A+
Beta

Krieviski

Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs plešas Abavas upes ielejas gleznainajā krastā 200 ha platībā. 1992. gadā tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs bijušo Firkspedvāles un Briņķpedvāles muižu ēku apkārtnē Abavas upes ielejas gleznainajā krastā izveidoja muzeju, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un ietilpst īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorijā - Abavas ieleja.

  • Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs
  • Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs
  • Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs
  • Foto: R.Ruska
  • Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs
  • Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs
  • Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs
  • Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs
  • Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs
  • Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs
  • Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs

Muzeja pastāvīgā kolekciju veido vairāk nekā 150 mākslas darbu, kas radīti simpoziju, plenēru un darbnīcu laikā. Tā ietver arī Ojāra Feldberga darbu ekspozīcijas, kā arī Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādes, kas regulāri tiek papildinātas un mainītas. Mākslinieki, kas piedalās muzeja radošajos projektos, tiek aicināti smelt iedvesmu no apkārtnes un izmantot tajā pieejamos dabas materiālus.

Muzeja koncepcija ir dabas ainavas, lauksaimniecības ainavas, kultūras mantojuma un mākslas integrācija vienotā vidē. Mērķis ir radīt vietu, kurā radoša doma varētu gan veidoties, gan realizēties saskaņā ar ainavisko vidi un rezultātā kļūt par šīs vides sastāvdaļu.

Māksliniekiem un apmeklētājiem tiek piedāvāti vienkārši uzturēšanās apstākļi lauku stilā, kas ietver nelielu viesu namu, restorānu, konferenču zāli un piknika vietas. Pasaules kultūras mantojuma fonds 1996. un 1998. gadā Abavas ieleju kopā ar Pedvāles muižu kompleksu iekļāvis 100 Pasaules apdraudēto kultūras pieminekļu sarakstā.

Muzejam piešķirta UNESCO balva par kultūrainavas saglabāšanu un attīstību.

Kā nokļūt: 

Ar sabiedrisko transportu līdz Sabilei, pēc tam 2 km līdz Pedvālei mērojami ar kājām.

57"1'54 22"33'42
57.031574, 22.561626
  • Adrese: 
    Talsu novads, Abavas pagasts, Sabile, Pedvāle, LV-3294
  • E-pasts: 
  • Tālrunis: 
    +371 63252249
  • Mobilais tālrunis: 
    +371 29133374
  • Valodas, kurās apkalpo: 
    • Angliski
    • Krieviski
    • Latviski
  • Ieejas maksa: 
    Maksas
  • Apmaksas veidi: 
    • Ar pārskaitījumu
    • Skaidra nauda
Pakalpojumi: 
  • Ēdināšana
  • Gida pakalpojumi
  • Semināri, konferences
  • Tematiskie pasākumi
Piedāvātās iespējas: 
  • Bezmaksas autostāvvieta
  • Tualete
Darba laiks: 

Muzejs atvērts katru dienu. No 1. maija līdz 11. oktobrim 10.00 - 18.00; no 12. oktobra līdz 30. aprīlim 10.00 - 16.00.

Informācija mainīta: 24.11.2012

Ja vēlaties ar savām acīm ieraudzīt, kā top kino, un iejusties senu varoņu tēlos, jums īstā vieta būs kinopilsētiņa "Cinevilla" gleznainajā Kurzemē. "Cinevilla" ir Baltijas valstīs vienīgā kinouzņemšanas dekorācija, kas ir tik liela un uzbūvēta brīvā dabā.

"Cinevilla" atrodas 15 kilometru attālumā no Tukuma, Slampes pagastā. Kinopilsētiņas apmeklējums atgādina iekāpšanu laika mašīnā - tajā paviesojoties, redzēsiet, kāda izskatījās Rīga pirms aptuveni 100 gadiem.

Tur ir baznīca, vēsturiskie tilti, tirgus laukums, ielas bruģis, Daugavmala ar kuģīšiem, tramvajs, militārā tehnika un citi rekvizīti, kas ļauj ielūkoties kinofilmu tapšanas aizkulisēs.

Pilsētiņas būvniecība tika sākta 2004. gadā, lai uzņemtu visu laiku dārgāko latviešu kinolenti "Rīgas sargi". Filma vēsta par varonīgu lappusi Latvijas vēsturē - Brīvības cīņām 1919. gadā, kad tikai 1918. gada novembrī nodibināto neatkarīgo valsti centās iznīcināt gan vācieši, gan krievi. "Cinevillas” uzbūvēšana izmaksāja vairāk nekā divus miljonus latu.

Drosmīgākie "Cinevillas" apmeklētāji var arī paši rāpties pāri uguns aizai, traukties lielā ātrumā ar velosipēdu, lidot mākoņos un ienirt zemūdens pasaulē. Filmēšanas vadītājs ar īpašu tehniku pilsētiņas viesiem piedāvā iejusties aktieru lomā un iepazīties ar kinofilmu uzņemšanu.

Atrakciju programma tiek bagātināta no gada gadā. "Cinevilla” piedāvā izjādi ar zirgu, braucienu armijas džipā un ar retro motociklu. Izvizināties var arī ar vēsturisku tramvaju, bet atpūtas brīdī, piemēram, doties uz pirti.

Kostīmu noliktavā var izīrēt dažādus kostīmus, kādi bijuši izmantoti latviešu filmās. Šādā tērpā varēsiet pastaigāties pa "Cinevillas" teritoriju un, protams, nofotografēties par piemiņu.

Kinopilsētiņas teritorijā atrodas krodziņš, kur var garšīgi paēst. Tur var arī vasaras sezonā dabūt naktsmājas, kur katra istaba iekārtota atbilstoši kādas filmas noskaņai, vai paši celt teltis.

Vairāk informācijas mājaslapā www.cinevilla.lv.


Ja ir vismaz 10 cilvēku grupa, tiek piedāvāta ekskursija pa kinopilsētiņu gida pavadībā. Ekskursijas cena vienam cilvēkam gida pavadībā ir Ls 3.00.

Radioteleskops meklējams Kurzemē, netālu no jūras starp Kolku un Ventspili. Vēl tagad pāri priežu galotnēm slejas iespaidīgs radioteleskopa šķīvis, ar kuru aukstā kara gados PSRS militāristi izspiegoja naidīgos Rietumus, bet tagad Latvijas zinātnieki pēta zvaigznes un klausās Kosmosa skaņās.

Padomju laikā šo armijas objektu sauca "Zvaigznīte", tas bija ļoti slepens un kalpoja NATO valstu radio un telefonsarunu noklausīšanai. Drīz pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1994. gadā, Krievijas militāristi šo vietu atstāja, taču aizejot sadauzīja iekārtas, elektromotoros salēja skābi, sacirta kabeļus. Par laimi, nebija dota pavēle uzspridzināt milzīgos antenu šķīvjus.

Ar Eiropas Savienības atbalstu armijas radioteleskops pārveidots zinātnes mērķiem – tagad 32 metrus platā un 600 tonnu smagā antena novēro vistālākos Visuma nostūrus. Tas ir Ziemeļeiropā lielākais radioteleskops, kas gluži kā sikspārnis "redz" skaņu, uztver acij neredzamo starojumu un pārvērš to attēlā. Astronomi šādi novēro Sauli un vissenāko starojumu — daļiņas, kas radušās pirms daudziem miljardiem gadu uzreiz pēc Lielā sprādziena, kad piedzima Visums.

No armijas mantojuma Irbenē vēl palikušas vairākas lēnām grūstošas ēkas, par ko Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadītājs, fizikas doktors Juris Žagars smejas: "Te varētu uzņemt šausmu filmu "Frankenšteins un KGB", nevienu latu nevajadzētu izdot par dekorācijām."

Tā kā Irbenes radioteleskops sen vairs nav slepens militārais objekts, tajā var ierasties ekskursijās, turklāt var nolīgt gidu. Ekskursijas laikā iespējama ne tikai pastaiga pa teritoriju, bet var arī uzkāpt teleskopa augšējo stāvu āra platformā un baudīt skaistās ainavas, kas paveras pāri Kurzemes mežiem. 

Irbenes apkārtnē ir arī citi ievērības cienīgi objekti. Nepilnus deviņus kilometrus tālāk Kurzemes jūrmalā ir Ovišu bāka, celta 1905. gadā - tā ir pirmā vecākā saglabājusies navigācijas būve Latvijā. Tikpat tālu ir līdz Miķeļbākai, kas ir augstākā bāka Baltijā – 62 metri. Gar Irbenes radioteleskopu tek skaistā Irbes upe, ko iecienījuši no civilizācijas burzmas atpūsties mīloši laivinieki, turpat ir arī Slīteres nacionālais parks, Kolkas rags un unikālā lībiešu piejūras kultūrvēsturiskā teritorija – Lībiešu krasts.

Ventspils Livonijas ordeņa pils ir vecākais viduslaiku cietoksnis Latvijā (13. gs.), kas gandrīz nemainīgi saglabājis savu sākotnējo apjomu. Kopš 2001. gada Livonijas ordeņa pilī izvietots Ventspils muzejs, un šeit ik uz soļa iespējams pārliecināties, ka vēsture joprojām ir dzīva.

Par to atgādina gan 2. stāva telpas, kas pēc vērienīgas rekonstrukcijas priecē ikvienu vēstures un kultūras cienītāju, gan plašais ekspozīciju klāsts, kas stāsta par pilsētas, ostas un Ventspils novada vēsturi. Dažādu laikmetu gars virmo rīkotos pasākumos, mākslas un vēstures tēmām veltītās lekcijās, izstādēs, koncertos.

Livonijas ordeņa pilī apgūstamas šādas izglītojošas programmas:

  • “Vēstures otrdienas” – lekciju cikls pieaugušajiem par pilsētas un novada vēsturi;
  • “Krēslas stunda pilī” – atraktīva nakts ekskursija sadarbībā ar pilskrogu “Melnais sivēns”;
  • “Mans muzejs – mana pils”;
  • “Viduslaiki pilī”;
  • “Ventspils papīra lelles”;
  • “Briežu dārza stāsti pilī”;
  • Radošā darbnīca “Tā top lelle”;
  • “Iepazīsim muzeju kopā ar Melno sivēnu”.

Papes ezera krastos iespējams vērot savvaļas zirgus, sumbrus un taurus, bet no īpaši būvēta torņa – gājputnus. Parks apskatāms gida pavadībā, ejot kājām, braucot ar riteni vai laivā pa ezerā speciāli marķētu maršrutu.

Parks atrodas pašā Latvijas DR stūrī Rucavas un Nīcas pagastos, Liepājas rajonā. Parka kodolu veido Papes ezers – 12 km2 liels un 0,3 m dziļš piekrastes lagūnveida ezers un Nidas purvs ar tiem pieguļošajām teritorijām.

Oficiāli dabas parks tika izveidots 2004.gadā. Dabas parku "Pape" veido unikāla, daudzveidīga dabisko ekosistēmu mozaīka: piekrastes lagūnaveida ezers un mitrāji, augstais kūdras purvs ar pārejas purviem, smilšu pludmales un staigājošās kāpas, piekrastes sausie un mitrie meži, palieņu pļavas ar tām raksturīgām floras un faunas sabiedrībām.

Savvaļas zirgi, pārtiekot no zāles, krūmiem, niedrēm un koku mizas, nodrošina atklātas dabas ainavas (dažāda veida pļavu) pastāvēšanu.Dabas procesu taka, izmantojot Jūsu domu lidojuma plašumu, piedāvā ceļojumu neskartā dabā.

Ceļojumam ir piecas pieturas: ezers, pļava, mežs, purvs un kāpas. Katra no tām stāsta, kā veidojas dabas skaistums - ainava. Tas ir stāsts par to, kā veidojas ainava dažādu dabas procesu, piemēram ūdens, uguns, vēja, lielo zālēdāju, ietekmē.

Informācija par Papes dabas parku pieejama Rucavas TIC, zvanot +371 29134903 vai rakstiet rucava.tic@inbox.lv

Liepājas ziemeļos plešas Karosta – savulaik viens no lielākajiem militārajiem kompleksiem Latvijā. Tagad šī savdabīgā pilsētiņa ir tūristu iecienīts apskates objekts ar pavisam neparastām izklaidēm. Piemēram, Karaostas cietuma muzejā iespējams piedalīties aizraujošās atrakcijās un varbūt pat ieraudzīt īstu spoku.

Liepājas Karostas vēsture aizsākās cariskās Krievijas laikā, kad pēc imperatora Aleksandra III pavēles Liepājā no 1890. līdz 1906. gadam uzbūvēja jūras kara flotes bāzi ar ievērojamu aizsardzības sistēmu visapkārt visai Liepājai – īstu cietoksni ar fortu sistēmu, nocietinājumu vaļņiem, aizsargkanāliem, lielgabalu baterijām, pazemes ejām. Tolaik Liepājas cietoksnis bija jaunākais un vismodernākais cietoksnis cara laiku Krievijā, 1905. gadā no Liepājas uz Kluso okeānu dodas iespaidīga Krievijas impērijas flote, lai piedalītos Krievu - Japāņu karā. Diemžēl krievu flote cieš ievērojamus zaudējumus un Krievijas imperators 1908. gadā nolemj mazināt Liepājas kara bāzes nozīmi – tiek pavēlēts cietoksni iznīcināt. Cietoksni centās uzspridzināt, taču tas bija uzbūvēts tik varens, ka no spridzināšanas nekas īsti nav sanācis. Tāpēc vēl tagad no Liepājas aizsardzības būvēm palikušas interesantas fortu drupas. Īpaši aizraujošs apskates objekts ir Ziemeļu forti, kā arī forti pašā jūras krastā. Liepājas cietokšņu forti ir visas pasaules fotogrāfu iecienīti – attēli ar iespaidīgajiem cietokšņiem un jūrā rietošu sauli fonā vien ir ko vērtas.

Liepājas Karosta kā slepens militārs objekts pastāvēja arī PSRS laikos. Pēc padomju okupācijas Karostā ilgus gadus atradās PSRS karabāze ar kuģiem un zemūdenēm. Aukstā kara gados šis bija PSRS Baltijas kara flotes galvenais atbalsta punkts.

Arī mūsdienās Karostā saglabājušās daudzas padomju laikā izceltās daudzdzīvokļu blokmājas, pastaiga pa šo mikrorajonu rada savdabīgu, mazliet depresīvu noskaņu. Pārsteidzoša šajā vidē ir vēl cara laikos celtā, iespaidīgā Sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle, kas uzbūvēta kara jūrnieku un viņu ģimeņu garīgajām vajadzībām un kuru 1903. gadā iesvētīja pats Krievijas imperators ar ģimeni. Karostā ir arī citas interesantas ēkas, piemēram, manēža. No tās tagad palikušas vien sienas, bet kādreiz šī ēka kalpoja zirgu izjādēm un jūrnieku vingrošanas nodarbībām.

Tūristiem aizraujošākais ir Karostas cietums, kas piedāvā patiesi neparastus un neaizmirstamus piedzīvojumus. Cietuma jeb virssardzes ēka ir uzcelta ap 1900. gadu, un līdz pat 1997. gadam tā kalpoja kā militārpersonu disciplinārsodu izciešanas vieta. Mainoties varām, te bijuši visdažādākie ieslodzītie – cara laikā revolucionāri, nepaklausīgi matroži un apakšvirsnieki, Staļina laikā „tautas ienaidnieki”, Otrajā pasaules karā vācu armijas dezertieri, bet 90. gados - nogrēkojušies Latvijas armijas kareivji.

Totalitāro režīmu laikā cietumā nošauti 150 cilvēki un cietuma muzeja darbinieki ne velti stāsta, ka novērojuši dīvainas parādības. Leģenda vēsta par kādu spoku - Balto dāmu. 1944. gadā vācu armijas patruļa Liepājā aizdomās par dezertēšanu notvēra un latviešu jaunekli, kuru ieslodzīja 18. kamerā — divas nedēļas pirms plānotajām kāzām. Līgava, atdodot savu godu cietuma sargiem, izdevās iekļūt šajā kamerā, bet mīļoto vairs nesastapa — viņš bija jau nošauts. Bēdu satriekta viņa turpat padarīja sev galu.

Kopš tā laika meitene baltā tērpa ar garu rudu bizi nespēj rast mieru, virina durvis, šķindina glāzes, izskrūvē spuldzītes. Trīs skolnieces reiz ekskursijas laikā sadomājušas smieties par Balto dāmu, un visas vienlaikus uzreiz paģībušas...

2009. gadā spokus Karostas cietumā pat tvarstīja moderni bruņota profesionāļu komanda — „Ghost Hunters International”. Sešpadsmit spoku mednieki nedēļu pavadīja cietumā, meklējot Balto dāmu un savu veikumu parādīja ASV televīzijas kanālā „Sci Fi”. Un viņiem izdevās paranormālās parādības gan atklāt ar aparatūras palīdzību, gan sajust personiski. Viena no spoku apsēstākajām vietām pasaulē – tāds bija secinājums.

Liepājas Karostas cietums nav parasts muzejs, te jums var gan gāzmasku uzvilkt, gan pioniera kaklautu apsiet, gan nogādāt uz pratināšanu pie čekistiem. Tūristiem ir iespēja izbaudīt visdažādākos šovus – piemēram, pavadīt "Ekstrēmo nakti”, iejūtoties cietumnieku ādā. Vai arī VIP programma – satraucoši piedzīvojumi Ziemeļu fortos ar iespējamu arestu un apstākļu noskaidrošanu cietumā, vēlāk virsnieku pusdienas cietuma bufetē. Ekstrēmu izjūtu cienītāji var pieteikties uz "Diennakts armijā” (vecāki par 15 gadiem). Gidi pieejami latviešu, angļu, vācu un krievu valodās.

Līdztekus Karostai Liepājā ir arī citas apskates vērtas vietas. Lielisku maltīti var ieturēt slavenajā Luija Fonteina restorānā pie Tirdzniecības kanāla. Uz pilsētu no augšas var palūkoties, ja uzkāpj Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī. Vecpilsētā atrodas Amatu māja, kas piedāvā latviešu amatnieku darinājumus. Vērts apmeklēt "Latvijas 1. rokkafejnīcu”, kur nedēļas nogalē spēlē latviešu mūziķi.

live-riga

Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles pamatakmens likts 1742. gada 19.jūlijā. 1758. gada 5.decembrī tā tika iesvētīta. Tā bija Liepājas vāciešu luterāņu draudzes baznīca.

Katedrāles projekta autors ir mūrniekmeistars Johans Kristofs Dorns no Kēnigsbergas, bet būvdarbus vadīja Dorna palīgs Johans Mihaels Frēlihs. Baznīca lepojas ar greznu rokoko stilā darinātu kokgriezuma iekārtu un ērģelēm, kuras laikā no 1885. līdz 1912. g. bija lielākās pasaulē. Tās šo titulu saglabā līdz 1912. gadam, kad tās pārspēj Hamburgas ērģeles Vācijā. Ērģelēm ir 131 reģistrs, 4 manuāļi un vairāk nekā 7000 stabuļu.

Kopš 1912. gada tās ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. Katedrālē regulāri notiek ērģeļmūzikas koncerti, bet par tradīciju ir kļuvis starptautiskais Ērģeļmūzikas festivāls, kas notiek ik gadu septembrī. 2008. gadā Liepājas pašvaldība nolemj Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles virzīt uz iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Ja tiktu akceptēts ērģeļu iekļaušana sarakstā, tas nodrošinātu šīs kultūrvēsturiskā vērtības saglabāšanu.

No baznīcas 55 metru augstā torņa paveras labs skats uz pilsētu starp Liepājas ezeru un Baltijas jūru.

Netālu no Kolkasraga,majā apskatāma lībieša Edgara Hausmaņa – ilggadēja mežziņa, Slīteres rezervāta darbinieka, Triju zvaigžņu ordeņa kavaliera savāktā un apmeklētājiem eksponētā meža dzīvnieku ragu kolekcija -  550 aļņu, briežu un stirnu ragi. Izveidots telšu laukums un nelielas kempinga mājiņas.

Šī ir viena no retajām vietām, kur līdz mūsdienām ir uzturēti lībiešu sētām raksturīgie žogi. Pie sētas aug kupla parastā īve.  No daudzajiem ragiem 350 ir aļņu ragi. Tās nav medību trofejas, ragi ir atrasti Slīteres mežos, kad dzīvnieki maina ragus.

Šeit ir iespēja pasēdēt krēslos, kas veidoti no aļņu un briežu ragiem. Jusm visu izrādīs un paskaidros nama saimnieki Edgars un Ivars.
 

Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Eiropā - 249 m, dabisks ūdenskritums, ap kuru izveidojušās virkne leģendu un vēsturisku notikumu. Hercoga Jēkaba izgudroto zivju ķeramo ierīču dēļ uz rumbas Kuldīgu senatnē dēvēja par pilsētu, kur lašus ķer gaisā.

Pavasaros un rudeņos pie ūdenskrituma vērojama interesanta parādība, kad zivis nārstojot ūdenskritumu mēģina pārvarēt, lecot pa gaisu. Ventas rumbai nepiemīt pasaules lielo ūdenskritumu aizraujošais, mežonīgais skaistums. Ventas Rumba un senais ķieģeļu tilts joprojām rada idilliskas, rāmas mazpilsētiņas iespaidu. No tilta skatoties tā pat izskatās pēc nelielas krācītes. Ūdenskrituma patieso skaistumu var novērtēt, veltot tam vismaz desmit - piecpadsmit minūtes un noejot pie tā vienā vai otrā krastā.

Mazirbē 1923. gadā tika nodibināta lībiešu sabiedriskā organizācija "Līvu savienība" ar kuras pūliņiem un igauņu, somu, ungāru atbalstu 1938.- 1939.gadā uzcelts Lībiešu tautas nams. Mūsdienās nams saglabājis savu nozīmi - pulcināt kopā lībiešus. Katru gadu augusta pirmajā sestdienā tiek organizēti Lībiešu svētki Mazirbē.

Tautas nams uzcelts pēc somu arhitekta Erki Hutunena projekta. Tas ir vienīgais E.Hutunena ārzemēs realizētais projekts, bet Somijā Hutunens ir viens no spožākajiem funkcionālisma arhitektūras pārstāvjiem.

Tautas namā tiek piedāvāts iepazīties ar lībiešu sadzīves priekšmetu kolekciju, iespēja klausīties lībiešu valodas ierakstus. Lībiešu ciemos Baltijas jūras krastā saglabājušās 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā celtas ēkas un pat atsevišķu ciemu apdzīvojumas struktūras.

Ciemiem cauri no Kolkas līdz Sīkragam vijas meža ceļš, kurš šejieniešu valodā tiek saukts par veco Mazirbes ceļu. Šis ceļš ir piemērots velobraucējiem. 1-2 dienu velobrauciens ir labākais veids kā izjust lībiešu ciemu savdabīgo auru un vienlaikus vērot dabu Slīteres nacionālajā parkā.

Mazirbe, Košrags un Kolka ir seni lībiešu zvejniekciemati. Lībieši jeb līvi ir maza, vistālāk rietumos dzīvojošā Baltijas jūras somu-ugru tauta ar apdraudētu turpmāko eksistenci.

Mazie zvejniekciemi Kurzemes jūrmalā viesus sagaida ar laivu piestātnēm, tīklu mājām, senu zvejniekciemu koka apbūvi un senlietu ekspozīcijām, kā arī plašu lauku tūrisma mītņu piedāvājumu. Virāk informācijas par līvu kultūru www.livones.lv