A+
Beta

Vidzeme

Datums: 
30.07 - 01.08.2010

Alūksnē 3 dienu garumā norisināsies pilsētas svētki.

30. jūlijs
Alūksnes Pilssala
20.30 konkurss „Mis un Misters Alūksne”. Ieeja: Ls 5 (iepriekšpārdošanā), Ls 6 (pasākuma dienā).
24.00 nakts balle. Spēlē „Vēja radītie” (Sigulda) un dīdžejs Agris Semevics. Ieeja: Ls 2.

31. jūlijs
Pie Jaunās pils
9.00 amatnieku tirdziņš
9.30 pilsētas svētku atklāšana
12.00 akcija „DZIJĀM SAVIENOTĀS PILSĒTAS” un 2. LATVIJAS ĀTRADĪŠANAS ČEMPIONĀTS
15.00 dienas koncerts „Satikšanās pilsēta”. Piedalās: deju kopa „Katvari” (Limbaži), TDA „Ritenītis” (Rīga), novada deju kolektīvi, folkloras kopas

Administratīvās ēkas laukumā
21.00 koncerts - balle. Muzicē grupas „Keksi”, „Alūksnes brālība”, Kristīna Zaharova
24.00 uguņošana

Alūksnes muzejā
12.00 Klausa Štobera (Lejasreina, Francija) fotogrāfiju albuma „Neparasts ceļojums pa Vidzemi” atvēršanas svētki
14.00 Ā.Liepaskalna piemiņas izstādes atklāšana, grāmatas „Ā. Liepaskalna dzīves soļi” atvēršanas svinības

Pilssalā, stadionā
10.00 netradicionālo nemotorizēto braucamrīku šovs. Piedalās frīkbaikeru apvienība „Apokalipses jātnieki”(Rīga)
11.00 netradicionālo braucamrīku sacensības
12.00 Ā. Liepaskalna piemiņas soļošanas sacensības
13.30 apbalvošanas ceremonija

Pilssalas teritorijā
14.00-18.00 sportiskās aktivitātes (strītbols, pludmales volejbols, futbols, spēka vīri, loku šaušana)

Pie Alūksnes tautas nama
9.00 tirdziņš
10.00 bērnu un jauniešu satikšanās diena „Smaidi, pilsēta”
10.00 Rīta sveiciens
10.30 Alūksnes novada bērnu un jauniešu koncerts
12.00 Alūksnes novada mazo vokālistu konkursa „Cālis 2010” dalībnieku koncerts
13.00 Jauniešu rokgrupu koncerts
15.30 rotaļas kopā ar Pepiju Garzeķi un viņas draugiem

Visas dienas garumā: piepūšamās atrakcijas, aktivitātes, akcijas u.c.

1. augusts
Tempļakalna pussalā
11.00 Kapusvētki
13.30 koncerts Tempļa kalnā. Muzicē grupa „Autobuss debesīs”

Mērķauditorijas: 
  • Visi
57"25'22 27"2'42
57.422771, 27.044907
  • Pasākuma organizētājs: 
    Alūksnes novada pašvaldība
  • Adrese: 
    Alūksnes novads, Alūksne
  • E-pasts: 
  • Tālrunis: 
    +371 64381496
  • Mājaslapa: 
Informācija mainīta: 02.07.2010
Datums: 
16.07 - 17.07.2010

Valsts prezidenta balvu izcīņa, kas ik vasaru tiek organizēta kopš 1995. gada, 15 gadu laikā kļuvusi par vienām no prestižākajām Latvijas vieglatlētikas sacensībām. Tās iecienījuši sportisti, viņu treneri, komandu vadītāji un arī skatītāji.

Sacensībās piedalīsies Latvijas novadu un Rīgas vieglatlētu komandas, kas cīnīsies par labākajiem un augstvērtīgākajiem rezultātiem skriešanā, šķēpmešanā, kārtslēkšanā, lodes grūšanā, soļošanā, trīssoļlēkšana, diska mešanā u.c.- kopumā 39 dažādās vieglatlētikas disciplīnās.

Norises vietas nosaukums: 
Jāņa Daliņa stadions
Datums: 
01.07 - 04.07.2010

Starptautiskās orientēšanās sacensības.

Sacensību centrs Alūksnes Pilssalā, otrā diena - IOF elites ranga sacensības vidējā distancē (WRE)

1.jūlijs   
plkst. 16.00-22.00   sacensību centrā  Alūksnē Pilssalā sacensību dalībnieku reģistrācija,
plkst. 17.00-19.00   treniņdistance

2.jūlijs     
no  plkst.9.30         1.dienas sacensību centrā Rezakas apkārtnē (13 km no Alūksnes)                              sacensību dalībnieku reģistrācija,
plkst. 14. 00           starts garajā distancē 
plkst.  21.00           sacensību  atklāšana, 1.dienas grupu uzvarētāju apbalvošana

3.jūlijs    
plkst. 11.00            starts vidējā  distancē „Silaktīs”, bij. PSRS raķešu bāzes teritorijā                              (15km no Alūksnes)   (M21E un W21E - WRE )
plkst. 18.00            starts  sprintam  Alūksnē (Latvijas sprinta kausa etaps, rezultāti                               neietilpst  trīsdienu kopvērtējumā)
plkst.  21.00           koncerts, 2.dienas grupu uzvarētēju apbalvošana, koncerta                                     turpinājums, atpūtas vakars

4.jūlijs       
plkst.   9.30            starts garajā distancē Alūksnes apkārtnē
                             (no dalībnieku nometnes 2km)
plkst. 15.00            noslēgums, apbalvošana

Norises vietas nosaukums: 
Centrs pie Alūksnes novada pašvaldības ēkas, norise Alūksnes pilsētas teritorija

Historisma stilā celta peldvieta (1909) atpūtai un izklaidei, arhitekts A.Medlingers. Viens no ievērojamākajiem 20.gadsimta sākuma sabiedriskajiem centriem jūras kāpās.

Vakara stundu un brīvā laika pavadīšanai izveidota peldiestāde. Jūras paviljonā atradās restorāns un izslavēta deju zāle ar virpuļgrīdu. Uz paviljona terases ir pabijis Zviedrijas karalis Gustavs V 1929.gada vasarā. 2005.gadā paviljona ēka tika atjaunota.

Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
  • Bezvadu Internets
  • Pieejams smēķētājiem
  • Piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem

Jomas iela ir viena no galvenajām un vecākajām Rīgas Jūrmalas ielām, kas laika gaitā piedzīvojusi dažādas maiņas un pārvērtības. Pirmo gruntsgabalu dalīšana un galveno ielu veidošanās Majoros sākās 19.gs. 60. un 70.gados - jau pirms dzelzceļa līnijas uzbūvēšanas. Ap 1850.gadu vietā, kur tagad stiepjas Jūras, Jomas un Lienes ielas, pletās grūti izbrienams, slapjš mežs, kur tika ganīti lopi.

Ielu attīstība Jūrmalā, kā to apliecina Jomas ielas nosaukums, saistīta ar jomām, t.i., smilšu kāpām paralēlām ieplakām, kādas veidojas vēja ietekmē atkāpjoties jūrai. Kādreiz Jomas iela sākās tagadējā Lienes un Jomas ielas krustpunktā aiz Majoru stacijas skvēra. Tikai pēc 1936.gada ielu nosaukumu grozījumiem Jomas ielu pagarināja līdz Majoru-Dubultu rajona robežai. Ielas nosaukums ir saglabājies gandrīz nemainīts līdz mūsdienām – vienīgi 1899.gadā Jomas ielu īslaicīgi pārdēvēja par Puškina ielu.

Par dzīvāko un trokšņaināko Jūrmalas vietu Jomas iela Majoros kļūst 19. gs. beigās. Tieši uz Jomas ielas tiek atvērts pirmais veikals, tirgus un aptieka Majoros. Jomas un Omnibusa ielas stūrī uzņēmējs Horns 1870.gadā uzceļ pirmo viesnīcu Majoros un ierīko dārzu, kas kļūst par ievērojamu Jūrmalas kultūras centru.

Jomas ielas apbūve, īpaši tās sākuma daļā, būtiski mainījās pēc biežajiem ugunsgrēkiem un abiem pasaules kariem, kuru laikā gāja bojā daļa veco koka ēku. Laika gaitā vairākkārt mainījušies gan ēku īpašnieki, gan ēku funkcijas. Ja nami prastu runāt, mēs varētu klausīties raibu raibos likteņstāstus.

Jomas iela ir kļuvusi par savdabīgu pilsētas vizītkarti jeb galveno pastaigas vietu Jūrmalā, kur var citus apskatīt un arī sevi parādīt. Jau padomju laikā populārie Kūrorta svētku gājieni virzījās tieši pa Jomas ielu, tad pa Turaidas ielu līdz pludmalei. 

1870. gadā Horns uzcēla šajā vietā pirmo viesnīcu Majoros un koncertdārzu, kurā koncertēja slaveni simfoniskie orķestri. 1896.gadā Horna dārzā notika pirmais kinoseanss Jūrmalā.

1913.g. Horna dārzs ar visām ēkām nodega lielajā ugunsgrēkā.1970.gadā te uzcelts kinoteātris,tagadējais Majoru kultūras nams. Atdzimušas sarīkojumu tradīcijas darzā pie kultūras nama, kuras lielākoties organizē Horna koncertdārza atjaunošanas fonds.

1991.gadā Jomas ielas malā atklāts piemineklis "Krauklīts" Rainim un Aspazijai (autori Zigrīda Fernava-Rapa un Juris Tiščenko-Rapa) sakrā ar viņu uzstāšanos sarīkojumā Horna dārzā 1905.gadā. Tagad šeit ir Majoru kultūras nams, un dārzā atkal skan mūzika. 2005. gadā dārzs tika atjaunots.

Celta no 1911.-1916.gadam, piederējusi E.Rācenei. Katru dienu visa gada garumā te tika piedāvātas dažādas vannas: silta jūras ūdens, ogļskābes, skābekļa un skuju ekstrakta vannas.

Padomju laikos šeit bija kūrorta poliklīnika - viena no labāk iekārtotajām ārstniecības iestādēm Jūrmalā. 2003.gadā ēka tika restaurēta un atguvusi savu sākotnējo izskatu.

Celta 1939.gadā, arhitekts Ļ.Vitlins. Latvijas pirmās brīvvalsts laika pazīstamās preses izdevējas un sabiedriskās darbinieces E.Benjamiņas vasarnīca – viena no iespaidīgākajām ēkām Jūrmalā. Ēkas eleganci pastiprina dabiskais akmens plātņu apšuvums, kurā savu liecību ir atstājis 2.Pasaules karš - tumšākas krāsas neizdzēšami laukumi kā pretgaisa aizsardzības noteikumu prasība.

Arī ēkas interjers ir labi saglabājies, jo pēc kara gandrīz 50 gadus Benjamiņu rezidence kalpoja kā Padomju Savienības varasvīru vasaras viesu māja. Šodien ēkā atrodas liela daļa 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā darinātas mākslas vērības. Žogs gar Jūras ielu ir greznākais metāla žogs Jūrmalā, kas darināts pēc arhitekta S.Antonova metiem.

Vasaras koncertzāle ir ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā populāra koncertu un mākslas sarīkojumu norises vieta, kur ik vasaru uzstājas izcili mākslinieki un par tradīciju kļuvuši dažādu žanru festivāli.

Dzintaru koncertzāles stāsts sākas jau 19. gadsimta beigās, kad tā bija pazīstama kā Edinburgas kūrmājas koncertdārzs. Šobrīd Dzintaru koncertzāles lielā zāle, kas bija viena no pirmajām atvērta tipa koncertzālēm Latvijā, ar savu akustisko un konstruktīvo risinājumu ierindojas starp labākajiem sasniegumiem šajā jomā. Lielās zāles projektu izstrādājis ievērojamā latviešu mūsdienu arhitekta Modra Ģelža (1929 – 2009) birojs.

Laikā no 2004. gada līdz 2006. gadam tika veikta Dzintaru koncertzāles rekonstrukcija, un tagad skatuvei ir pieci līmeņi, kas izmantojami gan simfoniskajiem, gan kora, gan džeza mūzikas  koncertiem. Paplašināts un labiekārtots arī parks ap koncertzāli, kuras vaļējās sānu malas ļauj telpai saplūst ar Jūrmalas kāpu ainavu. Lielajā zālē ir 2024 sēdvietas, un ik vasaru tajā var noklausīties aptuveni simt koncertu.  

Dzintaru koncertzālē uzstājušies ne tikai izcili Latvijas mākslinieki, bet arī pasaules slavenības, tādas kā, piemēram, dziedoņi - H. Karreras, M. Kabaljē un J. Obrazcova - un atskaņotājmākslinieki - S. Rihters, L. Kogans, D. Oistrahs un daudzi citi. Dzintaru koncertsezona, protams, nav iedomājama bez pašu mājās un tālu citur pasaulē iemīļotā komponista Raimonda Paula, opermūzikas zvaigznes Ineses Galantes, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un orķestra „Kremerata Baltica” pasaulslavenā diriģenta un vijolnieka, kādreizējā rīdzinieka Gidona Krēmera vadībā.

Par tradīciju kļuvuši gadskārtējie džeza un klasiskās mūzikas festivāli, starptautiskais humora festivāls, jautro un atjautīgo kluba šovs, krāšņais baleta mākslas festivāls "Baleta zvaigznes Jūrmalā", starptautiskais jauno populārās mūzikas izpildītāju konkurss "Jaunais vilnis" un starptautiskais klasiskās mūzikas festivāls "Summertime".

Koncertu programmā tiek pārstāvēti dažādi žanri – no folkloras un klasiskās mūzikas līdz rokam un popmūzikai.

Celta 1889.gadā, arhitekts H.Hilbigs. Agrāk pazīstama kā "Waldkapelle" (Meža kapela) un celta vācu atpūtnieku apkalpošanai. Pēc Otrā pasaules kara baznīcā iekārtoja kinofotodokumentu arhīvu, radikāli izmainot interjeru. 1998.gadā ir iesākti ēkas atjaunošanas darbi, un tajā svētdienās notiek dievkalpojumi.

Cilvēku piesaiste baznīcai arī ir bijusi viļņveidīga, kā jau pie jūras. Ar paisumiem un bēgumiem. Pēc Tautas Atmodas lēnām atsākusies cilvēku pievēršanās Bulduru draudzei. Lēnām, soli pa solim, attīroties, baznīca un draudze sākusi apzināties savu nozīmi Jūrmalas pilsētas sakrālajā un kultūras dzīvē.

Sakārtojoties baznīcas telpām, paplašinās darba lauks draudzes locekļu aktivitātēm, īpaši domājot par jauniešu darba izvēršanu (perespektīvā iecere par jauniešu ansambli, kori, kā arī apzinot un palīdzot dzīves pabērnu problēmu risināšanā).