A+
Beta

Angliski

Atpūtas kompleksā „Viesu Līči” pieejams plašs brīvdabas spēļu laukums ar atrakcijām un rotaļām bērniem no 2 līdz 12 gadu vecumam pieauguša cilvēka tiešā pavadībā. 
Viesu Līči
Viesu Līči
Viesu Līči
Viesu Līči
Viesu Līči
Viesu Līči
Viesu Līči
Viesu Līči
Brīvdabas rotaļu laukumā iespējams šūpoties šūpolēs, braukt ar karuseļiem, spēlēt minigolfu, braukt ar traktorvilcieniņu „Bruģa bānītis”, lidot ar velohopteru, šļūkt no slidkalniņa vai izmēģināt dažādas veiklības trases. Pēc aktīvas darbošanās iespējams ieturēt gardu maltīti „Viesu Līču” kafejnīcā „Zemnieka cienasts”. Šeit cienā ar latviskiem un Latvijā iecienītiem ēdieniem no Zemgalē iegūtiem gaļas un piena produktiem, ar tepat "Līčos" izaudzētu dārzeņu bagātīgām piedevām un pašu ceptiem konditorejas našķiem. Šeit var sarīkot lieliskas svinības un dažāda veida pasākumus. Kompleksā ietilpst arī viesu māja ar nakšņošanas iespējām, telšu vietas, pirtiņa. No šejienes kursē vairāk kā 90 gadus sens kuģītis „Frīda”, kas aizvedīs līdz pat Jelgavai.
56"38'23 23"46'40
56.639732, 23.777781
  • Adrese: 
    Jelgavas novads, Jaunsvirlaukas pagasts, Līči
  • E-pasts: 
  • Tālrunis: 
    +371 63058443
  • Mobilais tālrunis: 
    +371 29204514
  • Mājaslapa: 
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
  • Apmaksas veidi: 
    • Ar pārskaitījumu
    • Kredītkarte
    • Skaidra nauda
Pakalpojumi: 
  • Ēdināšana
  • Lauku labumi
  • Semināri, konferences
  • Tematiskie pasākumi
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
  • Piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem
  • Tualete
Darba laiks: 

Bistro: P.–Sv. 8:00 – 20:00

Restorāns: P.–Sv. 11:00 – 21:00

Informācija mainīta: 21.05.2014

Latvijas gaidu un skautu muzejs ir unikāls ar to, ka ir vienīgais šāda veida muzejs Latvijā un visā Baltijā. Liela daļa materiālu ir atceļojuši gan no Austrālijas, Kanādas, ASV, gan no dažādām Eiropas valstīm, pat no tālās Japānas!


Gaidu un skautu muzejs piedāvā ceļojumu cauri gadiem, kura laikā ir iespējams uzzināt par to, kā skautisms un gaidisms aizsākās Latvijā, par latviešu skautu un gaidu gaitām visā plašajā pasaulē, kā arī par skautu un gaidu gaitām mūsdienu Latvijā.


Tiem, kas par skautiem un gaidām dzird pirmo reizi, ir iespēja uzzināt par to, ko skauti un gaidas dara un kā var kļūt par skautu vai gaidu. Muzejā apskatei pieejami ne tikai dažādi dokumenti un grāmatas, bet arī dažādas praktiskas lietas - skautu un gaidu formas tērpi no dažādiem laikiem, nozīmītes, nometņu uzšuves,  karogi un foto albumi. Nenovērtējama muzeja vērtība ir daudzās dienasgrāmatas, ko rakstījuši latviešu skauti un gaidas, esot trimdā.


Ideja par gaidu un skautu muzeja izveidošanu radās vadītājai Mildai Feldmanei, kura pirms Otrā Pasaules kara darbojās kā gaidu vadītāja Rēzeknē. Kara dēļ viņai nācās pārciest dažādas represijas, bet cauri visām mokām un sāpēm viņa nesa ideju par muzeja izveidošanu. Ideja tika īstenota 1991. gadā, kad, pateicoties Ogres domes atbalstam, muzeja izveidei tika piešķirtas telpas ēkā Ogres upes krastā.


Skautu un gaidu kustība bija viena no populārākajām jaunatnes kustībām pirmās Latvijas laikos (1918-1940), tā bija kustība, kuras biedru skaits sniedzās vairākos tūkstošos, kustība, kuras atzari darbojās teju katrā skolā. Tieši savu ideālu dēļ skautu un gaidu kustībām ir nācies daudz piedzīvot un pārdzīvot – gan organizācijas likvidāciju un aizliegumu okupācijas gados, gan atdzimšanu līdz ar valsts neatkarības atjaunošanu. Taču par spīti visām grūtībām, Latvijā joprojām aktīvi darbojas vairāki simti skautu un gaidu.

Ikšķiles evaņģēliski luteriskā draudze apvieno luterticīgos kristiešus Ikšķiles novadā. Mūsu draudzē ir arī kaimiņu novadu un pilsētu iedzīvotāji, bet pamatā visiem ir kāda saikne ar Ikšķili.

Mēs lepojamies ar savu vēsturiskumu un skaisto dievnamu. Ikšķile ir pirmā vieta Baltijā, kur celta mūra baznīca. Tā ir misionāra, bīskapa un svētā Meinarda darbības vieta. Luterticīgo draudze Ikšķilē ir kopš Reformācijas laikiem. Mēs jūtam šo lielisko mantojumu. Bet nozīmīgākais priekš mums ir paša Dieva darbs pie mums un līdzcilvēkiem. Viņa darbā mēs vēlamies piedalīties, kā liecinieki un kalpošanas līdzbiedri.

Ikšķiles draudzē ir aptuveni 450 draudzes reģistrēto locekļu. Tā kā pēdējos gados novada iedzīvotāju apjomi strauji pieauguši, tad arī draudze pieaug no tiem, kuri tagad dzīvo draudzes robežās.

Draudzi vada mācītājs Dzintars Laugalis, kurš šeit kalpo kopš 2008.gada novembra.

Draudzes priekšnieks ir Jānis Rudzītis, bet priekšnieka vietniece ir Spodra Zirne.

Draudzes praktisko dzīvi palīdz vadīt draudzes valde, kur bez mācītāja un priekšnieces ir kasiere, sekretāre un diakonijas vadītāja.

Svarīgākos lēmumus draudzes dzīvē pieņem draudzes padome, kuri tiek ievēlēti no visas draudzes. Padomē ir 11 locekļi.

Draudzes revidenti rūpējas, lai viss praktiskais darbs draudzes pārvaldībā tiek paveikts ar atbilstošu rūpību un atbilstoši prasībām Baznīcā un valstī.

Draudzes mācītājam kalpošanā palīdz un līdzdarbojas Lutera Akadēmijas students Ivo Ķirsis.

Draudzes muzikālo dzīvi vada ērģelniece Viktorija Ivanova.


 

4.augustā, kad Pareizticīgā Baznīca svin svētās apustuļiem pielīdzināmās Marijas Magdalēnas piemiņu, Aderkašu pareizticīgo baznīcā, kas iesvētīta par godu svētajai apustuļiem pielīdzināmajai Marijai Magdalēnai, jau trešo gadu tika svinēti dievnama altārsvētki.
 
Svētki sākās ar ūdens iesvētīšanas aizlūgumu, kuru kalpoja baznīcas pārzinis priesteris Vadims Demčenko. Dievišķo liturģiju vadīja Valmieras apriņķa prāvests mitroforais virspriesteris Nikolajs Tihomirovs, viņam līdzkalpoja Liepājas apriņķa prāvests, Rīgas Debesbrukšanas baznīcas pārzinis virspriesteris Nils Druvaskalns, valmieras sirdsskaidrā radoņežas Sergija baznīcas pārzinis virspriesteris Vladimirs Fedotovs, svētās apustuļiem pielīdzināmās Marijas Magdalēnas baznīcas pārzinis priesteris Vadims Demčenko un Rīgas Svētās Trijādības baznīcas Pārdaugavā klēriķis priesteris Jānis Dravants, Rīgas Ņevas Aleksandra baznīcas klēriķi priesteris Valērijs Krastiņš, priesteris Pāvils Kušnarevs un diakons Aleksandrs Akatovs. Dievkalpojumā dziedāja Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo draudzes koris reģentes Ksenijas Māliņas vadībā. Pateicoties draudzes locekļu pūlēm, baznīca bija ziediem rotāta un saposta svētkiem. Dievkalpojumā pulcējās vairāk kā 70 dievlūdzēju – gan vietējie iedzīvotāji, gan svētceļnieki no Rīgas un Ventspils.
 
Dievišķajā liturģijā tika uzsaukti ilgi gadi Svētīgākajam Maskavas un visas Krievzemes Patriarham Kirilam, Visaugstisvētītajam Rīgas un visas Latvijas Metropolītam Aleksandram un Augstisvētītajam Daugavpils Bīskapam Aleksandram ar viņu Dieva sargāto draudzi, šodien godājamajai Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klostera igumenei Magdalēnai (Polin) ar klostera māsām un visiem pareizticīgajiem kristiešiem, notika krusta gājiens ap dievnamu un aizlūgums. Aizlūguma noslēgumā tika nolasīta lūgšana svētajai apustuļiem pielīdzināmajai Marijai Magdalēnai. Svētku sprediķi sacīja mitroforais virspriesteris Nikolajs Tihomirovs, kurš apsveica visus dievlūdzējus dievnama altārsvētkos un sacīja īpašu paldies baznīcas pārzinim  par veiktajiem remonta darbiem un senatnīgā dievnama labiekārtošanu.
Svētki noslēdzās ar kopēju svētku maltīti, kuras laikā baznīcas pārzinis priesteris Vadims Demčenko pateicās garīdzniekiem, kuri bija ieradušies, lai piedalītos Dievišķajā liturģijā un dalītos svētku priekā, visiem labdariem, ziedotājiem un draudzes locekļiem, kuri strādājuši, sagatavojot dievnamu altārsvētkiem, kā arī Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo draudzes dziedātājiem reģentes Ksenijas Māliņas vadībā par brīnišķīgo dziedājumu. Vasarīgais laiks un vietējās dabas skaistums brīnišķīgi papildināja īpašo svētku noskaņojumu.

Paugurainā, mazapdzīvotā lauku apvidū, kuram līdz pat šim brīdim raksturīgi ir zemes ceļi, 100 km uz ziemeļaustrumiem no Rīgas atrodas māja, kurā 1872.gadā ir dzimis Vilhelms Purvītis.

Purvītis ir tas, kurš latviešu ainavas glezniecības tradīcijai izcīnīja Eiropas atzinību un kā dzimtās zemes ainavists tiek uzskatīts par modernās latviešu tēlotājas mākslas pamatlicēju. Orientēšanās Eiropas gleznošanas tradīcijās - impresionismā, luminismā, puantilismā un šo tradīciju izmantošana radošajā darbībā darīja viņu par starptautiska līmeņa mākslinieku, eiropiešu ‘avant la lettre’.

Ne tikai pateicoties izcilībai kā māksliniekam, bet arī pateicoties entuziasmam un viņa simboliskajai figūrai, Purvītis kļuva par Rīgas pilsētas Mākslas skolas direktoru (tagadējā Latvijas Mākslas akadēmija) 1913.gadā un par Valsts Mākslas muzeja (tagadējais Latvijas Nacionālais mākslas muzejs) direktoru 1919.gadā.

Tas bija neilgi pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas 1995.gadā, kad es rīkoju menedžmenta kursus Latvijas muzeju vadītājiem un tiku kādas kursantes uzrunāta. Esot muzeja direktorei, viņa vienlaicīgi pildīja arī kultūras pieminekļu inspektora pienākumus un viņas pārraudzītajā teritorijā atradās slavenā latviešu mākslinieka dzimtās mājas. Saimniecība bija nožēlojamā stāvoklī un viņa gribēja to glābt.

Šī kundze izstrādāja saimniecības konservācijas plānu, taču tajā laikā atrast nepieciešamos sponsorus izrādījās neiespējami. Un tomēr māju sliktais stāvoklis situāciju darīja steidzamu. Tādējādi neiedziļinoties stāsta detaļās notika tā, ka 1998.gada 7.maijā es parakstīju līgumu, kurš mani pilnvaroja par saimniecības mantinieci un es pārņēmu ļoti sliktā stāvoklī esošo māju ar saimniecības ēkām, komplektā ar 80 hektāriem zemes skaistā un mežonīgā apvidū Taurupes pašvaldības teritorijā, netālu no Zaubes ciema.

1999.gadā, tikko atguvusies no atskārsmes par mana lēmuma uzlikto nastu, es sāku saimniecības galvenās ēkas restaurācijas darbus. Starptautiska palīgu grupa, kurā bija latvieši, poļi, ukraiņi, krievi un es, dāniete, strādāja plecu pie pleca četrus mēnešus ilgi. Un šajā garajā vasarā notika brīnums. Māja ieguva jaunu lubu jumtu, tika ierīkota kanalizācija, elektroapgāde, moderna tualete un vannas istaba. Māja tika nokrāsota un restaurēta, atbilstoši tās tradicionālajam izskatam.

Vērenes muižas kompleksā vislabāk ir saglabājusies 1860.gadā celtā muižas kungu māja, 1771. gadā celtā muižas klēts un muižas parks ar vairāk nekā 20 svešzemju sugu stādījumiem un apmēram 4 kilometrus gara ozolu aleja. Muižas kompleksā ietilpstošās ēkas ir vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Mazās Juglas upes krastā starp simtgadīgiem ozoliem pie lībiešu kapulauka atrodas kādreizējās muižas „Lindenberg” komplekss. Tīnūži ir mazs ciemats Ikšķiles novadā, kurš pakāpeniski veidojas par atpazīstamu tūrisma galamērķi. Šī vieta ir radīta cilvēkiem, kuri vēlas sajust vienkopus dabas skaistumu un vēstures klātbūtni. Šobrīd sekmīgi norit vides labiekārtošanas darbi, lai nākotnē Tīnūžos būtu vēl plašākas atpūtas iespējas.

Rakstītajos avotos ziņas par Tīnūžiem parādās jau 16. gadsimtā, muižā saimniekojušas vairākas dzimtas – fon Rozeni, fon Tīzenhauzeni un līdz Pirmā pasaules kara beigām to pārvaldīja fon Volfi.  Neatkarības cīņu laikā muižā atradās 4. Valmieras kājnieku pulka štābs. 1932. gadā muižas saimniecība tika nodota „Latvijas kara invalīdu savienības” pārziņā. Otrā pasaules kara laikā kungu māja tika nopostīta un uz tās pamatiem uzcelta jauna ēka. No kādreizējām muižas ēkām līdz mūsdienām ir saglabājusies lielākā daļa, interesentiem ir iespēja apskatīt muižas saimniecības ēkas, kādreizējo alus brūzi un 20. gs. sākumā celto muižas pārvaldnieka māju.

Ikšķiles novada kultūras mantojuma centrs „Tīnūžu muiža” atrodas 20. gs. 30. gadu sākumā celtajā klētī un tā pamatekspozīcija veltīta latviešu strēlnieku kaujām pie Mazās Juglas upes 1917. gadā. Savas durvis apmeklētājiem kultūras mantojuma centrs vēra vaļā 2011. gada nogalē ar mērķi sekmēt Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu, veicināt sabiedrības interesi par to, kā arī atspoguļot Latvijas vēstures un kultūras norises, ietverot pasākumu klāstu dažādām paaudzēm un interesentiem, sākot no tradicionālās kultūras pasākumiem līdz kauju rekonstrukcijām.

Muižas apbūve pamatā veidojusies 18.gs.b.-19.gs.1.p., apbūves ansamblis veidots simetrisks ap parādes pagalmu, kuru noslēdz kungu māja. Tā celta 18.gs.b. un bijusi vienstāvīga ēka. 19.gs.v., sekojot jaunajām būvniecības un stila tradīcijām, tai abos galos uzcelti kvadrātiski neogotiski torņi ar zobinājumu noslēgumā, kā arī frontons un veranda. 1905.g. kungu māja nodega un 1909.g. to atjaunoja tās pēdējais īpašnieks barons fon Hanenfelds.

Ēkas plānojums mainīts un sākotnējā apdare nav saglabājusies. Zālē apskatāma 19.gs.v. grezna podiņu krāsns.

1920. g. Suntažu muižas kungu ēkā iekārto Suntažu pamatskolu, kas 1952. g. pārtop par Suntažu vidusskolu. 1984. g. tai piecelta piebūve ar mācību kabinetiem un sporta zāli. Iekārtojot skolu, pils interjers stipri mainīts, taču skaistās zāles ar vienīgo saglabājušos podiņu krāsni, balkons ar kaltajām margām, daudzās kāpnes vēl nedaudz ļauj iztēloties 19. gs. rimto noskaņu.

Brīvības iela Ogrē ir izcila ar 20.gs. 20.–30.gadu arhitektūras paraugiem. Te savu talantu apliecinājuši tādi izcili meistari kā Vladimirs Šervinskis, Indriķis Blakenburgs, Eduards Smurģis, Dāvids Zariņš un citi. Mūsdienās lielākā daļa ēku ir valsts vai vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Pastaigu maršruts pa Brīvības ielu_vēsturisko ēku apskate

Par „Pilsētas sirdi” dēvētais pēdējo gadu laikā labiekārtotais skvērs kļuvis par iecienītu ogrēniešu un pilsētas viesu pulcēšanās vietu. Skvērs iekārtots stilizēti attēlojot Ogres upes līkumoto tecējumu, kā arī salas, kas veidotas kā puķudobes. Pilsētas skvērā notiek vietēja mēroga mūzikas, mākslas, sporta un cita veida izklaides pasākumi.

  • Kategorija: 
    Ātrās ēdināšanas uzņēmumi

Terras unikālais koncepts ir Tava iespēja ēdiena sastāvdaļas kombinēt pašam, veidojot savai gaumei un vajadzībām atbilstošu maltīti.

Terra ir atgriešanās pie saknēm - dziļumā, pie savējiem. Burkāniem, kartupeļiem, selerijām, ingvera, redīsiem, sīpoliem un daudziem citiem senčiem. Ilgi viņi ir gulējuši zem zemes, savā pasaulē, tagad pa vienam vilkti ārā, tādi - veselīgi, sasūkušies minerālvielas, zemes spēku. Tikai no pašas labākās, auglīgākās  zemes, audzēti tikai pie labākajiem saimniekiem lielos un mazos zemes pleķīšos, Tagad salikti vienkāršās, ērtās porcijās, lai Tevi pabarotu ikdienā. Vienkāršs, veselīgs, nesamākslots, priecīgs ēdiens dienu no dienas. Tāds, kāds būtībā Tev ir vajadzīgs.

Terra nepārstāv nevienu “ēšanas skolu”, bet gan sniedz Tev iespēju izvēlēties sev piemērotāko.

Steidzīgajiem ēdienu servē ērtajās kastītēs līdzņemšanai.

Atrodi savas saknes!

Pakalpojumi: 
  • Bezvadu Internets
  • Tualete
  • Banketu apkalpošana
  • Izbraukuma ēdināšana
  • Vasaras terase
  • Telpas svinībām
Ēdienkarte: 
Veģetārā
  • Darba laiks: 
    Pirmdiena - Piektdiena08:30 - 22:00
    Sestdiena10:00 - 22:00