A+
Beta

Vāciski

  • Kategorija: 
    Restorāni, Vietējā virtuve

100% latviešu virtuve 100% latviešu alus 100% latviešu mūzika

Restorāns Taverna
  • Restorāns Taverna
  • Foto: Restorāns Taverna
Asinsdesa
  • Asinsdesa
  • Foto: Restorāns Taverna
Laša fileja ar piedevām
  • Laša fileja ar piedevām
  • Foto: Restorāns Taverna
Latgalīšu vakari
  • Latgalīšu vakari
  • Foto: Restorāns Taverna
Latgaliešu vakari
  • Latgaliešu vakari
  • Foto: Restorāns Taverna
Piena teļa karbonāde ar piedevām
  • Piena teļa karbonāde ar piedevām
  • Foto: Restorāns Taverna
Siļķe
  • Siļķe
  • Foto: Restorāns Taverna
Vasaras terase
  • Vasaras terase
  • Foto: Restorāns Taverna

Taverna pie senā Dzintara Ceļa atrodas Vecrīgas visgarākajā ēkā - Jēkaba Kazarmās, Torņa ielā 4 - 2C. Šajā ēkā gandrīz visos laikos mājojuši zaldāti un tādēļ nebrīnieties, ja pēkšņi dzirdēsiet viņu soļus, ieroču šķindas, mīlas čukstus... Ja neticiet palieciet pie mums līdz pusnaktij!

56"57'5 24"6'30
56.951435, 24.108335
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
    • Vāciski
  • Apmaksas veidi: 
    • Ar pārskaitījumu
    • Kredītkarte
    • Skaidra nauda
Pakalpojumi: 
  • Bezvadu Internets
  • Tualete
  • Banketu apkalpošana
  • Izbraukuma ēdināšana
  • Vasaras terase
  • Dzīvā mūzika
Ēdienkarte: 
Eko, Slow food, Veģetārā
  • Darba laiks: 
    Pirmdiena - Svētdiena13:00 - 00:00

Kopš atvēršanas 1994. gadā restorāns «Vincents» ir kļuvis par vienu no gardēžu iecienītākajiem galamērķiem Ziemeļeiropā. Restorāna labā reputācija ir izskanējusi tālu aiz Latvijas robežām.

Mārtiņa Rītiņa haute cuisine ir baudījušas tādas slavenības un gardēži kā Japānas Imperators, Princis Čārlzs, Eltons Džons, Angela Merkele, Džordžs Bušs, Hestons Blūmentāls un daudzi citi.

Kopš atvēršanas 1994. gadā restorāns «Vincents» ir kļuvis par vienu no gardēžu iecienītākajiem galamērķiem Ziemeļeiropā. Restorāna labā reputācija ir izskanējusi tālu aiz Latvijas robežām. Mārtiņa Rītiņa haute cuisine ir baudījušas tādas slavenības un gardēži kā Japānas Imperators, Princis Čārlzs, Eltons Džons, Angela Merkele, Džordžs Bušs, Hestons Blūmentāls un daudzi citi.  

Šefpavārs Mārtiņš uztur ciešus kontaktus ar daudziem Latvijas mazajiem bioloģiskajiem un Slow Food zemniekiem, ražotājiem un pārstrādātājiem, un produktus restorāna vajadzībām iegādājas pa tiešo, bez uzpircēju starpniecības. Mārtiņš iegādājas svaigākos un labākās kvalitātes produktus, tas nozīmē, ka ēdienkarte mainās gandrīz katru nedēļu atbilstoši sezonām dabā.

Mārtiņš Rītiņšvairāk nekā 15 gadus ir Latvijas spožākā zvaigzne pie kulinārijas debesīm. Anglijā dzimušais latvietis uzauga rūpniecības pilsētā Korbijā pirms devās uz Londonu, lai kļūtu par pavāru. Daudzus gadus viņš ir pavadījis Toronto, Kanādā, kur viņš iemīļoja un iepazina bioloģiski tīros pārtikas produktus. Mārtiņš daudzu gadu laikā ir izveidojis un uztur ļoti ciešus kontaktus ar Latvijas mazajiem bioloģiskajiem zemniekiem un Slow Food ražotājiem. Svaigākos sezonas produktus restorāna Vincents vajadzībām iegūst tieši no zemnieka rokām, bez citu uzņēmumu vai uzpircēju starpniecības, un tas nozīmē, ka restorāna Vincents ēdienkartē jūs atradīsiet tikai augstākās kvalitātes sezonālos produktus. Ēdienkarte mainās gandrīz katru nedēļu atbilstoši gadalaika maiņām un pieejamajiem augļiem, dārzeņiem, gaļām, zivīm vai ogām.

Būdams vienīgais Restorāns Baltijā ar Āzijas un Eiropas ēdienu daudzveidību, tas sniedz neaizmirstamu gaisotni un iespaidus.

Šeit ir iespējams nobaudīt dažādas kulinārijas delikateses kā pusdienās, tā arī vakariņās.

SUITE Restorāns atrodas vēsturiskās Rīgas vecpilsētas pieczvaigžņu viesnīcā Grand Palace Hotel - mazāk kā 100 metru attālumā no Doma laukuma, Rīgas pils un Daugavas.

Fantastisks skats uz upi, ostu un pilsētu, īsta arhitektūra, neformāla un mierīga atmosfēra, viegls fona džezs, draudzīga apkalpošana un galvenais – garda maltīte par labu cenu!

Ēdienkarti nosaka sezonāli un reģionāli svaigi produkti, ietekmējoties no labākā, ko piedāvā pasaules un latviešu gatavošanas tradīcijas.

Vakaros izbaudiet rāmas sarunas un nesteidzīgas gardēža vakariņas ar sev tuviem cilvēkiem.

Svētdienās aicinām vēlajās brokastīs, kur tradicionālā izvēle papildināta ar svaigiem salātiem, pārsteidzošu uzkodu izlasi un glāzi spirdzinošas spāņu cavas. Darbdienās no 12:00 līdz 15:00 pašapkalpošanās pusdienas.

Dzīvās mūzikas terase Mostasskati, kur upes malā var vērot gadalaikus, kuģus un vecpilsētas panorāmu, baudot grilētu zivi ar glāzi laba un auksta baltvīna gaumīgas dzīvās mūzikas pavadībā. Piedāvājam gan terasi zem jumta, gan lounge bāru (tikai vasaras sezonā).

Īpašākiem mirkļiem paredzēts Kapteiņa namiņš – ar savu ekskluzīvo atrašanās vietu, atmosfēru un skatu - vienīgā tāda vieta Rīgā. Lieliski piemērots mazākam cilvēku skaitam (līdz 15 sēdvietām).

Lidojums ar gaisa balonu - tas ir neaizmirstams notikums, liekot sirdij pukstēt straujāk, Jums ceļoties pāri koku galotnēm.

Vēlamies parādīt šo burvīgo gaisa kuģu pasauli arī Jums un dalīties lidojuma priekā. Vai tas būtu dzestrs vasaras rīta lidojums, vai kluss vakars pirms saules rieta, mēs sagādāsim Jums dažas stundas patīkamu emociju un jauku piemiņu. Kā ikviena aviācijas transporta, arī gaisa balona iegāde un ekspluatācija nav lēta, īpaši tad, ja to uztur tehniskā kārtībā. Lidojuma izmaksās, bez balona amortizācijas, propāna gāzes un balonu transporta degvielas iekļaujam arī apdrošināšanas izdevumus. Ar gaisa balonu var lidot ikviens, kurš to vēlas - gan lieli, gan mazi. Ikviens ir aicināts pievienoties šīs gaisa kuģošanas entuziastu biedrībai. Parsti mēs lidojam piecratā - 4 lidotāji un pilots. Ja ir vēlēšanās un iespējas, lidojums var notikt tikai diviem vai trijiem cilvēkiem. Ja jūs esat lielāka cilvēku grupa (20, 30 vai pat 50 cilvēku), mēs noorganizēsim krāšņu lidojumu arī jums visiem kopā! Jums ir jārēķinās, ka lidojums ar gaisa balonu aizņems 3-4 stundas laika. Tur, augšā Jūs pavadīsiet aptuveni stundu (vai ilgāk).

Darba laiks: 

Iepriekš piesakoties

Informācija mainīta: 25.08.2014

Odres Velna akmens - kulta vieta atrodas Laucienes pagastā, ap 6 km no Talsiem, Nurmuižas šosejas kreisajā pusē, pļavas vidū, ap 50 m no šosejas. Akmenim ir līdzena un nolaidena virsma, kurā saskatāmas bērna un teļa (vai "velna") šķeltā pēda.

Par akmeni saglabājušies vairāki nostāsti. Viens no tiem vēsta, ka uz akmens parasti velns dancojis. Kad nomiris Nurmuižas barons, t.s. "melnais Firkss", tad velns aiz prieka, ka dabūjis tā dvēseli, tik dikti dancojis, ka akmenī pēdas iespiedušās. Pēc citiem nostāstiem, tā bijusi vieta, kur senlaikos zvēri upurējuši Dievam, kur Dievs iespiedis akmenī kāda zvēra zīmi, šiem tā bijusi jāatrod un tad jāupurē. No zvēru upuriem sākuši arī cilvēki Dievam pateikties. Dzirdēts arī trešais nostāsts, ka tās pēdas iekalis kāds apkārtnes kalējs. Sakarā ar to, ka akmens tuvumā arheoloģiskie izrakumi nav notikuši, precizēt zīmju iekalšanas laiku pagaidām nav iespējams. Uzskata, ka pēdakmeņi izveidoti akmens laikmeta beigās vai bronzas laikmeta sākumā, kad sakarā ar pāreju uz lopkopību un zemkopību, mainījās arī ticējumi.

Valpenes akmens krāvuma piramīda (6m augsta, pamatnes apkārtmērs 50m) ir piemiņas zīme latvju tautas dainu vācējam un kārtotājam Krišjānim Baronam (1835 - 1923), kas izveidota pēc Imanta Ziedoņa ieceres tēlnieka Viļņa titāna vadībā 1990.gadā.

Akmeņi piemiņas vietai savākti no apkārtējiem laukiem, tajos iekalti meliorācijā nopostīto apkārtējo māju vietvārdi.

Krišjānis Valpenes mazo muižu uzlūko par savām mājām skolas apmeklēdams, jo septiņu gadu vecumā viņam nomirst tēvs, un Krišjāni pie sevis uz Valpeni paņem viņa vecākā māsa Kristīne, kas bija precējusies ar Dundagas Vecmuižas vagaru Kronberģi. Uz Dundagu pārgājis, Krišjānis apmeklē Kubeles skolu, kur kā skolotāji strādā E.Dinsbergs un F.Mālberģis, šeit viņš mācās divus gadus. Netālu no šejienes atrodas arī Valpenes kapi.

Daudzas vietas grezno laukakmeņi, granīta bluķi, čuguna un satrunējuši koka krusti. Bet vienīgais baltā marmora krusts nelielajā lauku kapsētiņā ir Enģelei Baronai (1793 - 1884), Krišjāņa mātei. Dundadznieks, dzejnieks Arnolds Auziņš viņai velta pateicības vārdus: "Pieņem manu kluso pateicību, Barona māt! Tu dziedāji savam dēlam tautas dziesmas pie šūpuļa, viņš iemīlēja tās uz mūžu un savu mīlestību atdeva paaudžu paaudzēm. Cauri baltām un nebaltām dienām, cauri darba steigai un kariem, klusumam un nemieram tauta saglabājusi savas dziesmas kā lielāko dārgumu, kā maizi un dzīvību. Bet sākums dēla dziesmas mīlestībai un cieņai ir tevī, Barona māt."

Talsu novadā pie Valdemārpils - Vandzenes lielceļa piekalnītē uz Krauju kapsētas pusi tīruma vidū guļ Tilgaļu (Vandzenes Lielais, Krauju) akmens - vislielākais Kurzemē, ceturtais lielākais Latvijā. 

Talsu novadnieks - dzejnieks, rakstnieks, publicists Vilis Veldre (1908-1940), arī Jānis Trimda, īstajā vārdā Fricis gulbis, savus bērnības gadus pavada Vandzenes pagasta Silenes Kalējos. 1937.gadā izdotajā grāmatā "Seni stāsti par manu māju" rakstnieks stāsta par savām dzimtajām mājām - Silenes Kalējiem senatnē, iepazīstina ar tuvākās apkārtnes ievērojamākām vietām, stāstījumu attiecinot uz laika posmu, kad kurši iekarojuši lībiešu zemi.

"Netālu no kapsētas klajā laukā šalc milzu liepa, vēl atgādinādama tos laikus, kad te gadu simteņiem ilgi pavasaros plauka, vasarās ziedēja un rudeņos atkal nometa visas lapas krāšņa liepu birzs. Tad lielais akmens, kas ir, lielākais visā Kurzemē, negulēja klajā vietā, no visām pusēm jau pa gabalu saredzams, bet bija novietojies liepu birzs pašā sirdī, kur mani senči to turēja Dievam par ziedokli. Un bez liepām vēl šajā birzī bija vēl daudz ābeles... Tad nāca vācu vara, kas ar zobenu un uguni ieviesa mūsu zemē kristīgo ticību, tā visiem līdzekļiem cīnījās pret ļoti noturīgo un slepeno elkdievību... Bēdīgu likteni bija piedzīvojušas Dieva dārza dižās liepas, svešu vācu vīru cirvjiem nocirstas, plašu kuršu ragavās uz jūrmalu vestas, kuģos krautas un pa jūru prom uz tālām pilsētām aizlīgotas visādu spēļu kauliņu, tāpat nesvētu vai svētu bilžu rāmju taisīšanai. Un Dieva dārza vietā nu bija vairs tikai dižais Laimas akmens, kam svešie krusta vīri tā lieluma dēļ neko nevarēja padarīt, un visapkārt akmenim tikai celmi vien, apauguši smuidrām atvasēm." Arī Talsu novada muzeja ekspedīciju materiāli liecina par Vandzenes Lielo akmeni kā senu kulta vietu. 

"Kādreiz netālu no akmens augusi liela liepa (nolūzusi 1969.gadu vētrā). Akmens un liepa pēc vietējo iedzīvotāju stāstījuma esot sena upurvieta. Upuru uguns kurināta liepas tuvumā, bet ne uz akmens (lai to nebojātu)." Taiga Lasmane (Viļa Veldres meita) atceras, ka Pieminekļu valde 1930.-tajos gados akmenī iekalusi Latvijas zvaigznīti. Zvaigznīte iekalta akmens malā pret ceļu, tā bijusi 10cm diametrā.

Vandzenes Lielais akmens ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām, tā ģeoloģiskais sastāvs neviendabīgs: DR un R daļā - iesārts plagioklaza mikrolīna granīts, ZR daļā - pelēkbalts pagmatītgranīts, DA daļā - pelēks granīts. Apkārtmērs 26 m, garums 7,35 m, platums 7,0 m, augstums 3,4 m, virszemes tilpums - 80 m3. Vissvētākais un vislielākais Latvijas dižakmens tika saspridzināts 1841.gadā. pēc prof. K.Grēvinka mērījumiem tā apkārtmērs pārsniedzis 100 pēdas (30,5 m), augstums 14 pēdas (4,3 m); milzeņa tilpums sniedzās pāri 200 m3. tas bija svēto kuršu svētakmens Pērkonu Dievam pie Pērkonu upes, Pērkona novadā, senajā Pērkonu svētcentrā, dienvidos no Liepājas. Svētnīcas vārds līdz mūsu dienām saglabājas Pērkones apdzīvotās vietas nosaukumos.

Bīlavu Velna laiva - senkapi atrodas Lubes pagastā, ap 300 m uz ziemeļrietumiem no Bīlavu mājām, 15 m no Nogales - Lubes ceļa, tā labajā pusē, t.s. Vidzera mežā.

1863.gadā, kad šeit izrakumus izdarīja Jelgavas mākslinieks un senatnes pētnieks J.Dērings, te atradās divi, viens aiz otra izvietoti, ZR-DA virzienā orientēti no lieliem laukakmeņiem veidoti laivas formas apbedījumi. J. Dērings plašāk pētīja labāk saglabājušos ZR laivu (garums - 15 m, platums - 3,1 m).

Izrakumos tika konstatētas 10 -12 no plānām akmens plāksnēm veidotas kameras, kas novietotas cita virs citas trijos līmeņos. To pildījumā atradās ar degušiem cilvēku kauliem, oglītēm un trauku lauskām sajauktas smiltis.

1999.gadā arheologa A.Vaska vadībā veikta DA "laivas" (garums - 15,8 m, platums - 3,1 m) izpēte un rekonstrukcija.

Ziemeļkurzemes "Velna laivas" uzskatāmas par skandināvu, domājams, Gotlandes imigrantu, apbedījumu vietām un datējamas ar 1.g.t.p.m.ē. 1.pusi. Par šo "laivu" apkārtnes iedzīvotāji zinājuši teiku, kura vēsta par to, ka vietējā novada vecākais Vidzers noslēdzis līgumu ar velnu, lai tas aizber ar smiltīm jūras šaurumu starp Sāmsalu un Kolkas ragu. Tādā veidā vācu kuģiem būtu slēgta ieeja jūras līcī un līdz ar to atņemta iespēj piestāt Kurzemes krastā. Lai to izdarītu, velns koka kuģos vedis smiltis, taču naktī, trešā brauciena laikā, to pārsteigusi gaiļa dziesma, un velns aizbēdzis uz elli, bet kuģi pārvērtušies ar akmeņiem. Tādējādi izveidojušās "velna laivas", bet mežs, kurā tās atrodas, ieguvis nosaukumu "Vidzera mežs".

Takas posmā ir divas skatu platformas un tornis putnu vērošanai visa gada garumā, tajos ir izvietoti putnu "ceļveži".

Pavasaris un vasaras otrā puse ir labākais laiks putnu vērošanai, jo te ir putnu barošanās un spalvumaiņas vieta.

Izstaigājot aptuveni 800 m garo Kaltenes dabas taku, uzzināsiet daudz interesanta par Latvijā mītošajiem un arī migrējošajiem putniem. Takas posmā ir divas skatu platformas un tornis putnu vērošanai visa gada garumā.

Pavasaris un vasaras otrā puse ir labākais laiks, kad apmeklēt Kaltenes dabas taku, taču to ir vērts darīt arī ziemā, ja vien jūra nav aizsalusi. Skatu platformās un tornī izvietoti putnu atpazīšanas "ceļveži", kas ļauj baudīt šo unikālo objektu arī putnu vērošanas iesācējiem.