A+
Beta

Vidzeme

Viesnīca Mežaparks atrodas klusā un zaļā parkā skaistā Ķīšezera krastā. Vecrīga ir tikai 15 minūšu brauciena attālumā. Mājīgajos numuros ir koka mēbeles un grīdas ar paklāju. Numuros ir pieejams bezmaksas wi-fi internets. Lielākajai daļai numuru ir balkons ar skatu uz ezeru. Terase ar skatu uz ezeru ir lieliska vieta, kur baudīt kafiju vai kokteiļus.

  • Luksus istaba
  • Foto: Sporta centra/viesnīcas administrācija
  • Divvietīga istaba
  • Foto: Sporta centra/viesnīcas administrācija
  • Divvietīga luksus istaba
  • Foto: Sporta centra/viesnīcas administrācija
  • Semināru zāle
  • Foto: Sporta centra/viesnīcas administrācija
  • Skats no viesnīcas
  • Foto: Sporta centra/viesnīcas administrācija
  • Tenisa laukums
  • Foto: Sporta centra/viesnīcas administrācija

Terasē tiek pasniegtas arī brokastis, pusdienas un vakariņas. Fitnesa centru ir iespējams izmantot bez maksas, un tas ir atvērts katru dienu no 8:00 līdz 22:00. Ir pieejama arī sauna un tenisa korti. Mežaparks ir liela, zaļa oāze pilsētā. Mežaparkā atrodas daudzi velosipēdistu celiņi un Rīgas Zooloģiskais dārzs, kas ir tikai 5 minūšu pastaigas attālumā no viesnīcas. Vasarā ezers ir lieliski piemērots vairākiem ūdenssportu veidiem: vindsērfingam, ūdens slēpošanai un citiem (ir pieejams aprīkojums). Viesnīcas Mežaparks viesiem ir pieejama bezmaksas autostāvvieta.

57"0'11 24"10'41
57.003136, 24.178007
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
  • Kopējais istabu skaits: 
    20
    Kopējais gultu skaits: 
    40
  • Apmaksas veidi: 
    • Kredītkarte
    • Skaidra nauda
Pakalpojumi: 
  • Autostāvvieta
  • Banketu / svinību iespējas
  • Bārs
  • Internets
  • Konferenču / semināru iespējas
  • Pieejams smēķētājiem
  • Restorāns
  • Trenežieru zāle
Novērtējumi:
Viesnīcu novērtējums: 
3
Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas biedrs: 
Papildus informācija: 
Informācija mainīta: 12.06.2014

Viesnīca piedāvā plašus, dažādām kategorijām atbilstošus viesnīcas numurus, kas būs lieliski piemēroti ģimenes atpūtai, tūristu izmitināšanai, kā arī darījumu cilvēkiem.

Viesnīcas piedāvājuma klāstā ietilpst: 

  • Vienvietīgs numurs 
  • Divvietīgie numuri
  • Trīsvietīgie numuri
  • Ģimenes numuri 

Visos numuros ir televīzija, WC un duša, WiFi. Numuru cenās iekļautas brokastis. Numuru cena, sākot no 13 €. 

Ja Jums patīk aktīva un interesanta atpūta ģimenes un draugu lokā, droši apmeklējiet Kurortviesnīcu Līgatne. Piedāvājam daudz un dažādas iespējas, kā aktīvi pavadīt brīvo laiku:

  • pastaigu takas pa Gaujas Nacionālo parku
  • basketbola, futbola, volejbola bumbas, badmintons, sporta laukums
  • labiekārtotas piknika un telšu vietas
  • velotūres ar maršrutiem
  • nūjošana
  • velonoma

Piedāvājam neaizmirstamu ekskursiju pa Padomju laika sevišķi slepeno objektu – Slepeno bunkuru, ar segvārdu „Pansionāts”. Lai pārsteigtu un iepriecinātu draugus, piedāvājam sarīkot ballīti tieši bunkurā!

Lai "Kūrortviesnīca Līgatne" kļūst par lielisku vietu Jūsu atpūtai, garšīgām maltītēm, jaukai izklaidei!

Smiltenes pagasta KalnamuižāJūs laipni gaida 3 zvaigžņu viesnīca "Kalna ligzda", ko ieskauj Kalnamuižas senlaicīgais ēku komplekss un apzaļumotā parka teritorija. Jūsu ērtībām piedāvājam nakšņot vienvietīgās, divvietīgās, trīsvietīgas istabās un ģimenes istabā ar četrām gultām. Katrā istabāir WC, duša, kabeļtelevīzija, mīkstais grīdas segums, WI-FI internets (maksas), atsevišķos numuros ir pieejams rakstāmgalds biznesa tipa klientiem vai atpūtas krēsls. 

Jāņa Daliņa stadions ir atvērts vieglatlētikas un futbola stadions Gaujas krastā Valmierā un piedāvā mūsdienīgu divu zvaigžņu viesnīcu.

Autostāvvieta, bezmaksas bezvadu internets (Free WiFi), konferenču telpa, atpūtas komplekss, pirts, baseins un citi pakalpojumi.

Vēlaties pagaršot mazsālītu gurķīti? Iegādāties svaigus dārzeņus? Palutināt sevi ar pagājušajā naktī kūpinātu zuti? Vai arī gluži vienkārši doties aizraujošā pastaigā, kādu nepiedzīvosiet nekur citur Eiropā? Tas viss iespējams, ja apmeklēsiet Rīgas Centrāltirgu!

Gandrīz pašā Rīgas sirdī, tikai pārsimt metru attālumā no Vecrīgas, Daugavas krastā blakus Rīgas Starptautiskajai autoostai un Centrālajai dzelzceļa stacijai, netālu no spilgta padomju arhitektūras parauga - 21. stāvu augstās Zinātņu akadēmijas augstceltnes - atrodas Rīgas Centrāltirgus. Tas ir ne tikai platības ziņā viens no lielākajiem Austrumeiropā, bet arī viens no viskuplāk apmeklētajiem tirgiem – ik dienu tajā iepērkas vai tāpat vien apskatās no

80 000 līdz 100 000 cilvēku.

 

Tirgus ir iecienīta iepirkšanās vieta, kur var iegādāties teju vai visu – gan Latvijas laukos izaudzētos un pašu zemnieku gatavotos produktus, gan arī eksotiskus augļus un rūpniecības preces. Svaigas un kūpinātas zivis, dažādi gaļas izstrādājumi, svaigi un konservēti dārzeņi, augļi, ogas, piens un siers, ekoloģiskā pārtika, īsta lauku maize, medus – tik plašs produktu klāsts pieejams Rīgas Centrāltirgū, no kuriem lielu daļu var arī pagaršot.

 

Tirgū iespējams nopirkt arī ar rokām adītas vilnas zeķes, šalles, cepures un citas amatnieku darinātas noderīgas lietas un suvenīrus. Turklāt par cenām var kaulēties. Tiesa gan, der ielāgot, ka tirgus burzma piesaista arī krāpniekus un kabatzagļus. Tāpēc esiet uzmanīgi!

Spilgts Centrāltirgus simbols ir tā 20. gadsimta 20. gados būvētie arhitektoniski izteiksmīgie paviljoni. Kas ir šīs neparastās ēkas, kas izpelnījušās pasaules arhitektu un dizaineru atzinību? Izrādās, ka sākotnēji tās celtas militārām vajadzībām!

Pirmā pasaules kara laikā tie bija angāri, kas būvēti Ķeizariskās Vācijas armijas milzu dirižabļiem Kurzemes pilsētiņā Vaiņodē. Karš beidzās, Rīgas pilsēta paplašināja Centrāltirgu, un tika nolemts, ka iespaidīgos angārus izmantos kā tirgus paviljonus. Pavisam ir pieci paviljoni, katrs no tiem - 240 metru garš, 46 metrus plats un 38 metrus augsts. Centrāltirgus 1930. gadā tika atzīts par lielāko un modernākos tirgu Eiropā!

Rīgas Centrāltirgus no arhitektoniskā viedokļa ir unikāls ne tikai ar paviljoniem, bet arī ar senajām noliktavām jeb tā sauktajiem spīķeriem. Tagad šajās savdabīgajās sarkano ķieģeļu ēkās izveidots radošo industriju kvartāls. 

 

1998. gadā plašā Rīgas Centrāltirgus teritorija iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. 

Darba laiks: 

tirgus atklātā teritorija un Gaļas, Piena, Sakņu paviljoni atvērti katru dienu 7:00 - 18:00 (svētdiena, pirmdiena 7:00 - 17:00.

Atsevišķiem paviljoniem Sanitārā diena ir katra mēneša pirmā vai pēdējā pirmdiena.

Brīvdienu māja "Indrāni" piedāvā atpūtu  6-10 cilvēkiem. Guļvietu skaits  4 (+1). Vasarā piedāvājam "siena viesnīcu" līdz 10 cilvēkiem un telšu vietas.

Brīvdienu māja "Indrāni" ir atsevišķs guļbūves namiņš ar pirti, virtuvi, dušu, tualeti un guļamistabu. Blakus mājiņai dīķis ar peldvietu, laipām. Iespēja makšķerēt  un vizināties laivā. Netālu Amatas upe. Dīķis bagāts ar zivīm (forelēm). Kompleksā ietilpst dārza kamīns un piknika vieta, ziemā - laukums slidošanai. Apkārtnes reljefs piemērots distanču slēpošanai  ziemā un skaistu ainavu baudīšanai jebkurā gadalaikā.

Pie mums varat iegādāties arī saimniecībā ražotus ekoloģiskus produktus - dārzeņus, augļus, ievārījumus, sīrupus, kaltētus garšaugus, tējas, pirtsslotas.
Attālums no Rīgas 100km, no Cēsīm 35km.

Izcilas operas un baleta izrādes – Latvijas Nacionālā opera (LNO) tādas piedāvā nebeidzamā virknē. Elegantā operas ēka ar krāšņajiem apstādījumiem, ko tautā mīļi dēvē par Balto namu, atrodas pašā Rīgas centrā, Aspazijas bulvārī, līdzās gleznainajam pilsētas kanālam. Šajā namā jau vairāk nekā 90 gadu saimnieko Nacionālās operas mākslinieki, no kuriem liela daļa par starptautiski atzītiem meistariem izauguši tieši uz Rīgas skatuves.

Latvijas Nacionālās operas skatuve savulaik bijusi atspēriena dēlītis tādām baleta zvaigznēm kā Mihails Barišņikovs, Māris Liepa un Aleksandrs Godunovs. Mūsdienās neviens ievērojamākais operas un baleta teātris pasaulē nav iedomājams bez Latvijas mākslinieku piedalīšanās - liriskā koloratūrsoprāna Ineses Galantes, mecosoprāna Elīnas Garančas, bez brīnišķās balss īpašnieces Ingas Kalnas, Kristīnes Opolais, Maijas Kovaļevskas, Marinas Rebekas, tenora Aleksandra Antoņenko, basa baritona Egila Siliņa un vēl vairākiem citiem vokālās mākslas meistariem. Ne tik sen regulāri pie LNO diriģenta pults stājās viens no pašlaik vispieprasītākajiem diriģentiem pasaulē Andris Nelsons.

Vienas sezonas laikā LNO sagatavo vidēji piecus jauniestudējumus un parāda gandrīz 200 izrādes. Operas repertuārā liela vieta atvēlēta zelta klasikai, kuras iestudējumi nereti izvēršas par drosmīgiem ilglaicīgiem projektiem, piemēram, Riharda Vāgnera tetraloģijas „Nībelunga gredzens” iestudējumi.

Izcili mākslinieki

Kopš 1996. gada Latvijas Nacionālās operas direktors ir Andrejs Žagars, kas aktīvi strādā arī kā iestudējumu režisors. Andrejs Žagars lielu uzmanību veltī tam, lai operas izrādēs un koncertos Rīgā piedalītos arī mākslinieki no citām pasaules slavenajām skatuvēm, piemēram, diriģenti Mariss Jansons, Tadeušs Voicehovskis, Džulians Reinoldss, Modests Pitrens.

LNO operas un baleta ansambļiem ir piesātināts viesizrāžu grafiks – mākslinieki uzstājušies ne tikai daudzās Eiropas Savienības valstīs, bet arī Honkongā, Taivānā, Izraēlā, Krievijā u. c. LNO operas trupa piedalījusies vairākos Eiropas festivālos - Dalhallā (Zviedrija), Savonlinnā (Somija) un Vīsbādenē (Vācija).

Operas pirmsākumi

Latvijā operas pirmsākumi datējami ar 18. gadsimtu, kad Kurzemes hercogistē notiek pirmās muzikālās izrādes un Rīgā parādās pirmās ceļojošās operas. 1782. gadā atklāj Pilsētas vācu teātra ēku (tagadējo LNO), un tur notiek gan dramatiskā teātra, gan operas un baleta izrādes.

Latviešu opera dzimusi 1912. gadā, kad komponista Pāvula Jurjāna vadībā tiek dibināta Latviešu opera. Pirmā pasaules kara laikā trupa evakuējas uz Krieviju, bet 1918.gadā Latvijas Mūzikas akadēmijas dibinātāja profesora Jāzepa Vītola vadībā atgriežas Rīgā kā Latvju opera. 1919. gadā Pilsētas vācu teātra ēka pāriet Latviešu operas trupas rīcībā, un gada nogalē teātris iegūst Latvijas Nacionālās operas nosaukumu. Šā gada 21. janvārī Latvijas Nacionālā opera izrāda savu pirmo iestudējumu – Riharda Vāgnera operu "Klīstošais holandietis".

Par latviešu baleta dzimšanas dienu tiek uzskatīts 1922. gada 1.decembris, kad notika pirmā pilnmetrāžas izrāde – pēc Mariusa Petipā 1885. gadā Pēterpilī iestudētās izrādes parauga veidotais P.L.Herteļa balets „Veltīgā uzmanība”. Tomēr baleta trupas izveide sākās jau desmit gadus iepriekš, un tā ir cieši saistīta ar krievu klasiskā baleta tradīcijām. Divdesmitā gadsimta 20. gados Rīgas baletu vadīja balerīna Aleksandra Fjodorova, dejas pasaulē leģendārās Fokinu ģimenes locekle, sadarbojoties ar savu dēlu Ļevu Fokinu. 30. gadu sākumā par trupas vadītāju kļuva Anatols Vilzaks, kas bija dejojis slavenajā Sergeja Djagiļeva trupā.

Šobrīd LNO baleta trupas repertuāru veido pirmām kārtām klasiskā baleta pērles „Žizele”, „Gulbju ezers”, „Riekstkodis”, „Dons Kihots”, „Korsārs”, „Apburtā princese” , kā arī skatītāju iemīļotās mūsdienu horeogrāfu klasiskās dejas izrādes „Kopēlija”, „Bahčisarajas strūklaka”, „Gaišais strauts” u. c. Ne mazāk spilgti LNO baleta mākslinieki sevi apliecina arī mūsdienu baleta valodā veidotajos iestudējumos, piemēram, leģendārā horeogrāfa Borisa Eifmana sarežģītajā un izsmalcinātajā baletā „Anna Kareņina” un argentīnieša Maurisio Vainrota „Tango plus/Ceļojumi”.

Repertuārā sastopamas arī mūsdienu latviešu komponistu radītas baleta izrādes – gan oriģinālbaleti (Jura Karlsona „Sidraba šķidrauts” un Artura Maskata „Bīstamie sakari”), gan dejas izrādes, kuru tapšanu iedvesmojuši skaņdarbi, kas nav tīši iecerēti baleta skatuvei (piemēram, Pētera Vaska „Klavieru kvartets”/balets „Skaidri neredzams, Artura Maskata „Tango” u.c.). Kopš 1993. gada Latvijas Nacionālās operas baleta trupu vada Aivars Leimanis.

Arhitektūras piemineklis

LNO ēka ir arhitektūras piemineklis: celta pēc Pēterburgas Mākslas akadēmijas profesora L. Bonšteta konkursā uzvarējušā projekta (1860-1863). 1882.gadā ugunsgrēkā izdeg liela daļa teātra ēkas. Rekonstrukcijas projektu izstrādā Rīgas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings.

Ēkas eksterjers ieturēts klasicisma stilā, bet greznajā interjerā parādās dažādu stilu iezīmes - renesanse, baroks, klasicisms un ampīrs. Viena no krāšņākajām telpām ir skatītāju zāle, kas paredzēta 1240 sēdvietām un 150 stāvvietām.

Mūsdienās (1990 -1995) operas ēka piedzīvojusi rūpīgu restaurāciju. 2001. gadā tika pabeigts arī mūsdienīgs piebūvju komplekss ar Jauno zāli, kur ir 300 skatītāju vietas.

Par ekskursijām, lai iepazītos ar operas ēku un aizkulisēm, var uzzināt, zvanot pa tālruni +371 6707377 vai e-pastu info@opera.lv.

Doms ir Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas  arhibīskapa katedrāle  un Doma draudzes dievnams. Vēsturiski Rīgas Doms bijis Livonijas centrālā katedrāle līdz Livonijas sabrukumam 1561.gadā. Rīgas Doms ir viena no vecākajām sakrālajām celtnēm ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā.

Rīgas Doma ēka apvieno sevī romānikas, agrīnās gotikas, baroka un jūgendstila iezīmes. Mūsdienās Rīgas Doms ir galveno Latvijas ekumēnisko dievkalpojumu norises vieta, kā arī viens no Rīgas ērģeļmūzikas dzīves centriem, kurš glabā vēstures, arhitektūras, mākslas un citas vērtības no dažādiem gadsimtiem.

Doma baznīcas pamatakmens tika ielikts 2011. gadā. Laikā no 14.gs. līdz 15 gs., uzbūvējot rietumu šķērsjomu un sānu kapelas, kā arī paaugstinot telpas centrālo jomu, Doma baznīca pārveidota par baziliku. 

Arī Doma tornis ir piedzīvojis vairākas pārmaiņas. 15.gs. smailes augstums sasniedza pat 140 metru augstumu, taču 1547.gada ugunsgrēkā tornis cieta. Baznīcā pieejami gida pakalpojumi, iepriekš piesakoties pa tālruni +371 67227573.

3. jūlijā Kalsnavā norisināsies ikgadējie Pļaujas svētki, jeb lielais Latvijas pļaušanas čempionāts.

Mērķauditorijas: 
  • Ģimenes ar bērniem
  • Jaunieši un budžeta ceļotāji
  • Senioriem
Datums: 
21.07 - 25.07.2010

Jūlijā norisināsies 5. Starptautiskais gaisa balonu festivāls "Valmieras kauss 2010" un 10.Latvijas meistarsacīkstēm gaisa balonu sportā.