A+
Beta

Vidzeme

2014. gada 31. maijā Valkā kopā ar Latvijas un Igaunijas koriem svinēsim tautas dziesmu apkopotāja, latviešu kora mūzikas pamatlicēja un profesionālās mūzikas aizsācēja Jāņa Cimzes 200 gadu jubileju.

Jāņa Cimzes 200 gadu jubilejas svētkos dzirdēsim vairākus pirmatskaņojumus
  • Jāņa Cimzes 200 gadu jubilejas svētkos dzirdēsim vairākus pirmatskaņojumus

Plkst. 12.00 Valkas pilsētas kultūras namā norisināsies konkursa „Jaunā dziesmu rota” II kārta,kurā Rīgas Latviešu biedrības kamerkora „Austrums” (mākslinieciskais vadītājs Ārijs Šķepasts), Alūksnes pilsētas Tautas nama skolotāju kora „Atzele” (mākslinieciskais vadītājs Jānis Baltiņš) un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas kamerkora „Fortius” (mākslinieciskā vadītāja Māra Marnauza) izpildījumā dzirdēsim 12 jaunas latviešu tautas dziesmu apdares. Konkursa mērķis radīt jaunas tautasdziesmu apdares iekļaušanai Latvijas amatieru koru repertuārā un Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku koprepertuārā.

Plkst. 19.00 Valkas brīvdabas estrādē (Heidelbergas parkā) izskanēs svētku koncerts „Cimzes kods”.Koncertā piedalīsies Latvijas jauktie un zēnu kori, kā arī kori no Igaunijas - kopskaitā ap 2000 dziedātāju, Igaunijas Valsts akadēmiskais vīru koris un Bruņoto spēku orķestris, Igaunijas Nacionālās operas solists Renē Soms un Latvijas Nacionālās operas soliste Ilona Bagele, XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku Koru karu Lielās balvas ieguvējs – Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris „Sōla”, dūdu un bungu grupa „Auļi” un saksofonu kvartets „n[ex]t move”.

Klausītāji dziesmu ciklā „Cimzes stunda” dzirdēs četrus pirmatskaņojumus, kurus lielkoncertam radījuši latviešu komponisti Raimonds Pauls, Mārtiņš Brauns, Selga Mence un igauņu komponists Renē Espers. Dziesmu cikla vārdu autors - dzejnieks Jānis Peters.

Koncerta „Cimzes kods” mākslinieciskie vadītāji – Jānis Petrovskis un Sirje Päss (Igaunija), režisors Aivars Ikšelis.

Pēc koncerta zaļumballē muzicēs Puhajarves (Igaunija) un Smiltenes pūtēju orķestri.

Latviešu-igauņu Dziesmu dienu rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs un Valkas novada dome.

Norises vietas nosaukums: 
Valka
Adrese: 
Valka
57"47'11 26"0'30
57.786278, 26.008266
Informācija mainīta: 23.05.2014

Piedāvājam doties pie upes "Gaujas",peldēties ,sauļoties,makšķerēt. Vai arī doties pārgājienos, velo izbraucienos ,apskatot gleznainās upes Gaujas, attekas,stāvos krastu atsegumus, un senatnīgos mežus.

Kā arī doties velo izbraucienos 10km rādiusā ciemati, Trikāta ,Strenči,Vijciems vai 25km mazpilsētas, Smiltene,Valka,Valmiera.Klusi ainaviski velomaršruti ar zemu auto intensitāti. Uz vietas kempingā ir desmit kemperu/treileru vietas un papildus piecas telts vietas,WC, nojume,ugunskura vieta ,grils,utt. No rītiem silts lauku piens.
Piedāvājumā ir klusā zona, tiem kam patīk nakšņošana teltīs ,un patīkama laika pavadīšana ar ģimeni vai draugu lokā,bez citu atpūtnieku klātbūtnes.

  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Krieviski
    • Latviski
Pakalpojumi: 
  • Elektrības pieslēgums
  • Ūdens uzpildīšanas vieta
Datums: 
18.07 - 20.07.2014

Baltijā lielākais mūzikas un mākslas festivāls “Positivus” 2014.gadā notiks jau astoto reizi Salacgrīvā. Festivāls notiek trīs dienas, kura programma būs gana pievilcīga un dažādām gaumēm atbilstoša, sev tīkamo atradīs gan kvalitatīvas rokmūzikas, gan intelektuālas popmūzikas cienītāji.

Salacgrīvā uz skatuves kāps daudzi kritiķu atzinību un mūzikas fanu cieņu izpelnījušies mākslinieki, kuru vidū pazīstamākās ir elektroniskās mūzikas grandi "Kraftwerk", jaunās talantīgās dziedātājas Ellija Goldinga un Anna Kalvi un daudzi citi mākslinieki.

Positivus festivāls ir lielākais un nozīmīgākais mūzikas un mākslas festivāls Baltijā, kas 2014. gadā norisināsies jau astoto reizi. Tas ik gadu piedāvā aktuālu augstas kvalitātes mūzikas programmu, draudzīgu atmosfēru un neaizmirstamu nedēļas nogali. Īpašu noskaņu festivālam piešķir tā atrašanās vieta – gleznaina jūras piekraste Salacgrīvā, ko atzinīgi novērtējuši ne vien festivāla apmeklētāji, bet arī mūziķi, pilnībā izbaudot vasaras mirkļus.

Norises vietas nosaukums: 
Salacgrīva

Sestdien, 17. maijā, no 19.00 līdz 01.00 Latvijā norisināsies starptautiskā akcija „Muzeju nakts 2014”, kas šogad veltīta tēmai „Sarkanā krāsa – dzintars”. Turaidas muzejrezervāta piedāvātā programma „Ne tikai sarkans dzintars vien – sarkanie dārgumi Turaidā” apliecina, ka ne tikai dzintars vien ir mūsu bagātība.

Turaida ir senām leģendām un vēstures notikumiem apvītā vieta, kur jau 800 gadus Turaidas sarkanās mūra pils Galvenais tornis tiecas debesīs kā mūsu kultūras mantojuma dārgakmens – atpazīts, novērtēts un godāts. Zemes un tautas vēsturē, tāpat kā mūra pils vēsturē 800 gadi ir stāsts par nemitīgām pārmaiņām, par cīņu par varu, par Rīgas arhibīskapiju, pret svešzemju iebrucējiem un valdniekiem, par zemes sadalījumu un saimniekošanas prasmēm. Par tautas dzīvi un lietu kārtību viduslaikos.

Mūra pils būvēta, pārbūvēta, kara darbības un laika zoba grauta. Tomēr tā izturējusi laiku pārmaiņas, tāpat kā dārgakmens dzintars gadsimtu gaitā saglabā dabas atstāto informāciju, un pils 21. gadsimtā ir Latvijas arhitektūras, arheoloģijas un vēstures piemineklis, kas šogad sagaida savu 800 gadi kā liecinājums par viduslaikiem Latvijā.

Sarkanā krāsa visos laikos bijusi un ir dzīvības krāsa. Tā atrodama dabā – smilšakmens klintīs, mālā, priežu sveķos un dzintarā, augu dzīvīgajos asnos un ziedos, saules ausmā un rietā, tāpēc cilvēks jau no senatnes to redz sev apkārt – ieaustu zīmēs, iebūvētu māla ķieģeļu rakstos, satveramu priekšmetos, sajūtamu pavarda ugunī, atpazītu sarkanā vaskā un ierakstītu tekstos sarkanā tintē. Tā simbolizē spēku, izturību, enerģiju, kustību un uzdrīkstēšanos. Sarkanā krāsa saistās ar uguni, sauli, ticību un cēlsirdību. Tā aicina ceļā. Ceļā uz dabas, vēstures, kultūras dārgumu un sevis izzināšanu.

PROGRAMMA

19.00 – 01.00 – Atvērtas ekspozīcijas Turaidas mūra pilī, baznīcā, dārznieka mājā un muižas saimnieciskās apbūves centra ēkās

Izstādes:

  • „Turaidas pils vēsture Turaidas arheoloģiskās ekspedīcijas (1976 – 2000) zīmējumos” – zālienā pie muzejrezervāta ieejas
  • „Jaunais un citādais laiks” – muižas pārvaldnieka jaunās dzīvojamās mājas izstāžu zālē
  • „Tikai sarkans dzintars vien” – krājuma izstāde muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamā mājā
  • „Ieraugi sarkano!” - Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrības biedru fotogrāfiju un gleznu izstāde muižas pārvaldnieka jaunās dzīvojamās mājas vestibilā
  • „Viduslaiku kultūras mantojums Siguldas novadā 18.-19.gs. mākslinieku skatījumā” Turaidas pils Galvenā torņa 3.stāvā

Turaidas pils pagalmā

19.00 – 20.00 – Koncerts „Sarkanais dzīpariņš” – piedalās Allažu deju kolektīvi „Ķimenīte” un „Ķimelītis”, Siguldas pilsētas senioru deju grupa „Sniegaroze”
19.00 – 22.00 – Darbnīcas bērniem „No kā būvēta Turaidas pils?” un „Izgatavo sev suvenīru no Turaidas pats!”
20.00 – 20.45 – Ekskursija apkārt Turaidas pilij pa arheologu Jāņa Graudoņa Turaids pils apvedtaku kopā ar TMR galveno speciālistu Egīlu Jemļjanovu

20.45 – 21.30 –„Sarkanais māls - Turaidas pils būvkeramika”- saruna ar TMR galveno speciālisti Ievu Osi pils rietumu korpusa pagrabstāvā ekspozīcijā „Turaidas mūra pils apbūves attīstība”

21.30 – 22.15 –Ekskursija „Dramatiskās vēstures lappuses Turaidas pilī” kopā ar TMR krājuma un ekspozīcijas daļas vadītāju Viju Stikāni

Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamā mājā

20.00 – 21.00 – „Turaidas pils 800 gadi”– saruna par Turaidas pili – viduslaiku kultūras mantojumu ar Turaidas muzejrezervāta direktori Annu Jurkāni un LU Latvijas Vēstures institūta direktoru Gunti Zemīti – muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamā mājā

21.00 – 21.30 –  „Sarkanais dārgakmens” muzeja krājumā” – stāsts par unikālo grāmatu „Rīgas – karaliskās pilsētas Vidzemē – godātās rātes atjaunotais svētku un tērpu nolikums. Rīgā 1593. gadā iespiedis Nikolauss Mollīns” un citām īpašām grāmatām muzeja krājumā - TMR krājuma galvenā glabātāja Līga Kreišmane

Muižas saimnieciskajā centrā

19.30 – 20.30 – „Sarkanais Turaidas dabā” – tematiska ekskursija pa Turaidas muižas saimniecisko centru kopā ar TMR Kultūrvides nodaļas vadītāju Aivaru Irbi
20.30 – 22.00 - Sadziedāšanās „Dzintara dziesmas” – skaistākās dziesmas par Gauju un plostniekiem kopā ar Turaidas dziedātājiem

Dārznieka mājas pagalmā

20.30 – 21.30 – „Sarkanais no lībiešiem līdz latviešiem” – saruna ar LU Latvijas vēstures institūta pētnieci Aneti Karlsoni par sarkanās krāsas iegūšanu un izmantošanu arheoloģiskajos līvu un etnogrāfiskajos latviešu tautas tērpos

21.30 – 22.15 - Svētbrīdis Turaidas baznīcā, mācītājs Didzis Seržāns, piedalās Igates draudzes garīgās mūzikas ansamblis

Turaidas pils pagalmā
22.00 – 01.00 - Gaismas raksti „Pils mirdz!” Turaidas pilī

22.15 – 23.00 –  Koncerts „Mīlestības dziesmas”Siguldas jauniešu koris ATVARS, Alūksnes koris „Atzele” un mūziķi Turaidas pils pagalmā

23.15 – 00.00 – Senās mūzikas grupas „Gaurata Gaura” nakts  koncertsTuraidas pils pagalmā

Norises vietas nosaukums: 
Turaidas muzejrezervāts
Laiks: 
18:00

Kamerorķestra “Viatore” (tulkojumā – “ceļinieks”) projektu veido Kopenhāgenas, Oslo, Viļņas un Rīgas mūzikas akadēmiju studenti. Šis orķestris katru gadu ceļo uz citu valsti kā Ziemeļu un Baltijas valstu kultūras vēstnesis, iepazīstinot ar šī reģiona bagātīgo mūzikas kultūras mantojumu un mūsdienu mūziku.

04.04. 18.00 – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija

05.04. 18.00 – Koncertzāle “Baltais flīģelis”, Siguldā

 

Norises vietas nosaukums: 
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Koncertzāle “Baltais flīģelis”, Siguldā

5. aprīlī Rīgā notiks "Noderīgu zināšanu un ne-zināšanu melnais tirgus nr. 16", kurā 60 dažādu jomu eksperti - mediķi, mākslinieki, antropologi, filozofi, juristi u.c. - piedāvās "Sarunas par uzlabotu, salabotu un beigtu ķermeni". Rīga 2014 - Eiropas Kultūras galvaspilsētas notikums.

"Noderīgu zināšanu un  ne-zināšanu melnajā tirgū" apmeklētājiem ir iespēja rezervēt individuālai sarunai kādu no 60 pieaicināto ekspertu - mākslinieku, filozofu, antropologu, medicīnas, vides un citu jomu pētnieku - pusstundas piedāvājumiem vai klausīties atlasītas sarunas austiņās kādā no septiņiem "Melnā tirgus radio" kanāliem. Eksperti ar saviem stāstiem, teorijām, dokumentiem un mītiem kopīgi veidos enciklopēdisku vārdnīcu, kurā atbalsosies un atspuguļosies dažādi "Uzlabota, salabota un beigta ķermeņa" aspekti.

"Zināšanu melnais tirgus" jau noticis citās Eiropas un Tuvo Austrumu pilsētās 15 reizes, un katru reizi tam tiek izstrādāta īpaša tēma, tādējādi ar vietējo un ārvalstu ekspertu palīdzību ģenerējot jaunu zināšanu enciklopēdiju. Rīgas tēma ir saistīta ar jautājumiem par to, kā tuvākā un tālākā nākotnē cilvēks sadzīvos ar straujo tehnoloģiju attīstību medicīnā un citās sfērās, kas ietekmē cilvēka mūža ilgumu un attieksmi pret dzīvību un nāvi. Viens ir skaidrs – mēs sevi nepārtraukti pārveidojam. Rīgas "Melnais tirgus" uzsāk inventarizāciju, lai uzskaitītu visas medicīniskās un kultūras tehnikas, kas tiek izmantotas mūsu ķermeņu optimizēšanai. Par mūsu ķermeņa mākslīgām modifikācijām, palīgierīcēm un iespējamiem uzlabojumiem runāssirds ķirurģijas, cilmes šūnu izpētes, transplantoloģijas, onkoloģijas, ortopēdijas, medicīnas ētikas, bioētikas un filozofijas eksperti. No otras puses, populārās kultūras, zinātniskās fantastikas, kiborgu teoriju, transhumānisma un robotikas eksperti meklēs atbildi uz jautājumu - cik daudz modifikāciju mūsu ķermenis spēs panest, pirms kļūsim sev sveši? Un tikpat svarīga būs iespēja runāt arī par beigtu ķermeni. Par allaž klātesošo mirušo prombūtni.

"Noderīgu zināšanu un  ne-zināšanu melno tirgu nr. 16" Rīgā organizē Hanna Hurciga un Mobile Academy Berlin sadarbībā ar Latvijas Jaunā teātra institūtu.

Atbalsta Rīga 2014, Rīgas dome, ES Programma "Kultūra", IMAGINE 2020, LR kultūras ministrija, Gētes institūts Rīgā.

Mediju partneri: Diena & Kultūras Diena, IR, Rīgas Laiks, Satori, EuroAWK

Norises vietas nosaukums: 
"Sapņu fabrika"

Iekļaujoties Eiropas Kultūras galvaspilsētas kultūras notikumu programmā, Nordea Rīgas maratons šogad 18.maijā skries arī pa Brīvības ielu.

Simboliskais "Brīvības ielas Kultūras kilometrs" jeb posms no Stabu ielas līdz Vecrīgai visās skrējiena distancēs tiks iekļauts ar īpašu kultūras, mūzikas un performanču programmu, kas galvaspilsētas centrālo ielu, Rīgu un Latviju skrējiena dalībniekiem ļaus izbaudīt no cita – kultūrvēsturiska un izklaidējoša – skatupunkta. 

Nordea Rīgas maratona un "Brīvības ielas Kultūras kilometra" vadmotīvs būs "Skrienam ar dziesmu", kurā piedalīsies kori, mākslinieki, populāri DJ, scenogrāfi un performanču meistari, kā arī tiks iesaistīti paši skrējēji. Lai arī kultūras programmas epicentrs atradīsies uz Brīvības ielas un it īpaši "Brīvības ielas Kultūras kilometra" ietvaros, "skrienam ar dziesmu" vadmotīvs tiks izvērsts arī pārējās jaunās trases daļās. 

Nordea Rīgas maratona jaunā trase saglabās dalībniekiem ierasto un iecienīto starta un finiša vietu 11.novembra krastmalā, kā arī Eksporta, Hanzas, Elizabetes, Meierovica bulvāri, Kaļķu ielu, Vanšu tiltu, Valdemāra ielu, Ķīpsalu un Krasta ielu. Līdz ar "Brīvības ielas Kultūras kilometra" ieviešanu jaunā trase nešķērsos Dienvidu tiltu, kas ļauj ievērojami samazināt Krasta ielas posmu, kas maratona un pusmaratona dalībniekiem bija īpašs izaicinājums karstos laika apstākļos.

Jaunais maršruts Nordea Rīgas maratonu padarīs ne tikai vēl centrālāku un skatītājiem pieejamāku, bet arī ātrāku skrējējiem. Saskaņā ar Starptautiskās vieglatlētikas savienības (IAAF) un Maratonu asociācijas (AIMS) noteikumiem, trase tiks starptautiski sertificēta.

Skrējienam starts tiks dots 18.maijā Daugavmalā, Vecrīgā, un tā dalībnieki varēs doties saviem spēkiem atbilstošā skrējiena distancē, veicot pilnā maratona 42 kilometrus vai arī kādu no mazākajām distancēm – 21, desmit vai piecu kilometru garumā. Rīgas domes organizētais starptautiskais maratons Rīgas pilsētā notiek jau kopš 1991.gada.

Latvija piedāvā daudz un dažādas sporta aktivitātes – gan tiem, kas mīl paši mesties dažādās fiziskās nodarbēs, gan tiem, kas izvēlas just līdzi citu sportiskajiem sasniegumiem. Hokejs, futbols, basketbols, autosports un motosports - tās ir augsta līmeņa sacensības, kuras būs interesanti apmeklēt arī mūsu valsts viesiem.

Norises vietas nosaukums: 
Rīga
Datums: 
23.05 - 02.08.2014
Laiks: 
Pirmdiena - Piektdiena10:00 - 18:00
Sestdiena11:00 - 17:00
SvētdienaSlēgts

Izstāde "Dzintars mūsdienu laikmetīgajās rotās" mākslas galerijā "Putti" atspoguļo dzintaru kā materiālu laikmetīgā un mūsdienīgā rotā atbilstoši profesionālas mākslas kritērijiem. Darbu autori ir rotu mākslinieki nāk no valstīm, kas vēsturiski atradušās uz sauszemes "Dzintara ceļa" - Krievijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Austrijas, Slovēnijas, Ungārijas un Itālijas.

 

Rīgā - Eiropas kultūras galvaspilsētā 2014.gadā norisinās akcija "Dzintara ceļš Rīgā". Pieci muzeji un viena galerija katrs no sava skatupunkta apskata dzintara izcelsmi, vēsturi, identitāti un izmantojamību.

Norises vietas nosaukums: 
Mākslas galerija "Putti"

Siguldas Sporta un aktīvās atpūtas centrā 1,25 kilometru garumā izbūvēta saldēta distanču slēpošanas trase, zem kuras seguma atrodas saldējošā sistēma, kas ļauj uzturēt sniega segumu un uzsākt distanču slēpošanas sezonu ātrāk, kā arī nodrošina tās nepārtrauktu darbību mainīgos laikapstākļos. Centrā pieejama inventāra noma, slēpju serviss un instruktoru pakalpojumi.

Trase vasarā izmantojama skrituļošanai, nūjošanai un skriešanai – to nodrošina koka mulčas seguma josla gar asfaltēto daļu visā trases garumā. Kā papildu iespēja Sporta un aktīvās atpūtas centrā ir 30 metrus augsts kāpšanas aktivitāšu tornis, kas piedāvās vairāk nekā 20 aktivitātes un gigantiskas šūpoles ar 7 metru brīvo kritienu un vairāk nekā 150 metru garu nobraucienu.

 

Darba laiks: 

Katru dienu no 8.00 līdz 20.00

Celta 1207.gadā Zobenbrāļu ordeņa mestra Venno laikā kā „castellum” tipa cietoksnis, vēlāk pārbūvēta par konventa tipa celtni. Attīstoties uguns šaujamajiem ieročiem, viduslaiku cietokšņi pamazām zaudēja savu sākotnējo nozīmi. 18. gadsimta sākumā Ziemeļu kara laikā pils tika nopostīta un vairs netika atjaunota. No 2012.gada iespējams uzkāpt Ziemeļu un galvenajā Vārtu tornī, pastaigāties pa pils mūriem un izbaudīt viduslaiku auru.

Krustneši, kas pakļāva un kolonizēja Baltijas jūras piekrasti, nāca galvenokārt no Svētās Romas impērijas dažādiem novadiem. Viņi sev līdzi atnesa politiskās pārvaldes veidu – feodālo sadrumstalotību. Tāpat kā vācu valstīs, arī Livonijā neizveidojās vienota valsts – tā sastāvēja no piecām nelielām valstiņām. Siguldas novads ietilpa divās no tām. Gaujas lejteces kreiso krastu jeb Siguldas zemes pārvaldīja Zobenbrāļu, vēlāk saukts - Livonijas ordenis, bet labo krastu jeb Turaidas un Krimuldas zemes – Rīgas arhibīskaps. Vācu varas nostiprināšanai Siguldā, Turaidā un Krimuldā tika uzceltas mūra pilis.

Zobenbrāļu ordeņa Siguldas pils ir senākā no novada pilīm. Tās celtniecība uzsākta 1207. gadā. Siguldas pils sākumā bijusi kastellas tipa – nocietināta, mūros ieslēgta pils. Ap 13. gadsimta sešdesmitajiem gadiem Livonijas ordenis Siguldas pilī veica lielus pārbūves darbus, pārveidojot to konventa tipa celtnē. Pilij bija iekšējs četrstūrains pagalms, ko no visām pusēm norobežoja pils korpusi, kuru stūros atradās torņi. Pili apjoza mūris, aiz tā atradās aizsarggrāvji.

18.gadsimta sākumā, Polijas un Zviedrijas kara laikā, pils tika sagrauta un līdz ar to zaudēja militāro nozīmi. Līdz mūsdienām no pils vislabāk saglabājies konventa ēkas dienvidrietumu korpuss. Korpusa dienvidaustrumu daļu aizņēmusi pils kapela ar īpatnēju, ieslīpi veidotu gotisku logailu altāra galā.

Pils no jauna pievērsa uzmanību 19. gadsimta sākumā, kad atbilstoši tā laika mākslas tendencēm, to apjūsmoja kā romantiskas drupas. Šajā laikā tika veikti arī pirmie pils mūru nostiprināšanas darbi četrstūrveida vārtu tornī un citās svarīgās vietās. Plašāka izpēte un restaurācijas darbi pilī uzsākti kopš 1962. gada.

2011. gadā uzsākts un 2012. gadā sekmīgi īstenots Eiropas Savienības līdzfinansēts projekts „Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai”. Tas ļāvis pilsdrupu vidi rekonstruēt un kvalitatīvi pilnveidot, iekļaut tūrisma maršrutos un veicināt tā atpazīstamību pasaulē kā unikālu ekoloģiski tīras vides un kultūrvēstures apvienojumu. Ikvienam ir iespēja uzkāpt Dienvidu un Ziemeļu torņos, kas līdz šim nebija pieejami, pastaigāties pa mūra sienām, izbaudīt senatnīguma auru un ainavas, kas paveras no torņa uz Gaujas senieleju un pārējiem pilsētbūvniecības pieminekļa vēsturiskajiem centriem. Rekonstrukcijas tehnisko projektu izstrādāja arhitektes Ināras Caunītes birojs.

Livonijas Ordeņa Siguldas pils apmeklētājiem piedāvā izzinošu un vēsturiski aktīvu ceļojumu Livonijas ordeņa brāļu ikdienā, kurā uzzināt par ordeņa ikdienu, iemēģināt roku ar viduslaiku tuvcīņas un tālcīņas ieročiem, kā arī baudīt unikālo skatu pāri Gaujas senlejai uz Turaidas un Krimuldas pilīm.

Ik gadu Siguldas pilsdrupu estrādē notiek dažādi koncerti un festivāli. Estrādes pasākumu sezonu tradicionāli atklāj Ievziedu balle maijā, tai visas vasaras garumā seko džeza festivāls, blūza festivāls, teātra diena. Īpaši atzīmējams ir Daiņa Kalna organizētais Opermūzikas festivāls, kurš 2012. gadā atzīmē savu divdesmito jubilejas gadu.

Ieeja Livonijas ordeņa Siguldas pilī ar velosipēdiem un suņiem aizliegta.