A+
Beta

Vāciski

Iģenes baznīca ir viena no nedaudzajām Latvijas koka baznīcām, kas būvēta 18. gadsimta vidū un joprojām sekmīgi kalpo sākotnējam mērķim. Baznīcas apjoma forma, plānojums un proporcijas ir arhaiskas, kas liecina par senu koka amatniecības tradīciju saglabāšanos.

Iģenes baznīca
  • Iģenes baznīca
Iģenes baznīca
  • Iģenes baznīca
Iģenes baznīca
  • Iģenes baznīca
Iģenes baznīca
  • Iģenes baznīca

Dievnams celts 1757. gadā par Iģenes muižas īpašnieka Aleksandra fon den Brinkena (Alexander von Brincken) līdzekļiem.

Vienjoma koka guļbūve apšūta ar horizontāli kārtotiem dēļiem, poligonāla apsīda, sakristeja un no apjoma izvirzīts kvadrātplāna zvana tornis ar poligonālu jumta smaili. Ēka remontēta 1877., 1932. gadā. 1996. — 2004. gadā veikts apjomīgs kapitālais remonts — nostiprināti baznīcas pamati, restaurētas sienu guļbūves konstrukcijas, uzlikts jauns dakstiņu jumts, atjaunots tornis, ielikti jauni logi, kā arī tiek restaurēts interjers.

Saglabājušies vairāki vērtīgi iekārtas priekšmeti: altāris (1752) un kancele, kuri 1932. gadā ne visai veiksmīgi krāsoti. Restaurācijas gaitā, attīrot virsējā melnā krāsojuma kārtu, atsedzās gleznojumi, kas ļauj spriest, ka kancele un altāris ir vecāki par pašu baznīcu. Savdabīgs ir durvju atslēgas apkalums (18.gs.) un koka tornī sēdošais vēja gailis (1757).

57"18'4 22"49'13
57.301006, 22.820362
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
    • Vāciski
  • Ieejas maksa: 
    Par ziedojumiem
  • Apmaksas veidi: 
    • Skaidra nauda
Pakalpojumi: 
  • Gida pakalpojumi
Piedāvātās iespējas: 
  • Tualete
Darba laiks: 

Pēc iepriekšējas pieteikšanās

Informācija mainīta: 03.09.2014

Pašlaik muzejā skatāma pastāvīgā ekspozīcija „Daugavas krastu likteņstāsti". Vasarā - sezonas ekspozīcija - „Vecās pils naudas pagrabs". Izstāžu namā - gan muzeja krājuma materiālu tematiskās izstādes, gan dažādu mākslinieku darbu izstādes.  

Līdz 1989. gada rudenim muzejs atradās Koknesē – no 1951. līdz 1966. gadam - parka namiņā, no 1968. līdz 1989. gadam ev. lut. baznīcas ēkā.

1989. gada 18. novembrī „Kalna Ziedu” pagalmā pulcējās ļaudis, lai Aizkrauklē (tolaik Stučkā) atklātu muzeja ēku ar izstādi „Manai Latvijai” – Jadvigas Klušas tautiskās jostas un Jāņa Tālberga foto. 1990. gada janvārī apmeklētāji varēja iepazīties ar pirmo pastāvīgo ekspozīciju „Novads Latvijas brīvvalstī”. 

Nu jau divdesmit gadus Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs "Kalna Ziedus" sauc par savu mājvietu. "Kalna Ziedi" - viensēta Daugavas krastā, kuru Aizkraukles muižas kalējs Jēkabs Dannenfelds 20. gs. izpirka no muižas. Jēkabam Dannenfeldam bija divas meitas, no kurām vecākā - Zelma mantoja "Kalna Ziedus". Pirmā pasaules kara laikā mājas Daugavas krastā gāja bojā. Jaunas mājas tika uzbūvētas iepretim senču pilskalnam. Tika uzbūvēta dzīvojamā māja un saimniecības ēkas. Līdz 20. gs. 80. gadiem bija saglabājusies tikai dzīvojamā ēka, kuru mājas pēdējā īpašniece Vilhelmīne Vabule (1901-1988) uzdāvināja pilsētai.

Pašlaik muzejā ir iespējams iepazīties ar pastāvīgo ekspozīciju "Daugavas krastu likteņstāsti".

MUZEJS PIEDĀVĀ:

  • Tradicionālie gadskārtu svētki „Kalna Ziedos", Ģimenes svinības muzejā; Kāzas, kristības, jubilejas;
  • Spēļu un rotaļu laukums;Spēles un rotaļas brīvā dabā visos gadalaikos;
  • Ugunskura vieta

  • Tradicionālā latviešu virtuve;

  • Telpu īre 100 m2, konferencēm, ģimenes svinībām;

Rudens - ziemas ciklā: ziemassvētki, metenis, miķeļi un mārtiņi. Bērnu ieģērbšana dažādās tradicionālās maskās, tradicionālās spēles un rotaļas istabā, mīklu minēšana, salmu lelles dedzināšana, vizināšanās no kalniņa, grieztuves.

Pavasara vasaras ciklā: Jāņi, lieldienas, olu ripināšana, šūpoles, „cūku sišana", koka kājas jeb ķekatas, jāņu ugunskurs, spēles un rotaļas brīvā dabā. Muzejpedagoģiskās programmas skolēniem Saskaņotas ar skolu mācību programmām vēsturē, mājturībā, latviešu literatūrā.

Ekskursijas pa reģiona dabas un mītiskās ainavas objektiem. Teikām apvīti kalni un upes, pilskalni un viduslaiku pilsdrupas, muižas un baznīcas, koki un akmeņi.

Talsu vārds pirmo reizi minēts 1231. gadā Romas pāvesta sūtņa līgumā ar kuršu cilšu vecākajiem. Mūsdienās tā ir darbīga mazpilsēta, kur sevišķi skaisti ir ķiršu un ābeļu ziedēšanas laikā.

Pilsētas vēsturiskais centrs ar dārzos iegrimušiem vienstāvu namiem atrodas starp Talsu un Vilkmuižas ezeriem.

Vieta, kurp talsinieki dodas pārdomu brīžos, ir Ķēniņkalns ar ievērojamā latviešu tēlnieka Kārļa Zemdegas (1894 – 1963) pieminekli „Koklētājs”. Piemineklis, kas tika veltīts varonīgajiem Brīvības cīņu dalībniekiem, ģipša formā tika izveidots pagājušā gadsimta 30. gados, bet akmenī to izkala tikai 1997. gadā ar tēlnieka Viļņa Titāna rokām.

Deviņi pakalni - Pilskalns, Ķēniņkalns, Leču kalns, Tiguļu kalns, Sauleskalns, Baznīckalns, Krievragkalns, Vilkmuižas kalns, Dzirnavkalns – rāda tikai Talsiem raksturīgo īpatnējo apbūvi un skatu ainas. Talsu pilskalns paceļas 32 m virs Talsu ezera līmeņa. Baznīckalna galā jau iztālēm redzama baltā un staltā Talsu evaņģēliski luteriskā baznīca. Lode baznīcas torņa galā atgādina par kristietības izplatību visā pasaulē, bet gailis aicina saglabāt modrību un tīru sirdsapziņu.

Talsu iedzīvotāji visvairāk gaida Pilsētas svētkus jūlija pirmajā nedēļā, Dižmāras tirgu augusta beigās, autoralliju maijā un Mākslas dienas aprīlī un maijā, bet septembris tradicionāli ir Dzejas dienu mēnesis.

Resnākais koks Baltijā un arī Austrumeiropā. 20.gs. 20.gados zibens nospēris koka galotni, tādēļ ozolam saglabājies vien viens lielāks zars. Kad ozols bija pilnā plaukumā, tā vainaga apkārtmērs bijis aptuveni 70 m, augstums - apmēram 17m. Ozols aug joprojām, tomēr no ceļa uzreiz nav ieraugāms.

Domājams, senatnē ozola pakājē bijusi kulta vieta. Apkārtējie ļaudis vēl pavisam nesen uzskatījuši, ka pirms tālāka ceļa jādodas pie ozola, lai brauciens izdotos.

Kā senlatviešu kulta vieta tas iekļauts arheoloģijas pieminekļu sarakstā. Bet kā republikas nozīmes dižkoks atrodams īpaši aizsargājamo dabas objektu sarakstā. Kaives senču ozols ir vienpadsmitais resnākais un pats apjomīgākais ozols Baltijā un visā Austrumeiropā.

Par tā patieso vecumu ir atšķirīgas domas, daži to vērtē kā 800 – 1000 gadu vecu. Tā apkārtmērs ir šobrīd 10,2 metri. Sadodoties rokās, ozolu var aptvert deviņi pieauguši cilvēki.

Ventspilnieki, pateicoties daudzajām strūklakām, ienesuši dinamiskajā pilsētas dzīvē mieru, ko spēj sniegt burbuļojoša un šalcoša ūdens skaņas. Pavisam Ventspilī darbojas septiņas atšķirīgas strūklakas, un katra no tām tapusi kā konkrētai vietai piemērots un izteiksmīgs vides dizaina objekts.

Uz mierīgu apceri pilsētas centrā rosina "Saules laiviņas", kuru buras, veidotas no izsmidzinātiem sīkiem pilieniņiem, atstaro varavīksni. Ostu ir interesanti aplūkot kopā ar "Kuģu vērotāju", kura galvas apaļo akmens virsmu rotā uz visām pusēm izspūruši ūdens mati.

Dzirnavu laukumā 5 dzirnakmeņi ar 33 izplūstošām ūdens strūklām ir ne tikai savdabīgs māksliniecisks vides objekts, bet arī liecība par laukuma kādreizējo lomu, kad šeit atradās vējdzirnavas.

7 metru augstumā tiecas strūklakas, kas priecē vērotājus pie Vidumgrāvja un Reņķa dārza dīķa. Savukārt pie Ventspils Augstskolas starp spožām milzu lāsēm plūst ūdens un atgādina par slinko studentu asarām.

Lai saglabātu liecības nākamajām paaudzēm par tipisku Zemgales zemnieka saimniecību – sētu, 1975.  gadā kolhozs "Uzvara" sāka veidot brīvdabas muzeju. Uz muzeja teritoriju tika atvestas un no jauna uzceltas dzīvojamā māja, rija, divas klētis, kūts un smēde.

Ēkās izvietotās mēbeles, trauki, apģērbi un darbarīki atspoguļo zemnieku un lauku amatnieku darba un sadzīves apstākļus Zemgalē 20.gs. pirmajā pusē. Otra nozīmīgākā ekspozīcijas daļa veltīta tehnikai, īpaši lauksaimniecībā lietotajai tehnikai. Muzeja ekspozīcijā atrodas lauksaimniecības traktori, zemes apstrādes rīki, kuļmašīnas, kravas un vieglie automobīļi. Muzejā ir bērnu laukums. Atpūtas kompleksa teritorijā ir iespēja rīkot svinības ar saviem līdzpaņemtajiem groziņiem, iekurt ugunskuru, iznomāt laivas, peldēties Mūsas upē. Pieejama kafejnīca ar kamīnzāli, pirts

Brīnišķīgi senie spēkrati, mājīgas telpas, aizraujoši stāsti un mazliet nostalģijas jums sniegs interesantu un jauki pavadītu dienu Bauskas motormuzejā. 

Stipri nolaistā padomju laika noliktava Bauskā ilgu laiku tika izmantota Rīgas Motormuzeja nerestaurēto auto uzglabāšanai. Bet garāmbraucošos tūristus tā vien vilināja iespēja izbaudīt senatnes un laika zoba skarbo garšu.

2011. gadā telpas tika mūsdienīgi rekonstruētas, paplašinātas un piemērotas izstāžu vajadzībām un apmeklētāju ērtībām. Ekspozīcija tika papildināta ar saglabātiem, kā arī profesionāli restaurētiem senajiem spēkratiem, starp kuriem joprojām greznojas pa kādai aprūsējušai ”odziņai”.

Kamēr vīri skatās uz lauksaimniecības tehnikas paraugiem, sievas var iepazīt lauku sadzīves romantiku, ielūkojoties īstā Latvijas saimnieka istabā un galdnieka darbnīcā.

Pēc rekonstrukcijas Motormuzeja Bauskas filiāle ieguva īpašu apmeklētāju atzinību žurnālistu organizētajā akcijā "Dižā Baltijas apceļošana" un godam ieņēma savu vietu starp tūristu iecienītajām Zemgales pērlēm - Rundāles, Bauskas un Mežotnes pilīm.

Usmas ezera gultne dūņaina, vietām smiltis, krasti seklākās vietās aizauguši. Ezerā vairākas salas, no kurām trīs lielākās - Viskužu sala (309.2 ha) Lielākā Latvijā) , Moricsala (83.1 ha), Lielalksnīte (33 ha).Ezera platība kopā ar salām - 41,4 km2. Garums - 13,5 km.

Salas ezeru sadala it kā trijās daļās, vienu no tām aizņem Moricsalas rezervāts ar bagātīgu faunu un floru, tanī skaitā arī aizsargājamas sugas. Pati Moricsala apdzīvota tāpat kā Viskūžu sala. Neskatoties uz dziļumu daudz sēkļu. Ezera krasti pārsvarā smilšaini, apkārtnē meži, atpūtas bāzes un kempingi.

Zivis, kuras dzīvo ezerā līdakas, karpas, plauži, asari utt. Usmā ietek 10 upes - Tīrukšupe, Godele, Melncelma, Meķupe, Sērža, Ostupe, Baņģava, Struncene, Riekte, Kāņupe. Netālu no ezera atrodas Dabas rezervāts. Platība: 3469,2 ha

  • Kategorija: 
    Restorāni

Kukšu muižas restorāns Mednieku zāle saviem apmeklētājiem piedāvā garšīgu vietējo virtuvi, kas orientēta uz svaigiem attiecīgās sezonas produktiem.

Ēdienkarte kā tāda šeit nepastāv. Ēdieni viesiem tiek gatavoti individuāli, izvēloties no pieejamajiem produktiem.
Restorāns nav atvērts plašai publikai, ēdieni tiek gatavoti tikai saskaņā ar iepriekšēju pasūtījumu vai muižā dzīvojošiem viesiem.
Mēs, protams, spējam pielāgoties katra vēlmēm, neskatoties uz to vai Jūs izvēlēsieties tradicionālos latviešu ēdienus vai ēdienus no starptautiskās virtuves. Visas vēlmes tiks piepildītas.

Pakalpojumi: 
  • Tualete
  • TV
  • Banketu apkalpošana
  • Izbraukuma ēdināšana
  • Vasaras terase
  • Telpas svinībām
  • Dzīvā mūzika
Iespējamie galdu izkārtojumi: 
56
60
50
40
100

Viesnīcas "Ērgļi" kafejnīca Kore – tā ir mājīga atmosfēra un garšīgi ēdieni, lieliska vieta svinībām, lietišķām pusdienām, patīkamām vakariņām ar draugiem vai vienkārši atpūtai.

Nobaudiet Kores konditorejas izstrādājumus kopā ar mūsu gardo kafiju vai aromātisko tēju.
Apkalpojam banketus, kāzu svinības līdz 100 cilvēkiem.
Parūpēsimies par mūziku, vakara vadītāju, par to, lai svētki izdodas!