Vidzeme

Tagad Mālpils muižā durvis ir vērusi četrstāvu dizaina viesnīca, kurā atrodas 22 plaši, ērti un izsmalcinātā stilā veidoti numuriņi:
Romantisks Jaunlaulāto numurs, 5 plaši un grezni Luksus numuri, 1 ģimenes numurs, 2 dizaina numuri viesiem ar īpašām vajadzībām, 7 standarta dizaina numuri un 6 gaumīgi mansarda numuri, kuros iespēja izguldīt līdz pat 8 viesiem numurā.
Mālpils muižas viesnīcā iepējams izguldīt līdz pat 100 viesiem.

Mālpils muiža piedāvā telpas kāzu svinībām, semināriem, banketiem, koncertiem un citiem nozīmīgiem svētkiem.

Viesnīcas Wellton Gertrude plašajos numuros ir klasisks interjers ar tumšiem koka elementiem. Katrā numurā ir rakstāmgalds un privāta vannas istaba ar vannu. Visos numuros ir skaņas izolācija.

No rītiem ir pieejamas bufetes tipa brokastis.

Vecrīga ir 15 minūšu pastaigas attālumā. Līdz tai var ērti nokļūt, izmantojot pilsētas sabiedrisko transportu. Tuvākā autobusu pietura atrodas tieši ielas pretējā pusē.

Viesnīcas Old Riga Palace interjerā ir izmantotas lustras, koka paneļi un antīkas mēbeles. Apvienojumā ar skatu uz pilsētas jumtiem viesiem tiek radīta Vecās pasaules gaisotne. Viesiem ir pieejams arī mūsdienīgs labsajūtas centrs.

Numuros ir individuāli regulējama klimata kontrole un satelīttelevīzijas kanāli. Dažiem numuriem ir privāts balkons. Visos numuros ir privāta vannas istaba ar augstas kvalitātes zīmola Villeroy & Boch keramikas aprīkojumu.

Elegantajam vestibilam-bāram ir vasaras terase, savukārt uz vietas esošajā restorānā var baudīt kontinentālās virtuves ēdienus, kā arī dažādus veģetāros ēdienus. Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija atrodas 10 minūšu pastaigas attālumā.

Katrs dzīvoklis ir aprīkots ar:
Pilnībā aprīkota virtuve ar nepieciešamajiem traukiem, mikroviļņu krāsni, elektrisko tējkannu, ledusskapi un vietu kur Jums izbaudīt maltīti.
Dzīvojamā istaba ir aprīkota ar lielu plazmas televizoru, kuram ir pieejama kabeļtelevīzija, lai skatīšanos padarītu patīkamu istabā ir ērti dīvāni.
Ģuļamistabas ir ar vienvietīgām vai divvietīgām gultām, pārklātas ar gultasveļu un katrā guļamistabā atrodas skapis Jūsu ērtībām.
Katrā dzīvoklī Jūs atradīsiet čības, kas spēs Jūsu uzturēšanos pie mums padarīt vēl patīkamāku un mājīgāgu.
Katrā dzīvoklī ir pieejams bezvadu internets ar paroli.

Virtuve ar visu sadzīves tehniku - ledusskapis, plīts, ir nepieciešamie trauki, gultasveļa, dvieļi.
Visas ērtības (duškabina ar 100 litru boileru).
Internets, televīzija.
13 guļamvietas
1 stāvs

Pateicoties projektam „Rīga – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014. gadā”, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir ieguvis jaunus sadarbības partnerus otrā 2014. gada Eiropas Kultūras galvaspilsētā Ūmeo. Gatavojoties Kultūras galvaspilsētas gadam, Brīvdabas muzejs un Vesterbotenas reģiona muzejs jau šogad ir sākuši radošu kopdarbu, lai bagātinātu Eiropas Kultūras galvaspilsētu programmas. „Sāmu ģimenes astoņi gadalaiki” ir šīs sadarbības pirmais apliecinājums plašākai publikai.

Izstādes “Sāmu ģimenes astoņi gadalaiki” foto sadaļa tapusi 2008. gadāTērnebi fjellos. Zviedru laikraksta”Västerbottens-Kuriren” fotogrāfs Tūrbjērns Jākobsons (Torbjörn Jakobsson) un žurnālists Bertils Vallīns (Bertil Wallin) veselu gadu pavadīja kopā ar Rēnfjelsiem, jaunu sāmu izcelsmes briežkopju ģimeni. Ainas no ziemeļbriežu buļļu kaušanas rudenī, ganāmpulka pārvietošanasziemā un teļu marķēšanas vasarā sniedz mums unikālu ieskatu sāmu tautas mūsdienu kultūrā, kura pazīstama tikai retajam.

Tūrbjērna Jākobsona lielformāta fotogrāfijas ļauj mums kļūt par ļoti tuviem jaunās ģimenes – tēva Jūhana Abrahamsona, mātes Sofijas Rēnfjellas un bērnu Nīla un Pontusa – līdzgaitniekiem. Viņu ikdiena nav tāda kā vairumam ļaužu. Būt par briežkopi – tas mūsdienu Zviedrijā ir dzīvesstils, kas izvirza īpašus nosacījumus. Dzīves un darba uzdevumus iespējams veikt tikai sadarbībā un kopībā. Meistarīgi tvertajos fotomirkļos Tūrbjērnam Jākobsonam izdevies iemūžināt briežkopju dzīves apstākļu dziļāko būtību.  Papildu dimensiju izstādei piešķir “Västerbottens-Kuriren” reportiera Bertila Vallīna aizraujošie teksti, kas apkopoti zviedru un angļu valodā pieejamajā izstādes katalogā.

Sāmu apdzīvotās teritorijas mūsdienās atrodas četrās valstīs — Norvēģijā, Zviedrijā, Krievijā un Somijā. Vesterbotenas reģions un Ūmeo pilsēta ir sāmu teritoriju Dienvidu robeža. Tādējādi Ūmeo muzejā glabājas arī vērtīgas liecības par sāmu seno dzīvesveidu. Lai Brīvdabas muzeja apmeklētājus plašāk iepazīstinātu ar sāmu materiālās kultūras bagātību un savdabību, izstāde papildināta ar dažiem sāmu kolekcijas priekšmetiem no Vesterbotenas reģionālā muzeja krājuma Ūmeo.

1. jūnijā, Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus laikā, Brīvdabas muzejs visus interesentus aicinās uz tikšanos ar izstādes autoriem fotogrāfu Tūrbjērnu Jākobsonu un žurnālistu Bertilu Vallīnu.

Brīvdabas muzeja izstāžu zāle vasaras sezonā (01.05.–30.10.) ir atvērta katru dienu, izņemot pirmdienas un otrdienas, no 10:00 līdz 17:00. Pārējā laikā izstādi iespējams apmeklēt, iepriekš piesakoties pa tālruni 67994106 vai, rakstot uz e-pastu info@brivdabasmuzejs.lv.

Izstādi atbalsta Rīga 2014.

Arī izrādes režisore Lelde Kaupuža –Eglinska izrādē turpina autora domu: „Celšanās, gulēt iešana, došanās uz bērnudārzu un atpakaļ, rotaļāšanās, iešana uz parku, - visi šie ikdienišķie notikumi, kuri atkārtojas no dienas dienā, pieaugušajam var šķist kā pelēka rutīna, savukārt bērna acīm tie atklājas kā milzīga piedzīvojumu jūra, kā krāšņa un vēl neatklāta pasaule. Diegabundža tas ir aparāts, ar kura palīdzību var viens otru sadzirdēt. "Diegadundža" tas ir stāsts par kopābūšanu un mīļumu.”

Izrādes veidotāji atteikušies no Liepājas leļļu teātrim ierastajiem izrādes veidošanas paņēmiemiem : paaugstinātas skatuves, priekšskara, lellēm, polsterētiem kostīmiem, priekšplānā atstājot aktieru personību, savstarpējo saspēli un dziedāt prasmi.

Izrādes mākslinieces M.Mielava un I.Ādmine. Lomās: S.Apse, M.Enkuzena, M.Millers.

2010. gadā albūms „Diegabundža” ieguva titulu kā labākais bērnu mūzikas ieraksts.

Režisore L.Kaupuža-Eglinska 2012.gadā ieguvusi Teātra mākslas maģistra grādu LKA.  Līdz šim iestudējusi bērnu izrādes Liepajas teatrī „Kā brālītis trusītis izglāba lauvu” (2009) un „Nezinītis” (2010), Liepājas leļļu teatrī „Lāčradzis” (2012).

Šie krājumi līdz mūsdienām saglabājuši unikālu muzikālo materiālu, kurā jaušams tautas mūzikas, kā arī Eiropas trubadūru, latīņu, bizantiešu un arābu kultūras ietekmju sajaukums.  Tajos vēstītie stāsti ļauj kā caur atslēgas caurumu ielūkoties Spānijas 700 gadu senā pagātnē, kad tur līdzās dzīvoja mauri, jūdi un kristieši, bet pār pēdējo prātiem un sirdīm valdīja Jaunava Marija – visu māte un patvērums. Koncerts būs ceļojums uz viduslaiku cilvēka pasauli, kur vēl ir dzīva spēja ticēt brīnumiem, kur Dievmāte staigā pa zemes virsu, piedalās ikviena mazajos priekos un bēdās un augsto no zemā šķir tikai viens solis.

Senās mūzikas ansamblis “Trakula” klausītājus iepazīstinās ar nelielu daļu šī bagātīgā mantojuma. Senajā portugāļu-galīciešu valodā izdziedāto stāstu atdzejojumos (atdz. Jānis Elsbergs) publikai palīdzēs ielūkoties Eduards Liniņš.

Lekciju rītā tiks apskatīta tēma: Vieta un ideja, vieta un cilvēks, vieta un forma. Lektoru lomās uzstāsiesDuncan Fairfax (Goldsmiths University, Urmadic University), Jonas Büchel (Urban Institute Riga) un pašmāju dizaina un pilsētvides speciālisti.

Pieredzējuši lektori sniegs savu skatījumu uz vietas un tās identitātes veidojošajiem aspektiem.

Aktuālu dizaina domāšanas konceptu un ideju ietekmi uz vietas attīstību sniegs britu lektors Dankans Fairfaks (Goldsmiths University, Urmadic University ). Par cilvēka un vietas mijiedarbību procesu stāstīs Jonas Büchel no Urban Institute. Lekcijas sākums 10:00. Vietu skaits ierobežots tāpēc interesentus lūdzam pieteikties pa tālruni: 29222699, Sabīne.

Pēc lekcijas visi interesenti aicināti apmeklēt Kalnciema kvartāla birojus, kas piedāvās iepazīties ar to darba ikdienu un piedalīties radošajās darbnīcās.

Visas dienas garumā apmeklētājiem durvis vērs interjera dizaina birojs Annvil, Kalnciema kvartāla restauratoru darbnīca, kas piedāvā dēļu grīdas un to restaurācijas, arhitektes Lienes Griezītes studija, dizaina salons „Xcelsior” ar pasākumu IN-OUT  jeb KAS IEKŠĀ, TAS ĀRĀ,dizaina durvju rokturu izgatavotāji – „Assa Abloy,” kompānija „BPS PR” un Dr. Mauriņa vēnu centrs. Durvis vērs un aktivitātes pagalmā rīkos arī kreatīvā pasākumu un kāzu aģentūra „Chocolate events”. Galerijā apskatāma izstāde „Simetrija”, restorānā „Māja” gaidīs īpašais pusdienu piedāvājums, savukārt Vīnu veikalā lieliskie itāļu vīni un uzkodas.

Pasākums turpināsies ar „Sadraudzības vakaru” Kalnciema kvartāla Vīnu veikalā, kur notiks Dāņu jauniešu klasiskās mūzikas koncerts un būs iespēja noskatīties filmu “DREAMS IN COPENHAGEN” -  režisora Max Kestner’s  Dānijas galvaspilsētas dokumentāls arhitektūras portretējums par apkārtējo vidi, kas ir daļa no mūsu dzīves. Sadraudzības vakara programmu tapusi sadarbībā ar Dānijas Kultūras institūtu.

Pasākumu organizē Kalnciema kvartāls sadarbībā ar Britu Padomi un interjera dizaina biroju Annvil. 

‘”Mēs katrs dzīvojam savās mājās, ģimenēs, dzīvēs, bet, kad izejam ārpus saviem mitekļiem, mūsu ceļi sāk krustoties. Gan laikā, gan telpā. Jūsu priekšā būs divi Pēteri, kas abi dzimuši vienā gadā, mūžu nodzīvojuši dažu kvartālu attālumā relatīvi paralēli, šad - tad epizodiski krustojoties. Tomēr pastāv citas, dīvainas saites, kas mūs vairāk vai mazāk saista, un iezīmējas, kad mēs sākam tās apzināti kairināt.

Pēteris Krilovs visu mūžu dzīvojis tepat, blakus - trijās dažādās adresēs, kas, savienotas līnijām, veido trijstūri. Tāds pat telpiskais trijstūris ir otra Āgenskalna Pētera dzīvē. Ja pieliekam klāt skolu, darbavietu, citus ilgstošas piesaistes punktus, veidojas Rīgas daudzstūri, kas savstarpēji abiem kaimiņiem pārklājas.

Un rodas saites, par kuru esamību iepriekš nebija nojausmas.” / P.Blūms/

Pasākumu ciklā „Pārdaugava stāsta” tiek uzaicinātas ievērojamas personības – galvenie stāstnieki, kuri noteiktu dzīves posmu ir pavadījušas Pārdaugavā un dēvē sevi par „pārdaugaviešiem”. Stāstu vakari tiek veidots mērķtiecīgā formā, sarunas laikā virzoties caur noteiktām Pārdaugavas apkaimēm un koncentrējoties uz īpašiem un personiskiem pieturas punktiem Pārdaugavā. Tiek runāts par konkrētām vietām – ēkām, ielām, parkiem, stūriem un pagalmiem, kas tiek iztirzātas nevis no vēsturiski akadēmiskā aspekta, bet no personiskās retrospekcijas. Tiek vākti un apkopoti subjektīvi atmiņu stāsti par Pārdaugavas vietām, komponējot šos stāstus ar attēliem no stāstnieku personiskajiem un citiem pieejamajiem arhīviem, kā arī senām kartēm, fotogrāfijām, vēstulēm, skaņām un citiem materiāliem.

Pasākumu aicināti apmeklēt un aktīvi piedalīties pārdaugavieši, studenti, seniori un jebkuras pasaules vietas iedzīvotāji, kuriem interesē vide, cilvēki un stāsti, kas ir aiz tiem.

Nākamais „Pārdaugava stāsta” pasākums notiks 15. maijā 19.00.

Pasākums notiks Vīnu veikala zālē, Kalnciema ielā 35. Ieeja 3Ls, studentiem un pensionāriem 1Ls.

Pasākumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.