Vidzeme

“Pārmaiņu kanons” Jidzjin ir viens no senākajiem Ķīnas garīgās kultūras klasiskajiem tekstiem, kas atstājis milzīgu iespaidu uz politiku, filosofiju, reliģiju, mākslu, medicīnu un cīņas tehniku ne tikai Ķīnā, bet visā Austrumāzijas reģionā. Arī Rietumu populārajā kultūrā atpazīstamību ieguvušais senķīniešu filozofijas princips jiņ-jan Jidzjin tekstā iegūst savu izvērsumu. 

“Pārmaiņu kanona” pamatā ir skatījums uz pasauli, kā tādu, kas ir mainīga: pārmaiņas un transformācijas ji ir visaptverošas, tomēr regulāras, tajās var pamanīt noteikta veida sakārtotību – jiņ un jan savstarpēji papildinošā transformācijas procesā, tādēļ pastāv iespējamība prognozēt konkrētas situācijas attīstības tendences.

Šīs lekcijas ietvaros Jums būs iespēja iepazīties  ne tikai ar “Pārmaiņu kanona” kosmoloģiskajiem priekšstatiem un transformāciju filozofiju, bet arī iemācīties to praktiski izmantot prognozēšanas nolūkiem, jo “Pārmaiņu kanons” no pašiem tā aizsākumiem kalpojis par zīlēšanas tekstu un šādu funkciju tas veic arī mūsdienās.

Aicinām pieteikties uz lekciju līdz 16. aprīlim, sūtot savu pieteikumu uz e-pastu kalnciemaiela@gmail.com. Lekcijas cena 5 LVL.

Lekcijas autors Kaspars Eihmanis ir Latvijas Universitātes, Humanitāro Zinātņu Fakultātes, Austrumāzijas pētniecības institūta pētnieks, ķīniešu valodas un kultūras lektors kopš 1999.g. Specializējas Ķīnas filozofiskās tradīcijas vēstures pētniecībā. Helsinku universitātes doktorants, Taivānas valdības Taiwan Fellowship 2011-2012 g. stipendiāts. 2009-2010 g. viespētnieks Taivānas Zinātņu Akadēmijas (Academia Sinica), Ķīnas literatūras un filozofijas institūtā.

Kā atklāj fotomākslinieks R. Freimanis: „Foto stāsti top mirkļa iespaidā, iedvesmojoties no Latvijas dabas skaistuma un tverot burvīgos skatus. Tas man, un arī pēc tam skatītājiem, liek ieraudzīt, cik skaista patiesībā ir mūsu Dzimtene. Šodien, kad daudzi pamet Latviju, izstāde rosina apstāties un padomāt, ka „Laimīgā zeme” ir tepat, jo mūsu saknes ir šeit. Arī A. Brigaderes pasakas varonis Sprīdītis devās pasaulē laimi meklēt, taču drīz vien atgriezās tēva mājās, jo patiesa laime nav rodama pasaules plašumos.”

Saruna ar pieredzes bagāto fotogrāfu atklāj: „Ar fotografēšanu aizraujos jau no bērnības. Esmu fotografējis ar dažādu marku fotoaparātiem dažādās tehnikās. Dabas skati parasti tiek tverti mirkļa iespaidā - eju, redzu, tveru pēc fotoaparāta un ir! Man pašam patīk bildesar stāstu, tādas, kas rosina iedziļināties, domāt un sajust. Cenšos bildi uzreiz notvert tādu, kāda tā būs redzama skatītājiem. Neaizraujos ar bilžu apgriešanu, garu pēcapstrādes procesu un foto efektiem, jo tā zūd bildes sākotnējā kvalitāte.”

Fotomākslinieks ir gatavs atklāt katra darba tapšanas stāstu, un tādejādi varam iepazīt ne vien kā bilžu meistaru, bet arī atraktīvu stāstnieku. Aplūkojot darbus un ieklausoties foto stāstos, sajūtams, cik daudz mīlestības un pacietīga, mērķtiecīga, neatlaidīga darba ir ielikts katrā no tiem. Ikviens darbs māksliniekam ir kā izauklēts bērns, kuru autors uzlūko ar mīlestību. Kā atklāj fotogrāfs, viņam mīļākais gadalaiks ir pavasaris, kad pēc tumšās ziemas atmostas daba un gaisma uzvar tumsu. Dabas skati top mākslinieka brīvajā laikā, kad nav jāfotografē pasākumi pilsētā.

Fotomākslinieks R. Freimanis vairākus gadus ir strādājis par fotogrāfu un fotoreportieri preses izdevumos „Jūrmalas Nedēļa”, „Mājas dakteris”, „40+” un citur, fotografējot dažādus nozīmīgus kultūras dzīves pasākumus, piemēram, Siguldas Opermūzikas svētkus, festivālus „Summertime” un „Jaunais Vilnis”. Ir piedalījies vairākās fotoizstādēs Latvijā un Lietuvā. Šobrīd strādā par kāzu, kristību un citu pasākumu iemūžinātāju. Plašāks ieskats fotomākslinieka R. Freimaņa radošajā darbībā: www.freimanafoto.lv

Izstādes atbalstīji: LLU, Europe Direct Informācijas centrs Jelgavā, A/S "Jelgavas Dzirnavas, SIA "ASTARTE NAFTA", Kafejnīca "Promenāde"., Ziedu salons "Palete".

R. Freimaņa darbi ir apskatāmi:www.freimanafoto.lvTālrunis: +371 27174017

Mālpils muižas restorāna pieredzējušie pavāri izstrādās katram pasākumam īpašu ēdienkarti. Piedāvājam ēdināšanas pakalpojumus un profesionālu apkalpošanu biznesa pusdienām, dzimšanas dienas svinībām, kāzu svinībām un citiem lielākiem/ mazākiem Jums nozīmīgiem pasākumiem.

Lai gan ziema vēl nepadodas un sals turpina mūs saldēt, Lieldienu svētkos tiks dziedātas saules un pavasara rotāšanas dziesmas, kopā ar muzejrezervāta speciālistiem un Siguldas folkloras kopas „Senleja” dalībniekiem pēc sentēvu tradīcijām pie lielā ugunskura tiks krāsotas olas, pušķotas un ar īpašu rituālu atvērtas šūpoles, kā arī tiks godāti paši šūpoļu kārēji, kuri visus svētku dalībniekus arī izšūpos. Lai pavasara darbi labi veiktos, tiks dzītas prom nelaimes, notiks olu ripināšanas sacensības, olu cīņas un maiņas, tiks izdejots olu krusts un notiks skriešanās ar olām, kā arī tiks izspēlēta tik iemīļotā podu sišana, kuras simboliskā nozīme slēpjas skauģu un nelabvēļu raidīto domu atvairīšanā.

Lieldienu brīvdienās būs atvērta Turaidas senā baznīca. Būs iespēja vērot pavasara atnākšanu no Turaidas pils Galvenā torņa skatu laukuma, kā arī izzināt vēsturi Turaidas pils rietumu korpusa ekspozīcijās.

Apmeklējot Lieldienu svētkus Turaidā, neaizmirstiet paņemt līdzi pūpolus vai plaucētu bērzu zariņus ar dzīpariem šūpoļu rotāšanai un krāsotu olu pāri, ko dot šūpoļu kārējiem par izšūpošanu!

‘’Rakšu’’ sētā par godu Lielās dienas atnākšanai tiks uzstādītas iespaidīga izmēra šūpoles, kā arī lielizmēra ola, kas Cēsu mākslas skolas pasniedzēju vadībā tiks izkrāsota. Jau no 12:00 visi ir aicināti uz ‘’Rakšiem’’, kur omulīgas muzikas pavadībā notiks čakla tirgošanās ar dažādiem lauku labumiem un amatniecības izstrādājumiem. Lieldienu pasākumā viesiem tiks nodrošināts atsaites lidojums ar gaisa balonu – iespēja uz ‘’Rakšiem’’ palūkoties no augšas un pēc īsa brīža atkal piezemēties pasākuma norises vietā.

Ar M.Jurciņa režisēto uzvedumu visai ģimenei ‘’Kazlēni un vilks’’ visus klātesošos priecēs 100 zaķēni, savukārt modes zaķīši iepriecinās klātesošos ar defilē no modes un stila studijas ‘’Kira’’. Palēkāt un gurnus izkustināt aicinās grupas ‘’Wendendance’’ līnijdejotājas, kā arī klātesošiem priekšnesumus sniegs krāšņa tautas deju kolektīvu uzstāšanās.

No lielās skatuves ar savām balstiņām svētku apmeklētājus iepriecinās Cēsu bērnu un jauniešu centra vokālās pedagoģes I.Rubīnas jauno talantu priekšnesumi.

Pasākuma laikā darbosies radošā darbnīca ‘’Olu krāsotava’’ un ‘’Pūpolu pērtuve’’ un ‘’Bērnu krāsojamo darbu izstāde’’, paralēli norisināsies dažādas stafetes un veiklības pārbaudes mammām un tētiem.

12:00 no Cēsu Vienības laukuma uz ‘’Rakšiem’’ kursēs bezmaksas autobuss ‘’Cēsis – Rakši’’, savukārt 16:00 tas kursēs atpakaļ no ‘’Rakšiem’’ uz Cēsīm.

Svētku apmeklētājiem vēlams vilt mugurā siltas drēbes un ar olu groziņu doties uz ‘’Rakšiem’’, nebaidoties no vēsajiem laika apstākļiem, jo ikvienam tiks nodrošināta iespēja sasildīties omulīgā kafejnīcā viesu namā ‘’Lamu mājā’’, kā arī nesalt, piedaloties Lieldienu aktivitātēs.

Ieejas maksa pasākumā ir LVL 2 pieaugušajiem un 1 LVL bērniem no 7 gadu vecuma un pensionāriem. Cilvēkiem ar kustību un garīgās attīstības traucējumiem ieeja pasākumā ir bezmaksas.

Katrāno pasākumiem šīs personas būs galvenie stāstnieki. Stāstu vakars tiks veidots mērķtiecīgāformā, sarunas laikāvirzoties caur noteiktām Pārdaugavas apkaimēm un koncentrējoties uz īpašiem pieturas punktiem Pārdaugavā. Tiks runāts par konkrētām vietām –ēkām, ielām, parkiem, stūriem un pagalmiem, kas tiks iztirzātas nevis no vēsturiski akadēmiskāaspekta, bet no personiskās retrospekcijas.

Tiks vākti un apkopoti personiski atmiņu stāsti par Pārdaugavas vietām, komponējot šos stāstus ar attēliem no stāstnieku personiskajiem un citiem pieejamajiem arhīviem, kāarīsenām kartēm. Pasākumu cikla rezultātātiks izveidoti alternatīvātūrisma maršruti pa Pārdaugavu, kas būs pieejami plašai publikai.

3. aprīlī pasākuma viesis būs arhitekts un mākslas vēsturnieks, ilggadējs Pārdaugavas iedzīvotājs Pēteris Blūms ar aizraujošu un personisku stāstījumu par arhitektūru, dzīvi un pārmaiņām Pārdaugavā dažādos laikos. Pasākumā aicināti atmiņās un pārdomās dalīties visi interesenti.  

Būs tradicionālās sauso ziedu kompozīcijas Verba, kūpinātie sieri un gaļas, kā arī jauno dizaineru apģērbi, adījumi, rotas un dabiskā kosmētika. Tirdziņā varēs nobaudīt īstus, uz vietas gatavotus lietuviešu ēdienus. Paralēli skanēs lietuviešu mūzika, kā arī vakarā paredzēta mākslinieku performance no Užupis mākslas centra Viļņā. Ideja par lietuviešu tirgu ir radusies, pamatojoties un draudzīgajām saitēm ar kaimiņu tautu un viņu interesi piedalīties Kalnciema kvartāla rīkotajos pasākumos.

Tirdziņi aprīlī notiks katru sestdienu - 6., 13., 20., 27. datumā no 10.00-16.00.

Tiks atklātas lielās šūpoles,  notiks „oliņ boliņ” izdarības, darbosies karuselis un citi prieki mazākiem un lielākiem apmeklētājiem. Tirdziņā atradīsiet oriģinālus Lieldienu noformējuma elementus, jaunus un košus amatnieku darinājumus, daudz un dažādus gardumus, siltos ēdienus, pavasara salātus, kafiju un lieliskus pašmāju un itāļu vīnus.

Lipkes ģimene dzīvoja un joprojām dzīvo Ķīpsalā, Mazajā Balasta dambī. Tā ir sīka ieliņa, ko nevar pamanīt no upes puses, tā bieži nav iezīmēta pilsētas kartēs. Lipkes memoriāls, kas izmēros nemaz nav tik mazs, iespējams, ir Rīgas vislabāk paslēptais muzejs. Un memoriāla apslēptība ir ne tikai reāla, bet arī simboliska – šī ir vieta, kur gan slēpa, gan slēpās.

Pagalmā, kurā atduras aklā ieliņa, zem malkas šķūņa bija izrakts pazemes bunkurs ar izeju zem suņu būdas. Tur Žanis Lipke bija iekārtojis patversmi no ebreju geto izglābtajiem cilvēkiem. Otrā pasaules kara laikā 3x3 metrus lielajā bedrē pastāvīgi uzturējās astoņi līdz divpadsmit cilvēki – bieži ļoti ilgu laiku. Ir svarīgi uzsvērt, ka šo patversmi vācu kārtībsargi tā arī neatrada, Lipki nepieķēra un neviens no glābšanā iesaistītajiem cilvēkiem netika nodots. 

Lipkes piemiņas memoriāls uzcelts blakus viņa sētai. Askētiskā koka ēka atgādina uz mutes apgāztu krastā izvilktu laivu – kā pārcēlāja laivu, kas savu pārcelšanas uzdevumu ir izpildījusi. Vai Noas šķirstu, kas pēc plūdiem nolaidies atpakaļ uz sauszemes ar laimīgajiem izdzīvojušajiem. Visbeidzot – arī melnu šķūni – savulaik zvejnieku apdzīvotajai Ķīpsalai raksturīgu darvotu, vēja sašķiebtu būvi no strūgu plankām.

Par Lipkes cilvēkglābēja aicinājumu izteiktas ļoti dažādas versijas. Minēts gan personīgs nicinājums pret vācu okupantiem, gan avantūrisms, gan arī tēze, ka viņš vienkārši bijis neparasti „labs cilvēks”. Memoriāla uzdevums ir būt ne tikai par vietu, kurā apstājas, atskatās un atceras, bet arī par vietu, kurā turpina meklēt, kas bija Lipke.

Vīni tiek ražoti no augļiem un ogām sezonā, kad tie ienākas; dabīgā rūgšanas procesā. Tie ir mums jau tradicionālie ābolu un jāņogu-upeņu vīns. Vislielākā oga no kuras gatavojam vīnu - ķirbju vīns; būs arī pieneņu vīns un ceriņziedu vīns, kā arī vēl daudz citu. Piedāvājam vairāk kā desmit dažādus vīnus, kuru sortiments mainās atkarībā no to nogatavošanās laika.