Vidzeme

Dabas muzejs šogad skolēniem sniedz iespēju piedalīties dažādās izglītojošās aktivitātēs, kas norisināsies ekspozīcijā „Cilvēks un vide” 5.stāvā. No 19. līdz 21.aprīlim muzeja apmeklētāji varēs patstāvīgi izpildīt uzdevumus darba lapās. Tās, norādot savu vārdu un kontaktinformāciju, varēs saņemt un pēc aizpildīšanas nodot muzeja vestibilā 1.stāvā. Darba lapas tiks vērtētas un 5 labāko anketu aizpildītāji saņems balvas no Dabas muzeja.

Savukārt 24.aprīlī ekspozīcijā „Cilvēks un vide” plkst.12.00, 14.00 un 16.00 tiks vadītas ekskursijas, kas palīdzēs labāk izprast dažādus vides jautājumus.

Brīvdabas muzejs katru gadu rīko divu dienu gadatirgu, kas tradicionāli notiek jūnija pirmās nedēļas nogalē. Šogad Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus Brīvdabas muzejā notiks jau 43. reizi. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem gadatirgus apmeklējums ir ģimenes tradīcija. Gadatirgus rāda latviešu amatniecības prasmju turpināšanos aušanas, rokdarbu, metālkalšanas, rotkalšanas, ādas un koka apstrādes, kā arī pīšanas un podniecības jomās.

16. un 17. aprīlī dalībnieki tika aicināti uz gadatirgus komisiju, kas vērtēja potenciālo dalībnieku izstrādājumus atbilstoši gadatirgus nolikumam un koncepcijai. Vairums individuālo amatnieku un Tautas lietišķās mākslas studiju gadatirgū piedalās regulāri, bet šogad tika apstiprināti apmēram 50 amatnieku pieteikumi. Vairāki amatnieku pieteikumi tika rekomendēti dalībai Mūsdienu amatniecības festivālā, kas Brīvdabas muzejā jau trešo gadu notiks augusta otrajā sestdienā.

Brīvdabas muzeja gadatirgus ir tikšanās un profesionālās pieredzes apmaiņas vieta dažādu paaudžu un specialitāšu latviešu tautas lietišķās mākslas izstrādājumu darinātājiem no visas Latvijas. Vienlaikus gadatirgus ir tautas lietišķās mākslas gada sasniegumu skate un iespēja amatniekiem izstādīt un pārdot savus labākos izstrādājumus. Savukārt gadatirgus apmeklētāji var iegādāties augstvērtīgus latviešu tradicionālās amatniecības izstrādājumus un tikties ar to darinātājiem.

Gadatirgū piedalīsies arī Latvijā ražoto pārtikas produktu tirgotāji. Gadatirgus laikā muzeja teritorijā norisināsies dažādas kultūras aktivitātes, uzstāsies folkloras kopas, un būs baudāmi citi interesanti notikumi.

„Kurš gan nav zaudējis kādu sev tuvu un dārgu cilvēku? Kurš gan no mums ne reizi nav cietis no spēcīgām sāpēm? Mirst dārgs cilvēks, mūs piepilda sāpes un dzīve pilnībā mainās. Nāve, šķiršanās, zaudējums. Vārdi, kas paliek kaut kur gaisā, pirms mūs atkal sasniedz līdzīgas sajūtas. Šis personīgais, intīmais un traģiskais fakts – sāpes, kuras, kādā no dzīves mirkļiem, ir jutusi lielākā daļa no mums, – kļūst vispārējs,” stāsta pats fotogrāfs.

Šajās fotogrāfijās M. Ikasa  stāsta par savu personīgo pieredzi, jaunākā brāļa zaudējumu, taču ar darbu viņš vēlas godāt visus zaudētos tuvos cilvēkus. Mākslinieks savās fotogrāfijās cenšas izprast, kas notiek ar ciešanām, sakot, ka „mēs tās jūtam, izciešam, tās mūs pavada. Soli pa solim tās izzūd, mēs pierodam un katru reizi tās kļūst jūtami pierastākas un attālinās. Vai ciešanas slēpjas kaut kur mūsos? Mēs pārstājam ciest vai arī mūsu dvēsele pierod pie sāpēm? Mums ir tiesības uz šīm ilgstošajām sāpēm un alkām pēc aizgājušā cilvēka. To godināšana ir mūsu pienākums.”

Marjano Ikasa (dzimis 1964. gadā) ir godalgots spāņu mākslinieks, kurš ieguvis maģistra grādu fotogrāfijā Madridē, Spānijā. Fotogrāfs regulāri piedalās grupu izstādēs Portugālē un Spānijā. Viņa pazīstamākie fotoprojekti ir „Noziegums vai vajadzība?” („¿Delito o Necesidad?”) un „Atos alde, lielo meistaru attēlotais” („Atos alde, retratado por los grandes maestros”). Viņš ir ticis izvirzīts kā finālists vairākos nacionāla mēroga fotogrāfiju konkursos un atzīstams par vienu no neparastākajiem mūsdienu Spānijas fotomāksliniekiem. 2012. gadā Mariano Ikasa  tika apbalvots arī Kauņas fotofestivālā Lietuvā.

Tikšanās ar autoru arī 2. maijā plkst. 17:30 Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Laipni aicināti visi, ieeja pasākumā bez maksas. 

Orhidejas ir vienas no visaugstāk attīstītajām un daudzveidīgākajām ziedaugu grupām, to forma, krāsa un smarža nereti pārsteidz pat pieredzējušus audzētājus. Orhidejām ir ilgs attīstības cikls, dažas retākās no tām līdz ziedēšanai aug pat 20 gadus. Pasaulē ir aptuveni 35 tūkstoši šo krāšņo ziedu sugu, no kurām Latvijā savvaļā sastopamas 32, lielākā daļa no tām ir aizsargājamas.

Izstādē Dabas muzejā apmeklētājiem būs iespēja aplūkot plašu tropisko orhideju un to hibrīdu daudzveidību, tāpat pirmo reizi būs izstādīta arī liela neparasto tilandsiju kolekcija. Visi aplūkojamie augi ir no Latvijas orhideju un tilandsiju audzētāju privātajām kolekcijām, to šarmu izcels praktiskie Raunas Lauktehnikas metāla dekoratīvie izstrādājumi mājai un dārzam.

Šogad izstādē piedalīsies pasaulē pazīstamais Peru orhideju pētnieks un entuziasts, audzētavas ‘’Peruflora’’ pārstāvis Manolo Victor Arias, un Egidiuss Pranaitis no Lietuvas. Izstādes laikā interesenti varēs saņemt speciālistu padomus par eksotisko augu kopšanu un audzēšanu mājas apstākļos, tāpat arī no plaša piedāvājuma klāsta varēs iegādāties orhidejas, tilandsijas, dažādus substrātus to stādīšanai un daudz ko citu. Savs tirdzniecības stends būs arī profesionālo augu kopšanas līdzekļu ražotājam „Orchid Care” no Lietuvas.

Apmeklētājus aicinām apmeklēt izglītojošos pasākumus izstādes laikā:

• Piektdien, 26. aprīlī plkst. 13:00 lekcija ‘’Tillandsiju ģints’’, vadīs Lolita Afanasjeva;
• Sestdien, 27. aprīlī plkst.17:15 lekcija „Peru endēmiskās orhidejas, to augšanas apstākļi dabiskajos izplatības areālos”, vadīs Manolo Victor Arias;
• Svētdien, 28. aprīlī plkst. 12:oo meistarklase orhideju stādīšanā uz bloka un sfagnu sūnu uzkalniņiem un augu pārstādīšana;
• Svētdien, 28. aprīlī plkst. 14:oo lekcija ‘’Cattleya ģints orhidejas - LOEADA gada augs 2013’’, vadīs Antra Krauze.

Izstādes tapšanā sakām paldies LU Botāniskajam dārzam, uzņēmumiem „Raunas Lauktehnika” un „Orchid Care” (Lietuva). 

Visi cilvēki redz sapņus - tiesa, ne visi tos atceras.
Sapņos bieži redzam iepriekšējo dienu notikumus - bet, kāpēc ne visus, bet tieši šos un tieši šādā kombinācijā? Vai ir iespējams, ka tam, kurus tieši notikumus redzam, ir kaut kāda īpaša nozīme? Psihoterapijas atbilde ir: viennozīmīgs jā.

Lekcijā uzzināsim par mūsdienu psihoterapijas skatījumu uz sapņiem. Tāpat - par sapņu nozīmi mūsu psihiskajā funkcionēšanā, par iespējam pasūtīt sapņus, apzinātu piedalīšanos savos sapņos. Par to, kā sapņi var palīdzēt atrast atbildes uz dzīves situācijām. Galu galā - par to, kā katrs cilvēks var lietot savus sapņus, lai labāk izprastu sevi, savu dzīvi un dzīvotu vieglāk un laimīgāk.

Ansis Jurģis Stabingis ir psihoterapeits ar vairāk kā 10 gadu pieredzi. Eksistenciālo psihoterapiju apguvis HEPI (Lietuva), psihoorganisko analīzi – EFAPO (Latvija/Francija). Latvijas Psihoterapeitu Biedrības un Eiropas Psihoterapijas Asociācijas valdes loceklis. Turpina studijas psihoterapijas pētniecībā Sigmund Freud University Vīnē, kā arī Junga analīzi Lietuvā.Sapņotājs.

Aicinām pieteikties uz lekciju līdz 16. aprīlim, sūtot savu pieteikumu uz e-pastu kalnciemaiela@gmail.com. Lekcijas maksa ir 5 LVL.

Izstādi veidojusi autoru grupa „Kokons”: Baiba Rēdere (glezniecība), Linda Freiberga (glezniecība), Gundega Strautmane (konceptuālā māksla, tekstilmāksla), Ilva Kalnroze (glezniecība), Elita Vansoviča (zīmējums), Signe Žeļezņaka (tekstilmāksla), Māris Subačs (zīmējums, teksts), Armands Grundulis – (laikmetīgā māksla), Ramona Pēkšēna  (stikls).

Simetrija kā tēls, kā simbols, kā uzbūve.

Kādēļ simetrija pievelk vai atgrūž? Kādas raisa asociācijas un apziņas izmaiņas?

Vai apziņā rada sakārtotību, harmoniju, līdzsvaru, drošību? Varbūt personības sašķelto dabu atkal apvieno?

Kādam tas varbūt ir sastingums, no kā beidzot jāizkļūst -  lai ieraudzītu, kas ir aiz, pāri, dziļumā?

Jauna pasaule pēc ilgstoša haosa? Kas ir šī vienība, kas visu notur līdzsvarā? Kas to visu rada un nes?

Simetrija ir sastingums, vai kustība?

Vilkme uz punktu, centru, no kura viss izriet un atkal atgriežas. Intuitīva centrēšanās uz savas dvēseles kodolu?

Vai Mīlestībai ir kas kopīgs ar simetriju?

Spoguļsimetrija kā tēls, kas ļauj atklāt atspulgā subjektu atkal no jauna. Ieraudzīt sevi un pajautāt - ”Kas ir tas, kas uz mani skatās?”

Šos un citus jautājumus autori ir pētījuši katrs savā tēlu valodā, savos stāstos. Lai veidotos simetrija, skatītājs ir aicināts būt simetrijas pols - ar domām un savu unikālo skatījumu.

Katram no mums ir atšķirīgs simetrijas skatījums un stāstījums. Simetriju redzam, kā universālu tēlu, lai pateiktu to, ko izteikt nav iespējams, bet var pieredzēt nepastarpināti, kā zīmējot mandalu vai raugoties ikonā. Par simetriju nevar runāt ignorējot tās pretstatu vai varbūt vienas un tās pašas kompozīcijas tikai citu seju - asimetriju. Ekspozīcijā ietvertas arī Māra Subača pasakas par simetriju. 

Kalnciema kvartāls kā „Putnu dienas” rīkotāji aicina kopīgi apvienot spēkus un palīdzēt atrast 20 jaunas mājvietas Latvijas strazda lieluma pūcēm – apodziņiem, kuriem šis ir izšķirošais laiks mājvietas atrašanai un iekārtošanai, jo apodziņi dēj olas jau maija sākumā un to mazuļi izšķiļas maija vidū.

Tā kā apodziņi ligzdo lielos meža masīvos un pārsvarā vecās audzēs, tiem ir nepieciešami būrīši pēcnācēju radīšanai. Kalnciema kvartāls ir sagatavojis materiālus un aicina ikvienu interesentu pievienoties ornitologiem Gaidim Grandānam un Andrai Avotiņai no 12.00 - 15.00 Kalnciema kvartāla teritorijā izgatavot apodziņiem būrīšus.

Kalnciema kvartāla restauratori būs parūpējušies par visiem būrīšu izveidei nepieciešamajiem materiāliem. Apodziņu jaunās mājas taps no vismaz 100 gadus veciem kokmateriāliem, kas tiks izmantoti atkārtoti, lai šo jauno pūču mājiņu izgatavošanai nebūtu jānocērt neviens jauns koks.

Kalnciema kvartāls jau vairāk kā 10 gadus darbojas koka māju restaurācijas un atjaunošanas jomā, domājot par ilgtermiņa dzīvesveidu, šoreiz pie koka mājām tiks apodziņu ģimenes.

Visiem tiem, kam interesē putnu mājvietas un to izveide, plkst. 12:00 un 14:00 Vīnu veikala zālē būs iespēja noklausīties lekciju "Kas dzīvo būrīšos?", kuru vadīs ornitologs Gaidis Grandāns. Bērni varēs piedalīties putnu zīmēšanas darbnīcā.

“Pārmaiņu kanons” Jidzjin ir viens no senākajiem Ķīnas garīgās kultūras klasiskajiem tekstiem, kas atstājis milzīgu iespaidu uz politiku, filosofiju, reliģiju, mākslu, medicīnu un cīņas tehniku ne tikai Ķīnā, bet visā Austrumāzijas reģionā. Arī Rietumu populārajā kultūrā atpazīstamību ieguvušais senķīniešu filozofijas princips jiņ-jan Jidzjin tekstā iegūst savu izvērsumu. 

“Pārmaiņu kanona” pamatā ir skatījums uz pasauli, kā tādu, kas ir mainīga: pārmaiņas un transformācijas ji ir visaptverošas, tomēr regulāras, tajās var pamanīt noteikta veida sakārtotību – jiņ un jan savstarpēji papildinošā transformācijas procesā, tādēļ pastāv iespējamība prognozēt konkrētas situācijas attīstības tendences.

Šīs lekcijas ietvaros Jums būs iespēja iepazīties  ne tikai ar “Pārmaiņu kanona” kosmoloģiskajiem priekšstatiem un transformāciju filozofiju, bet arī iemācīties to praktiski izmantot prognozēšanas nolūkiem, jo “Pārmaiņu kanons” no pašiem tā aizsākumiem kalpojis par zīlēšanas tekstu un šādu funkciju tas veic arī mūsdienās.

Aicinām pieteikties uz lekciju līdz 16. aprīlim, sūtot savu pieteikumu uz e-pastu kalnciemaiela@gmail.com. Lekcijas cena 5 LVL.

Lekcijas autors Kaspars Eihmanis ir Latvijas Universitātes, Humanitāro Zinātņu Fakultātes, Austrumāzijas pētniecības institūta pētnieks, ķīniešu valodas un kultūras lektors kopš 1999.g. Specializējas Ķīnas filozofiskās tradīcijas vēstures pētniecībā. Helsinku universitātes doktorants, Taivānas valdības Taiwan Fellowship 2011-2012 g. stipendiāts. 2009-2010 g. viespētnieks Taivānas Zinātņu Akadēmijas (Academia Sinica), Ķīnas literatūras un filozofijas institūtā.

Kā atklāj fotomākslinieks R. Freimanis: „Foto stāsti top mirkļa iespaidā, iedvesmojoties no Latvijas dabas skaistuma un tverot burvīgos skatus. Tas man, un arī pēc tam skatītājiem, liek ieraudzīt, cik skaista patiesībā ir mūsu Dzimtene. Šodien, kad daudzi pamet Latviju, izstāde rosina apstāties un padomāt, ka „Laimīgā zeme” ir tepat, jo mūsu saknes ir šeit. Arī A. Brigaderes pasakas varonis Sprīdītis devās pasaulē laimi meklēt, taču drīz vien atgriezās tēva mājās, jo patiesa laime nav rodama pasaules plašumos.”

Saruna ar pieredzes bagāto fotogrāfu atklāj: „Ar fotografēšanu aizraujos jau no bērnības. Esmu fotografējis ar dažādu marku fotoaparātiem dažādās tehnikās. Dabas skati parasti tiek tverti mirkļa iespaidā - eju, redzu, tveru pēc fotoaparāta un ir! Man pašam patīk bildesar stāstu, tādas, kas rosina iedziļināties, domāt un sajust. Cenšos bildi uzreiz notvert tādu, kāda tā būs redzama skatītājiem. Neaizraujos ar bilžu apgriešanu, garu pēcapstrādes procesu un foto efektiem, jo tā zūd bildes sākotnējā kvalitāte.”

Fotomākslinieks ir gatavs atklāt katra darba tapšanas stāstu, un tādejādi varam iepazīt ne vien kā bilžu meistaru, bet arī atraktīvu stāstnieku. Aplūkojot darbus un ieklausoties foto stāstos, sajūtams, cik daudz mīlestības un pacietīga, mērķtiecīga, neatlaidīga darba ir ielikts katrā no tiem. Ikviens darbs māksliniekam ir kā izauklēts bērns, kuru autors uzlūko ar mīlestību. Kā atklāj fotogrāfs, viņam mīļākais gadalaiks ir pavasaris, kad pēc tumšās ziemas atmostas daba un gaisma uzvar tumsu. Dabas skati top mākslinieka brīvajā laikā, kad nav jāfotografē pasākumi pilsētā.

Fotomākslinieks R. Freimanis vairākus gadus ir strādājis par fotogrāfu un fotoreportieri preses izdevumos „Jūrmalas Nedēļa”, „Mājas dakteris”, „40+” un citur, fotografējot dažādus nozīmīgus kultūras dzīves pasākumus, piemēram, Siguldas Opermūzikas svētkus, festivālus „Summertime” un „Jaunais Vilnis”. Ir piedalījies vairākās fotoizstādēs Latvijā un Lietuvā. Šobrīd strādā par kāzu, kristību un citu pasākumu iemūžinātāju. Plašāks ieskats fotomākslinieka R. Freimaņa radošajā darbībā: www.freimanafoto.lv

Izstādes atbalstīji: LLU, Europe Direct Informācijas centrs Jelgavā, A/S "Jelgavas Dzirnavas, SIA "ASTARTE NAFTA", Kafejnīca "Promenāde"., Ziedu salons "Palete".

R. Freimaņa darbi ir apskatāmi:www.freimanafoto.lvTālrunis: +371 27174017

Mālpils muižas restorāna pieredzējušie pavāri izstrādās katram pasākumam īpašu ēdienkarti. Piedāvājam ēdināšanas pakalpojumus un profesionālu apkalpošanu biznesa pusdienām, dzimšanas dienas svinībām, kāzu svinībām un citiem lielākiem/ mazākiem Jums nozīmīgiem pasākumiem.