A+
Beta

Angliski

Vērenes muižas kompleksā vislabāk ir saglabājusies 1860.gadā celtā muižas kungu māja, 1771. gadā celtā muižas klēts un muižas parks ar vairāk nekā 20 svešzemju sugu stādījumiem un apmēram 4 kilometrus gara ozolu aleja. Muižas kompleksā ietilpstošās ēkas ir vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi.

56"50'38 25"9'11
56.843842, 25.153061
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Latviski
Pakalpojumi: 
  • Gida pakalpojumi
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
Informācija mainīta: 23.07.2013

Mazās Juglas upes krastā starp simtgadīgiem ozoliem pie lībiešu kapulauka atrodas kādreizējās muižas „Lindenberg” komplekss. Tīnūži ir mazs ciemats Ikšķiles novadā, kurš pakāpeniski veidojas par atpazīstamu tūrisma galamērķi. Šī vieta ir radīta cilvēkiem, kuri vēlas sajust vienkopus dabas skaistumu un vēstures klātbūtni. Šobrīd sekmīgi norit vides labiekārtošanas darbi, lai nākotnē Tīnūžos būtu vēl plašākas atpūtas iespējas.

Rakstītajos avotos ziņas par Tīnūžiem parādās jau 16. gadsimtā, muižā saimniekojušas vairākas dzimtas – fon Rozeni, fon Tīzenhauzeni un līdz Pirmā pasaules kara beigām to pārvaldīja fon Volfi.  Neatkarības cīņu laikā muižā atradās 4. Valmieras kājnieku pulka štābs. 1932. gadā muižas saimniecība tika nodota „Latvijas kara invalīdu savienības” pārziņā. Otrā pasaules kara laikā kungu māja tika nopostīta un uz tās pamatiem uzcelta jauna ēka. No kādreizējām muižas ēkām līdz mūsdienām ir saglabājusies lielākā daļa, interesentiem ir iespēja apskatīt muižas saimniecības ēkas, kādreizējo alus brūzi un 20. gs. sākumā celto muižas pārvaldnieka māju.

Ikšķiles novada kultūras mantojuma centrs „Tīnūžu muiža” atrodas 20. gs. 30. gadu sākumā celtajā klētī un tā pamatekspozīcija veltīta latviešu strēlnieku kaujām pie Mazās Juglas upes 1917. gadā. Savas durvis apmeklētājiem kultūras mantojuma centrs vēra vaļā 2011. gada nogalē ar mērķi sekmēt Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu, veicināt sabiedrības interesi par to, kā arī atspoguļot Latvijas vēstures un kultūras norises, ietverot pasākumu klāstu dažādām paaudzēm un interesentiem, sākot no tradicionālās kultūras pasākumiem līdz kauju rekonstrukcijām.

Muižas apbūve pamatā veidojusies 18.gs.b.-19.gs.1.p., apbūves ansamblis veidots simetrisks ap parādes pagalmu, kuru noslēdz kungu māja. Tā celta 18.gs.b. un bijusi vienstāvīga ēka. 19.gs.v., sekojot jaunajām būvniecības un stila tradīcijām, tai abos galos uzcelti kvadrātiski neogotiski torņi ar zobinājumu noslēgumā, kā arī frontons un veranda. 1905.g. kungu māja nodega un 1909.g. to atjaunoja tās pēdējais īpašnieks barons fon Hanenfelds.

Ēkas plānojums mainīts un sākotnējā apdare nav saglabājusies. Zālē apskatāma 19.gs.v. grezna podiņu krāsns.

1920. g. Suntažu muižas kungu ēkā iekārto Suntažu pamatskolu, kas 1952. g. pārtop par Suntažu vidusskolu. 1984. g. tai piecelta piebūve ar mācību kabinetiem un sporta zāli. Iekārtojot skolu, pils interjers stipri mainīts, taču skaistās zāles ar vienīgo saglabājušos podiņu krāsni, balkons ar kaltajām margām, daudzās kāpnes vēl nedaudz ļauj iztēloties 19. gs. rimto noskaņu.

Brīvības iela Ogrē ir izcila ar 20.gs. 20.–30.gadu arhitektūras paraugiem. Te savu talantu apliecinājuši tādi izcili meistari kā Vladimirs Šervinskis, Indriķis Blakenburgs, Eduards Smurģis, Dāvids Zariņš un citi. Mūsdienās lielākā daļa ēku ir valsts vai vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Pastaigu maršruts pa Brīvības ielu_vēsturisko ēku apskate

Par „Pilsētas sirdi” dēvētais pēdējo gadu laikā labiekārtotais skvērs kļuvis par iecienītu ogrēniešu un pilsētas viesu pulcēšanās vietu. Skvērs iekārtots stilizēti attēlojot Ogres upes līkumoto tecējumu, kā arī salas, kas veidotas kā puķudobes. Pilsētas skvērā notiek vietēja mēroga mūzikas, mākslas, sporta un cita veida izklaides pasākumi.

  • Kategorija: 
    Ātrās ēdināšanas uzņēmumi

Terras unikālais koncepts ir Tava iespēja ēdiena sastāvdaļas kombinēt pašam, veidojot savai gaumei un vajadzībām atbilstošu maltīti.

Terra ir atgriešanās pie saknēm - dziļumā, pie savējiem. Burkāniem, kartupeļiem, selerijām, ingvera, redīsiem, sīpoliem un daudziem citiem senčiem. Ilgi viņi ir gulējuši zem zemes, savā pasaulē, tagad pa vienam vilkti ārā, tādi - veselīgi, sasūkušies minerālvielas, zemes spēku. Tikai no pašas labākās, auglīgākās  zemes, audzēti tikai pie labākajiem saimniekiem lielos un mazos zemes pleķīšos, Tagad salikti vienkāršās, ērtās porcijās, lai Tevi pabarotu ikdienā. Vienkāršs, veselīgs, nesamākslots, priecīgs ēdiens dienu no dienas. Tāds, kāds būtībā Tev ir vajadzīgs.

Terra nepārstāv nevienu “ēšanas skolu”, bet gan sniedz Tev iespēju izvēlēties sev piemērotāko.

Steidzīgajiem ēdienu servē ērtajās kastītēs līdzņemšanai.

Atrodi savas saknes!

Pakalpojumi: 
  • Bezvadu Internets
  • Tualete
  • Banketu apkalpošana
  • Izbraukuma ēdināšana
  • Vasaras terase
  • Telpas svinībām
Ēdienkarte: 
Veģetārā
  • Darba laiks: 
    Pirmdiena - Svētdiena10:00 - 22:00

Tas ir daudzfunkcionāls laikmetīgās mākslas komplekss, kultūras un izglītības centrs Arsenāla ēkā Daugavpils cietoksnī. Vienīgā vieta Austrumeiropā, kur var iepazīties ar pasaulē slavenā mākslinieka, abstraktā ekspresionisma pamatlicēja Marka Rotko oriģināldarbiem.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs piedāvā aplūkot vairākas patstāvīgās un mainīgās ekspozīcijas, kas izvietotas 2000 m² platībā. Patstāvīgās ekspozīcijas veido Marka Rotko darbu oriģināli un reprodukcijas, digitālā ekspozīcija par mākslinieka dzīvi un daiļradi, kā arī kultūrvēsturiskās ekspozīcijas. Mainīgās ekspozīcijas - Latvijas, Eiropas un pasaules mākslinieku darbu izstādes. Centrā ir iespēja izmantot mākslinieku studiju-rezidenču, semināru un konferenču, sarīkojumu telpas, kā arī iesaistīties tur organizētajos pasākumos. Labam noskaņojumam un garšīgai maltītei te atvērta kafejnīca „Arsenāls”.

Pirmās kapu kopiņas un krusti Meņģeles kapos parādījās 18.gadsimta vidū. Līdz tam meņģelieši savus aizgājējus glabāja Madlienas kapos, jo tā bija vienīgā draudzei piederošā apbedījumu vieta. Par Meņģeles kapsētas izveidi jāpateicas vietējam muižkungam baronam Šēnfogelam. Šobrīd skatāmais vecākais apbedījums datēts ar 1850.gadu. Netālu no kapličas piemineklis, kurā lasāms pārdomas rosinošs uzraksts: „Ceļiniek, kas esi tu, tas biju es, kas esmu es, tas būsi tu”. Savdabīga kapsētas vizītkarte ir sirmās Vāczemes egles, kuras, stādītas barona Šēnfogela laikā, šalc joprojām.

Lācēna, kurš tukšo medus podu, skulptūra. Uzstādīta 20.gs. 50.gados un ir tipisks padomju perioda pilsētvides elements. Lācēns ne gluži parasti ticis pie sava vārda: tā nolūzušo ķepu „sadakterējuši” Ogres Mākslas skolas audzēkņi un apsējs ticis noņemts 18.maijā – Ērika dienā

Krapes muiža celta 1909.-1910.g. pēc arhitekta V. Bokslafa projekta. Kungu māja nav saglabājusies – tā tika sagrauta 1.pasaules kara laikā. Saglabājusies 19. gs. vidū celtā dārznieka māja, pārvaldnieka māja, klēts, kūts un 7,2 ha plašais parks ar 16 svešzemju koku sugām. Līdzās Krapes ūdensdzirnavas uz Lobes upes. Krapes muižas apbūve ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.

Gleznotājs Jānis Kuga- latviešu scenogrāfijas pamatlicējs. Dzimis 1878. gada 12. decembrī Ikšķiles novadā. Gleznojis ainavas, portretus, klusās dabas, altārgleznas un skatuves metus. Darinājis altārgleznu Ikšķiles baznīcai (1933), griestu gleznojumus Rīgas pilij. Jāņa Kugas darbs ir arī Latvijas Nacionālā teātra skatuves noformējums Latvijas neatkarības pasludināšanas aktam 1918.gada 18.novembrī. Jānis Kuga saņēmis Kultūras fonda prēmijas, latviešu mākslas izstādē Parīzē augstāko apbalvojumu – diplomu „Grand Prix”, 1954.gadā saņēmis Amerikas Latviešu apvienības Kultūras fonda goda balvu, bet 1960.gadā - Trimdas Tautas balvu. Gleznotāja un scenogrāfa Jāņa Kugas mājas ēka tapusi pēc mākslinieka paša izstrādāta projekta. 1989. gada 2. jūlijā pie nama atklāja piemiņas plāksni, kas ir LMA Tēlniecības nodaļas dāvana akadēmijas ilggadējam rektoram.