A+
Beta

Vāciski

Jāņmuiža ir apdzīvota vieta Priekuļu novada Priekuļu pagastā. Izvietojusies Gaujas kreisajā krastā netālu no autoceļa P20 un Rīgas—Valkas dzelzceļa (stacija Jāņamuiža) 7,5 km no novada centra Priekuļiem un 93 km no Rīgas.

Jāņmuiža
  • Jāņmuiža

Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Jāņmuižas (Johannenhof) pils. 1757.gadā Jāņa muiža kā Cēsu pils muižas sastāvdaļa parādās Vidzemes muižu arklu revīziju dokumentos. 1777. gadā Cēsu pilsmuižas īpašnieks barons Kārlis Ādams Volfs Jāņa muižu atdalīja no pilsmuižas un uz septiņu Līvu pagasta zemnieku māju bāzes izveidoja atsevišķu muižu, ko noraksta mūža lietošanā savai sievai Regīnai, dzimušai fon Rautenfeldei. Muiža tikusi iznomāta vairākiem nomniekiem. Kā pēdējie nomnieki bijuši priekuliešu Kampes ģimenes locekļi. 1920.gada agrārās reformas rezultātā no Jāņu muižas atdalītas vairākas saimniecības, bet muižas centrs 150 ha kopplatībā nodots pēdējā nomnieka Kampes dzimtsīpašumā ar nosaukumu „Vairogi“.

1946. gadā uz Jāņmuižu pārcēla Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas skolu, kurai nodeva neapdzīvoto muižas ēku un zemi. Tagad mācību iestādes nosaukums ir Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikums (Jāņmuiža).

Jāņmuižā atrodas sākumskola, Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikums (Jāņmuiža), ģimenes ārsta prakse, viesu nams, vairāki veikali. 

Kā nokļūt: 

Jāņmuiža ir apdzīvota vieta Priekuļu novada Priekuļu pagastā. Izvietojusies Gaujas kreisajā krastā netālu no autoceļa P20 un Rīgas—Valkas dzelzceļa (stacija Jāņamuiža) 7,5 km no novada centra Priekuļiem un 93 km no Rīgas.

57"21'8 25"19'56
57.352180, 25.332327
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
    • Vāciski
Pakalpojumi: 
  • Gida pakalpojumi
  • Līdzdarbošanās
  • Semināri, konferences
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
  • Pieejams smēķētājiem
  • Tualete
Informācija mainīta: 05.11.2012

Tagadējās Rīgas ielas pašā sākumā ir atradušies Raunas vārti (14. - 15.gs) No šejienes viduslaikos sācies Raunas - Alūksnes - Pleskavas un Trikātas - Pleskavas ceļš.

Mūsdienās par pilsētas mūra vārtiem liecina pamatu un virszemes fragmentu rekonstrukcija, kas rada zināmu priekšstatu par viduslaiku mūri, vārtu lielumu un pamatīgumu. Staigājot tiem cauri ir iespēja iztēloties, kā pa izrakumos attīrīto bruģi cēsnieki staigājuši 17. - 18. gadsimtā. Bet paši vārti simboliski savieno divas pilsētas daļas - vecpilsētu ar Vienības laukumu, kas tiek uzskatīts par pilsētas centru.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs sniedz unikālu iespēju - klātienē apskatīt un iepazīties ar gadsimtiem seniem priekšmetiem, no kuriem daudzi līdz šim nav bijuši izstādīti muzeja ekspozīcijās.

Apmeklējot šo vietu, vēsture gan tālā, gan pavisam nesenā atklāsies pilnīgi neparastā veidā, kas vienlaicīgi līdzinās gan piedzīvojumam. gan arī ceļojumam laikā.

Atklātā krājuma ekspozīcija izvietota divās zālēs, kur tematiski sagrupēti priekšmeti sākot no mēbelēm, traukiem, gaismekļiem, gludekļiem, darbarīkiem, apaviem līdz pat saldumu kārbām, rotaļlietām un grezniem galda piederumiem. Interesants ir fakts, ka daudzi izstādītie priekšmeti vairs nav atrodami pielietojumā mūsdienās, turklāt citu mūsdienīgi populāru un nepieciešamu lietu „senči” ir bijuši jau senā pagātnē izgatavoti, tikai vienkāršākā veidā. Piemēram, pagājušā gadsimta 20. gados jaunās māmiņās kā palīgu bērnu pieskatīšanā jau tad izmantoja ļoti vienkāršu uz riteņiem uzmeistarotu koka „staiguli”, savukārt milti netika mērīti kilogramos, bet gan speciāli tam paredzētā miltu kastē - garņicā, kura datēta 1845. gadā, bet elektronisko svaru priekštecis - atsvars svariem jau bijis atzīmēts no 1766. gada.

Atklātais krājums šobrīd apskatāms  tikai ar iepriekšēju pieteikšanos pa tālruni 26551018 vai 64120618.

Kalnavoti ir mājīga un omulīga vieta, kur atpūsties un pavadīt lieliskas brīvdienas. Ja virzāmies pa Rīga - Daugavpils šoseju, tad atpūtas komplekss atrodas 104 km no Rīgas un 4 km no Kokneses.

Atbraucot uz Kalnavotiem Jūs sapratīsiet, ka tā ir vieta kur ikdiena sajausas ar romantiku. Tieši šo iemeslu dēļ omulīgā viesu māja ar senās klēts auru ir vieta, kur aizmirsties nepiespiestās sarunās jaurtā draugu kompānijā vai ģimenes lokā, lūkojoties kamīna uguns liesmās. Un, kad rīta saules stari Jūs modinās, rīta kafiju un gardas brokastis varēsiet pagatavot mājīgā virtuvē, kas aprīkota kā jau īstai lauku virtuvei pienākas.

Pakalpojumi: 

Banket zāle: Omulīgais krodziņš savas telpas ieguvis kādreizējā siena šķūņa vietā. Te zemnieki sienu ziemai gādāja, līdz pat pašai augšai pilnu, lai tas nekad neaptrūkstas. Varbūt tieši tādēļ šeit gatavotās maltītes ir tik sulīgas un spēcinošas. Ja nu jums ir kādi svētki svinami, kroga lielā zāle būs tieši piemērota Jūsu svētku norisei līdz pat 80 personām. Bagātīgi klātie galdi padarīs Jūsu viesus īpaši apmierinātus un pasākums būs izdevies un varēsiet līksmot un lustēt līdz pat rīta gaismai ne par ko neuztraucoties.

Pakalpojumi: 
  • Atļauti dzīvnieki
  • Banketu / svinību iespējas
  • Bērnu rotaļu laukums
  • Internets
  • Konferenču / semināru iespējas
  • Laivu noma
  • Laukums sporta spēlēm
  • Peldvieta
  • Pieejams smēķētājiem
  • Piknika vieta
  • Telšu vietas
  • Ugunskura vieta

Pie Vidzemes šosejas Ieriķos starp Siguldu un Cēsīm, daba un cilvēki ir izveidojuši brīnišķīgu nesteidzīgas atpūtas vietu, kur smelties spēkus, vērojot Melderupes ūdenskritumus, vienmēr mainīgo un savdabīgo floristikas ekspozīciju, gūt enerģiju no iespaidīgā ūdensrata cēlās gaitas.

Ieriķu dzirnavas ir vairāk nekā 300 gadu vecas. Pirmo reizi Ieriķu muižas kartē tās parādās 1681.gadā. Savulaik tās tika uzceltas kā Ieriķu muižas saimniecības sastāvdaļa. Upīti, uz kuras atrodas dzirnavas, sauc par Melderupi, Grūbupi jeb Ieriķupi.

No dzirnavām līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai to iespaidīgie mūri un atjaunotais ūdensrats. Ūdensdzirnavas kā celtniecības piemineklis ir iekļauts vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā.

Latvijas mazā upe Melderupe var lepoties ar skaistiem stāvkrastiem un septiņiem dažāda augstuma ūdenskritumiem. Viens no tiem ir iekļauts Latvijas skaistāko ūdenskritumu sarakstā un to ir vērts aplūkot jebkurā gadalaikā. Melderupe ir arī lašupe, kur katru gadu rudenī var vērot nārstojam lašus.
Savukārt aktīvās atpūtas cienītajiem šeit ir iespēja izbaudīt neparastas izjūtas virs upes - 400 m garā šķēršļu trasē.

Vējiņu pazemes ezeri atrodas Straupes pagastā, Braslas labajā krastā. Tie ir vienīgā tāda tipa smilšakmens ala Baltijā, tādēļ kļuvusi par tūristu pastiprinātas uzmanības centru.

Pazemes avoti ir izskalojuši pazemes tukšumus, kā rezultātā veidojas zemes iebrukumi. Vējiņu pazemes avoti ir tieši tāds pazemes gaitenis ar avota strautu Braslas krastā pie paša ūdenslīmeņa. Palu laikā eja pieplūst ar ūdeni. Ala beidzas ar kritenes aizbrukumu, kas nosprosto arī pazemes strautu, tāpēc 3,5 m augstāk un 25 m tālāk izveidojies pazemes ezers. No kritenes atraktais pazemes tukšums ar 2 ezeriņiem nosaukts par Vējiņu Ezeralu.

Pazemes ezeram ir divas daļas - pirmās laukums ir 30 m2, bet otrās 15 m2, to dziļums sasniedz 2 m. Alas kupola griestu augstums ir līdz 3 m. Domājams, ka pazemes ezeru sistēma ir daudz lielāka - vismaz 3 ha. Bet pati ala ir apmēram 48 m gara. Lai apskatītu ezerus, puspietupienā pazemes virzienā ir jāpārvietojas pa alas eju un ir nepieciešami gumijas zābaki un lukturītis. Līdzās Vējiņu pazemes ezeriem atrodas arī Vējiņu pilskalns un Vējiņu kritenes jeb Elles bedres, bet pastaigām ir izveidotas labiekārtotas takas.

Gaiša, irdena smilšakmens ala Vaidavas (Strīķupes) labajā krastā Strīķu - Lenču ceļa malā pie lielceļa tilta. Seni nostāsti stāsta, ka šajā alā mitinājies kāds kalējs.

Tuneļveidīga ala ar šaurām ejām galā, l = 45 m. Gandrīz visā garumā h = 2 m, vidusdaļā pl = 5,7 m, bet alas S ~ 150 kv.m. Gar vienu alas sienu to joprojām veido cauri plūsošs avots. Alas ieeja gadu gaitā nedaudz nobrukusi. Alas vidusdaļā interesants pīlārs.Alā izveidojies arī neliels ezeriņš. Seni nostāsti stāsta, ka šajā alā mitinājies kāds kalējs.

Kalējala un atsegums ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis kopš 1974. gada, kā arī Eiropas Savienības nozīmes aizsargājams biotops. Netālu no alas ir izveidota atpūtas vieta.

Kalējala nav paredzēta apmeklējumam, iespējami smilšu nobrukumi. Alas apskate no Strīķupes pretējā krasta

Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca atrodas Pils parka ziemeļaustrumu kraujā. Doma celt baznīcu latviešu draudzei radusies jau 14. gadsimtā, kad vācu bruņinieku uzceltās Cēsu mūra pils pievārtē sāka veidoties latviešu apmetne, un Cēsu Doms - Sv. Jāņa baznīca - vairs nespēja uzņemt visus dievlūdzējus.

19. gadsimta pirmajā pusē Cēsu Jaunā pils un muiža piederēja grāfam Kārlim Zīversam, kurš 1842. gadā lika nojaukt to, kas vēl saglabājies no Sv. Katrīnas baznīcas, un uz vecā dievnama pamatiem uzcēla tagadējo pareizticīgo Apskaidrošanas baznīcu, celtniecībā izmantojot nojauktās baznīcas akmeņus. Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca celta bizantiešu stilā. Sienas mūrētas no dolomītakmeņiem. No vecās Katrīnas baznīcas pilnīgi saglabājušās gotiskās baznīcas draudzes telpas. Dievnamā pie altāra atrodas glezna "Kristus augšāmcelšanās", bet sienas klāj J.Kēlera gleznojumi. Baznīcas dārzā atrodas Cēsu pilsmuižas īpašnieku Zīversu dzimtas kapi.

Rožu laukums, bijušais Tirgus laukums, kas atrodas Sv. Jāņa baznīcas priekšpusē, kopš 13.gs. vidus zināms kā dzīvas tirgošanās vieta.

Laukumā atradies arī soda stabs un dienvidrietumu stūrī aka. 20.gs. sākumā vecais tirgus laukums pilsētai kļuva par šauru, tādēļ to 20. gados pārcēla uz tagadējo vietu, bet atbrīvojušos laukumu 1927. gadā nolēma pārvērst par skvēru.

Pēc 2008. - 2009. gadā veiktās laukuma rekonstrukcijas tas kļuvis par mūsdienīgu, aktīvi un daudzveidīgi izmantojumu pilsētvides telpu, saglabājot viduslaiku tirgus laukuma iezīmes. Laukums ir noklāts ar dažādu toņu laukakmens, granīta un betona bruģi, kas  raksturo laukuma seno, ūdens noteku veidoto lineāro dalījumu. Laukuma malā ir izvietota Augstskolas ēka un pretī tai strūklaka – laukuma segumā iebūvēta un līnijās izkārtotu sprauslu sistēma ar mainīgu ūdens šļākšanas ritmu, augstumu un apgaismojumu.

Senais Tirgus laukums atkal kļuvis par Cēsu vecpilsētas nozīmīgāko un visaktīvāko teritoriju. Šeit notiek tirdziņi, vasaras vakaros koncerti, ziemā izvietota slidotava. Tieši šeit ik gadu Pirmajā Adventē tiek iedegta pilsētas eglīte. Vasarā strūklaka ir ģimeņu atpūtas vieta, kur siltā laikā bērni skraidelē starp ūdens strūklu rindām, bet vakaros pulcējas gan cēsnieki, gan pilsētas viesi.

Viesu māja “Vējkalna nams” ir atsevišķa māja viesiem, kuras aprīkojumā ir viss nepieciešamais jaukai atpūta gan vasarā, gan ziemā. Viesu māja “Vējkalna nams” atrodas vienā no augstākajiem Ērgļu pakalniem – Vēja kalnā.

Neskatoties uz “vējaino” nosaukmu, “Vējkalna namā” Jūs varēsiet baudīt omulību, siltumu un gaišumu, par ko gādās nama saimnieki – Ilze un Ilmārs Kaņķeļi.

  • Viesu mājā iespējams sarīkot svinības līdz 35 personu grupai, izbaudīt slapjās pirts priekus ar savām līdzpaņemtām vai saimnieku pašu sietām bērzu pirtsslotām, pēc tam atvēsināties pie pirts esošā baseinā (2 x 2 m). Tāpat “Vējkalna nams” piedāvā naktsmītnes 16 personām komfortablās labiekārtotās 4-vietīgās istabiņās (iespējams noorganizēt 4 papildus vietas).
  • Viesu mājā ir pilnībā aprīkota virtuve, kur viesi paši var gatavot ēst. Aprīkojumā ietilpst elektriskā plīts virsma, mikroviļņu krāsns, tējkanna, kafijas automāts, ledusskapis, nepieciešamie trauki un virtuves rīki. Tuvumā viesu mājai (~ 500 m) atrodas kafejnīca “Kore”, kur iespējams ieturēt jau gatavas maltītes, vai arī pasūtīt galdu klāšanu viesu mājā.
  • “Vējkalna nama” aprīkojumā ietilpst arī novusa galds, šautriņas, dažādām aktivitātēm un spēlēm pagalmā nepieciešamais inventārs, grills ar piederumiem. Viesu ērtībai un labsajūtai plašajā pagalmā ierīkota arī ugunskura – piknika vieta.
  • Aktīvās atpūtas cienītājiem ir iespēja izmēģināt spēkus 4 km attālajā Atrakciju parkā "Braku takas", kurā speciālā ekipējumā jāpārvar kokos līdz pat 14m augstumam izvietotas dažādu sarežģītības pakāpju šķēršļu joslas. Vairāk par atrakciju parku skat.: www.brakutakas.lv

Sīkāku informāciju par viesu mājas piedāvājumu un tajā pieejamo aprīkojumu jautājiet saimniekiem!