A+
Beta

Vāciski

Ievērības cienīgs ir Malnavas parks, kurš ir kultūrvēsturisks objekts, stādīts ap 1830.gadu - grāfa Šadurska laikā. Pats grāfs mīlēja dabu un interesējās par dārzkopību, tāpēc arī nolēma iestādīt parku aiz muižas ēkas.

Malnavas muiža
  • Malnavas muiža
Malnavas muiža
  • Malnavas muiža
Malnavas muiža
  • Malnavas muiža
Malnavas muiža
  • Malnavas muiža

Malnavas muiža dokumentos minēta 1774.gadā. Zināms, ka līdz 1724.gadam tā piederēja Hilzenu ģimenei, kas cēlusies no Vācijas bruņiniekiem, kuri Latvijā ieceļojuši jau 13.gs. sākumā un pārpoļojušies.

18.gs. Malnava nonāca grāfa Šadurska rokās. Viņa laikā tā tika pārveidota: galvenajai muižas ēkai piebūvēja trešo stāvu, arī muižas Z un D bloki tika pārbūvēti, pārbūvēja arī jumtu. Muižas ēkā var ievērot dīvainas kāpnes, kuras vijas uz augšu, bet pils aizmugurē atradās apaļa zāle ar stikla sienām un izeju uz parku.

Ievērības cienīgs ir Malnavas parks, kurš ir kultūrvēsturisks objekts, stādīts ap 1830.gadu - grāfa Šadurska laikā. Pats grāfs mīlēja dabu un interesējās par dārzkopību, tāpēc arī nolēma iestādīt parku aiz muižas ēkas. Tā kā viņš pats nebija latvietis, viņu interesēja eksotiski koki un krūmi. Parks kopumā aizņem 18 ha lielu platību (kopā ar Ziedoni - parka otro daļu). Muižas parkā ir 6,9 ha zemes, dīķis aizņem 0,1 ha. Parks ir regulāra plānojuma, ar svešzemju koku sugām.

Parks ir viens no vecākajiem Latvijā un, ja to nebūtu skāris karš, būtu ar aizrobežu sugām bagātākais. No vietējām koku sugām šeit aug: kļavas, oši, ozoli, liepas, lazdas, trauslais vītols, gobas, vīksnas; no retajām - vairākas baltegļu sugas, dzīvības koku sugas, Tatāru kļava, Kanādas apse, valrieksts u.c. Parkā aug arī retais etiķkoks, visizplatītākais koks parkā ir lapegle.

Muižas parkā atrodas 2 dzelzsbetona bunkuri. Ir fotomateriāli un video arhīva materiāli, kas pierāda,  ka II Pasaules kara laikā Malnavā ir ieradies Hitlers, kuram bunkuri arī tika uzcelti. Vāciešu hronikā ir veikta Hitlera apmeklējumu smalka uzskaite. Tajā ir teikts, ka 1941. gada 21. jūlijā Hitlers ir apmeklējis Malnavu. Vienā bunkurā var ieiet pa durvīm, bet otrā pa caurumu dzelzsbetona jumtā. Iespējams no šiem bunkuriem sākas pazemes eja, kas ved uz Kārsavas staciju un Goliševu.

Kopš 1928. gada Malnavas muižā mājo Malnavas lauksaimniecības tehnikums, kas ir viena no vecākajām un labākajām lauksaimniecības izglītības iestādēm Latvijā.

56"46'37 27"44'50
56.776810, 27.747345
  • Adrese: 
    Kārsavas novads, Malnavas pagasts, Malnava, Malnavas koledža, LV-5750
  • E-pasts: 
  • Tālrunis: 
    +371 65733100
  • Mobilais tālrunis: 
    +371 29327265
  • Mājaslapa: 
  • Fakss: 
    +371 65733100
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
    • Vāciski
Pakalpojumi: 
  • Gida pakalpojumi
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
  • Piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem
  • Tualete
Informācija mainīta: 01.09.2014

Ciriša ezers iegūlis starppauguru ieplakā Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, 143,5 m vjl. Platība kopā ar salām 670 ha. Garums vairāk nekā 5 km, lielākais platums 2,5 km, lielākais dziļums 10,5m. Ezera krasti ir ļoti līčaini, perimetrs 28 km. Ziemeļu daļā Ksaverinas pussala.

Ezerā ir 8 salas. To kopējā platība 39 ha. Vislielākās - Upursala un Ošu sala - veido Ciriša ezera salu dabas liegumu. Tās atrodas valsts aizsardzībā kopš 1931. gada. Upursala jeb Kalnu sala ir 16 ha liela, apaugusi ar jauktu mežu.

Sala ir interesējusi ļoti daudzus, arī rakstniekus un dzejniekus, tā saista senatnes pētniekus arī šodien. Ļoti vērtīga ir salas flora. Botāniķi uz tās atraduši vairāk nekā 264 sugu augus. Meža vizbulis, šaurlapu lakacis, gada un vālīšu staipeknis ir ierakstīti Latvijas Sarkanajā grāmatā.

15 ha lielā Ošu jeb Jokstu sala arī klāta lapu koku mežiem, bet pamežs ir ne mazāk bagāts - 257 sugu augi. Liepu salā aug slaikas, tikai pašā galotnē kuplas liepas, un pati sala ir tikai 1,3 ha liela.

Ezerā atrodas arī dažas pārmitras, pārplūstošas pavisam maziņu saliņu vietas. Tur aug vairāku sugu kārkli. Kopumā salās atrastas 349 sēklaugu un paparžaugu sugas. Dabas parkā paveras raksturīga Latgales augstiene ar priežu un lapu koku mežiem, ar tīrumiem, pļavām, bērzu birztaliņām, ar melnalkšņu audzēm ap ezeriem. Otrs nozīmīgākais ir 12 ha lielais, strauji aizaugošais un krietni jau pārpurvojies Ruskuļu ezers. Dabas parkā visā platībā konstatētas 620 paparžaugu un sēklaugu sugas, 13 no tām ir retas un apdraudētas.

Gaujas krastā, mežainām gravām bagātā apvidū, vairāk nekā kā 5 km garumā ierīkotas takas, kur var novērot Latvijas faunai raksturīgos savvaļas dzīvniekus un putnus. Apmeklējumam nepieciešams vidēji 2-2,5h.

Gaujas nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975.gadā, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar dabu, Latvijā dzīvojošo savvaļas zīdītājdzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un aizsardzības nepieciešamību.

Gaujas krastā, mežainām gravām bagātā apvidū, vairāk nekā kā 5 km garumā ierīkotas takas, kur var novērot Latvijas faunai raksturīgos savvaļas dzīvniekus un putnus. Apmeklējumam nepieciešams vidēji 2-2,5 h.

Līgatnes dabas takās sastopamie meža dzīvnieki atvesti no dažādām Latvijas vietām. Tie ir bijuši ievainoti vai arī pieradināti dzīvnieku mazuļi, kas nav spējīgi izdzīvot bez cilvēku gādības un patstāvīgi atrast barību.

Atgādinām, ka dzīvniekus barot nav atļauts! Suņu vadāšana, arī pie saites, Līgatnes dabas takās nav atļauta!

Ekskursijas gidu pavadībā latviešu, krievu, angļu un vācu valodā. Ekskursijas jāpiesaka iepriekš, zvanot uz Līgatnes dabas taku Apmeklētāju centru.

3 km attālumā uz rietumiem no Lauderu ciemata Latgales augstienē kokiem apaudzis slejas Rudovas jeb Lietavu kalns. Tā augstums ir 244 m virs jūras līmeņa.

Rudovas kalns ir lielākais Ludzas rajonā un trešais Latgalē pēc Lielā Liepu kalna un Mākoņkalna. Pašlaik Rudovas kalns ir sens arheoloģisks piemineklis.

Senatnē tas bijis pilskalns, kurā ļaudis dzīvojuši vēl pirms podnieka ripas ieviešanas. Turpat netālu uz Rundēnu pusi mežā - noslēpumainās "Velna bedres" - kosmiskas izcelsmes 5 dažādu izmēru bedres, dažas pildītas ar ūdeņiem. Kalna apkārtnē ir ļoti daudz dažādu biotopu, tai skaitā kadiķu audze.

Pakājē dzīvojošais Reinholds Vonda zina pastāstīt par seno pilskalnu, jūs var arī pavadīt gide Jolanta.

Kukšu muiža ir tipiska 18. gadsimta sākumā celta līdzenuma muiža. Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta 1530. gadā, bet tās nosaukums esot cēlies no brāļu Pētera, Jēkaba un Klāva Kukšu vārdiem.

Pašlaik redzamā kungu māja celta 1725. gadā kā U veida būve ar pagrabu. Ēkai ir apmestas laukakmens sienas, velvēts pagrabs, koka pārsegumi un dakstiņu jumts. No ceļa puses tai ir divi stāvi, bet pagalma pusē - viens. Vēl tagad kungu mājā ir saglabājušās 18. gadsimtā otrajā pusē darinātās durvis, 19. gadsimta sākumā mūrētās holandiešu tipa podiņu krāsnis un kamīns. Kukšu muiža ir vienīgā Baltijā, kam saglabāti un restaurēti oriģinālie sienu gleznojumi.

Muiža atrodas pie Vēdzeles jeb Kukšupes 22 km attālumā no Tukuma un 10 km attālumā no Kandavas. Muiža tiek uzskatīta par izcilu Latvijas muižu arhitektūras paraugu.

Bērnu pilsētiņā 4 hektāru platībā izvietoti vairāki desmiti dažādu rotaļu ierīču, kā arī īpaša bērnu kafejnīca. Pilsētiņu paspējuši iemīļot bērni vai no visas Latvijas. Visa gada garumā katru svētdienu 12:00 šeit tiek organizēti atraktīvi pasākumi bērniem.

Bērnu pilsētiņa (Lielā prospekta un Vasarnīcu ielu ielokā) atklāta 2000. gadā un tajā uzstādītas vairāk nekā 40 dažāda veida rotaļu iekārtas, kas paredzētas bērniem no mazuļa vecuma līdz pat tīnim. Šeit var pagrozīt 1,5 m lielu globusu, panašķēties bērnu kafejnīcā "Pepija", uzsmaidīt puķu kompozīcijai Pīļu ģimene. Vasarā Bērnu pilsētiņā darbojas arī bērnu velokartu noma un batuti.

Kādreizējā barona Hāna medību pils, celta 18. gs. otrajā pusē, pārbūvēta 19. gs. Vilces muižas ieejas durvju portālu rotā Medemu - Kaizlingeru ģerbonis.

Kopš 1929. gada muižā atrodas Vilces pamatskola. Tur izvietota skolas vēstures ekspozīcija. Vilces muiža tūristiem piedāvā stāstu par barona laikiem, ievijot mednieku stāstus un leģendas, kā arī stāstu par 1905. gada revolucionāro kustību, ko muižā vadīja dārznieks Riekstiņš.

Tūristu grupām tiek piedāvāta iespēja izspēlēt „Vilces mistēriju”.

Kandavas novada muzejs dibināts 1995. gada 17. novembrī, pateicoties vēsturnieka un Kandavas internātvidusskolas skolotāja V.Vītola iniciatīvai un savāktajiem materiāliem.

Muzejs atrodas ēkā, kura uzcelta 1887. gadā kā diakošu slimnīca.
No 1921. līdz 1939. gadam ēkā darbojas Vācu vecāku pamatskola.
Sākot no 20.gs. 50-jiem gadiem, vairāk kā 40 gadus šeit atradās PSRS valsts bankas nodaļa, kura atstājusi muzejam unikālu mūžīgo eksponātu - bankas naudas seifu, kurā piedāvājam iekļūt.

Muzeja izstāžu zāles piedāvā pastāvīgās izstādes "Piemiņas istaba",  "Sarkanais Stūrītis", "Ja man būtu tā naudiņa", Regulāri tiek veidotas tematiskās izstādes, skatāmas kolēģu veidotās ceļojošās izstādes, mākslas darbu un foto izstādes.

Apskatāms Kandavas vecpilsētas vēsturiskā centra makets un digitālā ekspozīcija.

Muzeja piedāvātās programmas apmeklētājiem :

  • "Spēks no ozolzīles" (galda spēle un Kandavas ozolzīļu kafijas baudīšana).
  • "Represijas Kandavas novadā 1941. un 1949. gadā" (pastāvīgā izstāde muzejā "Piemiņas istaba", represētā novadnieka P. Brieža - Briežu dzimtas parks, parkā skatu tornis, nojumītē – tēja ar medu). 

Ozolzīļu kafijas gatavošana un baudīšana (iepriekš piesakoties).

Muzejā var iegādāties Kandavas kafiju kā suvenīru!

  • "Pie pavarda" - labiekārtota atpūtas un pasākumu norises vieta muzeja dārzā

 ( soli, galdi un ugunskura vieta ).             

Kandavas novada muzejs veiksmīgi sadarbojas ar pilsētas sabiedriskajām organizācijām - Kandavas novada Represēto apvienību, Daugavas Vanagi Latvijā Kandavas kopu, Latvijas Nacionālo karavīru biedrību, kopīgi rīkojot atceres pasākumus un tematiskus izbraucienus - ekskursijas pa Latviju.

Muzeja ēkā atrodas Kandavas Mākslas galerija, darbojas Kandavas novada amatnieku biedrība "Pūra lāde" un biedrība "Kandavas partnerība".

Kandavas novada muzeja darbinieki ir kvalificēti gidi pa Kandavas pilsētu un Kandavas novadu.

1684.gadā baznīcai piebūvēts tornis, bet 1817.gadā baznīca pilnīgi atjaunota. Baznīca interesanta ar tās aprīkojumu. Altāris ar kokgriezumiem un skulptūrām darināts 17.gs. beigās. Šāda veida retablas uzbūves altāri Latvijā ir reti sastopami.

Gaiķu baznīcas altāris raksturīgs 17.gs. 70-tajos gados Rēvelē iebraukušā Austrumprūsijas tēlnieka Kristiana Akermana darbnīcai. Jādomā, ka tur tapis arī Gaiķu baznīcas altāris.

Gaiķu baznīca īpaši izceļas ar saviem savdabīgajiem solu gleznojumiem. Gleznojumu stils ir raksturīgs vēlajai renesansei. Gleznojumos nav tiešā veidā tradicionāli atveidots Bībeles sižets un tēli, bet kristīgā morāle pausta ar dažādu simbolu palīdzību. Autors, iespējams Kurzemes gleznotājs Kornēlijs Bergholcs, izmantojis 16.gs. un 17.gs. mijā Nirnbergā iespiesto, Joahima Kamerārio sastādīto emblēmu krājumu.

Šeit atrodas arī citi vērtīgi inventāra priekšmeti. Baznīca bez īpašiem postījumiem pārdzīvojusi abus 20.gs. pasaules karus.

Durbes pils ir uzskatāma par vienu no Kurzemes klasicisma arhitektūras pērlēm. Tā ir vienīgā no agrākajām Latvijas muižu kungu mājām, kur atjaunots 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma interjers un radīts priekšstats par vācbaltu kultūru.

Restaurēto kungu māju ietver plašs ainavu parks ar rotondu un augstu akmens tiltu. Muzejs piedāvā izstādes, teatralizētas ekskursijas un pasākumus, klasiskās mūzikas koncertus, kā arī īpašas kultūrvēsturiskās vides izglītības programmas "Ceļojums laikā".

To dalībniekiem ir radīta iespēja detalizēti iepazīt tādus pils vēsturē nozīmīgus notikumus kā 1905. gada decembra bruņotā sacelšanās jeb tā sauktais Tukuma karš un 1928. gada Tukuma apriņķa 1. Dziesmu svētku norises un pašiem iejusties vēsturisku personību radītās situācijās.

Izveidota arī īpaša programma jaunlaulātajiem. Durbes pils ir viena no septiņām Tukuma muzeja struktūrvienībām.