A+
Beta

Vāciski

Pašā Preiļu pievārtē, aptuveni 500m aiz pilsētas robežas uz Daugavpils pusi, atrodas „Ošu mājas”, kuras saimnieki nodarbojas ar visai netradicionālu, Latgalei neraksturīgu un modernu lauksaimniecisko ražošanu - vīngliemežu audzēšanu.

Vīngliemežu audzētava "Ošu mājas"
  • Vīngliemežu audzētava "Ošu mājas"
Vīngliemežu audzētava "Ošu mājas"
  • Vīngliemežu audzētava "Ošu mājas"
Vīngliemežu audzētava "Ošu mājas"
  • Vīngliemežu audzētava "Ošu mājas"
Vīngliemežu audzētava "Ošu mājas"
  • Vīngliemežu audzētava "Ošu mājas"
Vīngliemežu audzētava "Ošu mājas"
  • Vīngliemežu audzētava "Ošu mājas"

Atbraucot uz šo vietu, jūs iepazīsiet vīngliemežu dzīvi, redzēsiet vietu, kur tie aug, kā arī dzirdēsiet saistošu saimnieka stāstījumu par šīm neparastajām radībām. Interesantās ekskursijas noslēgumā notiks arī vīngliemežu degustācija, izrādās, ka tos var pagatavot neskaitāmos veidos!

"Ošu mājas" piedāvā:

  • vīngliemežu audzētavas apskate
  • konsultācijas
  • vīngliemežu degustācijas
Topošajām vīngliemežu audzētājiem pārdod izcelsmes materiālu – gliemežus.
56"15'31 26"43'15
56.258602, 26.720972
  • Adrese: 
    Preiļu novads, Preiļu pagasts , Jaunsaimnieki, "Ošu mājas", LV-5301
  • E-pasts: 
  • Mobilais tālrunis: 
    +371 29443577
  • Mājaslapa: 
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Krieviski
    • Latviski
    • Vāciski
Pakalpojumi: 
  • Lauku labumi
Darba laiks: 

 No 15. maija līdz 15. oktobrim pēc iepriekšējas pieteikšanās

Informācija mainīta: 01.09.2014

Lieliska iespēja dzīvot ērtā koka namiņā slēgtā privātā teritorijā. Ir ērti uzturēties līdz četrām personām. Tajā ir mēbeles, gultas veļa, leduskapis, mikroviļņu krāsns, trauki. Viss, kas nepieciešams dzīvošanai. Blakus ir kopējas labierīcības, karstais ūdens un duša.

Vasaras namiņš:

Lieliska iespēja dzīvot ērtā koka namiņā slēgtā privātā teritorijā. Ir ērti uzturēties līdz četrām personām. Tajā ir mēbeles, gultas veļa, leduskapis, mikroviļņu krāsns, trauki. Viss, kas nepieciešams dzīvošanai. Blakus ir kopējas labierīcības, karstais ūdens un duša.

Kemperu un treileru vietas:

Piedāvājam ērti un droši novietot līdz pat pieciem kemperiem vai treileriem slēgtā privātā teritorijā. Elektrības pieslēgums.

 

Pakalpojumi: 
  • Elektrības pieslēgums
  • Kanalizācijas noliešanas vieta
  • Kemperu / treileru vietas
  • Ūdens uzpildīšanas vieta

Viss par dzintaru, dzintarskābi - pasaulē labāko antioksidantu, par dzintara kosmētiskajām un dziednieciskajām īpašībām,amatniecības kameras diplomēts meistars H.Jākobsons aicina bez maksas apmeklēt dzintara darbnīcu un iepazīt dzintara apstrādes procesu, kā arī sajust dzintara maģisko dabu.

Uzņēmīgākie var izmēģināt spēkus dzintara apstrādē. Latvijas meistaru darbos jau sen ir izzudusi robeža starp amatnieku un mākslas darbiem. Meistars profesionāli strādā kopš 1977. gada un ir pēdējais savas dinastijas pārstāvis šajā jomā. Dzintara trūkuma dēļ Latvijā izzūdošā profesijā strādā vairs tikai daži meistari.

Darbnīcas apmeklētājiem ir iespēja piedalīties spieķu gatavošanas procesā, kā arī izzināt spieķu gatavošanas vēsturi no to pirmsākumiem.

Jau vairāk kā 100 gadus spieķis ir Siguldas un Turaidas atpazīstamības simbols un viens no galvenajiem suvenīriem, kuru mājās pārved ceļotāji no Turaidas un Siguldas. Spieķu gatavošanas tradīcijas ir ļoti senas, šī suvenīra pirmsākumi ir saistīti ar pirmo atpūtnieku ierašanos Siguldā – Vidzemes Šveicē, kas līdz ar dzelzceļa izbūvi sāka veidoties kā iecienīta atpūtnieku vieta. Spieķis ir drošs un uzticams pavadonis pastaigājoties pa stāvajām takām Gaujas krastos arī mūsdienās.

Mežmuižas avoti ir avotu sakopojums Allažu pagastā. Avoti iztek no Kaļķugravas nogāzes un atkarībā no nokrišņu daudzuma avotu skaits svārstās no 3-14 avotiem. Mežmuižas avoti tek pa akmeņaino nogāzi un satek dzirnavu dīķī. Domājams, ka agrāk šeit atradusies Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze.

1977.gadā tika izveidots Mežmuižas avotu dabas liegums. Tā platība ir 27 ha. Šo vietu īpašu padara tas, ka šeit ir sastopami nogāžu un gravu meži, mēreni mitras pļavas un boreālie meži, sausieņu meži un slapjie meži, kā arī īpaši aizsargājamu biotopu — minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi. Avotu apskates nolūkos ierīkotas laipu takas un kāpnes.

Allažu dabas takas 2001.gadā izveidoja Allažu pagasta padome. Avoti ir unikāli ar to, ka avoti šeit veido avotkaļķus. Lejpus avotiem esošā dzirnavu dīķa gultne iekrāsojusies īpatnējā zaļganā tonī. Teritorija atbilst Natura 2000 teritorijas izveidošanas kritērijiem, tādēļ ar likumu Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām liegums noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija — Natura 2000.

Tā kā Mežmuižas avotiem ir ļoti stāvs kritums, šeit bijušas ierīkotas ūdensdzirnavas. Senāk ūdens no dīķa dambja pa ūdens tiltu tecēja pāri ceļam uz Kaļķugravas dzirnavu ratu. No šūnakmens veidotās dzirnavas cēlis tēlnieka Teodora Zaļkalna tēva brālis.

Aizsargājamā teritorija 60 ha platībā. Unikāls ģeoloģisks objekts, kura nelielajā teritorijā atrodas daudz interesanta.

Ezernieku karsta kritenes ir zemes iegruvumi (aptuveni1-6 m dziļumā, 3-10 m diametrā), kas veidojas vietās, kur pazemes ūdeņi izskalojuši ģipsi, pazemes slāņos izveidojot tukšumus. Karsta procesos radušās gravas, piltuvveida kritenes un pat divi ezeri. Linezers reizēm uzvedas pavisam dīvaini – tas mēdz daļēji vai pilnībā aiziet pazemē.

Bruņinieku parāde ir unikāls vides objekts, kas lieliski  iekļaujas pilsētas kopējā tēlā un papildina to.

Apmeklējot Siguldas Jauno pili un pilsdrupas ir vērts aplūkot nelielo „Bruņinieku parādi” pie pils vārtiem, kas radīta mākslas plenēra „Viduslaiku dzelzgriezējs” ietvaros 2010.gadā. Plenērā piedalījās seši Latvijas metālmākslinieki Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Jura Gagaiņa vadībā. Bruņinieki izgatavoti no metāllūžņiem, izmantojot arī granīta akmeņus un koka detaļas.

Piemineklis Krišjānim Baronam uzstādīts 1985. gadā, atzīmējot Dainu tēva simtu piecdesmito gadskārtu. Tas gatavots pēc tēlnieka Teodora Zaļkalna meta, arhitekts Edvīns Vecumnieks.

Vīrs, kas rāmi noraugās uz mazpilsētas ikdienas dzīves ritmu, ir Krišjānis Barons, tautā mīļi saukts par Dainu tēvu. Krišjāņa Barona lielākais ieguldījums latviešu kultūras un tautas vēsturē ir viņa folkloristiskā darbība.

Krišjānis Barons dzimis 1835.gada 31.oktobrī Kurzemes pusē – Strutelē- vagara ģimenē. Viņa tēvs agri mira un Barons dzīvojis pie māsas Dundagā, kur uzsācis arī skolas gaitas. Izglītojies Jelgavas ģimnāzijā, pēc tam – Tērbatas (tagadējā – Tartu) universitātē, kur iepazinies ar Krišjāni Valdemāru un Juri Alunānu.

Savu vārdu nemirstīgu Krišjānis Barons darījis, vācot, sistematizējot un sastādot Latvju Dainu krājumu. Tautasdziesmas jeb dainas ir mazi, ritmiski dzejolīši, parasti četrrindes. Pie Latvju dainu vākšanas Barons pavadījis sava mūža lielāko daļu – apmēram 25 gadus gandrīz dienu pie dienas. Viņš cēlās agri, vasarās pat ap pieciem no rīta, pēc pusdienas darbus uz pāris stundām pārtrauca, iedams pastaigāties, un tad strādāja atkal līdz vakaram. Lai sistematizētu piesūtītos tekstus, Krišjānis Barons izveidoja savu kārtojuma sistēmu un paņēmienu, par teksta pamatformu izvēloties četrrindi, kas rakstīta uz atsevišķas lapiņas. Lai šo kārtojumu saglabātu un atvieglotu darbu, pēc paša Barona rasējuma Maskavā tika izgatavots nu jau slavenais Dainu skapis. Dainu skapim ir 70 atvilktnītes, katrai no tām 20 sadaļas. Oriģinālais Dainu skapis glabājas Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkā.

Dzīves, mācību un darba gaitās Krišjānis Barons diezgan bieži mainījis dzīvesvietas – Dundaga, Tērbata, Pēterburga, Maskava, Rīga, taču savu pēdējo vasaru 1922.gadā viņš pavadījis Turaidā – jaukā vietā teju pašā Gaujas krastā. Krišjāņa Barona vedekla Līna savās atmiņās stāsta, ka „tēvs bijis liels dabas mīļotājs: še viņam apkārtne pa pilnam sniedza dabas jaukumus. Ik rītu viņa pirmais gājiens bij` uz Gūtmaņa alu. Tur viņš nodzērās skaidra avota ūdens un, ar to baltu kannu piepildījis, soļoja atpakaļ uz mājām. Pēc brokastīm, ja laiks bija saulains, viņš izgāja staigāt un pazuda uz vairākām stundām. Tā viņš izkāpelēja kalnu kalnus. Viņš bieži negāja pa ceļu, bet izvēlējās stāvus iemītus taciņus, kuri veda uz augšu.”

Krišjānis Barons miris 1923.gadā un atdusas Rīgā, Lielajos kapos.

Piemineklis skolotājam un publicistam Atim Kronvaldam Siguldas Jaunās pils priekšā atklāts 1938.gadā. Autors tēlnieks Teodors Zaļkalns.

Skolotājs un publicists Atis Kronvalds dzimis 1837.gadā Kurzemē. Viņš bijis viens no jaunlatviešu kustības otrā posma aizsācējiem, ļoti daudz paveicis latviešu literārās valodas tapšanā. Latviešu valodas kopšana, bagātināšana un pētīšana Kronvaldu Atim bijusi svarīgāka par visu, kādā vēstulē viņš rakstījis: „Man nav svētākas valodas par latviešu valodu; man nav mīļākas tautas par latviešu tautu.”

Laikā no 1841. līdz 1871. gadam Gaujas pretējā krastā – Turaidas Šveices mājā notika Latvijas Skolotāju konferences. Vienā no tām, 1869.gadā Kronvaldu Atis referātu par valodas tiesībām pirmoreiz vēsturē lasīja latviešu valodā. Jāpiebilst, ka 19. gadsimta vidū muižniecības radītajā izglītības sistēmā bija vērojamas nomācošas pārvācošanās tendences. Sākotnēji šis piemineklis atradies pie Baltās pils, toreizējās Siguldas ģimnāzijas.

Dzejnieka, rakstnieka, sabiedriska darbinieka, Tēvzemes balvas laureāta Jāņa Akuratera (1876–1937) muzejs. 1933. gadā pēc arhitekta Vernera Vitanda projekta dzejnieka Jāņa Akuratera ģimene uzceļ koka savrupmāju Torņakalnā, Pārdaugavā.

Mājas interjers un atmosfēra liecina par 20. gs. pirmās puses radošas personības dzīves stilu. Tā ir māja, kuras iekārtojums un atmosfēra ieved 20. gs. 30. gadu mākslas inteliģences dienas ritmā un svētku noskaņās.

Mājā sadzīvo funkcionālisma stila interjera plānojums ar 19. gs. vidus bīdermeijera stila mēbelēm, sader autentiskas stila lietas ar 20. gs. 20.–30. gados veiktiem atdarinājumiem. Šeit aplūkojama dzejnieka gleznu kolekcija – izcilu latviešu mākslinieku darbi: N. Srunkes Itālijas pilsētiņu skices, O. Saldava gleznota Vecrīga, O. Kalēja Latgales un Augšzemes ainavas u.c.