A+
Beta

Angliski

Kempings ABC tikai 10 minūšu braucienā no rīgas centra un 15 minūšu braucienā līdz Jūrmalai. 

ABC kempings
  • ABC kempings

Kempingā ir 30 vietas treileriem, 40 vietas teltīm, apsargājama auto stāvvieta, dušas, kafejnīca, restorāns, 2 saunas, vasaras terase ar bāru, sporta laukums, atvērtais baseins.

Viesnīca "ABC" Kempings atvērta visu diennakti. Laipni lūgti viesnīcā ABC kempings!

56"55'56 24"1'2
56.932274, 24.017336
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
  • Apmaksas veidi: 
    • Kredītkarte
    • Skaidra nauda
Pakalpojumi: 
  • Elektrības pieslēgums
  • Internets
  • Kemperu / treileru vietas
  • Ūdens uzpildīšanas vieta
  • Veļas mazgātava
Novērtējumi:
Latvijas kempingu asociācijas biedrs: 
Informācija mainīta: 11.07.2014

„Meža mājā” šobrīd saimnieko Ķemeru nacionālā parka administrācija. Turpat atrodas arī interesants tūrisma objekts – melnalkšņu dumbrāja laipa jeb parka īsākā taka, pa kuru vislabāk pastaigā doties pavasarī, turklāt gida ornitologa vai botāniķa pavadībā.

„Meža māja” celta 1933. gadā, stingri ievērojot tautas būvniecības tradīcijas, un ir viena no spilgtākajām nacionālā romantisma ēkām Latvijā (arhitekts F. Skujiņš). Līdz Otrajam pasaules karam tajā atradās restorāns „Jautrais Ods”, kur dienā tika pasniegtas gardas maltītes, bet vakarā bija dejas un kabarē. Nomaļajā namā jautri gāja ne tikai odiem, bet arī labi situētiem, sabiedrībā pazīstamiem kungiem un dāmām.  

Pēc Otrā pasaules kara ēkā ierīkoja bērnu sanatoriju "Meža māja", kur ārstēties brauca no visas Padomju Savienības.

Pakalpojumi: 
  • Gida pakalpojumi
  • Radošās darbnīcas
  • Semināri, konferences
  • Tematiskie pasākumi
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
  • Pieejams smēķētājiem

Ēka būvēta 20. gs. sākumā "vēlajā jūgendstilā", arhitekts nezināms. Divstāvu ēka ar torni celta pansijas vajadzībām. Padomju laikos šeit bija J.Fabriciusa sanatorija, vēlāk sanatorija "Edinburga".

Vēsturiskā ēka ir restaurēta un 2003.gadā tā atguvusi sākotnējo izskatu. Tornis ir sasvēries par 20 grādiem, kā tas jau bijis vēsturiski.

1870. gadā Horns uzcēla šajā vietā pirmo viesnīcu Majoros un koncertdārzu, kurā koncertēja slaveni simfoniskie orķestri. 1896.gadā Horna dārzā notika pirmais kinoseanss Jūrmalā.

1913.g. Horna dārzs ar visām ēkām nodega lielajā ugunsgrēkā.1970.gadā te uzcelts kinoteātris,tagadējais Majoru kultūras nams. Atdzimušas sarīkojumu tradīcijas darzā pie kultūras nama, kuras lielākoties organizē Horna koncertdārza atjaunošanas fonds.

1991.gadā Jomas ielas malā atklāts piemineklis "Krauklīts" Rainim un Aspazijai (autori Zigrīda Fernava-Rapa un Juris Tiščenko-Rapa) sakrā ar viņu uzstāšanos sarīkojumā Horna dārzā 1905.gadā. Tagad šeit ir Majoru kultūras nams, un dārzā atkal skan mūzika. 2005. gadā dārzs tika atjaunots.

Celta no 1911.-1916.gadam, piederējusi E.Rācenei. Katru dienu visa gada garumā te tika piedāvātas dažādas vannas: silta jūras ūdens, ogļskābes, skābekļa un skuju ekstrakta vannas.

Padomju laikos šeit bija kūrorta poliklīnika - viena no labāk iekārtotajām ārstniecības iestādēm Jūrmalā. 2003.gadā ēka tika restaurēta un atguvusi savu sākotnējo izskatu.

Celta 1939.gadā, arhitekts Ļ.Vitlins. Latvijas pirmās brīvvalsts laika pazīstamās preses izdevējas un sabiedriskās darbinieces E.Benjamiņas vasarnīca – viena no iespaidīgākajām ēkām Jūrmalā. Ēkas eleganci pastiprina dabiskais akmens plātņu apšuvums, kurā savu liecību ir atstājis 2.Pasaules karš - tumšākas krāsas neizdzēšami laukumi kā pretgaisa aizsardzības noteikumu prasība.

Arī ēkas interjers ir labi saglabājies, jo pēc kara gandrīz 50 gadus Benjamiņu rezidence kalpoja kā Padomju Savienības varasvīru vasaras viesu māja. Šodien ēkā atrodas liela daļa 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā darinātas mākslas vērības. Žogs gar Jūras ielu ir greznākais metāla žogs Jūrmalā, kas darināts pēc arhitekta S.Antonova metiem.

Vasaras koncertzāle ir ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā populāra koncertu un mākslas sarīkojumu norises vieta, kur ik vasaru uzstājas izcili mākslinieki un par tradīciju kļuvuši dažādu žanru festivāli.

Dzintaru koncertzāles stāsts sākas jau 19. gadsimta beigās, kad tā bija pazīstama kā Edinburgas kūrmājas koncertdārzs. Šobrīd Dzintaru koncertzāles lielā zāle, kas bija viena no pirmajām atvērta tipa koncertzālēm Latvijā, ar savu akustisko un konstruktīvo risinājumu ierindojas starp labākajiem sasniegumiem šajā jomā. Lielās zāles projektu izstrādājis ievērojamā latviešu mūsdienu arhitekta Modra Ģelža (1929 – 2009) birojs.

Laikā no 2004. gada līdz 2006. gadam tika veikta Dzintaru koncertzāles rekonstrukcija, un tagad skatuvei ir pieci līmeņi, kas izmantojami gan simfoniskajiem, gan kora, gan džeza mūzikas  koncertiem. Paplašināts un labiekārtots arī parks ap koncertzāli, kuras vaļējās sānu malas ļauj telpai saplūst ar Jūrmalas kāpu ainavu. Lielajā zālē ir 2024 sēdvietas, un ik vasaru tajā var noklausīties aptuveni simt koncertu.  

Dzintaru koncertzālē uzstājušies ne tikai izcili Latvijas mākslinieki, bet arī pasaules slavenības, tādas kā, piemēram, dziedoņi - H. Karreras, M. Kabaljē un J. Obrazcova - un atskaņotājmākslinieki - S. Rihters, L. Kogans, D. Oistrahs un daudzi citi. Dzintaru koncertsezona, protams, nav iedomājama bez pašu mājās un tālu citur pasaulē iemīļotā komponista Raimonda Paula, opermūzikas zvaigznes Ineses Galantes, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un orķestra „Kremerata Baltica” pasaulslavenā diriģenta un vijolnieka, kādreizējā rīdzinieka Gidona Krēmera vadībā.

Par tradīciju kļuvuši gadskārtējie džeza un klasiskās mūzikas festivāli, starptautiskais humora festivāls, jautro un atjautīgo kluba šovs, krāšņais baleta mākslas festivāls "Baleta zvaigznes Jūrmalā", starptautiskais jauno populārās mūzikas izpildītāju konkurss "Jaunais vilnis" un starptautiskais klasiskās mūzikas festivāls "Summertime".

Koncertu programmā tiek pārstāvēti dažādi žanri – no folkloras un klasiskās mūzikas līdz rokam un popmūzikai.

Viesu namā "Melnais stārķis" būs laipni gaidīts ikviens, kurš vēlas atpūsties no ikdienas steigas, vasarā baudīt jūras peldes un ārstniecisko priežu sila gaisu.

Viesu nams "Melnais stārķis" atrodas Ķemeru Nacionālā parka teritorijā, Jūrmalas pilsētā, Jaunķemeros, 50 m no no balto smilšu pludmales, 15 - 20 minūšu brauciena attālumā no pilsētas centra - Majoriem.

1913.gadā uzcēla Lielupes dzelzceļa stacijas ēku. Līdz 1932.gadam to sauca par "Buļļiem”, kā visu rajonu.

Tā ir saglabājusies kā viena no vecākajām Jūrmalas koka dzelzceļa staciju ēkām.

Viesu nams „Liena cot­tages”, kas atro­das pašā Jūr­malas cen­trā, blakus Jomas ielai un „Dzin­taru kon­certzālei”, piedāvā neaizmirstami pavadīt laiku vienā no kom­fort­abla­jām kot­edžām, kas paredzē tas ģimenes atpū­tai, draugu kom­pāni­jai vai darījuma braucieniem.