A+
Beta

Vāciski

Mežmuižas avoti ir avotu sakopojums Allažu pagastā. Avoti iztek no Kaļķugravas nogāzes un atkarībā no nokrišņu daudzuma avotu skaits svārstās no 3-14 avotiem. Mežmuižas avoti tek pa akmeņaino nogāzi un satek dzirnavu dīķī. Domājams, ka agrāk šeit atradusies Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze.

Kaļķugravas (Mežmuižas) avoti
  • Kaļķugravas (Mežmuižas) avoti
  • Foto: Siguldas TIC
Kaļķugravas (Mežmuižas) avoti
  • Kaļķugravas (Mežmuižas) avoti
  • Foto: Siguldas TIC
Kaļķugravas (Mežmuižas) avoti
  • Kaļķugravas (Mežmuižas) avoti
  • Foto: Siguldas TIC

1977.gadā tika izveidots Mežmuižas avotu dabas liegums. Tā platība ir 27 ha. Šo vietu īpašu padara tas, ka šeit ir sastopami nogāžu un gravu meži, mēreni mitras pļavas un boreālie meži, sausieņu meži un slapjie meži, kā arī īpaši aizsargājamu biotopu — minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi. Avotu apskates nolūkos ierīkotas laipu takas un kāpnes.

Allažu dabas takas 2001.gadā izveidoja Allažu pagasta padome. Avoti ir unikāli ar to, ka avoti šeit veido avotkaļķus. Lejpus avotiem esošā dzirnavu dīķa gultne iekrāsojusies īpatnējā zaļganā tonī. Teritorija atbilst Natura 2000 teritorijas izveidošanas kritērijiem, tādēļ ar likumu Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām liegums noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija — Natura 2000.

Tā kā Mežmuižas avotiem ir ļoti stāvs kritums, šeit bijušas ierīkotas ūdensdzirnavas. Senāk ūdens no dīķa dambja pa ūdens tiltu tecēja pāri ceļam uz Kaļķugravas dzirnavu ratu. No šūnakmens veidotās dzirnavas cēlis tēlnieka Teodora Zaļkalna tēva brālis.

Kā nokļūt: 

Braucot no Rīgas uz Siguldu, pa A2 šoseju, jāaizbrauc līdz T/c ''Šokolāde'', un tad jānogriežas pa labi uz Allažu pusi. Braucot pa Allažu ceļu, līdz Stīveru baznīcai, nogriežaties pa labi un pēc norādēm vadoties, nokļūstam līdz avotiem.

57"2'51 25"6'46
57.047436, 25.112648
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
    • Vāciski
Informācija mainīta: 02.09.2014

Aizsargājamā teritorija 60 ha platībā. Unikāls ģeoloģisks objekts, kura nelielajā teritorijā atrodas daudz interesanta.

Ezernieku karsta kritenes ir zemes iegruvumi (aptuveni1-6 m dziļumā, 3-10 m diametrā), kas veidojas vietās, kur pazemes ūdeņi izskalojuši ģipsi, pazemes slāņos izveidojot tukšumus. Karsta procesos radušās gravas, piltuvveida kritenes un pat divi ezeri. Linezers reizēm uzvedas pavisam dīvaini – tas mēdz daļēji vai pilnībā aiziet pazemē.

Bruņinieku parāde ir unikāls vides objekts, kas lieliski  iekļaujas pilsētas kopējā tēlā un papildina to.

Apmeklējot Siguldas Jauno pili un pilsdrupas ir vērts aplūkot nelielo „Bruņinieku parādi” pie pils vārtiem, kas radīta mākslas plenēra „Viduslaiku dzelzgriezējs” ietvaros 2010.gadā. Plenērā piedalījās seši Latvijas metālmākslinieki Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Jura Gagaiņa vadībā. Bruņinieki izgatavoti no metāllūžņiem, izmantojot arī granīta akmeņus un koka detaļas.

Piemineklis Krišjānim Baronam uzstādīts 1985. gadā, atzīmējot Dainu tēva simtu piecdesmito gadskārtu. Tas gatavots pēc tēlnieka Teodora Zaļkalna meta, arhitekts Edvīns Vecumnieks.

Vīrs, kas rāmi noraugās uz mazpilsētas ikdienas dzīves ritmu, ir Krišjānis Barons, tautā mīļi saukts par Dainu tēvu. Krišjāņa Barona lielākais ieguldījums latviešu kultūras un tautas vēsturē ir viņa folkloristiskā darbība.

Krišjānis Barons dzimis 1835.gada 31.oktobrī Kurzemes pusē – Strutelē- vagara ģimenē. Viņa tēvs agri mira un Barons dzīvojis pie māsas Dundagā, kur uzsācis arī skolas gaitas. Izglītojies Jelgavas ģimnāzijā, pēc tam – Tērbatas (tagadējā – Tartu) universitātē, kur iepazinies ar Krišjāni Valdemāru un Juri Alunānu.

Savu vārdu nemirstīgu Krišjānis Barons darījis, vācot, sistematizējot un sastādot Latvju Dainu krājumu. Tautasdziesmas jeb dainas ir mazi, ritmiski dzejolīši, parasti četrrindes. Pie Latvju dainu vākšanas Barons pavadījis sava mūža lielāko daļu – apmēram 25 gadus gandrīz dienu pie dienas. Viņš cēlās agri, vasarās pat ap pieciem no rīta, pēc pusdienas darbus uz pāris stundām pārtrauca, iedams pastaigāties, un tad strādāja atkal līdz vakaram. Lai sistematizētu piesūtītos tekstus, Krišjānis Barons izveidoja savu kārtojuma sistēmu un paņēmienu, par teksta pamatformu izvēloties četrrindi, kas rakstīta uz atsevišķas lapiņas. Lai šo kārtojumu saglabātu un atvieglotu darbu, pēc paša Barona rasējuma Maskavā tika izgatavots nu jau slavenais Dainu skapis. Dainu skapim ir 70 atvilktnītes, katrai no tām 20 sadaļas. Oriģinālais Dainu skapis glabājas Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkā.

Dzīves, mācību un darba gaitās Krišjānis Barons diezgan bieži mainījis dzīvesvietas – Dundaga, Tērbata, Pēterburga, Maskava, Rīga, taču savu pēdējo vasaru 1922.gadā viņš pavadījis Turaidā – jaukā vietā teju pašā Gaujas krastā. Krišjāņa Barona vedekla Līna savās atmiņās stāsta, ka „tēvs bijis liels dabas mīļotājs: še viņam apkārtne pa pilnam sniedza dabas jaukumus. Ik rītu viņa pirmais gājiens bij` uz Gūtmaņa alu. Tur viņš nodzērās skaidra avota ūdens un, ar to baltu kannu piepildījis, soļoja atpakaļ uz mājām. Pēc brokastīm, ja laiks bija saulains, viņš izgāja staigāt un pazuda uz vairākām stundām. Tā viņš izkāpelēja kalnu kalnus. Viņš bieži negāja pa ceļu, bet izvēlējās stāvus iemītus taciņus, kuri veda uz augšu.”

Krišjānis Barons miris 1923.gadā un atdusas Rīgā, Lielajos kapos.

Piemineklis skolotājam un publicistam Atim Kronvaldam Siguldas Jaunās pils priekšā atklāts 1938.gadā. Autors tēlnieks Teodors Zaļkalns.

Skolotājs un publicists Atis Kronvalds dzimis 1837.gadā Kurzemē. Viņš bijis viens no jaunlatviešu kustības otrā posma aizsācējiem, ļoti daudz paveicis latviešu literārās valodas tapšanā. Latviešu valodas kopšana, bagātināšana un pētīšana Kronvaldu Atim bijusi svarīgāka par visu, kādā vēstulē viņš rakstījis: „Man nav svētākas valodas par latviešu valodu; man nav mīļākas tautas par latviešu tautu.”

Laikā no 1841. līdz 1871. gadam Gaujas pretējā krastā – Turaidas Šveices mājā notika Latvijas Skolotāju konferences. Vienā no tām, 1869.gadā Kronvaldu Atis referātu par valodas tiesībām pirmoreiz vēsturē lasīja latviešu valodā. Jāpiebilst, ka 19. gadsimta vidū muižniecības radītajā izglītības sistēmā bija vērojamas nomācošas pārvācošanās tendences. Sākotnēji šis piemineklis atradies pie Baltās pils, toreizējās Siguldas ģimnāzijas.

  • Kategorija: 
    Restorāni, Vietējā virtuve

100% latviešu virtuve 100% latviešu alus 100% latviešu mūzika

Taverna pie senā Dzintara Ceļa atrodas Vecrīgas visgarākajā ēkā - Jēkaba Kazarmās, Torņa ielā 4 - 2C. Šajā ēkā gandrīz visos laikos mājojuši zaldāti un tādēļ nebrīnieties, ja pēkšņi dzirdēsiet viņu soļus, ieroču šķindas, mīlas čukstus... Ja neticiet palieciet pie mums līdz pusnaktij!

Pakalpojumi: 
  • Bezvadu Internets
  • Tualete
  • Banketu apkalpošana
  • Izbraukuma ēdināšana
  • Vasaras terase
  • Dzīvā mūzika
Ēdienkarte: 
Eko, Slow food, Veģetārā
  • Darba laiks: 
    Pirmdiena - Svētdiena13:00 - 00:00

Kopš atvēršanas 1994. gadā restorāns «Vincents» ir kļuvis par vienu no gardēžu iecienītākajiem galamērķiem Ziemeļeiropā. Restorāna labā reputācija ir izskanējusi tālu aiz Latvijas robežām.

Mārtiņa Rītiņa haute cuisine ir baudījušas tādas slavenības un gardēži kā Japānas Imperators, Princis Čārlzs, Eltons Džons, Angela Merkele, Džordžs Bušs, Hestons Blūmentāls un daudzi citi.

Kopš atvēršanas 1994. gadā restorāns «Vincents» ir kļuvis par vienu no gardēžu iecienītākajiem galamērķiem Ziemeļeiropā. Restorāna labā reputācija ir izskanējusi tālu aiz Latvijas robežām. Mārtiņa Rītiņa haute cuisine ir baudījušas tādas slavenības un gardēži kā Japānas Imperators, Princis Čārlzs, Eltons Džons, Angela Merkele, Džordžs Bušs, Hestons Blūmentāls un daudzi citi.  

Šefpavārs Mārtiņš uztur ciešus kontaktus ar daudziem Latvijas mazajiem bioloģiskajiem un Slow Food zemniekiem, ražotājiem un pārstrādātājiem, un produktus restorāna vajadzībām iegādājas pa tiešo, bez uzpircēju starpniecības. Mārtiņš iegādājas svaigākos un labākās kvalitātes produktus, tas nozīmē, ka ēdienkarte mainās gandrīz katru nedēļu atbilstoši sezonām dabā.

Mārtiņš Rītiņšvairāk nekā 15 gadus ir Latvijas spožākā zvaigzne pie kulinārijas debesīm. Anglijā dzimušais latvietis uzauga rūpniecības pilsētā Korbijā pirms devās uz Londonu, lai kļūtu par pavāru. Daudzus gadus viņš ir pavadījis Toronto, Kanādā, kur viņš iemīļoja un iepazina bioloģiski tīros pārtikas produktus. Mārtiņš daudzu gadu laikā ir izveidojis un uztur ļoti ciešus kontaktus ar Latvijas mazajiem bioloģiskajiem zemniekiem un Slow Food ražotājiem. Svaigākos sezonas produktus restorāna Vincents vajadzībām iegūst tieši no zemnieka rokām, bez citu uzņēmumu vai uzpircēju starpniecības, un tas nozīmē, ka restorāna Vincents ēdienkartē jūs atradīsiet tikai augstākās kvalitātes sezonālos produktus. Ēdienkarte mainās gandrīz katru nedēļu atbilstoši gadalaika maiņām un pieejamajiem augļiem, dārzeņiem, gaļām, zivīm vai ogām.

Būdams vienīgais Restorāns Baltijā ar Āzijas un Eiropas ēdienu daudzveidību, tas sniedz neaizmirstamu gaisotni un iespaidus.

Šeit ir iespējams nobaudīt dažādas kulinārijas delikateses kā pusdienās, tā arī vakariņās.

SUITE Restorāns atrodas vēsturiskās Rīgas vecpilsētas pieczvaigžņu viesnīcā Grand Palace Hotel - mazāk kā 100 metru attālumā no Doma laukuma, Rīgas pils un Daugavas.

Fantastisks skats uz upi, ostu un pilsētu, īsta arhitektūra, neformāla un mierīga atmosfēra, viegls fona džezs, draudzīga apkalpošana un galvenais – garda maltīte par labu cenu!

Ēdienkarti nosaka sezonāli un reģionāli svaigi produkti, ietekmējoties no labākā, ko piedāvā pasaules un latviešu gatavošanas tradīcijas.

Vakaros izbaudiet rāmas sarunas un nesteidzīgas gardēža vakariņas ar sev tuviem cilvēkiem.

Svētdienās aicinām vēlajās brokastīs, kur tradicionālā izvēle papildināta ar svaigiem salātiem, pārsteidzošu uzkodu izlasi un glāzi spirdzinošas spāņu cavas. Darbdienās no 12:00 līdz 15:00 pašapkalpošanās pusdienas.

Dzīvās mūzikas terase Mostasskati, kur upes malā var vērot gadalaikus, kuģus un vecpilsētas panorāmu, baudot grilētu zivi ar glāzi laba un auksta baltvīna gaumīgas dzīvās mūzikas pavadībā. Piedāvājam gan terasi zem jumta, gan lounge bāru (tikai vasaras sezonā).

Īpašākiem mirkļiem paredzēts Kapteiņa namiņš – ar savu ekskluzīvo atrašanās vietu, atmosfēru un skatu - vienīgā tāda vieta Rīgā. Lieliski piemērots mazākam cilvēku skaitam (līdz 15 sēdvietām).

Lidojums ar gaisa balonu - tas ir neaizmirstams notikums, liekot sirdij pukstēt straujāk, Jums ceļoties pāri koku galotnēm.

Vēlamies parādīt šo burvīgo gaisa kuģu pasauli arī Jums un dalīties lidojuma priekā. Vai tas būtu dzestrs vasaras rīta lidojums, vai kluss vakars pirms saules rieta, mēs sagādāsim Jums dažas stundas patīkamu emociju un jauku piemiņu. Kā ikviena aviācijas transporta, arī gaisa balona iegāde un ekspluatācija nav lēta, īpaši tad, ja to uztur tehniskā kārtībā. Lidojuma izmaksās, bez balona amortizācijas, propāna gāzes un balonu transporta degvielas iekļaujam arī apdrošināšanas izdevumus. Ar gaisa balonu var lidot ikviens, kurš to vēlas - gan lieli, gan mazi. Ikviens ir aicināts pievienoties šīs gaisa kuģošanas entuziastu biedrībai. Parsti mēs lidojam piecratā - 4 lidotāji un pilots. Ja ir vēlēšanās un iespējas, lidojums var notikt tikai diviem vai trijiem cilvēkiem. Ja jūs esat lielāka cilvēku grupa (20, 30 vai pat 50 cilvēku), mēs noorganizēsim krāšņu lidojumu arī jums visiem kopā! Jums ir jārēķinās, ka lidojums ar gaisa balonu aizņems 3-4 stundas laika. Tur, augšā Jūs pavadīsiet aptuveni stundu (vai ilgāk).