A+
Beta

Vidzeme

Dikļu pils tagadējā ēka tika uzcelta 1896. gadā, kad tā piederēja baronam Paulam fon Volfam, izveidojot izteiksmīgu neobaroka celtni. Dikļu pils ansamblī ir arī klēts, kas ir pat vecāka par pašu pili - celta 18. gadsimta beigās vēlīnā klasicisma formās ar Vidzemes klētīm neraksturīgu majestātisku portiku.

  • Dikļu pils naktī
  • Skats no pils parka
  • Foto: Eduards Jegorovs
  • Pils vestibils
  • Dikļu pils restorāns

Dikļu pili jo pievilcīgāku dara 20 ha liels parks. Pie pils atrodas dīķis, kuru savulaik, pēc nostāstiem spriežot, esot ozolkoka grīda. Aiz dīķa sākas Mazbriedes upe, kur gravās ierīkots ainavu parks jeb Mežaparks. Tajā citstarp aug apmēram 20 eksotisku koku.

Dikļu pils ir viena no nedaudzajām Vidzemes muižu pilīm un kungu mājām, kurā ir saglabājies samēŗā daudz no oriģinālās interjera apdares. Pilī ir bagāta seno krāšņu un kamīnu kolekcija. Dikļu pils tika atjaunota 2003. gadā. Šobrīd Dikļu pilī iekārtota viesnīca, restorāns, spa. Dikļos tiek piedāvātas arī telpas pasākumiem.

57"35'45 25"6'2
57.595966, 25.100454
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
    • Vāciski
  • Ieejas maksa: 
    Maksas
  • Apmaksas veidi: 
    • Kredītkarte
    • Skaidra nauda
Pakalpojumi: 
  • Ēdināšana
  • Gida pakalpojumi
  • Izstādes
  • Suvenīri
Informācija mainīta: 26.05.2014

Livonijas ordeņa pils drupas ar pilsētas viduslaiku nocietinājumu celta 13. gs. stratēģiski izdevīgā vietā, iespējams, kādreizējās latgaļu pils Beverīnas vietā. Pils sienas mūrētas no lieliem laukakmeņiem, starpas pieķīlājot ar granīta šķembām un dolomīta fragmentiem. Pils nodedzināta 1702.g. Ziemeļu kara laikā.

17.gs. beigās tika nopostīti pilsētas mūri. Ordeņa pilsdrupas un pilsētas viduslaiku nocietinājuma paliekas pie Gaujas ir atgādinājums par Valmieras centru laikā no 13.gadsimta līdz mūsdienām. No pilsētas aizsardzības sistēmas dabā saglabājies aizsardzības grāvis un pils mūru fragmenti.

Pils teritorijā daļēji saglabājusies 18.-19.gs. apbūve, kas veido nelielā Valmieras vēsturiskā centra kodolu. Pilsdrupas ir ievērojama atpūtas vietas valmieriešiem un Valmieras viesiem.

Brīvdabas estrādē pilsdrupu teritorijā katru vasaru notiek visdažādākie kultūras pasākumi - koncerti, teātra uzvedumi, muzeja gadskārtu un seno latviešu svētku svinēšana.

Miers un klusums, upītes čalošana agrā pavasarī, zāles smarža un putnu dziesmas vasarā, miglas klāts vakars un sēņošana rudenī, lielas kupenas sniega saulainā ziemas rītā...tādas ir "Ielīcas". 18.-19.gs. Vidzemes zemnieku sēta "Ielīcas" ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kurš savu atdzimšanu ir sācis 2006.gadā.

Vairāku ēku celšanā kā vienīgais darba rīks lietots cirvis. Līdz ar to ēkas atspoguļo vismaz 300-400 gadu ilgu latviešu tautas celtniecības attīstības periodu. Unikāla zemnieku sēta, kurā ietilpst šim novadam raksturīgu celtņu pilns komplekss: dzīvojamā māja, pirts ar vaļinieku istabiņu (diemžēl šobrīd nav apskatāma, jo ir nodegusi un gaida savu atjaunošanas kārtu, 3 klētis, kūts, pūne, stallis ar lopbarības telpām, rija, ratnīca, pagrabs.

Ēkas izvietotas Ziemeļvidzemei raksturīgā pagalmu sistēmā. Ēkas saglabājušas daudzas senlaicīgas konstruktīvas detaļas – akmens paviļu pamatus, kaķētu apaļkoku guļbūves sienas krusta pakšos, baļķu zelmeņus, jumtu ar iežmaugu konstrukciju, apaļkoku grīdas un griestus. Teritorijā ir iespējams organizēt gan svinīgus pasākumus, gan sportiskas aktivitātes. Nakšņot ir iespējams dzīvojamā ēkā un līdzpaņemtajās teltīs.

Ņemot vērā zemnieku sētas „Ielīcas” plašo un dabas skaisti veidoto teritoriju, šeit ir iespējams organizēt gandrīz jebkādu pasākumu ar ļoti dažādu dalībnieku skaitu.  Ja Jums ir radusies kāda doma par pasākumu, vai arī vēlaties atzīmēt sev nozīmīgu pasākumu tieši šeit – droši sazinieties ar mums!

Informācijai:

  • Dzīvojamās ēkas telpās var organizēt saviesīgus pasākumus apm. 20 dalībniekiem
  • Naktsmītnes - dzīvojamā ēkā 2 istabas (katrā 2 vietas)
  • Telšu pilsētiņa
  • Piknika vietas
  • Iespējams organizēt brīvdabas teātra uzvedumus, koncertus, latviskas ballītes

Muzejs atrodas Igaunijas pierobežā, kādreizējā ostas pilsētā Ainažos. Ekspozīcija izvietota atjaunotā kapteiņa Veides kalpu mājā. Klases telpā pie tāfeles muzeja viesus vēlīgi sagaida pats senās jūrskolas priekšnieks, pēc tautības zviedrs, kapteinis Kristiāns Dāls, kas perfekti atveidots vaska figūrā.

Muzejā var uzzināt, kā piekrastes zvejnieku ciemos būvēja un laida ūdenī senos buriniekus un kā mūsu jūrnieki ar tiem devās tālajās pasaules jūrās un okeānos. Ainažu jūrskolas muzejs ar savu darbību atgādina plašai sabiedrībai par pirmo latviešu un igauņu jūrskolu, tās darbību, panākumiem un nozīmi, tā ceļot latvisko pašapziņu.

Muzejs komplektē krājumu par jūrskolas darbību un Ainažu pilsētas vēsturi, veic tā izpēti un popularizēšanu. Muzejs regulāri organizē pasākumus, kuri gūst plašu rezonansi jūrniecības un ar to saistītās aprindās - ikgadējus Latvijas jūrnieku un zvejnieku salidojumus.

Tā īpašā sajūta, kas pārņem katru, kas atstāj šo mazo, viesmīlīgo muzeju, ir lepnums par latvju tautas slaveno jūrniecības pagātni un par tās stiprajiem un drosmīgajiem jūras braucējiem. Pēc muzeja apmeklējuma dārzā simtgadīgo ozolu sniegtajā ēnā iespējams atpūsties, aplūkot seno enkuru kolekciju.

Pašlaik muzeja krājumā glabājas vairāk nekā 9000 krājuma vienību. To vidū nozīmīgākās kolekcijas ir Ainažu kartes, plāni, jūrskolnieku diplomi, mācību pieraksti, grāmatas, fotogrāfijas, navigācijas instrumenti, burukuģu būves rīku, jūrnieku sadzīves priekšmeti u.c. Īpaši nozīmīgas ir Ainažu jūrskolnieku bērnu un mazbērnu atmiņas.

Igates pils celta 1880. gadā neorenesanses stilā. Šī ir otra pazīstamākā pils Limbažu rajonā, un to ieteicams iekļaut vienā apskates maršrutā ar Bīriņu pili, jo abas atrodas pie ceļa Limbaži – Ragana, taču katrai ir savs arhitektoniskais veidols. Bīriņu pils pārstāv neogotikas stilu Latvijā.

Igates pils arhitektūrā dominē renesanses formas. Pils ieturēta mierīgās krāsās un tai nav daudz rotājumu. Svinīgumu pastiprina četrstūrains tornis vienā pils sānā. 1934. gadā Latvijas bērnu palīdzības savienība nopirka pils ansambļa galveno ēku un ierīkoja tajā internātu ar nosaukumu "Igates atpūta".

Uz kungu māju ved bruģēts piebraucamais ceļš, kas beidzas apaļā parādes pagalmā. Blakus kungu mājai 19. gs. beigās izveidots romantisks ainavu parks ar dīķiem.

Pašreiz pils darbojas kā viesu nams, piedāvājot telpas semināru un konferenču rīkošanai, svinībām, banketiem, jubilejām un kāzām. Viesu namā ir pirts, baseins ar kaskādi un "Dzirnavu krodziņš".

  • Igates pils atordas 76 km attālumā no galvaspilsētas Rīgas, pietiekami  tālu no pilsētas steigas un ikdienas rūpēm, pils un tās gleznainā apkārtne ir ideāls brīvdienu galamērķis ģimenēm, pieturvieta apceļojot Vidzemi, kā arī brīnišķīga vieta svinībām- romantiskām kāzām, elegantiem banketiem un ballēm.
  • Nepabrauciet garām ceļmalā esošajam Igates pils „Dzirnavu krodziņam”, šeit Jums noteikti jānogaršo irdeno miežu putra, kas pagatavota no vietējo zemnieku izaudzētajiem un „Krodziņa” dzirnavās samaltajiem graudiem.
  • Pēc gardās maltītes dodieties pastaigā pa sakopto pils parku, apskatot gan pils iekštelpas, gan arī mūsu novadniekam, zemūdenes „Ronis” komandkapteinim H. Legzdiņam veltīto piemiņas ekspozīciju.
  • Nogurušajiem ceļotājiem piedāvājam pavadīt nakti kādā no mājīgajiem pils viesnīcas numuriņiem.

Stāmerienas pils pirmais īpašnieks bijis barons Johans Gotlībs fon Volfs. Pils celta historisma stilā 19. gadsimta pirmajā pusē. Kad 1905. gada revolūcijā pils tika nodedzināta, to atjaunoja ar jūgendstila iezīmēm.

Stāmerienas pils atrodas ļoti skaistā apvidū pie Stāmerienas un Pogas ezeriem. Ap pili ir 25 ha liels parks, kas veidots angļu jeb ainavu dārzu stilā. Parks iekārtots pēc tā sauktā vēdekļveida principa. Stāmerienā ir vairākkārt viesojies itāļu rakstnieks, romāna "Gepards" autors Džuzepe Tomazi di Lampedūza.

1919. gadā pilī ierīkoja vakarskolu, pēc Otrā pasaules kara - lauksaimniecības tehnikumu, bet vēlākajos gados tur atradās padomju saimniecības kantoris.

Mūsdienās pili apsaimnieko Stāmerienas pagasta pašvaldība un tā kļuvusi par kultūras centru, kur notiek izstādes, teātra izrādes un citi pasākumi. Tiek piedāvātas pils apskates ekskursijas un izīrētas telpas kāzām, banketiem un citiem sarīkojumiem. Parks kļuvis par iecienītu pastaigu vietu, kur var organizēt dažādus brīvdabas pasākumus un svētkus.

Vēstures avotos Raunas pils vārds pirmo reizi atrodams 1381.gadā, taču vēsturnieki atzīst, ka pils celta jau pirms šī laika. 18.gs.literatūrā minēts, ka pils celta 1262.gadā pēc Rīgas arhibīskapa Alberta II ierosinājuma un bijusi viens no svarīgākajiem arhibīskapijas centriem. Pils galvenā celtne ir taisnstūraina un aizņem 47,40m x 35,49m lielu teritoriju, kā vidū atrodas kādreiz apdzīvots iekšpagalms.

Pils ir deviņas reizes ir postīta no krievu, poļu, zviedru un vāciešu karapulkiem. Raunas pilsdrupas ir vienas no labāk saglabājušajām pilsdrupām valstī un šobrīd notiek pilsdrupu ziemeļu daļas konservācija.

Raunas baznīca ir būvēta tajā pašā gadā, kad Raunas pils- 1262. pēc Rīgas arhibīskapa Alberta II ierosinājuma. Kopš 16.gs. sākuma te darbojas evaņģēliski luteriskā draudze.

Raunas baznīca pārcietusi karus, vairākkārt stipri postīta un pārbūvēta. 18.gs baznīcai tika celtas piebūves, Pēdējā pārbūve notikusi 1930.gadu beigās. Virs rietumu portāla apskatāms unikāls 13.-14.gs. veidots cilnis "Ādams un Ieva", virs galvenās ieejas baznīcā- "Kristus pie krusta".

Celta 1878.gadā neogotikas stilā kā muižas īpašnieku Kropotkinu dzīvojamā māja. Līdz mūsdienām saglabājušās vairākas ēkas. Kopš 1993.gada pilī atrodas Siguldas novada Dome.

Septiņpadsmitajā gadsimtā Livonijas ordeņa celtās Siguldas priekšpils teritorijā sāka veidoties muižas centrs. Mūsdienās Siguldas muižas vēsturiskajā centrā saglabājušās vairākas ēkas, kas celtas 18. un 19. gadsimtā īpašnieku fon der Borhu un Kropotkinu laikā, - Vasaras pils, Jaunā pils, Baltā pils, vagara māja, muižas kalpotāju mājas, klēts, vešūzis jeb veļas mazgātava, sakņu un augļu pagrabi. Siguldas muižas centru ieskauj no plēstiem laukakmeņiem mūrēts žogs ar greznu vārtu izbūvi.

Jaunā pils būvēta kņazu Olgas un Dmitrija Kropotkinu laikā no 1878. līdz 1881. gadam, izmantojot būvmateriālus no kādas senas mūra ēkas, kas 17. gadsimtā atradusies pils vietā.

Pirmā pasaules kara laikā Sigulda atradās piefrontes joslā, 1917. gadā ēka tika izpostīta. Pēc agrārās reformas Jaunā pils iemantoja Rakstnieku pils nosaukumu, jo 1922. gadā pilī sāka saimniekot Latvijas Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība.

1934. gadā pils nonāca Latvijas Preses biedrības īpašumā. Arhitekta Augusta Birkhāna vadībā ēkā no 1936. līdz 1937. gadam tika veikti apjomīgi pārbūves darbi - ēka tika pilnībā pārplānota, paaugstināts skatu tornis, paplašināta terase ap pils ēku, pilnīgi no jauna izbūvēts pils otrā stāva balkons. Pilī izveidoja jaunu, mākslinieciski augstvērtīgu interjeru, atbilstoši Latvijas Preses nama vajadzībām – te tapa tam laikam modernākā atpūtas pils Baltijā ar īpaši grezniem nacionālā stila interjeriem.

Viesu uzņemšanai bija aprīkotas arī citas blakus esošās muižas ēkas – vecajā koka pilī bija iekārtota viesnīca, muižas klētīs tika ierīkota tūristu mītne. Bijušajā muižas sakņu dārzā bija ierīkots sporta laukums, bet ābeļdārzā – tenisa korti.

Otrā pasaules kara laikā Jaunā pils tiek izmantota vācu armijas Nord štāba vajadzībām, šajā laikā blakus pils pagalma vārtiem uzbūvē pretgaisa aizsardzības patversmi. Pēc kara PSRS Ministru padome pilī ierīko Atpūtas namu augsta ranga amatpersonām. 1953.gadā Siguldas muižas centra ēkās Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrija ierīkoja sanatoriju „Sigulda”, kas darbojās līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai.

Kopš 1993. gada Jaunajā pilī atrodas Siguldas pilsētas, bet no 2003. gada – Siguldas novada Dome.

Siguldas muižas vecajā alus brūzī iekārtota unikāla smilšu mākslas galerija. 

Jūrmalas brīvdabas muzejs tika dibināts 1970.gadā, bet apmeklētājiem atvērts 1979.gadā. Muzejā izveidota 19.gadsimta piekrastes zvejnieku sēta  ar  tai raksturīgām ēkām – dzīvojamo māju, ratnīcu ar klēti, tīklu šķūni, zivju kūpinātavu, pirti un citām būvēm. Ēkas atvestas uz muzeju no dažādiem Jūrmalas zvejnieku ciemiem.

Muzejā var apskatīt arī enkuru un zvejas laivu kolekciju, bet virvju vīšanas darbnīcā - lielāko virvju kolekciju Latvijā. Pēc iepriekšēja pieprasījuma muzejs rīko ekskursijas, piedāvājot nobaudīt kūpinātas zivis un latviešu alu. Muzejā var iemēģināt roku virvju vīšanā un tīklu lāpīšanā. Īpaša programma paredzēta jaunlaulātajiem. Muzejs atrodas īpaši aizsargājamā Ragakāpas dabas parka teritorijā starp Bulduriem un Lielupes grīvu.

 Līdz 19.gs. otrai pusei Jūrmalā galvenā nodarbošanās bija zvejniecība, kas, pilsētai augot un attīstoties par populāru tūristu un atpūtnieku vietu, savu lomu ir zaudējusi.

Slēgta restaurācijai!

Aspazijas māja 1996.gadā tika atvērta apmeklētājiem kā dzejnieces piemiņas vieta. Te apskatāma pastāvīgā ekspozīcija "Aspazijas dzīve un daiļrade 1933.-1943.", jaunāko klašu skolniekiem tiek piedāvāta muzejpedagoģiskā programma "Aspazija un tinte".

Jaunie pāri aicināti fotografēties un malkot savu pirmo kopējo kafijas tasi Aspazijas viesistabā, vienlaikus baudot seno, vēsturisko telpas interjeru. 

Māja, kurā dzejniece Aspazija pavadīja sava mūža pēdējos 10 gadus, atrodas šaurākajā Jūrmalas vietā – Dubultos, kur Lielupi no jūras šķir šaura zemes strēle 320 metru platumā. Ēka celta 1903.gadā un ir izcils koka arhitektūras paraugs.