A+
Beta

Angliski

Atpūtas kompleksā „Viesu Līči” pieejams plašs brīvdabas spēļu laukums ar atrakcijām un rotaļām bērniem no 2 līdz 12 gadu vecumam pieauguša cilvēka tiešā pavadībā. 

Viesu Līči
  • Viesu Līči
Viesu Līči
  • Viesu Līči
Viesu Līči
  • Viesu Līči
Viesu Līči
  • Viesu Līči
Viesu Līči
  • Viesu Līči
Viesu Līči
  • Viesu Līči
Viesu Līči
  • Viesu Līči
Viesu Līči
  • Viesu Līči

SIA „Viesu Līči” - kafejnīca „Zemnieka cienasts”, atpūtas – atrakciju laukums „Ganības”, viesu māja „Naktsmājiņa”.

Brīvdabas rotaļu laukumā iespējams šūpoties šūpolēs, braukt ar karuseļiem, spēlēt minigolfu, braukt ar traktorvilcieniņu „Bruģa bānītis”, lidot ar velohopteru, šļūkt no slidkalniņa vai izmēģināt dažādas veiklības trases.

Pēc aktīvas darbošanās iespējams ieturēt gardu maltīti „Viesu Līču” kafejnīcā „Zemnieka cienasts”. Šeit cienā ar latviskiem un Latvijā iecienītiem ēdieniem no Zemgalē iegūtiem gaļas un piena produktiem, ar tepat "Līčos" izaudzētu dārzeņu bagātīgām piedevām un pašu ceptiem konditorejas našķiem. Šeit var sarīkot lieliskas svinības un dažāda veida pasākumus.

Kompleksā ietilpst arī viesu māja ar nakšņošanas iespējām, telšu vietas, pirtiņa. No šejienes kursē vairāk kā 90 gadus sens kuģītis „Frīda”, kas aizvedīs līdz pat Jelgavai.

56"38'23 23"46'40
56.639732, 23.777781
  • Adrese: 
    Jelgavas novads, Jaunsvirlaukas pagasts, Līči
  • E-pasts: 
  • Tālrunis: 
    +371 63058443
  • Mobilais tālrunis: 
    +371 20455402;+ 371 29193192
  • Mājaslapa: 
  • Fakss: 
    + 371 63058131
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
    • Vāciski
  • Apmaksas veidi: 
    • Ar pārskaitījumu
    • Kredītkarte
    • Skaidra nauda
Pakalpojumi: 
  • Ēdināšana
  • Gida pakalpojumi
  • Izstādes
  • Lauku labumi
  • Radošās darbnīcas
  • Semināri, konferences
  • Suvenīri
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
  • Bezvadu Internets
  • Pieejams smēķētājiem
  • Piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem
  • Tualete
Darba laiks: 

Katru dienu 8:00 - 20:00

Informācija mainīta: 08.09.2014

Ikšķiles evaņģēliski luteriskā draudze apvieno luterticīgos kristiešus Ikšķiles novadā. Mūsu draudzē ir arī kaimiņu novadu un pilsētu iedzīvotāji.

Mēs lepojamies ar savu vēsturiskumu un skaisto dievnamu. Ikšķile ir pirmā vieta Baltijā, kur celta mūra baznīca. Tā ir misionāra, bīskapa un svētā Meinarda darbības vieta. Luterticīgo draudze Ikšķilē ir kopš Reformācijas laikiem. Mēs jūtam šo lielisko mantojumu. Bet nozīmīgākais priekš mums ir paša Dieva darbs pie mums un līdzcilvēkiem. Viņa darbā mēs vēlamies piedalīties, kā liecinieki un kalpošanas līdzbiedri.

Ikšķiles draudzē ir aptuveni 450 draudzes reģistrēto locekļu. Tā kā pēdējos gados novada iedzīvotāju apjomi strauji pieauguši, tad arī draudze pieaug no tiem, kuri tagad dzīvo draudzes robežās.

 

Paugurainā, mazapdzīvotā lauku apvidū, kuram līdz pat šim brīdim raksturīgi ir zemes ceļi, 100 km uz ziemeļaustrumiem no Rīgas atrodas māja, kurā 1872.gadā ir dzimis Vilhelms Purvītis.

Purvītis ir tas, kurš latviešu ainavas glezniecības tradīcijai izcīnīja Eiropas atzinību un kā dzimtās zemes ainavists tiek uzskatīts par modernās latviešu tēlotājas mākslas pamatlicēju. Orientēšanās Eiropas gleznošanas tradīcijās - impresionismā, luminismā, puantilismā un šo tradīciju izmantošana radošajā darbībā darīja viņu par starptautiska līmeņa mākslinieku, eiropiešu ‘avant la lettre’.

Ne tikai pateicoties izcilībai kā māksliniekam, bet arī pateicoties entuziasmam un viņa simboliskajai figūrai, Purvītis kļuva par Rīgas pilsētas Mākslas skolas direktoru (tagadējā Latvijas Mākslas akadēmija) 1913.gadā un par Valsts Mākslas muzeja (tagadējais Latvijas Nacionālais mākslas muzejs) direktoru 1919.gadā.

Tas bija neilgi pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas 1995.gadā, kad es rīkoju menedžmenta kursus Latvijas muzeju vadītājiem un tiku kādas kursantes uzrunāta. Esot muzeja direktorei, viņa vienlaicīgi pildīja arī kultūras pieminekļu inspektora pienākumus un viņas pārraudzītajā teritorijā atradās slavenā latviešu mākslinieka dzimtās mājas. Saimniecība bija nožēlojamā stāvoklī un viņa gribēja to glābt.

Šī kundze izstrādāja saimniecības konservācijas plānu, taču tajā laikā atrast nepieciešamos sponsorus izrādījās neiespējami. Un tomēr māju sliktais stāvoklis situāciju darīja steidzamu. Tādējādi neiedziļinoties stāsta detaļās notika tā, ka 1998.gada 7.maijā es parakstīju līgumu, kurš mani pilnvaroja par saimniecības mantinieci un es pārņēmu ļoti sliktā stāvoklī esošo māju ar saimniecības ēkām, komplektā ar 80 hektāriem zemes skaistā un mežonīgā apvidū Taurupes pašvaldības teritorijā, netālu no Zaubes ciema.

1999.gadā, tikko atguvusies no atskārsmes par mana lēmuma uzlikto nastu, es sāku saimniecības galvenās ēkas restaurācijas darbus. Starptautiska palīgu grupa, kurā bija latvieši, poļi, ukraiņi, krievi un es, dāniete, strādāja plecu pie pleca četrus mēnešus ilgi. Un šajā garajā vasarā notika brīnums. Māja ieguva jaunu lubu jumtu, tika ierīkota kanalizācija, elektroapgāde, moderna tualete un vannas istaba. Māja tika nokrāsota un restaurēta, atbilstoši tās tradicionālajam izskatam.

Vērenes muižas kompleksā vislabāk ir saglabājusies 1860.gadā celtā muižas kungu māja, 1771. gadā celtā muižas klēts un muižas parks ar vairāk nekā 20 svešzemju sugu stādījumiem un apmēram 4 kilometrus gara ozolu aleja. Muižas kompleksā ietilpstošās ēkas ir vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Muižas apbūve pamatā veidojusies 18.gs.b.-19.gs.1.p., apbūves ansamblis veidots simetrisks ap parādes pagalmu, kuru noslēdz kungu māja. Tā celta 18.gs.b. un bijusi vienstāvīga ēka. 19.gs.v., sekojot jaunajām būvniecības un stila tradīcijām, tai abos galos uzcelti kvadrātiski neogotiski torņi ar zobinājumu noslēgumā, kā arī frontons un veranda. 1905.g. kungu māja nodega un 1909.g. to atjaunoja tās pēdējais īpašnieks barons fon Hanenfelds.

Ēkas plānojums mainīts un sākotnējā apdare nav saglabājusies. Zālē apskatāma 19.gs.v. grezna podiņu krāsns.

1920. g. Suntažu muižas kungu ēkā iekārto Suntažu pamatskolu, kas 1952. g. pārtop par Suntažu vidusskolu. 1984. g. tai piecelta piebūve ar mācību kabinetiem un sporta zāli. Iekārtojot skolu, pils interjers stipri mainīts, taču skaistās zāles ar vienīgo saglabājušos podiņu krāsni, balkons ar kaltajām margām, daudzās kāpnes vēl nedaudz ļauj iztēloties 19. gs. rimto noskaņu.

Brīvības iela Ogrē ir izcila ar 20.gs. 20.–30.gadu arhitektūras paraugiem. Te savu talantu apliecinājuši tādi izcili meistari kā Vladimirs Šervinskis, Indriķis Blakenburgs, Eduards Smurģis, Dāvids Zariņš un citi. Mūsdienās lielākā daļa ēku ir valsts vai vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Par „Pilsētas sirdi” dēvētais pēdējo gadu laikā labiekārtotais skvērs kļuvis par iecienītu ogrēniešu un pilsētas viesu pulcēšanās vietu. Skvērs iekārtots stilizēti attēlojot Ogres upes līkumoto tecējumu, kā arī salas, kas veidotas kā puķudobes. Pilsētas skvērā notiek vietēja mēroga mūzikas, mākslas, sporta un cita veida izklaides pasākumi.

  • Kategorija: 
    Ātrās ēdināšanas uzņēmumi

Terras unikālais koncepts ir Tava iespēja ēdiena sastāvdaļas kombinēt pašam, veidojot savai gaumei un vajadzībām atbilstošu maltīti.

Terra ir atgriešanās pie saknēm - dziļumā, pie savējiem. Burkāniem, kartupeļiem, selerijām, ingvera, redīsiem, sīpoliem un daudziem citiem senčiem. Ilgi viņi ir gulējuši zem zemes, savā pasaulē, tagad pa vienam vilkti ārā, tādi - veselīgi, sasūkušies minerālvielas, zemes spēku. Tikai no pašas labākās, auglīgākās  zemes, audzēti tikai pie labākajiem saimniekiem lielos un mazos zemes pleķīšos, Tagad salikti vienkāršās, ērtās porcijās, lai Tevi pabarotu ikdienā. Vienkāršs, veselīgs, nesamākslots, priecīgs ēdiens dienu no dienas. Tāds, kāds būtībā Tev ir vajadzīgs.

Terra nepārstāv nevienu “ēšanas skolu”, bet gan sniedz Tev iespēju izvēlēties sev piemērotāko.

Steidzīgajiem ēdienu servē ērtajās kastītēs līdzņemšanai.

Atrodi savas saknes!

Pakalpojumi: 
  • Bezvadu Internets
  • Tualete
  • Banketu apkalpošana
  • Izbraukuma ēdināšana
  • Vasaras terase
  • Telpas svinībām
Ēdienkarte: 
Veģetārā
  • Darba laiks: 
    Pirmdiena - Piektdiena08:30 - 22:00
    Sestdiena10:00 - 22:00

Tas ir daudzfunkcionāls laikmetīgās mākslas komplekss, kultūras un izglītības centrs Arsenāla ēkā Daugavpils cietoksnī. Vienīgā vieta Austrumeiropā, kur var iepazīties ar pasaulē slavenā mākslinieka, abstraktā ekspresionisma pamatlicēja Marka Rotko oriģināldarbiem.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs piedāvā aplūkot vairākas patstāvīgās un mainīgās ekspozīcijas, kas izvietotas 2000 m² platībā. Patstāvīgās ekspozīcijas veido Marka Rotko darbu oriģināli un reprodukcijas, digitālā ekspozīcija par mākslinieka dzīvi un daiļradi, kā arī kultūrvēsturiskās ekspozīcijas. Mainīgās ekspozīcijas - Latvijas, Eiropas un pasaules mākslinieku darbu izstādes. Centrā ir iespēja izmantot mākslinieku studiju-rezidenču, semināru un konferenču, sarīkojumu telpas, kā arī iesaistīties tur organizētajos pasākumos. Labam noskaņojumam un garšīgai maltītei te atvērta kafejnīca „Arsenāls”.

Pirmās kapu kopiņas un krusti Meņģeles kapos parādījās 18.gadsimta vidū. Līdz tam meņģelieši savus aizgājējus glabāja Madlienas kapos, jo tā bija vienīgā draudzei piederošā apbedījumu vieta.

Par Meņģeles kapsētas izveidi jāpateicas vietējam muižkungam baronam Šēnfogelam. Šobrīd skatāmais vecākais apbedījums datēts ar 1850.gadu. Netālu no kapličas piemineklis, kurā lasāms pārdomas rosinošs uzraksts: „Ceļiniek, kas esi tu, tas biju es, kas esmu es, tas būsi tu”. Savdabīga kapsētas vizītkarte ir sirmās Vāczemes egles, kuras, stādītas barona Šēnfogela laikā, šalc joprojām.

Divsimt gadu senā kapsēta glabā daudzus interesantus likteņstāstus.

Te apbedīts Kārlis Hūns (1830-1877) – viens no nozīmīgākajiem 19. gadsimta baltiešu māksliniekiem, vēsturiskā žanra aizsācējs latviešu glezniecībā, aplūkojamas arī hernhūtiešu draudzes pamatlicēja Madlienā Andreja Baloža, koktēlnieka Jāņa Vērīša un citu ievērojamu madlieniešu atdusas vietas.