A+
Beta

Angliski

1684.gadā baznīcai piebūvēts tornis, bet 1817.gadā baznīca pilnīgi atjaunota. Baznīca interesanta ar tās aprīkojumu. Altāris ar kokgriezumiem un skulptūrām darināts 17.gs. beigās. Šāda veida retablas uzbūves altāri Latvijā ir reti sastopami.

Gaiķu luteriskā baznīca
  • Gaiķu luteriskā baznīca
Baznīcas altāris
  • Baznīcas altāris
Gaiķu baznīcas iekštelpa
  • Gaiķu baznīcas iekštelpa

Gaiķu baznīcas altāris raksturīgs 17.gs. 70-tajos gados Rēvelē iebraukušā Austrumprūsijas tēlnieka Kristiana Akermana darbnīcai. Jādomā, ka tur tapis arī Gaiķu baznīcas altāris.

Gaiķu baznīca īpaši izceļas ar saviem savdabīgajiem solu gleznojumiem. Gleznojumu stils ir raksturīgs vēlajai renesansei. Gleznojumos nav tiešā veidā tradicionāli atveidots Bībeles sižets un tēli, bet kristīgā morāle pausta ar dažādu simbolu palīdzību. Autors, iespējams Kurzemes gleznotājs Kornēlijs Bergholcs, izmantojis 16.gs. un 17.gs. mijā Nirnbergā iespiesto, Joahima Kamerārio sastādīto emblēmu krājumu.

Šeit atrodas arī citi vērtīgi inventāra priekšmeti. Baznīca bez īpašiem postījumiem pārdzīvojusi abus 20.gs. pasaules karus.

56"46'23 22"32'35
56.773140, 22.543087
  • Adrese: 
    Brocēnu novads, Gaiķu pagasts , Gaiķi, LV-3872
  • E-pasts: 
  • Tālrunis: 
    +371 63846458
  • Mobilais tālrunis: 
    +371 26048675
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
    • Vāciski
Pakalpojumi: 
  • Gida pakalpojumi
  • Izstādes
  • Tematiskie pasākumi
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
  • Piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem
  • Tualete
Darba laiks: 

Diennakts

Informācija mainīta: 28.08.2014

Džūkstes Pasaku muzejs dibināts 2001. gada decembrī un tas atrodas bijušajā Lancenieku skolas ēkā, kurā no 1883. gada janvāra līdz 1903. gada martam dzīvoja un strādāja skolotājs, rakstnieks, pasaku un teiku krājējs un pētnieks Anss Lerhis-Puškaitis (1859-1903), kas dēvēts arī par Pasaku tēvu.

Muzejs veltīts A. Lerhim-Puškaitim un Džūkstes pasakām, kā arī pagasta materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai. Apmeklētāji aicināti klausīties Džūkstes pasakas un stāstīt pašu dzirdētās, noskatīties leļļu izrādi un pašiem tajā piedalīties, apskatīt izstādes un pašiem radīt pasaku tēlus.

A. Lerhis-Puškaitis teikas un pasakas izmantoja savā darbā, lai attīstītu bērnu iztēli un domāšanu un veidotu latvisko vērtību sistēmu. Aptuveni 6000 pasakas A. Lerha-Puškaiša sakārtojumā izdotas septiņu sējumu krājumā “Latviešu tautas teikas un pasakas” (1891-1903).

Durbes pils ir uzskatāma par vienu no Kurzemes klasicisma arhitektūras pērlēm. Tā ir vienīgā no agrākajām Latvijas muižu kungu mājām, kur atjaunots 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma interjers un radīts priekšstats par vācbaltu kultūru.

Restaurēto kungu māju ietver plašs ainavu parks ar rotondu un augstu akmens tiltu. Muzejs piedāvā izstādes, teatralizētas ekskursijas un pasākumus, klasiskās mūzikas koncertus, kā arī īpašas kultūrvēsturiskās vides izglītības programmas "Ceļojums laikā".

To dalībniekiem ir radīta iespēja detalizēti iepazīt tādus pils vēsturē nozīmīgus notikumus kā 1905. gada decembra bruņotā sacelšanās jeb tā sauktais Tukuma karš un 1928. gada Tukuma apriņķa 1. Dziesmu svētku norises un pašiem iejusties vēsturisku personību radītās situācijās.

Izveidota arī īpaša programma jaunlaulātajiem. Durbes pils ir viena no septiņām Tukuma muzeja struktūrvienībām.

Buru kuģis "Lībava" ir slavenā Kurzemes jūrasbraucēja hercoga Jēkaba laika burinieks. Kuģis pirms dažiem gadiem uzbūvēts Krievijas kuģubūvētavā, tomēr tā aprises un takelāža līdz sīkākajai detaļai atbilst senlaiku burinieku prototipam.

Kaut gan burinieks ir tikai 17 metru garš, tas nebaidās ne no viļņiem, ne vēja un ir jau nobraucis vairāk nekā tūkstoš jūras jūdžu no Krievijas pilsētas Petrozavodskas līdz Liepājai Latvijas pašos rietumos. Kuģa korpuss ir izgatavots no izturīga koka, tam ir drošs dīzeļdzinējs un mūsdienīga navigācijas tehnika.
Izbraukumi pa Lielupi un Rīgas jūras līci ar ХVII gadsimta burinieku "Libava". Tā ir iespēja izbaudīt to romantiku, ko sniedz izbraukumi jūrā – sajust jūras viļņu šalkas, sadzirdēt vēju, kas piepilda buras un nes burinieku pretim horizontam.Uz klāja varam uzņemt līdz 40 pasažieriem. Vieglas mūzikas pavadījumā, izbraukums kļūs vēl patīkamāks. Šāviņi no uz burinieka esošiem lielgabaliem būs neaizmirstami ikvienam.

Burinieks "Libava" ir piemērots ne tikai jūras izbraucieniem, bet arī korporatīvu pasākumu un citu svētku svinībām. Turklāt kāzu svinības uz burinieka jau ir kļuvušas par tradīciju – uz masta tiek uzvilkts īpaši veidots kāzu karogs un, pēc lielgabala šāviņiem, jaunlaulātie, stāvot pie stūres rata, vada burinieku.

Burinieka īre ir 350 eiro stundā + PVN. 

Vīgantē ir ierīkota 6 km gara kultūrvēstures izziņas un dabas taka „Mīta”, kas piedāvā mums iespēju baudīt skaistus dabas skatus un tuvāk iepazīt Vīgantes parka un tuvākās apkārtnes kultūrvēsturisko mantojumu.

Šeit atrodas Staburaga klints piemiņas zīme „Dieva auss”, kuru izdaiļo krāšņs dienliliju dārzs, Vienības birzī zaļo Valsts prezidentu stādītie ozoliņi.

1966. g. uzpludinot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, zem tās līmeņa pazuda viens no izcilākajiem Latvijas dabas pieminekļiem - teiksmām apvītā saldūdens kaļķiežu klints Staburags (Staburadze). Klints bija 18,5 m augsta un to veidoja izplūstošo avotu ūdens, izgulsnējoties kalcija karbonātam uz klints virsmas un uz tās esošajiem augiem. Jau izsenis Staburags tika dēvēts par brīvās Latvijas simbolu.

Vīgantes parka daļu apvij laukakmeņu mūra žogs, ieejas vārtu stabu galos redzamas cementa lējuma bumbas. Parkā atradās no šūnakmens būvēta skatuve un 1939. g.  uzstādītā  skulptūra "Daina". Uz kādreiz tik populāro Liepavotu, kas tagad arī atrodas Daugavas dzelmē, veda kāpnes. Šobrīd parkā aug vairāki desmiti sevšzemju koku un krūmu sugu. Parkā ir brīvdabas estrāde, laivu piestātne, vairākas atpūtas, ugunskura un telšu vietas. Parkā atrodas Janča un Marča skulptūras no V. Zālīša grāmatas "Staburaga bērni", kā arī lapenīte, kas veltīta P.Barisonam un viņa daiļradei.Taka "Mīta" ietver sevī arī tādus apskates objektus kā Lejasdopeļu senkapus (IX - XIII gs. sēļu apbedījumi) un komponista Pēreta Barisona piemiņas istabu "Skudrās", kas ir komponista dzimtās mājas. 

Iģenes baznīca ir viena no nedaudzajām Latvijas koka baznīcām, kas būvēta 18. gadsimta vidū un joprojām sekmīgi kalpo sākotnējam mērķim. Baznīcas apjoma forma, plānojums un proporcijas ir arhaiskas, kas liecina par senu koka amatniecības tradīciju saglabāšanos.

Dievnams celts 1757. gadā par Iģenes muižas īpašnieka Aleksandra fon den Brinkena (Alexander von Brincken) līdzekļiem.

Vienjoma koka guļbūve apšūta ar horizontāli kārtotiem dēļiem, poligonāla apsīda, sakristeja un no apjoma izvirzīts kvadrātplāna zvana tornis ar poligonālu jumta smaili. Ēka remontēta 1877., 1932. gadā. 1996. — 2004. gadā veikts apjomīgs kapitālais remonts — nostiprināti baznīcas pamati, restaurētas sienu guļbūves konstrukcijas, uzlikts jauns dakstiņu jumts, atjaunots tornis, ielikti jauni logi, kā arī tiek restaurēts interjers.

Saglabājušies vairāki vērtīgi iekārtas priekšmeti: altāris (1752) un kancele, kuri 1932. gadā ne visai veiksmīgi krāsoti. Restaurācijas gaitā, attīrot virsējā melnā krāsojuma kārtu, atsedzās gleznojumi, kas ļauj spriest, ka kancele un altāris ir vecāki par pašu baznīcu. Savdabīgs ir durvju atslēgas apkalums (18.gs.) un koka tornī sēdošais vēja gailis (1757).

Liepājas muzejs ir nozīmīgs nacionālās kultūras mantojuma glabātājs un popularizētājs. Tā darbības pamatā ir krājuma komplektēšana, saglabāšana un zinātniskā izpēte, kā arī ekspozīciju un izstāžu izveide. Pašlaik muzeja krājumā ir vairāk nekā 100 000 vienību.

Pilsētas muzeju atklāja 1924. gada 30. novembrī. 1935. gadā muzejs no savas pirmās mājvietas Jāņa Čakstes laukumā pārcēlās uz respektablo 1900. - 1901. gadā celto ēku Kūrmājas prospektā 16, kur atrodas arī šodien. Ēku pēc Berlīnes arhitekta Ernesta fon Īnes skicēm cēlis arhitekts Pauls Makss Berči.

Muzeja zālēs atrodas ap 1500 eksponātu valodā izteikta Liepājas un Dienvidkurzemes pagātne: senvēsture ar unikāliem arheoloģiskiem priekšmetiem, viduslaiku pilsētas vēsture, 19. - 20. gs. laika zīmes,Dienvidkurzemes etnogrāfija cilvēka mūža ritējuma ietvarā, koktēlnieka Miķeļa Pankoka dzīves un mākslas ceļš.  Muzejā atrodas viena no lielākajām izstāžu zālēm Liepājā, tajā periodiski apskatāmas jaunas mākslas izstādes.

Stāvajā Talsu Baznīckalnā atrodas baltiem mūriem 1567. gadā celtā, vairākkārt pārbūvētā Talsu baznīca — vecpilsētas dominante. Gadsimtu gaitā tās arhitektūra veidojusies un papildinājusies ar romāņu un gotiskā stila iezīmēm.

Būvvēsture atspoguļojas gan celtnes plānojumā, gan fasāžu risinājumā un rada priekšstatu par būvniecību 18.—19. gadsimtā. Baznīcas relikvijas apliecina tās vēsturi. Izcilākās starp tām ir kaļķakmenī veidotā Fišeru (Vischer) dzimtas epitāfija (1794) ar klasicisma stila iezīmēm un altārglezna "Kristus debesbraukšana" (1876, K. Šēnherts (C. Schönherr)).

Baznīcu rotā divas logu vitrāžas. Baznīcas tornī ir divi bronzas zvani (vecākais — 1601). Baznīcā kalpojuši daudzi izcili mācītāji. Karls Ferdinands Amenda (Karl Ferdinand Amenda) ir pazīstamākais, jo ar viņu saistās mūziķa un komponista Ludviga van Bēthovena (Ludwig van Beethoven) vārds.

Gleznotājs un rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš (1877-1962) savu bērnību(1880-1886) pavadījis viensētā „Riekstiņi, kur joprojām saglabājies 19.gs veidols - „Baltā grāmatā” tēlotā Mūsmāju pasaule. Muzejs viensētā iekārtots 1967.gadā. Pamatekspozīcija iepazīstina ar Jaunsudrabiņa dzīvi…

Pamatekspozīcija iepazīstina ar Jaunsudrabiņa dzīvi un daiļradi - te skatāmas viņa grāmatas, gleznas, fotgrāfijas, personīgāslietas (arī no Vācijas) u.c., bet 19. - 20. gs. sākuma sadzīves priekšmeti, kas iegūti Neretas pagasta un tuvākās apkārtnes viensētās, dod ieskatu tā laika sadzīvei laiku sētā. 

Vasaras periodā papildus ekspozīcijai skatāmas lietišķās mākslas un mākslas izstādes. Viensēta "Riekstiņi" - "Baltās grāmatas" - "Mūsmājas" - ar savu reālo vidi ļauj apmeklētājiem iejusties un izjust Jaunsudrabiņa bērnu dienu pasauli. 

Pastaigu takas "Riekstiņu" apkārtnē ved gar dabā iezīmētiem kultūrvides objektiem (ir norādes) - vietām, kas minētas "Baltās grāmatas" tēlojumos. 

Muzejā regulāri notiek pasākumi: Mākslas dienas, Dzejas dienas, Jaunsudrabiņa atcere, gadskārtu svētki, Muzeju nakts u.c). Notiek arī mācību stundas, kā arī muzejs uzņem kāzu viesus. 

Nozīmīgākās piemiņas vietas: 

  • 2.5 km no muzeja atrodas Ķišku kapsēta - Jaunsudrabiņa un Saknīšu dzimtas adusas vieta;
  • Neretā - Sudmalu saliņā atrodas Jaunsudrabiņa piemineklis - portrets
  • Neretas ev. - lut. baznīca ( 1584 - 1593.g.), kurā Jaunsudrabiņš krustīts, iesvētīts un laulāts.
  • Pie Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas atrodas Jaunsudrabiņa (1937.g.) stādītā liepa, Jaunsudrabiņa parkā - skulptūra „Ganiņš”.

Pašlaik muzejā skatāma pastāvīgā ekspozīcija „Daugavas krastu likteņstāsti". Vasarā - sezonas ekspozīcija - „Vecās pils naudas pagrabs". Izstāžu namā - gan muzeja krājuma materiālu tematiskās izstādes, gan dažādu mākslinieku darbu izstādes.  

Līdz 1989. gada rudenim muzejs atradās Koknesē – no 1951. līdz 1966. gadam - parka namiņā, no 1968. līdz 1989. gadam ev. lut. baznīcas ēkā.

1989. gada 18. novembrī „Kalna Ziedu” pagalmā pulcējās ļaudis, lai Aizkrauklē (tolaik Stučkā) atklātu muzeja ēku ar izstādi „Manai Latvijai” – Jadvigas Klušas tautiskās jostas un Jāņa Tālberga foto. 1990. gada janvārī apmeklētāji varēja iepazīties ar pirmo pastāvīgo ekspozīciju „Novads Latvijas brīvvalstī”. 

Nu jau divdesmit gadus Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs "Kalna Ziedus" sauc par savu mājvietu. "Kalna Ziedi" - viensēta Daugavas krastā, kuru Aizkraukles muižas kalējs Jēkabs Dannenfelds 20. gs. izpirka no muižas. Jēkabam Dannenfeldam bija divas meitas, no kurām vecākā - Zelma mantoja "Kalna Ziedus". Pirmā pasaules kara laikā mājas Daugavas krastā gāja bojā. Jaunas mājas tika uzbūvētas iepretim senču pilskalnam. Tika uzbūvēta dzīvojamā māja un saimniecības ēkas. Līdz 20. gs. 80. gadiem bija saglabājusies tikai dzīvojamā ēka, kuru mājas pēdējā īpašniece Vilhelmīne Vabule (1901-1988) uzdāvināja pilsētai.

Pašlaik muzejā ir iespējams iepazīties ar pastāvīgo ekspozīciju "Daugavas krastu likteņstāsti".

MUZEJS PIEDĀVĀ:

  • Tradicionālie gadskārtu svētki „Kalna Ziedos", Ģimenes svinības muzejā; Kāzas, kristības, jubilejas;
  • Spēļu un rotaļu laukums;Spēles un rotaļas brīvā dabā visos gadalaikos;
  • Ugunskura vieta

  • Tradicionālā latviešu virtuve;

  • Telpu īre 100 m2, konferencēm, ģimenes svinībām;

Rudens - ziemas ciklā: ziemassvētki, metenis, miķeļi un mārtiņi. Bērnu ieģērbšana dažādās tradicionālās maskās, tradicionālās spēles un rotaļas istabā, mīklu minēšana, salmu lelles dedzināšana, vizināšanās no kalniņa, grieztuves.

Pavasara vasaras ciklā: Jāņi, lieldienas, olu ripināšana, šūpoles, „cūku sišana", koka kājas jeb ķekatas, jāņu ugunskurs, spēles un rotaļas brīvā dabā. Muzejpedagoģiskās programmas skolēniem Saskaņotas ar skolu mācību programmām vēsturē, mājturībā, latviešu literatūrā.

Ekskursijas pa reģiona dabas un mītiskās ainavas objektiem. Teikām apvīti kalni un upes, pilskalni un viduslaiku pilsdrupas, muižas un baznīcas, koki un akmeņi.