadus sens, restaurēts namiņš pašā Cēsu pilsētas centrā uz kājāmgājēju ielas. Turpat netālu atrodas Jāņa baznīca, Cēsu pils, Livonijas ordeņa pilsdrupas, kā arī krodziņi un veikali. Namiņā ir viena guļamistaba ar divvietīgu gultu, dzīvojamā istaba, virtuves stūrītis un vannas istaba. Pagalmā stāvvieta automašīnai.