A+
Beta

Vidzeme

5. aprīlī Rīgā notiks "Noderīgu zināšanu un ne-zināšanu melnais tirgus nr. 16", kurā 60 dažādu jomu eksperti - mediķi, mākslinieki, antropologi, filozofi, juristi u.c. - piedāvās "Sarunas par uzlabotu, salabotu un beigtu ķermeni". Rīga 2014 - Eiropas Kultūras galvaspilsētas notikums.

Noderīgu zināšanu un ne-zināšanu melnais tirgus nr. 16
  • Noderīgu zināšanu un ne-zināšanu melnais tirgus nr. 16

"Noderīgu zināšanu un  ne-zināšanu melnajā tirgū" apmeklētājiem ir iespēja rezervēt individuālai sarunai kādu no 60 pieaicināto ekspertu - mākslinieku, filozofu, antropologu, medicīnas, vides un citu jomu pētnieku - pusstundas piedāvājumiem vai klausīties atlasītas sarunas austiņās kādā no septiņiem "Melnā tirgus radio" kanāliem. Eksperti ar saviem stāstiem, teorijām, dokumentiem un mītiem kopīgi veidos enciklopēdisku vārdnīcu, kurā atbalsosies un atspuguļosies dažādi "Uzlabota, salabota un beigta ķermeņa" aspekti.

"Zināšanu melnais tirgus" jau noticis citās Eiropas un Tuvo Austrumu pilsētās 15 reizes, un katru reizi tam tiek izstrādāta īpaša tēma, tādējādi ar vietējo un ārvalstu ekspertu palīdzību ģenerējot jaunu zināšanu enciklopēdiju. Rīgas tēma ir saistīta ar jautājumiem par to, kā tuvākā un tālākā nākotnē cilvēks sadzīvos ar straujo tehnoloģiju attīstību medicīnā un citās sfērās, kas ietekmē cilvēka mūža ilgumu un attieksmi pret dzīvību un nāvi. Viens ir skaidrs – mēs sevi nepārtraukti pārveidojam. Rīgas "Melnais tirgus" uzsāk inventarizāciju, lai uzskaitītu visas medicīniskās un kultūras tehnikas, kas tiek izmantotas mūsu ķermeņu optimizēšanai. Par mūsu ķermeņa mākslīgām modifikācijām, palīgierīcēm un iespējamiem uzlabojumiem runāssirds ķirurģijas, cilmes šūnu izpētes, transplantoloģijas, onkoloģijas, ortopēdijas, medicīnas ētikas, bioētikas un filozofijas eksperti. No otras puses, populārās kultūras, zinātniskās fantastikas, kiborgu teoriju, transhumānisma un robotikas eksperti meklēs atbildi uz jautājumu - cik daudz modifikāciju mūsu ķermenis spēs panest, pirms kļūsim sev sveši? Un tikpat svarīga būs iespēja runāt arī par beigtu ķermeni. Par allaž klātesošo mirušo prombūtni.

"Noderīgu zināšanu un  ne-zināšanu melno tirgu nr. 16" Rīgā organizē Hanna Hurciga un Mobile Academy Berlin sadarbībā ar Latvijas Jaunā teātra institūtu.

Atbalsta Rīga 2014, Rīgas dome, ES Programma "Kultūra", IMAGINE 2020, LR kultūras ministrija, Gētes institūts Rīgā.

Mediju partneri: Diena & Kultūras Diena, IR, Rīgas Laiks, Satori, EuroAWK

Norises vietas nosaukums: 
"Sapņu fabrika"
Adrese: 
Lāčplēša iela 101, Rīga
56"56'52 24"8'6
56.947689, 24.135092
Informācija mainīta: 11.06.2014

Iekļaujoties Eiropas Kultūras galvaspilsētas kultūras notikumu programmā, Nordea Rīgas maratons šogad 18.maijā skries arī pa Brīvības ielu.

Simboliskais "Brīvības ielas Kultūras kilometrs" jeb posms no Stabu ielas līdz Vecrīgai visās skrējiena distancēs tiks iekļauts ar īpašu kultūras, mūzikas un performanču programmu, kas galvaspilsētas centrālo ielu, Rīgu un Latviju skrējiena dalībniekiem ļaus izbaudīt no cita – kultūrvēsturiska un izklaidējoša – skatupunkta. 

Nordea Rīgas maratona un "Brīvības ielas Kultūras kilometra" vadmotīvs būs "Skrienam ar dziesmu", kurā piedalīsies kori, mākslinieki, populāri DJ, scenogrāfi un performanču meistari, kā arī tiks iesaistīti paši skrējēji. Lai arī kultūras programmas epicentrs atradīsies uz Brīvības ielas un it īpaši "Brīvības ielas Kultūras kilometra" ietvaros, "skrienam ar dziesmu" vadmotīvs tiks izvērsts arī pārējās jaunās trases daļās. 

Nordea Rīgas maratona jaunā trase saglabās dalībniekiem ierasto un iecienīto starta un finiša vietu 11.novembra krastmalā, kā arī Eksporta, Hanzas, Elizabetes, Meierovica bulvāri, Kaļķu ielu, Vanšu tiltu, Valdemāra ielu, Ķīpsalu un Krasta ielu. Līdz ar "Brīvības ielas Kultūras kilometra" ieviešanu jaunā trase nešķērsos Dienvidu tiltu, kas ļauj ievērojami samazināt Krasta ielas posmu, kas maratona un pusmaratona dalībniekiem bija īpašs izaicinājums karstos laika apstākļos.

Jaunais maršruts Nordea Rīgas maratonu padarīs ne tikai vēl centrālāku un skatītājiem pieejamāku, bet arī ātrāku skrējējiem. Saskaņā ar Starptautiskās vieglatlētikas savienības (IAAF) un Maratonu asociācijas (AIMS) noteikumiem, trase tiks starptautiski sertificēta.

Skrējienam starts tiks dots 18.maijā Daugavmalā, Vecrīgā, un tā dalībnieki varēs doties saviem spēkiem atbilstošā skrējiena distancē, veicot pilnā maratona 42 kilometrus vai arī kādu no mazākajām distancēm – 21, desmit vai piecu kilometru garumā. Rīgas domes organizētais starptautiskais maratons Rīgas pilsētā notiek jau kopš 1991.gada.

Latvija piedāvā daudz un dažādas sporta aktivitātes – gan tiem, kas mīl paši mesties dažādās fiziskās nodarbēs, gan tiem, kas izvēlas just līdzi citu sportiskajiem sasniegumiem. Hokejs, futbols, basketbols, autosports un motosports - tās ir augsta līmeņa sacensības, kuras būs interesanti apmeklēt arī mūsu valsts viesiem.

Norises vietas nosaukums: 
Rīga
Datums: 
23.05 - 02.08.2014
Laiks: 
Pirmdiena - Piektdiena10:00 - 18:00
Sestdiena11:00 - 17:00
SvētdienaSlēgts

Izstāde "Dzintars mūsdienu laikmetīgajās rotās" mākslas galerijā "Putti" atspoguļo dzintaru kā materiālu laikmetīgā un mūsdienīgā rotā atbilstoši profesionālas mākslas kritērijiem. Darbu autori ir rotu mākslinieki nāk no valstīm, kas vēsturiski atradušās uz sauszemes "Dzintara ceļa" - Krievijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Austrijas, Slovēnijas, Ungārijas un Itālijas.

 

Rīgā - Eiropas kultūras galvaspilsētā 2014.gadā norisinās akcija "Dzintara ceļš Rīgā". Pieci muzeji un viena galerija katrs no sava skatupunkta apskata dzintara izcelsmi, vēsturi, identitāti un izmantojamību.

Norises vietas nosaukums: 
Mākslas galerija "Putti"

Siguldas Sporta un aktīvās atpūtas centrā 1,25 kilometru garumā izbūvēta saldēta distanču slēpošanas trase, zem kuras seguma atrodas saldējošā sistēma, kas ļauj uzturēt sniega segumu un uzsākt distanču slēpošanas sezonu ātrāk, kā arī nodrošina tās nepārtrauktu darbību mainīgos laikapstākļos. Centrā pieejama inventāra noma, slēpju serviss un instruktoru pakalpojumi.

Trase vasarā izmantojama skrituļošanai, nūjošanai un skriešanai – to nodrošina koka mulčas seguma josla gar asfaltēto daļu visā trases garumā. Kā papildu iespēja Sporta un aktīvās atpūtas centrā ir 30 metrus augsts kāpšanas aktivitāšu tornis, kas piedāvās vairāk nekā 20 aktivitātes un gigantiskas šūpoles ar 7 metru brīvo kritienu un vairāk nekā 150 metru garu nobraucienu.

 

Darba laiks: 

Katru dienu no 8.00 līdz 20.00

Celta 1207.gadā kā "castellum" tipa cietoksnis, vēlāk pārbūvēta par konventa tipa celtni. No 2012.gada iespējams uzkāpt Ziemeļu un galvenajā Vārtu tornī, pastaigāt pa pils mūriem un izbaudīt viduslaiku auru.

  Celta 1207.gadā Zobenbrāļu ordeņa mestra Venno laikā kā „castellum” tipa cietoksnis, vēlāk pārbūvēta par konventa tipa celtni. Attīstoties uguns šaujamajiem ieročiem, viduslaiku cietokšņi pamazām zaudēja savu sākotnējo nozīmi. 18. gadsimta sākumā Ziemeļu kara laikā pils tika nopostīta un vairs netika atjaunota. No 2012.gada iespējams uzkāpt Ziemeļu un galvenajā Vārtu tornī, pastaigāties pa pils mūriem un izbaudīt viduslaiku auru.   Krustneši, kas pakļāva un kolonizēja Baltijas jūras piekrasti, nāca galvenokārt no Svētās Romas impērijas dažādiem novadiem. Viņi sev līdzi atnesa politiskās pārvaldes veidu – feodālo sadrumstalotību. Tāpat kā vācu valstīs, arī Livonijā neizveidojās vienota valsts – tā sastāvēja no piecām nelielām valstiņām. Siguldas novads ietilpa divās no tām. Gaujas lejteces kreiso krastu jeb Siguldas zemes pārvaldīja Zobenbrāļu, vēlāk saukts - Livonijas ordenis, bet labo krastu jeb Turaidas un Krimuldas zemes – Rīgas arhibīskaps. Vācu varas nostiprināšanai Siguldā, Turaidā un Krimuldā tika uzceltas mūra pilis.   Zobenbrāļu ordeņa Siguldas pils ir senākā no novada pilīm. Tās celtniecība uzsākta 1207. gadā. Siguldas pils sākumā bijusi kastellas tipa – nocietināta, mūros ieslēgta pils. Ap 13. gadsimta sešdesmitajiem gadiem Livonijas ordenis Siguldas pilī veica lielus pārbūves darbus, pārveidojot to konventa tipa celtnē. Pilij bija iekšējs četrstūrains pagalms, ko no visām pusēm norobežoja pils korpusi, kuru stūros atradās torņi. Pili apjoza mūris, aiz tā atradās aizsarggrāvji.    18.gadsimta sākumā, Polijas un Zviedrijas kara laikā, pils tika sagrauta un līdz ar to zaudēja militāro nozīmi. Līdz mūsdienām no pils vislabāk saglabājies konventa ēkas dienvidrietumu korpuss. Korpusa dienvidaustrumu daļu aizņēmusi pils kapela ar īpatnēju, ieslīpi veidotu gotisku logailu altāra galā.    Pils no jauna pievērsa uzmanību 19. gadsimta sākumā, kad atbilstoši tā laika mākslas tendencēm, to apjūsmoja kā romantiskas drupas. Šajā laikā tika veikti arī pirmie pils mūru nostiprināšanas darbi četrstūrveida vārtu tornī un citās svarīgās vietās. Plašāka izpēte un restaurācijas darbi pilī uzsākti kopš 1962. gada.  2011. gadā uzsākts un 2012. gadā sekmīgi īstenots Eiropas Savienības līdzfinansēts projekts „Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai”. Tas ļāvis pilsdrupu vidi rekonstruēt un kvalitatīvi pilnveidot, iekļaut tūrisma maršrutos un veicināt tā atpazīstamību pasaulē kā unikālu ekoloģiski tīras vides un kultūrvēstures apvienojumu. Ikvienam ir iespēja uzkāpt Dienvidu un Ziemeļu torņos, kas līdz šim nebija pieejami, pastaigāties pa mūra sienām, izbaudīt senatnīguma auru un ainavas, kas paveras no torņa uz Gaujas senieleju un pārējiem pilsētbūvniecības pieminekļa vēsturiskajiem centriem. Rekonstrukcijas tehnisko projektu izstrādāja arhitektes Ināras Caunītes birojs.    Ik gadu Siguldas pilsdrupu estrādē notiek dažādi koncerti un festivāli. Estrādes pasākumu sezonu tradicionāli atklāj Ievziedu balle maijā, tai visas vasaras garumā seko džeza festivāls, blūza festivāls, teātra diena. Īpaši atzīmējams ir Daiņa Kalna organizētais Opermūzikas festivāls, kurš 2012. gadā atzīmē savu divdesmito jubilejas gadu.
Laiks: 
19:00

Koncertā skanēs Santas Bušas kamersimfonijas pirmatskaņojums, Vitola Lutoslavska "Preludes & Fugue" kā arī Riharda Zaļupes pirmatskaņojums - skaņdarbs klarnetei, kamerorķestrim un elektronikai.

Norises vietas nosaukums: 
Lielā Ģilde
Datums: 
28.03 - 19.04.2014
Laiks: 
Pirmdiena - Piektdiena10:00 - 18:00
Sestdiena11:00 - 17:00

Norvēģu laikmetīgo rotu māksliniece Felīke van der Lēsta (Felieke van der Leest) strādā ar tādām autortehnikām kā adīšana, tamborēšana, pērļošana, izmantojot speciālu, ļoti smalku dziju un īpaši pielāgotas adatas un āķus.

Savienojot dārgmetālus ar tekstilu un rotaļu dzīvniekiem, māksliniece rada asprātīgas, atraktīvas un krāsainas rotaslietas, kas izraisa smaidu un neatstāj vienaldzīgu.

Norises vietas nosaukums: 
Mākslas galerija "Putti"
Laiks: 
12:00 - 16:00

Tuvojoties pavasara saulstāvjiem, kad diena beidzot kļūst garāka par nakti, saskaņā ar latviešu tradīcijām kārsim un rotāsim šūpoles, šūposimies un apdziedāsimies, dziedāsim un krāsosim olas sīpolu mizās, bursimies, pērsim viens otru ar pūpoliem, spēlēsimies, dancosim, godināsim sauli un veicināsim možumu, veselību un skaistumu visapkārt.

Norises vietas nosaukums: 
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Datums: 
22.03 - 23.03.2014
Laiks: 
10:00 - 18:00

Izstādes ietvaros apmeklētājiem iespēja vērot starptautiskas profesionālās suņu un kaķu izstādes, suņu sporta sacensības un paraugdemonstrējumus, suņu modes skates un citus aizraujošus šovus, kā arī aplūkot visdažādākos mājdzīvniekus – dekoratīvos grauzējus, mājputnus, eksotiskos mājdzīvniekus un citus mājas mīluļus. 

Norises vietas nosaukums: 
Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsala
Laiks: 
21., 28.03. 18:00
22., 29.03. 13:00, 16:00
23., 30.03. 13:00

Starptautiska cirka programma ar profesionāliem cirka māksliniekiem no Krievijas un Eiropas. Akrobāti, gaisa vingrotāji, žonglieri un ekvilibristi, kā arī klauns un dzīvnieku atrakcijas. Rīgas Cirks - lieliem un maziem!

Norises vietas nosaukums: 
Rīgas cirks